No šībrīža koalīcijas partijām Tautas partija (TP) ir vienīgā, kas nav piedalījusies visu 7.Saeimas valdību veidošanā, paliekot opozīcijā pirmo Saeimas darba gadu. Tomēr nevar apgalvot, ka partijai šajā laikā nebija iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu un rūpēties par vēlētājam doto solījumu izpildi, jo TP atbalsts ne reizi vien bija nepieciešams Viļa Krištopana mazākuma valdībai, turklāt abās nākamajās valdībās TP bija visietekmīgākā no partijām, gan pēc ministru daudzuma, gan to nozīmības.
TP ir vienīgā no lielajām partijām, kurai nav vienas vienotas partijas programmas. Pirms 7.Saeimas vēlēšanām partija, līdzīgi kā citas, izstrādāja tā saucamo īso programmu vēlētājam, bet par partijas garo programmu uzskatāms dibinātāju parakstīts manifests, kurā ir visai maz konkrētu solījumu. TP priekšvēlēšanu programmā kā prioritāras izvirzītas rūpes par ģimeni — bērnu izglītību, vecāku tiesībām uz darbu, kā arī vecvecāku tiesībām uz cilvēka cienīgām vecumdienām. Kā viena no prioritātēm nosaukta arī sabiedriskā drošība un kārtība.
Vērtējot paveikto, iespējams secināt ka vissliktāk veicies ar solījumu izpildi izglītībā un medicīnas aprūpē, bet kā veiksmīgu var vērtēt Zemkopības ministrijas paveikto. Piemēram, SAPARD programmas apgūšana, lauksaimniecības kreditēšana un vienota Valsts veterinārā dienesta izveide uzskatāma par doto solījumu vismaz daļēju izpildi.
Uzvar un paliek opozīcijā
7.Saeimas vēlēšanas tikai nosacīti var uzskatīt par TP veiksmīgām. Protams, partija ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu – 21% balsu un 24 mandātus Saeimā. Taču pārlapojot laikrakstus pirms 7.Saeimas vēlēšanām ir skaidrs, ka TP līderi, it īpaši partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, bija rēķinājušies ar iespaidīgāku uzvaru un cerēja iegūt vismaz tik deputāta vietas, lai valdības izveide bez TP dominējošās lomas nebūtu iespējama. Pēc vēlēšanām pirmās – Viļa Krištopana (Latvijas ceļš) valdības veidošana skaidri parādīja, ka ar Jaunās partijas un sociāldemokrātu balsīm ir iespējams TP atstāt opozīcijā, kur TP atradās līdz pat 1999.gada jūlijam.
Pēc V.Krištopana demisijas valdību tika uzticēts veidot A.Šķēlem. Līdz ar premjera amatu TP jaunajā valdībā ieguva arī finansu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, kā arī zemkopības ministru portfeļus. Salīdzinot ar V.Krištopānu, A.Šķēle trīskārt samazināja valsts ministru skaitu valdībā, atstājot divus šādus posteņus.
A.Šķēles valdība demisonēja 2000.gada aprīlī. Formālais iemesls bija premjera lēmums atstādināt ekonomikas ministru Vladimiru Makarovu (TB/LNNK), kurš savukārt bija atņēmis paraksta tiesības Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoram Jānim Naglim. Valdības krišanas pamatā bija arī strīds par grozījumiem enerģētikas likumā, kas liedza privatizēt Latvenergo, kabineta stabilitāti ietekmēja arī pedofilijas skandāls, neveiksmīgais mēģinājums apvienot Latvijas Universitāti un Medicīnas akadēmiju, skolotāju neapmierinātība ar nepietiekošajām algām, kā arī politiskie strīdi par PA likvidēšanas kārtību.
Lai gan valdību pēc A.Šķēles veidot tika uzticēts LC pārstāvim, TP arī Andra Bērziņa valdībā saglabāja dominējošu stāvokli, klāt visiem jau iepriekš ieņemtajiem posteņiem iegūstot vēl arī svarīgo ekonomikas ministra portfeli, kura turētājs vienlaikus ieņem arī Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka amatu.
Vērtējot gan A.Šķēles gan A.Bērziņa valdības tapšanas procesu, var secināt, ka TP tikai daļēji cīnījās par to ministru vietām, kuras programmā pasludinātas par prioritārām. Piemēram, TP spēja otrajā valdībā LC “atņemt” izglītības un zinātnes ministriju, bet valdības tapšanas laikā neizrādīja ne mazāko interesi par labklājības ministriju, lai gan rūpes par personas sociālo drošību partija pasludināja par prioritārām. Tāpat, lai gan partijas īsajā programmā atrodami solījumi cīnīties ar korupciju, interese par tieslietu ministra posteni netika izrādīta. Te gan jāatzīst, ka TP ieguva iekšlietu ministra posteni, bet Iekšlietu ministrijai tieši ir pakļauta Drošības policija, kas nodarbojas arī ar korupcijas izskaušanu. Tāpat TP savā pārziņā ieguva Finansu ministriju, kuras viena no struktūrām ir arī Valsts ieņēmumu dienests, kas rūpējas par amatpersonu deklarāciju pārbaudi. Kopumā iespējams secināt, ka TP iegūtie ministru posteņi tomēr deva partijai iespējas pildīt vēlētājiem dotos solījumus.
Valdību deklarāciju uzdevumi – pusratā
Iepazīstoties gan ar A.Šķēles, gan A.Bērziņa valdību deklarācijām, jāsecina, ka tajās atrodami TP pirms vēlēšanām dotie solījumi. Proti, abas valdības solījušas cīnīties ar korupciju un noziedzību, rūpēties par pensionāru labklājību un medicīnas sistēmas sakārtošanu, kā arī risināt lauksaimnieku problēmas un sekmēt jaunu darba vietu radīšanu.
Jāsecina, ka valdību dotie konkrētie solījumi nav izpildīti. Piemēram, nav izdevies panākt “koordinētu un efektīvu policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un prokuratūras sadarbību, korupcijas apkarošanā”. Šādu solījumu bija devušas abas valdības un abām to nav izdevies izpildīt, un Latvija vēl aizvien saņem starptautisko organizāciju pārmetumus par korupcijas izskaušanas sadrumstalotību. Arī jaunais Korupcijas novēršanas birojs, ar kura izveidi valdībai radušās nopietnas problēmas, jau vairākus mēnešus nespējot atrast tā priekšnieku, vismaz pagaidām nerada pārliecību, ka sadrumstalotība tiks novērsta. Tā kā valdībām nav izdevies izpildīt solījumus korupcijas novēršanas jomā, arī TP nav izdevies izpildīt vēlētājiem solīto “ierēdņu – kukuļņēmēju” izskaušanu.
Jāatzīmē, lai gan lielākā daļa valdību doto konceptuālo solījumu nav izpildīti, tomēr sfērās, kurās valdību dotie solījumi saskan ar TP programmu, dažas lietas ir izdevies īstenot. Tā, piemēram, ir izveidota centralizēta lauksaimniecības un pārtikas produktu kontrole. Savukārt tādā sfērā kā labklājība, izdevies ieviest fondēto pensiju sistēmu, par kuras lietderību un atbilstību Latvijas apstākļiem vēl pāragri spriest.
Labklājību atdod citiem
TP īsajā programmā ir maz konkrētu solījumu, kuru īstenošanu varētu pārbaudīt. Lielākā daļa apņemšanos saskan ar ikviena cilvēka sociālajām vajadzībām. Proti, tiek solīta kvalitatīva izglītība, atbalsts ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni. Tāpat tiek solīts veselības aizsardzības sistēmā ieviest individualizēto apdrošināšanu un rūpēties par godīgu pensiju indeksāciju. Izlasot šos solījumus varētu šķist, ka TP noteikti būtu jācīnās par finansu ministra un labklājības ministra posteņiem, kas nodrošinātu solījumu izpildi. Taču tas pirms valdību veidošanas nebija novērojams.
Atbildē portālam politika.lv TP atzīst, ka solīto veselības aizsardzības jomā izpildīt nav izdevies, taču notikušajā vainojami koalīcijas partneri no TB/LNNK. “Mēs esam gatavi uzņemties Labklājības ministrijas vadību nākamajā valdībā,” norāda TP.
Savukārt lūgti konkretizēt, kas paveikts, lai nodrošinātu “cilvēka cienīgas vecumdienas”, TP atbild, ka ir noteikta valsts garantētā minimālā pensija — 45 lati. Jāpiebilst, ka iztikas minimums valstī ir 89 lati. Tāpat tiek atgādināts par ieviesto otro pensiju līmeni. Jāatzīmē, ka par šīs sistēmas efektivitāti vēl nav iespējams pārliecināties. Tāpat jāatgādina, ka nedz A.Šķēles, nedz A.Bērziņa valdība neatcēla pensiju likuma grozījumus, kas strādājošiem pensionāriem liedz saņemt pilnu pensiju. Šos noteikumus kā Satversmei un cilvēka tiesībām neatbilstošus atcēla tikai Satversmes tiesas spriedums.
Tāpat arī solījums pārskatīt sociālos pabalstus, kas ļautu cilvēkiem vismaz nomaksāt komunālos maksājumus, nav piepildījies. Šeit gan jāatzīmē, ka arī Rīgas pašvaldība, kurā problēmas ar izlikšanu no dzīvokļiem komunālo maksājumu dēļ ir vislielākās, nav bijusi pārāk veiksmīgs sadarbības partneris valdībai rūpēs par iedzīvotāju sociālo labklājību, jo galvaspilsētā esošo sociālo māju skaits ir nepietiekams.
Izglītībā — reforma uz papīra
Otrā prioritāte aiz sociālās drošības jautājumiem, kas atrodama TP programmā, ir izglītība un rūpes par bērniem. Taču arī šajā sfērā konkrēti solījumi nav doti, tikai izteikts apgalvojums, ka kvalitatīva izglītība spēj nodrošināt bērnu un ģimenes labklājību. Tāpat solīts īpašs valsts atbalsts ģimenēm, kurās aug trīs bērni.
TP norāda, ka Finansu ministrija, piemēram, esot izstrādājusi programmu kā uzlabot tā saucamo bērnu pabalstu piešķiršanu ģimenēm, taču Labklājības ministrija to neesot akceptējusi. Savukārt kā pozitīvu veikumu TP atzīmē 2002.gadā uzsākto valsts finansēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Tikmēr pašvaldības un it īpaši skolas norāda — nauda esot piešķirta tikai skolotāju algām, bet par to, kādās telpās skolnieku mācības notiks, neesot padomāts. Kā panākumu TP min atjaunoto finansējumu interešu izglītībai. Šeit jāatzīmē, — pārlapojot laikrakstu arhīvu, iespējams secināt, ka šis finansējums atjaunots tikai pēc vairākkārtīgiem sabiedrības protestiem un piketiem. Arī skolotāju algu jautājums izglītības sfērā vēl nav sakārtots, bet augstākās izglītības kreditēšana, kuru gan TP nesolīja ieviest, nedod iespējas katram studētgribētājam arī no trūcīgas ģimenes savlaicīgi un bez lieliem birokrātiskiem šķēršļiem saņemt kredītu.
Kā panākumus izglītības jomā TP min apstiprinātos pamatizglītības un vidējas izglītības standartus, skolu renovācijas programmu, centralizēto eksāmenu ieviešanu un bilingvālo izglītību. Šeit jāatzīmē, ka veiksmīgi iedzīvināt izdevies tikai centralizēto eksāmenu sistēmu un daļēji, pateicoties starptautisko organizāciju, ne valdības finansiālam un intelektuālam atbalstam, ir izdevies iedzīvināt bilingvālās izglītības pamatprincipus atsevišķās skolās. Savukārt vispārējo izglītības standartu ieviešana joprojām ir reforma uz papīra, jo gan iestājeksāmeni augstkolā, gan centralizētie eksāmeni skaidri parāda būtiskas zināšanu atšķirības starp dažādu skolu absolventiem, kuriem liecībās atrodamas vienādas atzīmes. Savukārt skolu remonta un restaurācijas programmu vismaz Rīgā apvija skandāli, proti, ka ne vienā no lielajiem skolu remontu vai celtniecības pasūtījumiem netika izvēlēts tas konkursa dalībnieks, kas piedāvāja visizdevīgāko cenu un darbu.
Policija cieņu vēl nav iemantojusi
Trešā TP prioritāte, kuru partija izvirzījusi savā priekšvēlēšanu programmā, ir sabiedriskā drošība. Proti, partija apņemas cīnīties gan ar noziedzību, gan korupciju. Tāpat partija saka, ka “sakārtota valsts robeža, stipra zemessardze, profesionāla armija un godājama policija ir mūsu mērķis”.
Vērtējot darbus, jāsecina, ka par profesionālu armiju vismaz šīs Saeimas laikā publiska diskusija netika uzsākta, savukārt zemessardzi visus šos gadus patiešām var uzskatīt par atbalstu policijas darbā daudzos Latvijas rajonos. Savukārt valsts robežas sakārtošana šo gadu laikā nav bijusi pārāk veiksmīga. Par to atgādina pērn un šogad risinātais “novērošanas kameru skandāls” – dažādiem dienestiem bija nepieciešams vairāk kā gads, lai sakārtotu novērošanas kameras, kuras vairākos robežkontroles punktos nestrādāja kopš zibens spēriena 2000.gada maijā. Arī vienota visu robežkontroles un muitas punktu saslēgšana tiešsaistes režīmā netika veikta vairākus gadus.
Arī policija iedzīvotāju cieņu un uzticību vēl nav iemantojusi – vidēji policijas reitings ik mēnesi svārstās ap mīnus 10 punktiem. Savukārt TP norāda, ka pērn policijai izdevies rekordliels atklāto noziegumu skaits (23 tūkstoši atklātu noziegumu, kas gan veido tikai 46% no visiem noziegumiem un saskaņā ar Iekšlietu ministrijas informāciju šis procents, kaut arī pārsniedz 2000.gada rādītājus, tomēr atpaliek no 1999.gadā atklāto noziegumu īpatsvara). Jāatzīmē, atklāto noziegumu skaits patiešām ir iespaidīgs, taču vērtējot panākumus to krimināllietu izmeklēšanā, kas pievērsušas sabiedrības uzmanību un saistītas ar iespējamiem interešu konfliktiem, īpaši panākumi nav novēroti. Te gan jāatzīmē Drošības policija kā pozitīvais izņēmums, pēdējo mēnešu laikā par kukuļņemšanu aizturot divus prokurorus un vairākus muitas darbiniekus. Tāpat pozitīvi jāvērtē vairāku apjomīgu kontrabandas kravu (cigaretes, gaļa) atklāšana.
Zemniekiem ticis visvairāk
Pirms vēlēšanām TP solīja savu atbalstu gan vietējiem ražotājiem, gan zemniekiem. Šajā jomā vairāk solījumu gan atrodams nevis priekšvēlēšanu programmā, bet valdības deklarācijā, toties tos izpildīt izdevies visvairāk. Piemēram, ir izveidots vienots Veterinārais un pārtikas kvalitātes dienests, kas ļauj rūpēties par pārtikas kvalitāti iekšējā tirgū, un kas ir izrādījis aktivitāti, gan apkarojot nezināmas izcelsmes gaļu, gan rūpējoties par sanitāro normu ievērošanu Latvijas ražotnēs.
Tāpat pie pozitīvajiem darbiem var pieskaitīt līdz šim veiksmīgi apsaimniekotos SAPARD kredītus, par kuru atdevi gan varēs spriest tikai pēc pāris gadiem. TP pie pozitīvajiem darbiem nosauc arī Intervences aģentūras izveidi, kurai jārūpējas par tirgus aizsardzību. Nozares speciālisti gan norāda, ka šīs institūcijas lietderību vēl nevarot objektīvi novērtēt.
Apkopojot laikrakstos pausto zemnieku viedokli, redzams, ka galvenie valdībai adresētie pārmetumi ir nespēja pietiekami aizsargāt vietējo tirgu no kontrabandas preču ieplūšanas (cukurs, gaļa, dārzeņi), kā arī nepietiekamās valsts subsīdijas gadījumos, kad laukus izpostījis karstums, plūdi vai arī kad nobankrotējis kāds no lielajiem produkcijas pieņēmējiem. Par to liecina arī šīs vasaras zemnieku piketi, kuros kategoriskā formā tika pieprasīts no valdības un TP vadītās Finansu ministrijas risināt jautājumu par rudzu pieņemšanu, jo Kurzemes reģiona zemnieku lielākais graudu iepircējs — spirta ražotne Besprit — uz laiku apturējusi darbību.