Trakojošā stagnācija 27

Vai patiesi balsot par krāsainu taboru, kura pārstāvjiem gan ir dikti godīgas acis, taču krietni mazāk rīcībspējas? Vai labāk tomēr balsot par efektīviem blēžiem, kuri gan pusi nozog, taču prot pārliecināt un šo to arī izdara?

Iesaki citiem:

Kopš laika, kad portāls politika.lv publicēja rakstu par Latviju kā Failed state, ir pagājis aptuveni gads. Šodien, izmantojot piedāvājumu atskatīties uz šās prognozes likteņiem, ir jāiesāk ar atzīšanos mulsumā. Gan rakstītāja neveiklās izteiksmes, gan lasītāja saasinātās uztveres dēļ no šā raksta visplašāko rezonansi ieguva apokaliptiskās ilustrācijas par cilvēku dzīvi sabrukušajā valstī. Tas bija tāds īsti latvisks Mad Max scenārijs, kurā apzināti bija vairāk literāras iztēles, nekā rigorozas argumentācijas. Taču krietni mazāk uzmanības tika pievērts tam, ko autors tobrīd it kā uzskatīja par savu galveno tēzi — proti, ideju par postkomunisma galu kā pārbaudes akmeni Austrumeiropas demokrātijām, kuru dažas no valstīm iztur, bet dažas ne.

Apokaliptiskās vīzijas nav piepildījušās. Dievs zina, ka man tas īpaši nekremt. Ja kāda amatpersona to dēļ sāka kaut drusku nopietnāk raudzīties nākotnē, briesmīgo anarhijas ainu apraksti ir simtkārt attaisnojušies.

Citādāk ir ar postkomunisma beigām. Jautājums, pa kādu ceļu Latvija dosies pēc 2008./2009. gada krīzes, joprojām ir visai neskaidrs. Optimismam par automātisku izaugsmi un atveseļošanos šodien ir visai maz pamata. Nebūtu jāaizmirst, ka Latvijā šodien ir viens no viszemākajiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem ES; visvairāk nabadzības riskam pakļautu cilvēku; viszemākās darba algas; vislielākie emigrācijas rādītāji. Tādēļ jautājums par state failure ir jautājums par iespējām ar politiskiem līdzekļiem kaut ko mainīt šajā bēdīgajā ainā, kura liek domāt, ka Latvija postkomunisma pārbaudījumu patiesībā nav izturējusi. Cik lielā mērā šodienas Latvijā ir iespējama ilgtspējīga modernas, demokrātiskas attīstības modeļa iedibināšana, kurš paredzētu ja ne kādu izrāvienu, tad vismaz ne hronisku atpalicību no pārējās Eiropas? Un — vai kāds tā īsti apzinās šodienas Latvijas politiķu atbildību par valsts nākotni, kā arī spēj realizēt kādu daudz maz reālistisku plānu atpalicības pārvarēšanai?

Diemžēl šodien nekas neliecina par kādu pozitīvu attīstību šajā virzienā. Ja nenotiek kaut kas ārkārtējs, 10. Saeima visdrīzāk izskatīsies ļoti līdzīga 9. Saeimai, un diez vai arī strādās labāk par pašreizējo. Pašreizējā priekšvēlēšanu gaisotne, protams, rada ilūziju par daudzām un dažādām attīstības perspektīvām, kuras vairāk vai mazāk kaislīgi aizstāv dažādi politiskie spēki. Taču patiesībā nekas būtisks nav mainījies, un politiskais process pēc vēlēšanām visdrīzāk būs stipri līdzīgs tai politikai, kura noveda pie 2008./2009. gada kraha.

Tā ir tāda savdabīga trakojoša stagnācija, kur vētrainie cīniņi patiesībā apslēpj pārmaiņu neiespējamību. Iemesls tam ir tas pats vecais — tiem, kuri pie mums prot realizēt savus mērķus, lielākoties neinteresē valsts attīstība, savukārt tiem, kuriem šī attīstība rūp, lielākoties nav nekāda priekšstata par mērķu sasniegšanu. 10. Saeimas vēlēšanu rezultāts, protams, mats matā neatbildīs pašreizējam sasaukumam — ir iespējamas šādas tādas nobīdes. Vienlaikus, raugoties uz priekšvēlēšanu ainu kopumā, būtu naivi gaidīt kādus principiālus uzlabojumus. Tādēļ pašreizējās kaislības drīzāk atsauc atmiņā padomju laika anekdoti: lai cik arī nezagtu detaļas no ledusskapju rūpnīcas, mājās no tām var salikt tikai automātu.


Nesagaidīsit

Lai nebūtu tukšvārdīgs, es šeit piedāvāšu dažus apsvērumus par minētā secinājuma iemesliem. Vispirms, ņemot vērā dramatiskos ekonomikas satricinājumus, varētu gaidīt, ka uz politiskās skatuves parādīsies jaunas sejas — Latvijas Klegi un Kameroni, kuri piedāvās vēlētājiem iespēju noticēt jaunam sākumam. Taču — lika pagaidīt. Spriežot pēc pašreiz redzamā, vairums vadošo kandidātu jau ir redzēti varas posteņos pietiekoši ilgi, lai viņu runas par gaišo nākotni izklausītos, maigi izsakoties, nepārliecinoši. Pagājušā gada veiksmes stāsts Rīgas domē bija Nils Ušakovs (CS), kurš, lai kāds arī nebūtu, bet tomēr ar savu jaunību, izglītību un publisko tēlu tomēr varēja iedvesmot elektorātu savām vajadzībām. Šogad šis paraugs nav pielipis nevienam — visur visas simtreiz redzētās sejas ar simtreiz dzirdētiem solījumiem, kurus pavada simtreiz apstiprinātas bažas par nekompetenci un/vai korumpētību. Ir grūti iedomāties kādas būtiskas pārmaiņas politiskajā dzīvē, ja vēlētājam ikreiz no jauna tiek piedāvāta tā pati šķebīgā ēdienkarte, ar kuru tas jau ir ticis barots līdz šim.

Arī ideju jomā kaut ko jaunu saklausīt ir grūti. Gan „reakcionārās”, gan „progresīvās” partijas acīmredzot joprojām tur vēlētājus par maziem bērniem, kuriem nedrīkst teikt skaidri neko sejā, tā vietā izlīdzoties ar abstraktiem solījumiem. Jautājumi par budžeta sabalansēšanu, par nodokļu sistēmu, par lata piesaistes saglabāšanu, pat par tautas vēlētu prezidentu — neviens no konkrētajiem jautājumiem diskutēts netiek. Tā vietā vadošās partijas izlīdzas ar sevi apliecinājušo saukli „visiem visu, turklāt par velti”.

Par nekādām pārmaiņām patiesībā neliecina arī pašreizējie partiju reitingi. Gan ar sajūsmu, gan šausmām tiek komentēti abi reitingu līderi, proti, partija Saskaņa un apvienība Vienotība, kuras tad atkarībā no attiecīgā komentētāja nostājas iemieso labā un ļaunā pretpolus. Taču šāds reitingu lasījums, ir, maigi izsakoties, virspusējs. Tiesa, Vienotībai un Saskaņai pašlaik patiesi ir visvairāk atbalstītāju. Taču tam ir visai maz sakara ar gaidāmo vēlēšanu rezultātiem. Nedz Vienotība, nedz Saskaņa dažādu apsvērumu dēļ savu atbalstītāju loku būtiski nepaplašinās — par to mazliet vēlāk. Turpretī pārējais elektorāts būs pietiekoši gatavs pieslieties kādam „pēdējā brīža piedāvājumam” no veiklu manipulatoru puses. Tādēļ nākamā Saeima, visdrīzāk, būs ļoti parasta Latvijas Saeima — šmucīga, kašķīga un neefektīva.


Zelta teļš

Kā jau zināms, Latvijas politikā jau ilgāku laiku ir izveidojušās trīs nometnes: „vecie latvieši”, „jaunie latvieši” un „krievi”. Pirmajiem patiesībā neklājas slikti. Ņemot vērā ap 20% IKP kritumu, 17% reģistrēto bezdarbu, neskaitāmos skandālus un korupcijas gadījumus, „vecās koalīcijas” kodols šodien ir pat pārsteidzoši labā formā, un bažām, ka vēlētājs viņus grasās kaut kā „sodīt”, liela pamata nav. Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) gan ir zaudējušas daļu reitinga. Tomēr reitingi laikā starp vēlēšanām nekad nav bijusi šo partiju stiprā puse. To galvenais trumpis ir resursi un patronāžas tīkli, kuriem nekas ļauns šodien nav noticis. Nekas neliecina, ka vēlētāju uzpirkt ar reklāmām būs grūtāk nekā iepriekš, kaut arī tas var prasīt mazliet vairāk izdomas un blēdīšanās, piemēram, iesaistot „bezpartejiskos” karsējpuišus un karsējmeitenes no politizēto uzņēmēju biedrības Par labu Latviju.

Tas gan nenozīmē, ka ietekmes gūšana nāks viegli un bez upuriem — par to liecina apvienības (AŠ)2 izveide. Daudziem no TP pārpalikušajiem biedriem varētu likties šķebinoši atrasties vienā kompānijā ar klaju populistu, kurš, dzejnieka vārdiem runājot, ir gatavs pārdot savu tēvu un māti par iespēju „parullēt”. Laba daļa TP biedru taču joprojām uzskata sevi par „zemes sāli”, un kaut ļoti savdabīgiem, bet tomēr Latvijas patriotiem. Pats Šķēle arī droši vien nejūtas diez ko komfortabli: viņa gaišais tēls pats par sevi nekādu jūtamu iespaidu uz partijas popularitāti nav atstājis. Taču „kompetentā valstsvīra un ekonomista” imidžs paliek blāvāks ar katru dienu, Aināra Šlesera (LPP/LC) kompānijā atskaņojot populistu refrēnu „Pie visa vainojams Dombrovskis ļaunais, ak vēlētāj, kam neuzticies mums?!” Turklāt, lai cik pragmatisks arī nebūtu TP līderis, Latvijas ceļa brenda pazemojošā pārpirkšana noteikti nav paraugs tam, par ko 1998. gadā sapņoja „oranžo” dibinātāji. Vienādojuma (AŠ)2 atrisinājums visdrīzāk ir „Aināra Šlesera partija LPP/LC/TP”, un tas varētu nepatikt.

Tomēr ir skaidrs, ka vēl mazāk par pārdošanos LPP/LC tautpartijieši gribētu piedzīvot neiekļūšanu 10. Saeimā. Tas vairs nebūtu vienīgi pašapziņas, bet arī lielas naudas un ietekmes jautājums, kad partija zaudētu jebkādu reputāciju savu daudzo „atkarīgo” acīs. Kopā ar LPP/LC tas noteikti nedraud — ne tikai meistarīgā Ērika Stendzenieka dēļ, bet arī tādēļ, ka TP jau tā retajās rindās ir vēl krietni mazāk ļaužu, kuru parādīšanos piecu vēlēšanu apgabalu sarakstos vēlētājs neuzskatītu par ņirgāšanos. Taču kopumā šī AŠ apvienība noteikti ar troksni iebrauks nākamajā Saeimā — varbūt ar šādiem tādiem atbirumiem, taču joprojām ar neiedragātu ticību valsts nozagšanas ideāliem.


Tās acis, tās acis

Kad marta sākumā tika izveidota apvienība Vienotība, daudziem šķita, ka demokrātiskas un eiropeiskas valsts piekritēji Latvijā ir ieguvuši savus cēlos bruņiniekus. Ir pagājuši daži mēneši, un aina iedvesmo mazāk. No vienas puses, šī apvienība gan atsevišķu biedru, gan pašas organizācijas līmenī atzīst, ka Latvijas politikai ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas, lai tā jau tuvākajā desmitgadē nedegradētos par otru Moldovu vai Armēniju. Šie ļaudis, šķiet, vismaz reizēm krīzi un Latvijas nākotni uztver nopietni. Tas nav maz, ņemot vērā pārējā elitē valdošo attieksmi „gan jau kaut kā” un „mūsu algām jau vienmēr pietiks”. Šeit patiesi nav maz labu nodomu, uzticības demokrātijai un Latvijai kā Eiropas valstij.

Vienlaikus Vienotība iepretim saviem konkurentiem skaidri demonstrē latviešu demokrātijas senseno traģismu. Vispirms, šai apvienībai nav sava „saimnieka” un oligarha, tādēļ jebkura lēmumu pieņemšana te notiek krietni plašākā lokā. Taču tas, kā izrādās, pie mums ir diezgan neefektīvi — īpaši situācijā, kad izpratne par kopīgo mērķi ir neskaidra un no pašu vidus nākušajām apvienības amatpersonām trūkst autoritātes. Tad katrs grib „glābt nāciju” pa savam; katram liekas, ka viņš pats ir svarīgāks un nopelniem bagātāks par citiem; jebkuru rīcību pavada gara izrunāšanās; visi lēmumi ir pagaidu lēmumi; bezgalīgi kompromisu meklējumi padara neiespējamu vienotas pozīcijas izveidi, un tamlīdzīgi. Tas varbūt ir interesanti pašiem procesā iesaistītajiem. Taču vēlētāju tas nostāda smagas izvēles priekšā — vai patiesi balsot par krāsainu taboru, kura pārstāvjiem gan ir dikti godīgas acis, taču krietni mazāk rīcībspējas? Vai labāk tomēr balsot par efektīviem blēžiem, kuri gan pusi nozog, taču prot pārliecināt un šo to arī izdara?

Lielisku apliecinājumu tam sniedza nesenās peripetijas ar partijas Visu Latvijai! un apvienības TB/LNNK pievienošanos Vienotībai. Garum garu diskusiju, ambīciju un principiālu domstarpību dēļ Vienotība nonāca pie sev visnelabvēlīgākā iznākuma. Vispirms ar abām nacionālistu partijām tika sāktas sarunas, kuras ilga pietiekoši ilgi, lai ļautu daudziem cerēt uz rezultātu. Pēc tam tika paziņots par abu partiju pārstāvju dalību Vienotības sarakstā. Pēc tam acīmredzot kāds Vienotības rindās bija atjēdzies, ka minētie nacionāļi droši vien gribēs sev vietas sarakstos, no kurām nāksies atteikties „savējiem” — un tas gan ir nelabi! Tad ar lielu troksni sarunas tika pārtrauktas, to motivējot ar pēkšņi uzpeldējušām „ideoloģiskām” domstarpībām. Turklāt patiesībā tās visdrīzāk ir domstarpības pašas Vienotības iekšienē starp JL un PS no vienas puses un SCP un t.s. Ēlertes grupu no otras, nevis starp Vienotību un nacionālradikāļiem. Pēc „kurvīša” saņemšanas VL un TB/LNNK, saprotams, apvienojās paši savā radikālā apvienībā.

Rezultātā Vienotība ir ne tikai zaudējusi nacionālo vēlētāju un nodemonstrējusi neizlēmību. Tā ir radījusi sev konkurentu. Tā vietā, lai mēģinātu civilizēt radikāļus, integrējot tos demokrātiskā struktūrā, Vienotība faktiski ir sekmējusi ekstrēmistu konsolidāciju, uzticot Visu Latvijai! zaļo jaunatni Baķkas Zvaigznīšu brīža korumpētajai gādībai. Turklāt tā ir pazaudējusi daļu sava potenciāla. Vienotības nacionālais gals, kuru pārstāv Pilsoniskā savienība, turpmāk lies ūdeni nevis uz savām, bet uz radikāļu apvienības dzirnavām. Ja reiz vēlēšanas uztver kā sacensību par to, kurš ir „lielāks latvietis”, tad tajās drīzāk uzvarēs Raivis Dzintars vai Juris Dobelis, nevis Vaira Paegle vai Janīna Kursīte.

Šādas un līdzīgas pārdomas kopumā liecina, ka Vienotība diez vai spēs būtiski palielināt savu atbalstu bez tā, kas tai ir jau šobrīd. Arī apvienības televīzijas reklāmas ir gana garlaicīgas, lai nelolotu ilūzijas par kādu grandiozu uzvaru.


Un nav nekā jauna pasaulē

Līdzīgi Vienotībai uz milzīgu savu atbalstītāju skaita palielināšanos nevar cerēt arī Saskaņa. Lai cik ļoti arī šās apvienības vadība negatavotos „pārņemt varu” valstī pēc vēlēšanām, Saskaņas iekļaušanās valdībā ir iespējama tikai citu partiju labvēlības, nevis milzīga mandātu pārsvara dēļ. Iemesls tam ir vienkāršs. Saskaņa galu galā sevi joprojām profilē kā krievvalodīgo partiju, un šās grupas apjoms Latvijas pilsoņu vidū ir ierobežots. Tā vieglā integrācijas vēsma, kura piemita Saskaņas centram pēdējās pašvaldību vēlēšanās, lielā mērā ir izgaisusi. Piedošanu, bet integrācijas figūras 13. oktobrī neiet pie Uzvaras pieminekļa kopā ar Krievijas vēstnieku slavināt „atbrīvotājus”. Turklāt arī pārējo partiju reakcija nav diez ko labvēlīga: biedēšana ar „krieviem” būs augstā cieņā kampaņu laikā. Augstākais, uz ko Saskaņa var cerēt, ir elektorāta nosūkšana apvienībai PCTVL, kas gan ir gana reāli, tomēr diez vai būtiski ietekmēs nākamās Saeimas sastāvu.

Te nu arī secinājums — to ievērojamo elektorātu, kurš nebalsos nedz par Saskaņu, nedz Vienotību, savā starpā sadalīs (AŠ)2 un uz visu vienmēr gatavā ZZS. Tādējādi 10. Saeima izskatīsies stipri līdzīga 9. Saeimai, un gatavo mums visas tās pašas problēmas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (27) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

TIKAI PAR VIENOTĪBU 11.08.2010 15:26
Neredzu nevienu citu ,kas pēdējā laikā visvairāk cēlis valsts prestižu starptautiskā arēnā ,arī iekšēji procesi ietu vēl labāk ,ja nestrādātu ==,,bremzes,, ,kas nepieņem likumus,jo tiem tos nevajag. Drūmākais ir tas ir tas ,ka n e t i c a m mūsu pašu VK ===atceroties pagātni ,kāpēc tik ātri tika iznīcināti vēlētāju saraksti .Tiem jāskatās uz pirkstiem . Arī tautas skaitīšana nav bijusi ===nevarēja savākties pirms vēlēšanu gadā to izdarīt======ļoti jāseko sarakstiem ,jo par aizbraukušajiem ,droši vien ,kāds varētu izrīkoties negodīgi ,jo izbraukušo skaits nav zināms nevienam --it kā,bet..........

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haralds 08.06.2010 09:37
jā. grūta izšķiršanās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haha 08.06.2010 02:05
Vispār jautājums ir nopietns par ko balsot, jo izskatās, ka visi tiks, bet var arī vienoties par kādu tieši nebalsot un to atstāt aiz durvīm un kuŗš tad ir lielākais maita - AŠ2O protams...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haha - Gundars 08.06.2010 02:02
Gundar, kādi VL nacionālsociālisti - nevelk līdz tam līmenim... nacionālsociālistiem bija ideoloģija, bet VL ir tikai saukļi un aizņem tukšu nišu.
Rietumu demokrātija... būtu redzējis nacionālos plakātus, kad UK bija vēlēšanas... tur saukli krievi nāk tiek izmantoti poļi... un tas viss notiek daudz rafinētāk - mums tur ir jāmācās... neesi naivs - kur ir dažādas tautas vienmēr būs rīvēšanās un īpaši demokrātijā, jo pretējā gadījumā ir Ruandas scenārijs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haha 08.06.2010 01:56
Pilnīgi piekrītu Ījabam un vēl viena iemesla dēļ - Cimdars... TP negrims :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gundars 07.06.2010 18:09
Lai tur vai kā, es priecājos, ka V nepaņēma VL. Latvijā vienreiz ir jāizbeidz apvienošanās pēc etniskās izcelsmes un jāveido politika pēc vispārpieņemtiem rietumu demokrātijas principiem, proti - politiskās nokrāsas ekonomikas un sociālajos jautājumos. Šajā ziņā no VL gan vispār nekas nav dzirdēts. Jā - patiešām, varbūt, ka viņi ir patiesībā nacionālsociālisti?! Lai gan diemžēl jāsaka, ka nacionālsociālistu laiks pasaulē beidzās jau 1945.g. ar Hitlera pašnāvību. Līdz ar to neparedzu viņiem lielu politisko nākotni jebkurā gadījumā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 07.06.2010 12:17
I.Ījaba izvēlētais tēlainais nosaukums situācijas raksturošanai pēc 2010.g.2.oktobra, kad sāksies kārtējā budžeta konsolidācija ( lasi - griešana ) ir galīgi 'garām' - galīgi 'garām' ne tikai Latvijas situācijas izpratnei, bet arī ASV. Palasiet kādas ziņas nāk iz Štatiem - ekonomikas lauciņā tagad pat globālajām ''haizivīm'' (tipa BP ) nāksies 'piegriezt' skrūves, pārāk jau tāļu ir ar visu brīvo tirgu/brīvo nekontrolēto uzņēmējdarbību ievesta demokrātijas citadele (globalizācijas centrs ) - un notikumi ap Islama centru Ņujorkas Ground Zero apkaimē jau ar nekādu 'trakojošo stagnāciju' neatgādina - tos protestus ar var droši pieskaitīt degradācijai (tolerances). Nav laiks Ījaba kungam patīrīt savus situācijas izpratnes ''orgānus'' (ar tiem amerikāņu virtuves labumiem 'hot dogiem' eiropietiem pārāk aizrauties nevajadzētu) ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 06.06.2010 22:36
I.ĪJABS:''(..) Tādējādi 10. Saeima izskatīsies stipri līdzīga 9. Saeimai, un gatavo mums visas tās pašas problēmas. '' - NEKAS CITS JAU NEMAZ TEORĒTISKI NEVAR BŪT ! Nevajag lolot ilūzijas, ka pašreizējās politiskās sistēmas (t.s. 'demokrātija') ietvaros būs iespējams būtiski mazināt kādas reālās problēmas (depopulācija, emigrācija, bezdarbs, nabadzība utt. ). Kādu izmaiņu ekonomikas 'uzsildīšanā' , kādu jaunu 'burbuli' jau varēs uzpūst, taču mainīt ko esošajā tendencē (degradācija) - nespēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 06.06.2010 19:32
Man gan dzīve ir pierādījusi - ja es kaut ko nedaru, atnāk cits un izdara tā, ka pašam riebjas sava neuzņemšanās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ne-balsot ir vienīgais veids kā balsotājs spēj izvairīties no gļēvulības, tajā pat laikā izvairoties no ne-vardarbības. Ir jāpanāk iespaidīga ne-balsotāju piedalīšanās Latvijas nākotnes veidošanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs - rrr 06.06.2010 10:58
Alternatīva ir nepiedalīties vēlēšanās. Tākā referendumos par likumiem un Satversmes grozījumiem, kā arī jaunajā referenduma veidā par Saeimas alaišānu - visur kvorums tiek rēķināts tieši pēc pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita - tad vien nenodota balss ir līdzvērtīga divām balsīm referendumā. Ja politiķiem neuzticamies, tad tā ir iespēja viņus turēt īsā saitītē....................................................................................................................................................

Piekrītu. Ne-balsot un šī balsošanas varianta iemesli un paskaidrojums balsotājiem ir no priekšvēlēšanu nepieciešamākām diskutijām. Tie kam angļu valoda nerada grūtības var palasīt blogu http://the-not-voter.blogspot.com/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 04.06.2010 02:16
Man gan liekas, ka viss ir vienkarshak. Abas puses izsprieda, ka kopaa varees savaakt mazak procentus nekaa atsevishki, it seviski, ja nemam veeraa, ka delj reitingiem seviski augstu sarakstos VL vai LNNK cilveki nebutu... Nacionalo speku apvieniibai reali ir iespeja savakt tos, kas i) nav apmierinati ar Kalvisha & Co valdishanu; ii) tomeer nav sevishki augstaas domaas par Eelertes klompaniju. Problema gan ir taa, ka tie pashi cilveki parasti nav sevishki augstas domas ari par LNNK un VL :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nu - Ijabs 03.06.2010 14:26
Nu pasaki tu ,kas tev ir nozagts,tu! Svandraks tu esi un paliksi!Lai ko tu muldetu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 03.06.2010 11:34
Redz LNT studijā arī apaļais galds saka, ka esot kauns. Bet neko būtisku nepaceļ un dienā, kad tiek nosaukts cēlonis neefektīvai saimniekošanai- konkurences trūkums, tie paši kaunīgie, iet runāt, lai būtu vēl mazāka konkurence!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kauns 02.06.2010 22:41
Daudz izšķirs, tieši priekšvēlēšanu kampaņas un reklāmas TV, kā tas ir bijis vienmēr, ja vēl izmantos, kādu populistisku saukli, tad gan jau, ka pensionāri uzķersies un balsos.
Kā saka katram uz sava grābekļa jāuzkāpj, dažiem pat vairākkārt.
Vēl jāņem vērā būtisks fakts, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas pie varas ir bijušas tikai labējās partijas un Saeimu ir veidojušas tikai koalīcijas starp partijām. Tā kā būtu interesanti, ja pie varas nāktu kādi kreisie vai centriskie spēki.
Vēl kā faktu var minēt mūsu pilsonisko sabiedrību, ja Latvijā vispār tāda ir, jo būtība par pilsonisku sabiedrību Latvijā varam runāt relatīvi neilgā laika periodā - 20, manuprāt, Latvijas sabiedrība neizmanto pilsoniskās sabiedrības labumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 02.06.2010 18:39
Runājot par TB/LNNK+VL - ja tie tiktu pievienoti, iekšējās pretrunas kļūtu vēl lielākas. Pretēji uzskati jau ir ne tikai dažu biedru nacionālisma pakāpē. Turklāt, Tb/LNNK jau sen ir sevi pierādījuši kā ne pārāk godīgus un kompetentus, toties uz amatiem kārus. Dobeļa, Straumes, Rasnača un vēl dažu prombūtne, parlamentu varētu tikai uzlabot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 02.06.2010 16:27
Protams- tas nostrādās simt punktu! Tie, kam Kristovska seja jau uzdzen drebuļus, steigšus izsvītros viņu un sarkanmati, un, nedod Dievs, arī Dombrovski, un atstās nezināmos- Elertes grupu, kuriem vārdi tādi pasvešāki. Vismaz kaut kas jauns vai ne? Tikai man nelāga aizdoma, ka " sāksies viss no gala" - kāds uz mūsu rēķina mācīsies būt politiķis un tautsaimnieks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

žoržs 02.06.2010 15:44
Ja nožēlo VL un TB neiekļaušanu Vienotībā, tad droši vien jānožēlo ka tur nebūs arī ZZS un TP - tā teikt, "visus latviešus vienā partijā!". Kāda tad jēga tām partiju listēm, ja visi iekļauja svienā, neskatoties uz ideoloģiski diezgan atškirīiem uzstādijumiem.

Un par ko man ir pārsteigums, tad par "Ēlertes grupas" iestāšanos PiSā. Tā grupas uzvedība pēdējā laikā stipri dīvaina un nesparotama - te viņi saka - būšot ārpus partijām, te atkal - labi, stāsim ar partijās, ja tik dosiet mums vietus sarakstā. Un nu - no visām trim partijām izvēlas to aprobežotāko, kuru fīrē lauķis Kristovskis. Esmu tiešām pārsteigst par šo "grupu". Taču var jau būt, ka tas ar viltīgāku nodomu - mazināt Kristovska un viņam līdzīgo ietekmi..?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 02.06.2010 14:35
Man ari ir nozjela par to, ka VL un TB/LNNK netika iekljauta vienotibaa. Tas butu bijis pamatigs speeks ne tikai ar demokratijas pieskanju, bet arii ar nacionalisma procentu un riiciibspeeju, kas man kaa veeleetaajam ir ljoti svarigi. Par neiegutajam vietam, Vienotibai satraukties nevajadzetu, jo Vienotiba pateicoties iekljautam partijam butu panakusi lielaku elektoratu un uzlabojusi savu riiciibspeju pec veeleesanaam.

Ijaba rakstus man vienmer ir interesanti lasit. Pateicoties salidzinajumiem un epitetiem, teksts ir viegli uztverams un ar interesi lasaams. Papildus tam Ijabs biezji ar snaipera precizitati traapa pa probleemas sakni. Vismaz tads iespaits man radies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vārds 02.06.2010 13:51
Autors varēja pieminēt dīvaino,bet reālo saikni SC+LPP/LC+TP.
Šleseram,kā zināms,ir veseli divi oficiāli deklarēti dvīņubrāļi(Ušakovs un Šķēle).Visi trīs gan kopā neparādās,taču elementāri loģiski ir tas, ka "kaut kas" viņus saista. Vai nav aizraujoši, ka viens cilvēks ar nelielu laika atstarpi var prezentēt divus tandēmus, pie tam, pirmo nešķirot? Vēl interesantāk,ka tie divi "malējie" nav greizsirdīgi viens uz otru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 02.06.2010 12:25
Analīze laba - un tiešām nav jau daudz ko cerēt, ka nākamā Saeima noslaucīs mūsu asaras un atrisinās visas problēmas. No otras puses, autoram pietrūkst pozitīva redzējuma - kā tad tomēr šajā neskaidrajā situācijā orientēties un kam dot priekšroku. Varbūt arī tādēļ šeit parādās tādi pesimistiski komentāri - sak, "varbūt labāk nepiedalīties vēlēšanās" (Rrr, Jumors), vai arī - "liela daļa no atlikušajiem ir kļuvuši svārstīgāki. Arī Saskaņas centra virzienā" (Reinis 2).

Ja mēs ejam uz vēlēšanām ar noskaņu, ka labāk nepiedalīsimies un pretinieki vienalga uzvarēs - tad tas tomēr mums neko nepalīdz. Domāju, ka tad, ja latvieši piedalīsies vismaz tikpat čakli kā nelojālie krievvalodīgie, tad mūsu atbalstītajām partijām (necentīšos te līst niansēs - vai tā būs "Vienotība", ZZS vai VL!/TB/LNNK) ir visas izredzes veidot nākamo valdību. Krievvalodīgu balstiesīgo pilsoņu ir tikai kādi 25% - tādi ir viņu dabīgie griesti. Un arī šoreiz Urbanoviču, Mirski, Kabanovu un visus tos slavenos Rēzeknes balsu pircējus var atstāt opozīcijā.

Ir vēl viena lieta - katras Saeimas vēlēšanas tomēr ir filtrs - tiek izsijāti tie deputāti, kuri nespēj normāli tālāk strādāt. Jānis Straume, Aigars Kalvītis, Ingrīda Ūdre, Atis Slakteris - viņiem maz izredžu tikt pārvēlētiem. Un vēl pēc 4 gadiem (ja ne jau šoreiz) pienāks laiks arī populistiem kā Štokenbergs un Pabriks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ako - ivbals 02.06.2010 11:55
pareizi darits

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 02.06.2010 11:09
Es nu īpaši neuzticētos PCTLV manevriem tāpat kā visu pārējo manevriem. Labu laiku domāju, ka vienīgais pagrieziens būtu vēlēšanu boikotēšana, bet uz to laikam mūsu sabiedrība neparakstīsies. Vai nu precīza, vai neprecīza, bet virzienā prognoze ir un tas nevieš optimismu. Nu ko,būsim labi informēti pesimisti!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


jurčix 02.06.2010 00:59
raksts vienkārši izcils!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilžux 01.06.2010 22:49
Baigi labais raksts. Ījabs derētu plašākiem ūdeņiem par maziņo Latviju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 2 01.06.2010 22:20
Lai arī analīzē dažas lietas sniedza patīkami atsvaidzinošu un jaunu skatu (piemēram, Vienotības sadalīšana divās frontēs, kur Lietussargi ir drīzāk SCP, nevis JL un PS pusē), tomēr kopumā rodas iespaids, ka Ījaba analīzes precizitātei nebūt nav nākusi par labu viņa prombūtne no Latvijas. Piemēram, negatīvais vērtējums par TB/VL neiekļaušanu Vienotībā disonē ar citu analītiķu publiskajiem izteikumiem, kas šo notikumu ir interpretējuši pilnīgi pretēji. Tāpat arī prognoze par vēlēšanu rezultātiem šķiet pārāk plakana. Pateikt, ka konservatīvo latviešu skaits nav mainījies - tā nu gan vienkārši nav taisnība. Tas ir gājis mazumā, un liela daļa no atlikušajiem ir kļuvuši svārstīgāki. Arī Saskaņas centra virzienā. Piemēram, tā jauniešu daļa, kas ir samērā izglītota, īpaši neinteresējas par politiku un kam nacionālā problēma apziņā ir tuvu neesošai, šobrīd neatkarīgi no tautības visdrīzāk svārstās starp Vienotību un Saskaņas centru. Arī tie, kas meklē "jauno seju" politikā, drīzāk izvēlēsies kādu no šīm divām apvienībām. Arī attieksme pret SC lomu Latvijas politikā ir kardināli mainījusies. Lai gan vēl joprojām sporādiski izskan pa kādai frāzei par distancēšanos no viņiem, tomēr (ja neskaita vēsturiskās elektorāta atšķirības) pa lielam sadarbība ar šo politisko spēku vairs neizraisa nekādu īpašu sabiedrības rezonansi. Laikmeta liecība ir arī PCTVL virzīšanās mērenajā virzienā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rrr 01.06.2010 19:22
Alternatīva ir nepiedalīties vēlēšanās. Tākā referendumos par likumiem un Satversmes grozījumiem, kā arī jaunajā referenduma veidā par Saeimas alaišānu - visur kvorums tiek rēķināts tieši pēc pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita - tad vien nenodota balss ir līdzvērtīga divām balsīm referendumā. Ja politiķiem neuzticamies, tad tā ir iespēja viņus turēt īsā saitītē.

Saistītie raksti
Izcila maza postaza

Izcilā, mazā postaža 22 Autors:Ivars Ījabs

Izstrebeji

Izstrēbēji 24 Autors:Ivars Ījabs

Viena laiva

Vienā laivā 16 Autors:Ivars Ījabs

Patriarha rudens

Patriarha rudens 33 Autors:Ivars Ījabs

Failed state latvija

Failed state. Latvija? 105 Autors:Ivars Ījabs

Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 9 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Vraks

Vai nesodītais nav blēdis? 8 Autors:Ivars Ījabs, Skaidrīte Lasmane

5785939392 53fd8b0e0a

Miers un Bērziņš 1 Autors:Ivars Ījabs

Puks

Bet rūgtumiņš palika 2 Autors:Ivars Ījabs