Atslēgvārdi:

Trīs kodoli 4

Divas dienas nevarēju izdomā, ko blogā rakstīt, bet šodien, pēc Panorāmas, kurā stāstīja par trīs Baltijas valstu prezidentiem, kas vienojušies nepieciešamībā būvēt jaunu Ignalinas kodolelektrostaciju, noskatīšanās, nāca apskaidrība.

Iesaki citiem:

Divas dienas nevarēju izdomā, ko blogā rakstīt, bet šodien, pēc Panorāmas, kurā stāstīja par trīs Baltijas valstu prezidentiem, kas vienojušies nepieciešamībā būvēt jaunu Ignalinas kodolelektrostaciju, noskatīšanās, nāca apskaidrība.

Strauji augošais elektropatēriņš (~5% gadā) ar ko sastopas 3 Baltijas valstis un tas, ka drīzumā tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija, liek valstīm meklēt jaunus ceļus, kā apmierināt pieprasījumu. Diemžēl valstīm interesanti ir tieši lielie risinājumi, ar kuru palīdzību it kā varētu atrisināt visas problēmas. Tāpēc tiek piedāvātas divas pieejas, kas patiesībā viena otru neizslēdz: (1) piedalīties Ignalinas kodolreaktora būvniecībā vai/un (2) pašiem Kurzemē (visticamāk Ventspilī) būvēt ogļu elektrostaciju.

Abi šie projekti ir sliktākie iespējamie no vides viedokļa. Kodolreaktoriem ir augsts risks (negadījuma iespējamās sekas var radīt zaudējumus plašā teritorijā un uz ļoti ilgu laiku). Radioaktīvo atkritumu noglabāšanas problēma nav atrisināta un neizskatās, ka tuvākajā laikā to arī izdosies (šaubos, vai kāds var uzņemties atbildību par radioaktīvo atkritumu drošu glabāšanu tūkstošiem gadu. Tik veca nav neviena no pastāvošajām valstīm). Arī izmaksas reaktora būvniecībai un elektroenerģijai ir salīdzinoši augstas (urāna cenas pasaules tirgos pēdējo 5 gadu laikā ir pieaugušas 14 reizes - http://www.uranium.info/prices/overview.html). Savukārt ogļu elektrostacijas ir viens no lielākajiem CO2 un arī citu vielu (piemēram, dzīvsudrabs) emitētājiem. Speciālisti no Kārļa Universitāti Prāgā mēģinājām novērtēt, kādas varētu būt šādas ogļu stacijas radītās ārējās izmaksas (tās izmaksas, kas nav iekļautas cenā, bet par kurām maksā visa sabiedrība ar nodokļiem vai, piemēram, zaudētiem dzīves gadiem). Aprēķini rāda, ka tie varētu būt 3,6 EUR centi uz saražoto kWh vai 108 miljoni EUR gadā. Tā, manuprāt, ir pārāk liela cena.

Bez tam ne ogles, ne urāns nav Latvijas nacionālais resurss un mēs vēl vairāk kļūtu atkarīgi no kaimiņiem, bet neizmantotu to, kas Latvijā ir. Vairākas vides organizācijas šī gada pirmajā pusē strādāja pie alternatīvas ilgtermiņa enerģētikas vīzijas. Nu tā ir gatava (http://www.inforse.org/europe/VisionLA.htm). Tā pamatā balstās uz trim galvenajiem elementiem:

- energoefektivitātes palielināšana;

- biomasas (pamatā koksne) kā galvenā energoresursu izmantošanas intensifikācija;

- papildus alternatīvo energoresursu attīstīšana (vējš, saule, ūdeņradis u.c.).

Šī vīzija parāda, ka alternatīvas ir iespējamas un, cerams, mūsu prezidenti arī tajās ieklausīsies.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

autors 05.11.2007 20:09

Piekrītu, ka Vīziju ir jāpopularizē pēc iespējas un būs arī prezidentam jāparāda. Līdz šim mēs vairāk esam ar profesionāļiem strāsdājuši: mežiniekiem, Latvenergo, Vides ministrija, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departaments. Rīt mēs to prezentējam Saeimas Enerģētikas komisijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Helēna 01.11.2007 20:53

Bet vai vides organizācijas, kuras izstrādāja autora minēto vīziju, ir šo vīziju kaut kādā veidā parādījušas prezidentam, valdībai, lēmumu pieņēmējiem? Nepietiek ar to, ka izstrādā kolosālu vīziju, ja nav komunikācijas un ļoti aktīvas lobēšanas. Nepietiek tikai ar to, ka kaut kas ir labs, ja par to neviens īsti nezina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vējiņš 31.10.2007 12:14

Es gan neuzskatu vēju par alternatīvo resursu.
Tam ir vieta kā pamaa energoresursam ar ūdeni un ūdens enerģiju saistītā saimniecībā. Proti Latvijā vējam ir vismaz 25-30% potenciāls no patēriņa.

Kur palika sabiedriskas transports un pirmāmkārtām sliežu transports?

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav 0 Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga