Atslēgvārdi:

Tolerances trauslums un rezerve 14

Par spīti ilgajai Latvijas multietniskajai realitātei, daudzu cilvēku priekšstatos kulturāli homogēna sabiedrība joprojām tiek uzskatīta par normu un ideālu. Šāds uzskats traucē pieņemt citu tautību cilvēkus un Latvijas iedzīvotājiem dažkārt piemīt slēpts rasisms.

Iesaki citiem:

Līdzīgi kā personiskajās attiecībās iecietība pret otru cilvēku balstās indivīda pašpārliecinātībā un drošības izjūtā, un otrādi - tolerances trauslums sakņojas nedrošībā un apdraudētības sajūtā, arī sabiedrības līmenī bailes un apdraudētības sajūta ir kā bacilis, kas izplata naidu un neiecietību.

Pētījums “Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija”, kas īstenots par ES līdzekļiem (2004., Baltijas Sociālo Zinātņu institūts) parāda, ka latviešu un cittautiešu attieksmes un tolerances pakāpi lielā mērā nosaka šo grupu konkurēšana savā starpā un apdraudētības sajūta. Latviešiem raksturīga apdraudētības sajūta, un latvieši savā valstī pagaidām nejūtas kā vairākums jeb majoritāte. Izmantojot igauņu sociologu izstrādāto koncepciju un līdzības Latvijas un Igaunijas sabiedrību attīstībā un etniskajā sastāvā, var teikt, ka latvieši jūtas kā apdraudētā majoritāte.

Savukārt krievi un krieviski runājošā Latvijas iedzīvotāju daļa nav uzskatāma par tipisku minoritāti, jo veido lielu sabiedrības daļu (37% Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda), bez tam krievu valoda dauzos dzīves gadījumos ir pašpietiekama, un pie noteikta dzīves modeļa bez latviešu valodas zināšanām var iztikt.

Sabiedrības divu lielāko lingvistisko grupu konkurēšana valodas hierarhijas laukā ir viens no pamatkonfliktiem latviešu un krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju starpā, jo abas grupas jūtas apdraudētas. Latvieši pārliecinoši atbalsta krievu valodas ierobežošanas politiku (77% latviešu ir pret krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu, un 76% latviešu atbalsta pāreju no 1.septembra uz 60% mācībām latviešu valodā), bet krieviski runājošā sabiedrības daļa ir tieši pretējās domās (84% cittautiešu ir par krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu, un 68% neatbalsta pāreju no 1.septembra uz 60% mācībām latviešu valodā).

Tomēr kopumā Latvijas iedzīvotāji – latvieši un cittautieši etniskās attiecības valstī vērtē kā draudzīgas, piemēram, latviešu diskusijā izskanējušo viedokli „Te ir tik mierīgi un jauki, relatīvi mierīga un jauka līdzāspastāvēšana un dzīvošana” citi diskusijas dalībnieki neapstrīdēja. Pēc visu iedzīvotāju aptaujas datiem cittautieši etnikās attiecības vērtē kā draudzīgākas nekā latvieši (10 ballu skalā latviešu vidū vidējā vērtība – 7.8, cittautiešu – 8.4).

Kā izskaidrot šo it kā savstarpējo neiecietību vienā gadījumā un draudzīgumu otrā; kā tas sadzīvo kopā? Iespējams, ka skaidrojumu atradīsim kādā citā atziņā, ko sniedz pētījums.

Gan fokusa grupu diskusijas, gan kvantitatīvās aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrībā ir plaši izplatītas negatīvas attieksmes pret tādām etniskajām un reliģiskajām grupām kā kaukāzieši, ķīnieši, afrikāņi, kurdi, čigāni, ebreji un musulmaņi. Pētījums parāda, ka gan latviešiem, gan cittautiešiem negatīvas attieksmes ir pret vienām un tām pašām etniskajām un reliģiskajām grupām.

Neinformētība un negatīvi stereotipi par citu zemju iedzīvotājiem un kultūrām veicina priekšstatu par pārspīlēti lielām atšķirībām starp dažādu zemju cilvēkiem un viņu ieražām. Tas savukārt rada nepatiku un bailes, kas parasti nav pamatotas, jo Latvijā dzīvojošo ārzemnieku uzvedība un praktizētās ieražas lielākoties atbilst šeit pieņemtajām uzvedības normām. Tāpēc liela nozīme ir saskarsmes pieredzei ar dažādu tautību cilvēkiem – kontaktējoties zūd bailes no nepazīstamā, tiek pamanīts kopīgais, un attiecības vairāk nosaka nevis izcelsme, bet gan individuālas personības iezīmes un kopīgas intereses. Līdz ar to saskarsmes situācija vairs netiek uztverta kā divu etnisku grupu pārstāvju, bet gan divu indivīdu sastapšanās, kas parasti ir pozitīvāka nekā grupu līmenī.

Attiecībā pret tautībām, kas Latvijā dzīvo ilgāku laiku, biežāk ir labvēlīgāka attieksme, jo ar šo tautību pārstāvjiem ir lielāka saskarsmes pieredze un tiek uzskatīts, ka šo tautību pārstāvji ir ”pielāgojušies” šejienes dzīvesveidam un izturēšanās normām, un tāpēc vairs nešķiet tik biedējoši.

Saskarsmes pieredze ar Latvijā ilgstoši dzīvojošo etnisko grupu piederīgajiem izveidojusi savdabīgu tolerances rezervi, kas kalpo kā neredzams līdzāspastāvēšanas garants sabiedrībā. Taču, ja etniskās attiecības aplūkojam grupu līmenī, ieraugām, kā tās tiek konstruētas caur vēsturisku un politisku nosacījumu prizmu. Etnopolitikas veidošanas pieredze Latvijā tikai nedaudz pārsniedz desmit gadu pieredzi, kaut arī tā balstīta stabilās nacionālās vērtībās, tās izpildījums nereti patiešām atbilst pubertātes vecuma uzvedības stilam. Tas, iespējams, izskaidro to, ka multietniskajās attiecībās vairāk pieredzējusī sabiedrība etniskajā saskarsmē ir pacietīgāka un iecietīgāka. Taču pret etniskajām vai reliģiskajām grupām, ar kuru piederīgajiem saskarsmes pieredze ir mazāka, Latvijas iedzīvotāju attieksme ir neziņas un nedrošības diktēta.

Tiesa, aizspriedumi un neiecietība Latvijas sabiedrībā atrodami arī citās izpausmēs: pētījums parāda, ka trešā daļa aptaujāto, gan latvieši, gan cittautieši, nevēlētos kaimiņos homoseksuālistus un cilvēkus, kas slimo ar AIDS. Ja salīdzinām to ar citām Eiropas valstīm (Loek, 2001) izrādās, ka vienīgi Skandināvijas valstu iedzīvotāji atšķiras ar augstāku toleranci pret minētajām grupām. Pārējās Eiropas valstīs neiecietība un aizspriedumi kopumā nav mazāk izplatīti kā Latvijā.

Par Latvijas iedzīvotājiem var teikt, ka to attieksmēm un uzvedībai dažkārt piemīt slēpts rasisms - nevis kā izteikti negatīva izturēšanās, bet kā pozitīvas, labvēlīgas attieksmes trūkums, piemēram, neviennozīmīgā situācijā netiks sniegta palīdzība, vai arī kā pašsaprotama tiek pieņemta jebkura negatīva informācija par kādu etnisku grupu. Tāpat liela nozīme ir, t.s., “jaunajam rasismam” (Barker, 1981), kura pamatā ir uzskats, ka atsevišķu tautu kultūra un dzīvesveids ir pārāk atšķirīgi, un tāpēc nav savienojami vienā sabiedrībā. Par spīti Latvijas multietniskajai realitātei daudzu gadu garumā, daudzu cilvēku priekšstatos vēl joprojām kulturāli homogēna sabiedrība tiek uzskatīta par normu un ideālu, uz ko tiekties. Šāds uzskats lielā mērā traucē pieņemt citu tautību cilvēkus, it īpaši, ja viņi ir vizuāli atšķirīgi un vēlas dzīvot Latvijā.

Pētījuma rezultāti ir pamats, lai tālāk izstrādātu rekomendācijas un ieteikumus, kā veicināt iecietības un tolerances izplatību Latvijā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, projekta turpinājumā ir iecerēti vairāki semināri un diskusijas gan ar skolu jauniešiem, gan skolotājiem, gan ierēdņiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 27.08.2004 14:08
man patīk Tava dedzība biedri Latvi,bet kamdēļ šitā ņaudēšana:"mūs apbižo,mūs aiztiek,mūs traucē,sitiet tos maitas"!?Visas lietas var sakārtot mierīgi:sarunājot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 24.08.2004 15:22
Ja pieņemam, ka politkorektums ir spēle (tam tiešām ir ļoti daudz spēles pazīmju), tad taču jāatzīst, ka jebkurā spēlē pastāv noteikumi, bet noteikumiem ir jēga tikai tad, ja tos ievēro abas puses. Turpretī, ja vienai pusei noteikumi jāievēro, bet otrai - ne, tad nekāda spēle vairs neiznāk. Un kā gan tai otrai pusei resp. mūsu "mīļotajai" "minoritātei" ar to politkorektumu? Man domāt - visai pašvaki... Ko nu? Turpināsim tēlot, ka spēlējam šahu, lai gan īstenībā pretinieks mūs jau 65 gadus dauza ar šaha galdiņu pa galvu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 24.08.2004 15:17
Un vispaar,varbuut Tev dereetu vairaak miilet latvju tautu,nekaa niist krievus?
------------
Biedri Ģenerālisimus, šajā teikumā izpaužas Jūsu princips: kas nav ar mums, tas ir pret mums (šajā gadījumā - ja tu neesi krievs, tad esi rusofobs). Pagodinos paziņot, ka mūsdienu pasaulē šāda pieeja uzskatāma par pārlieku vienkāršotu un nekorektu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 24.08.2004 15:16
Baidos, ka politkorektums varetu tiesham but tikai karteja parejosha mode. Tomer tolerance nu nekadi nav mode. Cilveks varbut politnekorekts, bet tolerants...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 24.08.2004 09:20
Šausmīgi gribētos zināt, kāpēc man kā indivīdam būtu jābūt "tolerantam" un jāpacieš viss, kas vien kādam citam ienāk prātā tikai tāpēc, ka to prasa šībrīža "politkorektums"? Būtu jauki to uzzināt. Varbūt pat no raksta autorēm, kuras drosmīgi klusē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 24.08.2004 09:07
biedri Latvi,krievu valoda ir forsha un skaniiga valoda,kaapec gan mums vinju nemaaciities?Un vispaar,varbuut Tev dereetu vairaak miilet latvju tautu,nekaa niist krievus?

Vissiem iesaku latvians.lv portaalu!Tas ir viens forshs un jautrs portalinjs.Tikai,kaapec nonjeema komentaarus pie raksta???(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nacionālpatriots 23.08.2004 11:37
Nav ko diskutēt par niansēm un skaldīt matus.Vienīgais un labākais risinājums ir tūlītēja naturalizācijas pārtraukšana, jaunpilsoņu lustrācija un lielākās daļas okupācijas gados ieceļojušo civilokupantu jeb nelegālo imigrantu patriekšana no Latvijas. www.latvians.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 23.08.2004 09:58
Biedri Staļin, "labi" vai "slikti" šajā situācijā nav tie īstie vērtējumi. Krievu valodas prasme un lietošana Latvijā nav obligāta, tātad tās neprasme un nelietošana ir gluži dabiska, turpretī patlabanējā situācija (99,99% etnisko latviešu pārvalda krievu valodu dzimtās valodas līmenī un diendienā spiesti to lietot) ir klaji pretdabiska, un ir skaidrs, ka pamati šādai situācijai likti akurāt pirms 65 gadiem (Bērtuļa naktī...)
Cienījamais visu tautu tēv un skolotāj, nelaipojiet un nemēģiniet nopļāpāt lietas būtību! Vidusmēra cilvēka ikdienas dzīvē augstākās izglītības iestādēm ir visai neliela ietekme. Ja kas, tad Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā krievu valoda, par laimi, vēl nav pašpietiekama. Nerunāsim par specifiskām iestādēm, runāsim par sabiedrisko telpu - ielām, veikaliem, bankām, birojiem, tramvajiem! Par mikriņiem gan labāk nerunāsim, lai nav jālieto krievu nenormatīvā leksika...
Nevajadzētu arī piepīt klāt Šiškina gleznas un krievu vodku (kas īstenībā ir tatāru know-how). Runa ir par valodu, un tikai par valodu. Par provi teikt, vācieši un franči arī lasa Dostojevski un Tolstoju, bet dara to savā valodā. Kāpēc arī latvieši nevar rīkoties šādā vīzē? Tulkojumi taču jau ir!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 22.08.2004 23:28
biedri Latvi,vai krievu valoda ir pašpietiekama Latvijas augstākajā izglītībā?Saki,ka ir labi nezināt krievu valodu?Pasaki vēl,ka labāk ir neskatīties Šiškina gleznas,jo viņš taču ir ....krievs!!!Starp citu,šnabi arī nedzert:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 21.08.2004 16:08
Paldies Brigitai Zepai un Co par veikto darbu.

Autori raksta: Latvijā "...daudzu cilvēku priekšstatos kulturāli homogēna sabiedrība joprojām tiek uzskatīta par normu un ideālu. Šāds uzskats traucē pieņemt citu tautību cilvēkus..."

Šāds spožs secinājums patiesībā ir attiecināms arī uz daudz plašākām "aprindām", patiesībā šo tiekšanos uz kulturāli homogēnu sabiedrību kā ideālu var droši uzskatīt par visā pasaulē katram cilvēkam lielākā vai mazākā mērā piemītošu psiholoģisku iezīmi, kas (līdzīgi kā "komunisms") sakņojas arī zemapziņā (ja Autori iebilst, lūdzu pamatot). Tā ir viena no izpausmēm dabiskajai tieksmei nonivelēt, novienādot, lai sev atvieglotu uztveri, izpratni, risināšanu ... Tādā gadījumā šis autoru secinājums -- kurš arī kā galvenais secinājums ir dots pētījuma anotācijā! -- padara visu pētījuma saturu par triviālu!

Lūdzu Autoru komentāru!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 20.08.2004 13:38
Hipotētiski varētu jautāt: uz kādiem noteikumiem šī lietu kārtība aicinās minoritātes uz autentisku saskarsmi?
------------
Nolaižoties no zinātniskās spriedelēšanas augstumiem uz mūsu grēcīgās zemes, atbildu uz jautājuma kvintesenci: uz kādiem noteikumiem? Aber lūdzu, noteikums ir tikai viens: latviešu valoda kā vienīgā lingua franca Latvijā. Punkts un āmen. Viss pārējais ir pakārtots šai pamattēzei, visi neskaitāmie secinājumi izriet no tās, un tikai no tās.

P.S. Lingua franca (latīņu val.) = jazik mežnacionaļnovo obščeņija (Kremļa propagandas val.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 20.08.2004 11:04
Nu re. Tolerances trauslums un rezerve ir labi definēts raksturojums. Apsveicu. Tālāk ir jautājums par to, kas tad to homogenuma ideologiju, kas "atgrūž saskarsmi" dikte? Es domaju, ka nacionalisms, kurš principiāli nekad vēsturē, nevienā vastī minoritātes (lielas vai mazas) uz līdzvērtīgu "saskarsmi" nav aicinājis. Tāpat arī Latvijā, latviskās Latvijas nacionālās valsts ideja aicina "netipiskās" minoritātes ieplūst un izkust "apdraudētajā majoritātē", nevis līdzvērtīgi "saskarties" (es pilnībā saprotu, ka tas nebūtu vienkārši). Hipotētiski varētu jautāt: uz kādiem noteikumiem šī lietu kārtība aicinās minoritātes uz autentisku saskarsmi? Vai tās piekritīs pie varas esošā "autentiski" latviskā nacionālisma diktētajiem saskarsmes noteikumiem? Labs pētījums, lai gan ceru, ka tiek ņemti vērā vispusīgi secinājumi par esošo situāciju, nevis tikai - ko (kosmētiski) darīt tālāk, nerunājot par cēloņiem, kas problēmu izraisa. Datus savākt un apkopot ir vajadzīgi un grūti, tomēr, nedrīkst aizmirst par analīzes dzirnām un plašāku kontekstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 18.08.2004 12:35
Tā viš i.

Problēmu cēlonis tiešām ir, ka okupācijas laikā pārkrievošanas dēļ krievu kopiena kļuvusi pašpietiekama - un sāk iedomāties, ka šeitan tāpēc ir Mazā Krievija.

Ja reiz mēs vēlamies mazināt krievu spriedzi līdz tādai, kāda latviešiem ir ar poļiem un leišiem, risinājums ir - lai vienīgā pašpietiekamā kopiena būtu latviešu. Proti, gan latvieši neprot krievu valodu, gan arī dekolonizācija veicināta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.08.2004 11:30
bez tam krievu valoda daudzos dzīves gadījumos ir pašpietiekama, un pie noteikta dzīves modeļa bez latviešu valodas zināšanām var iztikt.
-------------
Varbūt kāds gudrs cilvēks varētu nosaukt kādu dzīves gadījumu, kurā krievu valoda nav pašpietiekama? Es neesmu tik gudrs un tādu gadījumu nosaukt nevaru.

Te ir tik mierīgi un jauki
--------------
...tāpēc, ka letiņi protas - nu jau 65 gadus. Tiešām liels tencinājums pienākas Ždanokas k-dzei un Co, par to, ka pēdējā laikā tomēr biškucīt šauj pār strīpu pat ciklopiskajai latviešu tolerancei, rezignācijai un zaķapastalībai!

Mana recepte ir - krievu valodas neprašana. Atkārtoju: nevis izlikšanās, ka neprot krieviski (this doesn't work), bet neprašana. Protams, te cerības liekamas vienīgi uz jauno paaudzi.

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija 0 Autors:Inese Šūpule, Līga Krastiņa, Inguna Peņķe, Jolanta Krišāne