Atslēgvārdi:

Tikai malks dzīvā ūdens 21

Ja jau mēs izjūtam izsalkumu, kuru varam remdēt, piemēram, ar burkāniem, tad, lai remdētu savas dvēseles izsalkumu, mums arī ir doti kādi „burkāni“. Tādi, kas nav no šīs zemes.

Iesaki citiem:
Gaismas 255x203(1)
Foto:Tony Unruh

Vai esat pamanījuši, kā īpaši kopš globālās ekonomiskās krīzes sākuma plašsaziņas līdzekļu ziņu sadaļu ir pārņēmusi apsēstība ar IKP (iekšzemes kopprodukta) pieauguma vai krituma vērošanu? Gandrīz grūti ir atcerēties reizi, kad, ieslēdzot radio vai atverot laikrakstu, netiktu minēts kaut kas par ekonomiskās izaugsmes prognozēm. Tā vien liekas, ka tā mūsu sabiedrībā ir kļuvusi par vienīgo dzīves kvalitātes, labuma un ļaunuma mērauklu.

Tomēr jāatzīst, ka atskan arī citas balsis. Ir ļaudis, kas cenšas mums atgādināt, ka ekonomiskā izaugsme nav vienīgais cilvēka labklājības mērs. Piemēram, nesen, braucot mājās no darba, radio dzirdēju, kā BBC World of Business programmas vadītājs Pīters Dejs aicināja pārvērtēt mūsu uzskatus par ekonomisko labklājību, naivi negaidot nepārtrauktu izaugsmi ierobežotā pasaulē, kur nekad nekas neturpinās mūžīgi, bet gan atcerēties, ka cilvēki, iegūstot vairāk un labākas mantas, nebūt nekļūst laimīgāki.


Pasaule nav tāda, kā vajadzētu būt

Šādas bažas, protams, nav nekas jauns. Piemēram, Duglass Koplends, slavenais, X Paaudzes autors, savā romānā Girlfriend in a Coma izsaka skarbu kritiku ar materiālismu apsēstai kultūrai. Girlfriend in a Coma ir stāsts par Karīnu, meiteni, kas pēc septiņpadsmit gadu ilgas komas pamostas 1998. gadā, kad ASV atrodas ekonomiskās attīstības zenītā. Vaicāta, ko viņa domā par pasauli, kurā viņa ir pamodusies, Karīna atbild: „Cilvēki strādā daudz vairāk tikai tāpēc, lai aizietu mājās un „sērfotu“ internetā. Tā vietā, lai piezvanītu, uzrakstītu zīmīti vai aizietu ciemos, viņi sazinās caur e-pastu. Viņi strādā, skatās televizoru un guļ…Viss ir tikai darbs, darbs, darbs, pirkt, pirkt, pirkt… tikt uz augšu… ieiet internetā…iepazīties ar datorvalodām… parakstīt līgumus. Godīgi runājot, pasaule nemaz nav tāda, kā es to būtu iztēlojusies, ja tu man pavaicātu pirms septiņpadsmit gadiem. Cilvēki ir noguruši un nikni, norūpējušies par naudu un labākajā gadījumā vienaldzīgi par nākotni. Man ir pilnīgi skaidrs, ka dzīve šobrīd nepavisam nav tāda, kā tai vajadzētu būt“.

Koplends parāda, ka materiālās labklājības pieaugums nespēj remdēt cilvēka dziļās eksistenciālās ilgas un pat pie visspožākajiem sasniegumiem un vislielākās materiālās labklājības mēs joprojām bieži vien nepiedzīvojam atbilstoši pieaugošu iekšēju piepildījumu.


Caurums sirdī

Domāju, ikviens var atcerēties brīžus, kad visi šīs pasaules „lielie“ solījumi ir likuši mums vilties. Vai kāds var sacīt, ka nekad pēc lieliem sasniegumiem nav sajutis milzīgu iekšēja tukšuma sajūtu? Ilgi nedomājot, varu atcerēties vairākas intervijas ar izciliem sportistiem vai māksliniekiem, kas ir apliecinājuši, ka neizjūt piepildījumu par saviem sasniegumiem un ka tas, kas viņus dzen, ir process, nevis pats sasniegums.

Protams, var aizbildināties, ka šī tukšuma sajūta ir visa cilvēces progresa pamatā, taču varbūt atbilde ir meklējama kur citur. Varbūt, runājot Nārnijas hroniku autora Klaiva Luisa vārdiem, mēs piedzimstam tikai ar tām vēlmēm, kurām ir dots arī šo vēlmju piepildījums, bet, ja šo vēlmju piepildījums nav rodams uz šīs zemes, tad nevajadzētu domāt, ka Visums mums ir licis vilties — gluži vienkārši apmierinājums ir meklējams kur citur[1]. Ja jau mēs izjūtam izsalkumu, kuru varam remdēt, piemēram, ar burkāniem, tad, lai remdētu savas dvēseles izsalkumu, mums arī ir doti kādi „burkāni“. Tādi, kas nav no šīs zemes. „Kosmiskie burkāni“.

Nu labi, varbūt ne gluži kosmiski, bet noteikti tādi, kas nav no šīs pasaules. Par to jau sen rakstīja Svētais Augustīns, sacīdams, ka Dievs cilvēku ir radījis sev un mūsu sirds mūžam būs nemierā, kamēr vien tā savu mieru neatradīs Viņā. Vai, piemēram, skaitļošanas pamatlicējs Blēzs Paskāls — viņš runāja par milzīgo „caurumu“ cilvēka sirdī, kuru spēj aizpildīt tikai Dievs pats.


Ziemassvētku vēstījums

Kristus piedzimšana mums paskaidro, kāpēc vienkāršs ekonomiskās izaugsmes un materiālā komforta pieaugums nespēj nodrošināt arī proporcionāli pieaugošu laimi un apmierinātību ar dzīvi. Kristus piedzimšana atklāj, ka cilvēks ir radīts attiecībām ar Dievu un nekas cits to nespēj aizstāt.

Runājot par Kristus piedzimšanu, apustulis Jānis savā evaņģēlijā raksta, ka Kristus ienāca pasaulē lai atnestu cilvēkiem patiesu dzīvību: „Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma... Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku“.[2] Ziemassvētku vēstījums mums atklāj, ka Cilvēks ir radīts Dievam un tikai Dievs ir pietiekoši liels, lai aizpildītu milzīgo tukšuma un bezjēdzības sajūtu cilvēka sirdī.

Savas pārdomas es gribētu nobeigt ar kaut ko no britu žurnālista un rakstnieka Malkolma Magridža teiktā. Viņš kā rakstnieks savā dzīvē bija sasniedzis slavu, bagātību un statusu, tomēr viņam nācās atzīt, ka, tikai iepazīstot Kristu, viņš spēja atrast patiesu piepildījumu:

“Domāju, ka varu sevi uzskatīti par relatīvi veiksmīgu cilvēku. Šad tad uz ielas cilvēki mēdz skatīties uz mani — tā ir slava. Es diezgan viegli spēju nopelnīt pietiekami, lai nokļūtu Ieņēmumu dienesta īpašajā sarakstā, — tā ir bagātība. Apveltīti ar naudu un nedaudz slavas, pat vecāki ļaudis, ja vien to vēlas, var nodoties modīgām izklaidēm — tā ir bauda. Reizēm gadās, ka kaut kas no manis sacītā vai rakstītā tiek pietiekami uzklausīts, lai es varētu sev iegalvot, ka tam bijusi ietekme uz mūsu laiku, — tas ir piepildījums. Tomēr man jums jāsaka, un es lūdzu — ticiet man: pareiziniet šos niecīgos triumfus ar miljonu, saskaitiet tos visus kopā, un arī tad tie nebūs nekas. Pat mazāk nekā nekas. Pat kaitējums, salīdzinot ar vienu malku dzīvā ūdens, ko Kristus, neievērojot cilvēka stāvokli, piedāvā garīgi izslāpušajiem“.

________________________

[1] Klaivs Steipls Lūiss, Vienkārši Kristietība, 140, Klints, 2006

[2] Jāņa ev. 1:4-9

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis - jumoram 31.12.2010 11:28
> Kalvim sveiciens vārdadienā un paldies par sakarīgiem komentāriem, kas rosina domāšanu!
====
Paldies! Sekmīgu un veselīgu Jauno Gadu visiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 31.12.2010 10:45
Kalvim sveiciens vārdadienā un paldies par sakarīgiem komentāriem, kas rosina domāšanu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - Kalvim 25.12.2010 21:48
Šeit viens garš fragments no Kurāna tulkojuma par Kiblas maiņu:
Nosākuma bija lūgšanu virziens uz Jeruzālemi kā jūdaistiem, pēc padsmit gadiem to nomainīja:
2. sūra:
142 The fools among the people (pagans, hypocrites, and Jews) will say, "What has turned them (Muslims) from their Qiblah [prayer direction (towards Jerusalem)] to which they used to face in prayer." Say, (O Muhammad صلى الله عليه وسلم) "To Allah belong both, east and the west. He guides whom He wills to the Straight Way."
143 Thus We have made you [true Muslims - real believers of Islamic Monotheism, true followers of Prophet Muhammad صلى الله عليه وسلم and his Sunnah (legal ways)], a just (and the best) nation, that you be witnesses over mankind and the Messenger (Muhammad صلى الله عليه وسلم) be a witness over you. And We made the Qiblah (prayer direction towards Jerusalem) which you used to face, only to test those who followed the Messenger (Muhammad صلى الله عليه وسلم) from those who would turn on their heels (i.e. disobey the Messenger). Indeed it was great (heavy) except for those whom Allah guided. And Allah would never make your faith (prayers) to be lost (i.e. your prayers offered towards Jerusalem). Truly, Allah is full of Kindness, the Most Merciful towards mankind.
144 Verily! We have seen the turning of your (Muhammad's صلى الله عليه وسلم) face towards the heaven. Surely, We shall turn you to a Qiblah (prayer direction) that shall please you, so turn your face in the direction of Al-Masjid-al-Haram (at Makkah). And wheresoever you people are, turn your faces (in prayer) in that direction. Certainly, the people who were given the Scripture (i.e. Jews and the Christians) know well that, that (your turning towards the direction of the Ka'bah at Makkah in prayers) is the truth from their Lord. And Allah is not unaware of what they do.
145 And even if you were to bring to the people of the Scripture (Jews and Christians) all the Ayat (proofs, evidence, verses, lessons, signs, revelations, etc.), they would not follow your Qiblah (prayer direction), nor are you going to follow their Qiblah (prayer direction). And they will not follow each other's Qiblah (prayer direction). Verily, if you follow their desires after that which you have received of knowledge (from Allah), then indeed you will be one of the Zalimun (polytheists, wrong-doers).
146 Those to whom We gave the Scripture (Jews and Christians) recognise him (Muhammad صلى الله عليه وسلم or the Ka'bah at Makkah) as they recognise their sons. But verily, a party of them conceal the truth while they know it - [i.e. the qualities of Muhammad صلى الله عليه وسلم which are written in the Taurat (Torah) and the Injeel (Gospel)].
147 (This is) the truth from your Lord. So be you not one of those who doubt.
148 For every nation there is a direction to which they face (in their prayers). So hasten towards all that is good. Wheresoever you may be, Allah will bring you together (on the Day of Resurrection). Truly, Allah is Able to do all things.
149 And from wheresoever you start forth (for prayers), turn your face in the direction of Al-Masjid-Al-Haram (at Makkah), that is indeed the truth from your Lord. And Allah is not unaware of what you do.
150 And from wheresoever you start forth (for prayers), turn your face in the direction of Al-Masjid-Al-Haram (at Makkah), and wheresoever you are, turn your faces towards it (when you pray) so that men may have no argument against you except those of them that are wrong-doers, so fear them not, but fear Me! - And so that I may complete My Blessings on you and that you may be guided.
========
Tā 146. āja ir par šo:

Safija bint Hujajja, kura vēlāk kļuva islāmticīgā, stāsta par viņas tēva, ebreju cilts banū Nadīr vadoņa, atgriešanos no tikšanās ar Muhamedu, kad viņš ieradās Medīnā. Medīnas ebreji gaidīja šajā reģionā parādāmies jaunu pravieti, bet domāja, ka tas būs ebrejs, kurš vadīs ebreju uzvaru pār arābu pagāniem. Viņa stāsta: „(..)Viņi (tēvs un tēvocis) neatgriezās līdz pat saulrietam. Viņi pārnāca noguruši un drūmi, nākot lēniem, smagiem soļiem. Es pasmaidīju viņiem kā vienmēr to darīju, bet neviens no viņiem neievēroja mani, jo bija ļoti bēdīgi. Es dzirdēju (tēvoča Jāsira tēva) Abū Jāsira jautāto manam tēvam: „Vai viņš (Muhameds) ir tas (gaidītais pravietis)?” Tēvs: „Jā, tas ir viņš.” Abū Jāsirs: „Vai tu viņu pazini (pēc pravieša pazīmēm)? Vai tu vari to apstiprināt?” Tēvs: „Jā, es atpazinu viņu ļoti labi.” Abū Jāsirs: „Ko tu jūti pret viņu?” Tēvs: „Naidu, naidu cik ilgi vien dzīvošu.””

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 25.12.2010 21:36
_Mani dažas islāma prakses ir allaž mulsinājušas, t.sk. tādēļ, ka ir Mēness kalendārs un svarīgas ir ne vien parastas debespuses, bet arī virziens uz Meku._
===
Jūdaismā taču ir 100% pilnīgi tas pats.

_(1) Ramadāna mēnesī cilvēkam pienāktos gavēt (atturēties no ēšanas UN dzeršanas) no saules lēkta līdz rietam._
===
No rītagaismas (fadžr) līdz saulrietam. Rītagaisma ir pirms saullēkta.

_Tuvajos Austrumos tas ir gana grūti. Bet te pie mums, ja nu Ramadāns iekrīt vasarā, kad dienas ir vairāk nekā 17 stundas garas? Es varu viegli iztēloties kā var atturēties no ēšanas, bet ja cilvēkam tanī laikā ir jāstrādā un ir karsts laiks - kā viņš tik ilgi iztiks bez dzeršanas; tas taču novedīs pie dehidratācijas._
=====
Īstenībā cilvēka ķermenis ir apbrīnojams. Man ir bijuši trīs Ramadāni nu ļoti karstās tuksneša vietās (2 Khartūmā). Temperatūra ir +40-45. Bet zini, pirmajās dienās ir pagrūti, bet tad ķermenis piemērojas. Un ir daudzi, kuri gavē katru otro dienu, vai arī pirmdienās un ceturtdienās. Un ir arī daudzi citas neobligātā gavēņa prakses. Nav tik traki. Tas, ka tas padara spēkos vājāku, tas taisnība. Piemēram, pirmā muslimu kauja pret pagāniem bija Badr kauja, kurā 300 lielākoties vāji apbruņoti un ne pārāk kompetenti muslimu kājinieki stājās pretī 1000 bruņās tērptu Mekas pagānu ar kavalēriju, kuri bija atnākuši muslimus izkaut. Cilvēki pirms kaujas runāja - kā mēs ar nažiem varēsim uzvarēt bruņotos un prasmīgus karavīrus? Šī pirmā kauja notika 17. Ramadānā, 2. gadā pēc hidžras (624?). Muslimi gan uzvarēja zaudējot 17 un nogalinot 70. (Vispār visa tā "asiņainā" padarīšana, kuru vēlas piedēvēt Muhammedam ir nepatiesa. Islāma revolūcija Arābijas pussalā notika kaujās kopsummā ejot bojā tikai daži simti cilvēku. Toreiz nebija ložmetēju un lielākoties dauzīja viens otra bruņas līdz viena puse metās bēgt.) Un daļa šajā Ramadāna dienā gavēja, un daļa negavēja, jo bija atļauja taupīt spēkus kaujai.

_Droši vien mēs te Rīgā neesam vienīgie ar šādām problēmām. Ir jau apmēram tajos pašos platuma grādos arī musulmaņu pilsētas - piemēram, Kazaņa. Kā Volgas tatāri risina šo Ramadāna jautājumu? Un kā to vispār būtu jārisina mūsdienu apstākļos? _
===
Šeit Ramadāna gavēnis vasarā var būt garš, bet tādā Sudānā tas ir īsāks, bet intensīvāks. Un nevajag aizmirst, ka šeit ir ļoti viegls gavēnis ziemā. Īstenībā šeit ir grūts gavēnis rudenī vai pavasarī laikā, kad telpās ir padrēgns, bet netiek vairs/vēl kurināts. Tad no neēšanas ir pavēsi.
Bet gavēnis nav par ķermeņa labpatiku. Tam tieši ir jābūt upurim un trenniņam, kas maina domāšanu. Ir tik daudz mācību ko gūt no tā.


_(2) Virziens uz Meku nav viegli nosakāms. Es saredzu divas iespējas, kā to varētu risināt: noteikt virzienu pa azimutu (t.i. novelkot taisnu līniju zemeslodes kartes cilindriskajā projekcijā), vai nu arī - pa ģeodēzisko līniju. Piemēram, ja cilvēks atrodas Bombejā, tad azimuts uz Meku būs - taisni uz rietumiem, jo abas šīs pilsētas ir apmēram līzīgos platuma grādos. No otras puses, ģeodēziskā līnija (jeb pats īsākais ceļš uz Meku pa zemeslodes virsmu) ies uz ziemeļrietumiem, jo ģeogrāfiskā paralēle nav pats īsākais attālums._
===========
Virziens uz Kaabu Mekā (Kibla) nav problēma. Tas ir obligāts, cik to attiecīgajā brīdī zina un cik tas ir iespējams. Muhammeds teica esot Medīnā, kura ir 400 km uz ziemeļiem no Mekas: "Kas ir starp rietumiem un austrumiem ir kibla." Tātad, arī mūsu gadījumā (esam ziemeļos), dienvidi ir mūsu kibla.
Nav runa par grādiem. Tad, kad būvē masdžidu (mošeju), tad protams cenšas izmērīt. Tāpat savās mājās vēlams uzzināt precīzāku virzienu. Bet tos pašus dienvidus nav taču grūti noteikt. Un pareizo grādu šā vai tā nenoķersi. Novirzīsies pa 2 grādiem un trāpīsi Khartūmā pie Ahmeda! Šeit savukārt Meka ir tieši uz austrumiem, kas ir ērti.
Un ja nezini virzienu, tad nav problēma. Izvēlies virzienu, kurš šķiet pareizs un skaiti lūgšanu. Tāpat piemēram skaitot kuģī vai lidmašīnā, kas riņķo. Nav problēma.

Kurāns 2:177
It is not Al-Birr (piety, righteousness, and each and every act of obedience to Allah, etc.) that you turn your faces towards east and (or) west (in prayers); but Al-Birr is (the quality of) the one who believes in Allah, the Last Day, the Angels, the Book, the Prophets and gives his wealth, in spite of love for it, to the kinsfolk, to the orphans, and to Al-Masakin (the poor), and to the wayfarer, and to those who ask, and to set slaves free, performs As-Salat (prayer), and gives the Zakat (charity tax), and who fulfil their covenant when they make it, and who are patient in extreme poverty and ailment (disease) and at the time of fighting (during the battles). Such are the people of the truth and they are Al-Muttaqun (the pious, God-fearing - See V.2:2).

2:115
And to Allah belong the east and the west, so wherever you turn (yourselves or your faces) there is the Face of Allah (and He is High above, over His Throne). Surely! Allah is All-Sufficient for His creatures' needs, All-Knowing.


_Vai nav normālāks tāds gavēnis, kura laikā vismaz ūdeni var dzert?_
====
Cilvēces gaitā ir bijuši dažādi Dieva pavēlēti gavēņi. Mums ir šāds un Dievs ir norādījis Kurānā, ka Muhammeda Islāms ir labāks par visiem pārējiem iepriekš sūtītajiem reliģiskajiem likumiem no Dieva. Acīmredzot esošajām grūtībām ir daudzi pozitīvi rezultāti, ja attiecas pret gavēni kā tam jābūt. Man pašam bija milzīgas bailes, ka nespēšu izturēt gavēni (pirmais bija tuvajos austrumos karstā vietā) un ka noraušos no etniskajiem muslimiem. Likās, ka tajā karstumā es nevarēšu izturēt pat dažas stundas bez dzeršanas. Bet, kad pienāca gavēnis, izrādījās, ka acis gavēņa izbijās, bet vēdars ne. Nav tik grūti kā tas izskatās no malas. Cilvēka ķermenis ir interesants.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Ahmedam 25.12.2010 20:08
Mani dažas islāma prakses ir allaž mulsinājušas, t.sk. tādēļ, ka ir Mēness kalendārs un svarīgas ir ne vien parastas debespuses, bet arī virziens uz Meku.

(1) Ramadāna mēnesī cilvēkam pienāktos gavēt (atturēties no ēšanas UN dzeršanas) no saules lēkta līdz rietam. Tuvajos Austrumos tas ir gana grūti. Bet te pie mums, ja nu Ramadāns iekrīt vasarā, kad dienas ir vairāk nekā 17 stundas garas? Es varu viegli iztēloties kā var atturēties no ēšanas, bet ja cilvēkam tanī laikā ir jāstrādā un ir karsts laiks - kā viņš tik ilgi iztiks bez dzeršanas; tas taču novedīs pie dehidratācijas.
Droši vien mēs te Rīgā neesam vienīgie ar šādām problēmām. Ir jau apmēram tajos pašos platuma grādos arī musulmaņu pilsētas - piemēram, Kazaņa. Kā Volgas tatāri risina šo Ramadāna jautājumu? Un kā to vispār būtu jārisina mūsdienu apstākļos?

(2) Virziens uz Meku nav viegli nosakāms. Es saredzu divas iespējas, kā to varētu risināt: noteikt virzienu pa azimutu (t.i. novelkot taisnu līniju zemeslodes kartes cilindriskajā projekcijā), vai nu arī - pa ģeodēzisko līniju. Piemēram, ja cilvēks atrodas Bombejā, tad azimuts uz Meku būs - taisni uz rietumiem, jo abas šīs pilsētas ir apmēram līzīgos platuma grādos. No otras puses, ģeodēziskā līnija (jeb pats īsākais ceļš uz Meku pa zemeslodes virsmu) ies uz ziemeļrietumiem, jo ģeogrāfiskā paralēle nav pats īsākais attālums.

Pat teorija ir visai piņķerīga - par praksi nemaz nerunājot. Sal. http://articles.cnn.com/2010-07-19/world/indonesia.wrong.pra...

Faktiski Ramadāns mani tomēr satrauc vairāk, jo virzienu uz Meku var vienreiz pareizi izrēķināt un tad jau tas būs apmēram vienāds visā Latvijas teritorijā. Vai nav normālāks tāds gavēnis, kura laikā vismaz ūdeni var dzert?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 25.12.2010 16:41
Nē, ir divi svētki:
1) Īd-al-Fitr - Ramadāna beigas
2) Īd-al-Adha - Hadža beigas.
Atbilstoši mēness kalendāram tie var notikt jebkurā sezonā.
Citi svētki nav atļauti. (Bet svētki ir sabiedrības pasākums, neviens jau neliedz būt priecīgam ikdienā.) Islāms ir universāls. Ja būtu ražas svētki vai kaut kas tamlīdzīgs, tad tas ir nolemts Islāmā un būtu obligāti svinamais. Bet kā ar, piemēram, klejotājtautām, kurām nebūtu šāda lieta svinama?


Es nezinu kāpēc jūdaistiem bija jāsāk svinēt pavasara iestāšanos, bet ziemas saulgriežus viņi nu nesvinēja. Kāpēc "Jēzus dzimšanu" uzlika uz ziemas saulgriežiem - tas ir labi zināms. Tā bija viena no nodevībām, kuru izdarīja trīsvienīgā baznīca piekāpjoties pagānam Konstantīnam lai viņš kā imperators atbalstītu viņus. Tāpat pēc pagāna Konstantīna prasības pārlika sabata dienu uz svētdienu, tādejādi vienmēr pārkāpjot sabatu (ja atzīst to par sev obligātu kā tas ir obligāts jūdaistiem).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Ahmedam 25.12.2010 15:09
Kristiešiem (vēl pirms jebkādiem pagānisma uzslāņojumiem) bija vieni galvenie svētki gadā - Lieldienas (sal. http://www.catholic.lv/katehisms/d2s1n2.html#r1168 ).
Protams, islāmā kalendārie mēneši var iegadīties dažādos gadalaikos - bet vēsturiski Tuvajos Austrumos gan ebreji (Pesach), gan kristieši pavasarī svinēja šo dienu; ēda Lieldienu jēru, iztīrīja visu virtuvi no raudzētas maizes druskām, utml.

Tādēļ jautājums, vai ir kāds Lieldienu svētku analogs, ko būtu svētījuši Pravietis Muhameds (ʿalayhi s-salām) vai viņa laikabiedri? Un nedaudz plašākā nozīmē - vai ir kādi musulmaņu svētki, kuri būtu piesaistīti nevis fiksētām dienām kalendārā (kā piemēram, ‘Īdu l-Fiṭr‎ Ramadāna mēneša beigās), bet gan gadalaikiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.12.2010 17:22
"Salaf" - arābiski nozīmē "priekšteči". Tātad sekot Muhammeda 3 skolnieku paaudžu Islāma sapratnei. Viņi nesa Muhammeda Islāma izpratni un tā arī ir pareizā izpratne. Novirzes ir neizpratne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.12.2010 17:16
Tertuliāns
============
Islāmā ticība Dievam un ticības uzskati netiek pretstatīti racionālismam. Tieši otrādi - kā neracionāli cilvēki tiek skatīti tie, kuri noliedz Radītāja eksistenci un cilvēka pienākumu un tiekšanos sakārtot savas attiecības ar Radītāju.
Ticības uzskati iekļauj ticību neredzamajam un neizzinājamam un arī atzīšanu, ka daudzas lietas tagad (piemēram, Paradīze) vai jebkad (Dievs) ir pāri mūsu pieredzētajam un izpratnei.
Bet tas nenozīmē, ka var sanākt kopā cilvēki, salikt garos teikumos absurdu un iekšēji kļūdainu definīciju, kuru pat atcerēties loģiski nevar, tikai kā skaitāmpantiņi atkārtot, un tad šo MISTĒRIJU (kļūdu) attaisnot ar cilvēka izpratnes ierobežojumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.12.2010 17:07
Šeit ir interesantas audiolekcijas par Jēzu Bībelē, viņa it kā dievišķumu, trīsvienības vēsturi utt. http://www.aswatalislam.net/FilesList.aspx?T=Audio&C=Lectures&T1=Jamal%20Badawi\Jesus+Beloved+Messenger+Of+Allah

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.12.2010 17:04
Ne tik spilgti, bet līdzīga problēma pastāv arī pie musulmaņiem - varētu visu mācību balstīt tikai uz to, ko darīja Pravietis Muhameds un pirmie četri kalifi. Bet vēlāk ticības praksei neizbēgami uzslāņojās arī citas ietekmes - viss tas, ko ieviesa cilvēki, kuri vairs nebija bijuši Pravieša laikabiedri. Tie, kuri no šīm ietekmēm grib atbrīvoties, grib dabūt tīru un sākotnēju islāmu, tiek saukti par "salāfī" - sava veida islāma pūristiem jeb fundamentālistiem.
==========
Problēma nepastāv, gluži vienkārši tie, kuri ir nekompetenti vai nevēlas saprast un praktizēt MUHAMMEDA Islāmu, tie noniecina šādus muslimus kā kaut kādu jaunizdomātu sektu - "salafīti".
Jā, "salafiyya" nozīmē tikai to, ka ņem to Islāma izprati, kura bija pirmajām trīs Muhammeda (saas) skolnieku paaudzēm.
Lai izvairītos, ka nekrietni ļautiņi samelo par Dieva Rakstiem, tad Rakstus paskaidro Dieva pravietis. Bet ir ļautiņi, kuri meklē iespējas arī samelot kā Dieva pravietis ir domājis to vai to. Tad nu ir tūkstošiem Islāma zinātnieku, kuri ir vai nu Muhammeda skolnieki, vai skolnieku skolnieki, vai skolnieku skolnieku skolnieki.
Un nevar izdoties samelot par šiem tūkstošiem un viņu Islāma izpratni. Tā arī ir pareizā Islāma izpratne un to norādīja Muhammeds (saas).
Un "pūrists" tikai nozīmē, ka indivīds ņem TĪRU Islāmu.
(Fundamentālisms nav Islāmam piemērojams termins, jo muslims nevar atzīt tikai pamatus un noliegt kādu daļu. Ja muslims zinot noliedz kādu vissīkāko Islāma daļu, tad viņš atkrīt no Islāma. Kurānā ir smagi nosodīti tie, kuri izvēlas ko ņemt un ko neņemt no Dieva sūtījuma. Fundamentālisms ir kristiešu termins.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - Kalvim 24.12.2010 16:51
_Apustulis Pāvils, protams, visnotaļ pārveidoja un "institucionalizēja" Kristus sākotnējo vēsti - bet kristietību nekādi nevar no Pāvila atbrīvot, jo šī lieta ir dziļi saaugusi ar kristietības tradīcijām. Līdzīgi kā nevar atteikties no Nīkajas ticības apliecības, kura tika formulēta 4.gadsimtā._
=========
Mēs Islāmā (arābiski: "(brīvprātīga) padevība (Dievam)") uzskatām, ka Dieva reliģijas autors ir Dievs. Pravieši nerunā no sevis, bet gan viņiem dotās zināšanas un tekstus un parāda to pareizo sapratni un pielietošanu. Arī Jēzus saka:
„vārdus, ko es jums saku, es NERUNĀJU no sevis” (Jāņa 14:10).
(Ar piebildi, ka tas ir teikts Jāņa un nevis Jēzus evaņģēlijā. Cik tālu fragmentāri šie "evaņģēliji" pārstāsta Jēzus sludināto, tas jau ir cits jautājums.)


_(Nīkajas ticības apliecībā ir visas tās strīdīgās lietas par Jēzu kā patiesu Dievu un patiesu cilvēku)._
=======
Nīkajas konsilu pamatā noboikotēja vadošie unitārieši un savākušies lielākoties bija neizglītoti trīsvienīgās kristietības "svētie". Pagānu imperators par tiesnesi, lai gan viņš pat nesaprata grieķu valodu un pārprata strīdus par cilvēka dievišķumu kā tukšus strīdus strīdu dēļ.
Jēzus pats sevi nekad neteica: "Esmu Dievs!" vai arī "Pielūdziet mani!" Nekur četros trīsvienīgās baznīcas atlasītajos evaņģēlijos tādu lietu neatrast. Jēzus dievišķums ir absurds un pārpratums. No tā, ka neebreji neuztvēra "Dieva dēls" simbolisko nozīmi "Dieva kalps", kā tas ir Vecajā Derībā, tad neebreji nomocījās kā apvienot monoteismu ar burtisko "Dieva dēls". Pamazām nebeidzamos strīdos izveidoja trīsvienības definīciju atsakoties atzīt tās absurdumu un iekšējo kļūdu to vienkārši nodēvējot par "MISTĒRIJU"!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Ahmedam 24.12.2010 15:29
Apustulis Pāvils, protams, visnotaļ pārveidoja un "institucionalizēja" Kristus sākotnējo vēsti - bet kristietību nekādi nevar no Pāvila atbrīvot, jo šī lieta ir dziļi saaugusi ar kristietības tradīcijām. Līdzīgi kā nevar atteikties no Nīkajas ticības apliecības, kura tika formulēta 4.gadsimtā. (Nīkajas ticības apliecībā ir visas tās strīdīgās lietas par Jēzu kā patiesu Dievu un patiesu cilvēku). Tas bija nepareizi no konsekventa monoteisma viedokļa, bet padarīja kristietību saprotamāku toreizējās zemkopju sabiedrībās. Par šo tēmu vēlāk izteicās arī Pravietis Muhameds (ʿalayhi s-salām) 112. sūrā. Mēģinājumi tikt vaļā no šādiem vēlākiem priekšstatiem ir bijuši - piemēram, Jehovas liecinieki (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Jehovah%27s_Witnesses#Jehovah_a... ), bet viņus par to citi kristieši īsti par kristiešiem vairs neuzskata.

Ne tik spilgti, bet līdzīga problēma pastāv arī pie musulmaņiem - varētu visu mācību balstīt tikai uz to, ko darīja Pravietis Muhameds un pirmie četri kalifi. Bet vēlāk ticības praksei neizbēgami uzslāņojās arī citas ietekmes - viss tas, ko ieviesa cilvēki, kuri vairs nebija bijuši Pravieša laikabiedri. Tie, kuri no šīm ietekmēm grib atbrīvoties, grib dabūt tīru un sākotnēju islāmu, tiek saukti par "salāfī" - sava veida islāma pūristiem jeb fundamentālistiem.

Starp kristīgajiem autoriem ir tāds Tertuliāns, kurš uzskata, ka tieši absurdības liek viņam ticēt. Šajā ziņā ir būtisks darbs "De Carne Christi" - "Par Kristus miesu" (te angļu tulkojums no latīņu valodas) - http://www.tertullian.org/articles/evans_carn/evans_carn_00i... .

Spare the one and only hope of the whole world: why tear down the indispensable dishonour of the faith? Whatever is beneath God's dignity is for my advantage. I am saved if I am not ashamed of my Lord. "Whosoever is ashamed of me, he says, of him will I also be ashamed." I find no other grounds for shame, such as may prove that in contempt of dishonour I am nobly shameless and advantageously a fool. The Son of God was crucified: I am not ashamed--because it is shameful. The Son of God died: it is immediately credible--because it is silly. He was buried, and rose again: it is certain--because it is impossible.

Paglabājiet šo vienu un vienīgo cerību visai pasaulei: kādēļ noplēst ticībai viņas nepieciešamo negodu? Viss, kas būtu zem Dieva goda, ir man par svētību. Esmu pestīts, ja es nekaunos no mana Kunga. "Kurš no manis kaunēsies, viņš saka, no tā es arī kaunēšos." Es neatrodu citu pamatojumu kaunam, kā vienīgi apliecinājumu, ka nevērtējot negodu esmu cēli bezkaunīgs un svētīgi muļķis. Dieva Dēls bija krustā sists: es par to nekaunos, jo tas ir apkaunojoši. Dieva Dēls nomira: tas ir nešaubīgi ticams, jo tas ir muļķīgi. Viņš tika apbedīts un atkal augšāmcēlās: tā nevar būt - un tādēļ mēs par to esam pārliecināti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.12.2010 12:20
Pāvils:
„Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku PAMATU, bet cits ceļ uz tā ēku” (1.Kor. 3:10).
Pāvils:
Pāvils apgalvo: „Jo, ja pirmā būtu bijusi bez trūkuma, tad nemeklētu vietu otrai.” (Ebr. 8:7).
Pāvils:
„Es DOMĀJU, ka arī man ir Dieva Gars.” (1. Kor. 7:40).
Pāvils:
Otrajā vēstulē Timotejam 3:16 Pāvils apgalvo: „VISI šie raksti ir Dieva iedvesti.”

Piektajā Mozus grāmatā ir rakstīts: „Bet, ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt Manā Vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst.” (5. Mozus 18:20).
Jēzus: „Es no sevis nespēju darīt NEKĀ” (Jāņa 5:30); „vārdus, ko es jums saku, es NERUNĀJU no sevis” (Jāņa 14:10).
Pāvils:
„Bet pārējiem saku es, NE Tas Kungs” (1. Kor. 7:10). Turklāt 2. Kor. 8:10 Pāvils izlemj dot „savu padomu” attiecībā uz reliģiskas nozīmes jautājumiem. Vai tā ir uzskatāma par dievišķu iedvesmu? Pietiek ar šo vienu pierādījumu, lai tiktu noraidīta Pāvila kā „Jēzus Kristus apustuļa” misija.

Pāvils:
5 Bet, ja nu mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko lai tad sakām? Vai Dievs tad nav netaisns, kad Viņš soda? Es spriežu cilvēcīgi.
6 Nekādā ziņā! Jo kā Dievs citādi tiesās pasauli?
7 Bet, ja Dieva patiesība Viņam par godu skaidrāk atklājusies manu melu dēļ, kāpēc tad es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts? (Romiešiem 3:5-7)
====
Viņš nav uzskatāms par grēcinieku savu MELU dēļ, kamēr vien ļaudis tic viņa doktrīnai (Rom. 3:6-7)?! Kādu melu dēļ? Par to, ka viņš redzējis Jēzu?

Jēzus saka, ka ne VISI no mums ir netaisni:
Marka 2:17'17 Un Jēzus, to dzirdējis, uz tiem saka: "Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem. Es neesmu nācis aicināt (atgriezties no grēkiem) taisnus, bet grēciniekus."
Bet Pāvils pasludina, ka nav neviena taisna (Rom. 3:10, 23):
10 Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.

Jēzus:
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Jēzus saka, ka mūsu labie darbi ir vajadzīgi un svarīgi (Mt. 5:16; Jņ.10:24-25), bet Pāvils apgalvo, ka tie ir bezjēdzīgi un nevajadzīgi (Ef. 2:8-9; Gal. 3:6-14).


Lai nu paliek viss, bet šis ir svarīgs. Salīdziniet kā Jēzus aicina uz bauslības ievērošanu, savukārt Pāvils atsakās no bauslības un aicina citus atteikties.
Lūk Pāvila teiktais:
16 Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.
17 Bet, ja izrādās, ka mēs, kas cenšamies tapt taisnoti iekš Kristus, paši esam grēcinieki, vai tad Kristus kalpo grēkam? Nekādā ziņā ne.
18 Proti, kad es to, ko esmu noārdījis, atkal uzceļu, es kļūstu par pārkāpēju.
19 Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam.

Un lūk ko Jēzus teica par tādiem kā Pāvils, kuri aicina atteikties no Bauslības (un Pāvila sekotāji arī atteicās):
17 Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.
18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.
19 Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.

Bonuss:
Turpat tālāk:
22 Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā;
Tikmēr Pāvils nosauc romiešus (Vēstulē romiešiem 1: 22 Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi).

• „Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.” – 1. Kor. 1:18.

• „Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu..” – 1. Kor. 1:21.

• „Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka.” – 1. Kor. 1:25.

• „Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.” – 1. Kor. 3:18 (NLT). Un vispār, Jēzus nāca sludināt Dievu TIKAI ebrejiem, lai viņi būtu patiesi savā reliģijā, arī atcerētos par piedošanu un nenodarbotos ar formālismu.
5 Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: "Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā.
6 Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.

Tas ir Pāvils, kurš izdomāja pusi kristietības un atnesa SAVU evaņģēliju pie neebrejiem, kuri pat "Dieva dēls" saprot burtiski un nevis kā "Dieva kalps".

Jau Jēzus laikā daži viltīgi ebreji (kurus Jēzus sauca par sliktāko no paaudzēm un odžu izdzimumu) vēlējās romiešiem iestāstīt pasaciņu, ka Jēzus apgalvo, ka ir Dieva dēls burtiski, bet Jēzus to noliedza un norādīja, ka nevajag ākstīties, šāda simboliska izteiksme ir arī Torā:

31 Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu.
32 Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt?"
33 Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu."
34 Jēzus viņiem atbildēja: "Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi. -
35 Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuriem attiecas šie Dieva vārdi, un raksti nevar tikt atcelti,
36 vai tad Tam, ko Tēvs ir svētījis un sūtījis pasaulē, jūs drīkstat pārmest Dieva zaimošanu, ka Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls.
37 Ja Es nedaru Sava Tēva darbus, neticiet Man!

Vai Jēzus - Dieva dēls? http://www.islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Ci...

http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_Diev...

Un runājot par Muhammedu lūk ko ebreji jautāja Jānim Kristītājam:

24 Tos bija sūtījuši farizeji,
25 un tie viņam jautāja: "Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?"
Tātad viņi gaidīja vēl kādu pravieti, ne tikai Mesiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hugo - Ahmeds 23.12.2010 17:02
Pāvils, cik zinu, pēc savas labākās sirdsapziņas mācīja un sludināja to, ko iepriekš pats bija vajājis. Viņš pats apgalvo, ka nevēlas zināt neko citu kā tikai Kristu un to pašu krustā situ. Kristus vēsts dēļ viņš cieta un arī mira asinsliecinieka nāvē. Tāpēc, domāju, ka Pāvilu nedrīkst pretstatīt Kristum. Drīzāk Muhameds māca kaut ko pilnīgi citu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - Kalvim 23.12.2010 10:15
varbūt varam noskaidrot, kura ir nosacīti "labāka" kristīgā konfesija?
===========
Labākā konfesija ir Dieva kalpa Jēzus konfesija. Bet tā tika nodota, kad Pāvils sāka mācīt savas idejas.

Vai Jēzus - Dieva dēls? http://www.islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Ci...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 22.12.2010 22:37
Kalvis:''

Manuprāt, tāds druscīt par daudz vispārīgs raksts par reliģiju -..............

Pārlasot rakstā paustās atziņas par situāciju pasaulē un 'Kalvis' komentāru, manuprāt, jāpiekrīt Upsalas universitātes Teoloģijas fakultātes dekāna Svena Erika Broda 2004.g.izdarītajiem secinājumam:''(.) Rietumeiropas filozofijā,kultūrā un sabiedrībā jau ilgāku laiku valda izteikts antiintelektuālisms, man žēl to atzīt, bet tā tas ir, tā es saprotu mūsu situāciju.Tā iespaido arī baznīcu - teoloģiskās refleksijas līmenis ir ļoti zems -,un tās spēja piedalīties kultūras dzīvē, filozofiskajās diskusijās ir zem katras kritikas'' ('Baznīca debesīs un sūdos'.RL,2004.g.febr.)
http://www.rigaslaiks.lv/Read.aspx?year=2004&month=2&page=41

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 22.12.2010 22:20
Kalvis ir aizrāvies....., taču līdz Jura Rubeņa sasniegtajam līmenim studentam vēl augt un augt. Šodienas studentiem daudz grūtāk pretoties kārdinājumiem, kas tiek piedāvāti nepārtraukti - liela atšķirība no tiem laikiem, kad Rubeņa kungam bij' student gados.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 22.12.2010 16:58
Ļoti labi pateica viena jauna sieviete - visi taču grib mazus bērniņus(vismaz teorētiski)! Tāpēc svinēt it kā kristīgus Ziemassvētkus ir tīri patīkami. Bet Kalvis ir iedevis vairākas tēmas, ko piedāvāt studentiem pētniecības darbam.Žēl mani skolēni tādas nevar pacelt- pat salīdzināt kristietības un budisma pamatnostādnes un praksi mūsdienu sabiedrībā ir par grūtu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hugo - Kalvis 22.12.2010 13:10
Kalvi,
Tie visi ir ļoti interesanti teorētiski jautājumi, bet, manupŗāt, pakārtoti. Ziemassvētki ir īstais laiks, lai runātu par centrālo. Es ieteiktu vispirms saprast, kāda ir kristīgās ticības dziļākā būtība, kas ir Kristus, ko Viņš paveicis un kādā veidā Viņam bijusi tik liela ietekme uz tik daudzu gadsimtu cilvēkiem. Tikai tad, ja kaut cik sapratīsim Kristu, mēs spēsim saprast arī visu pārējo mijiedarbību ar kultūrvidi un sabiedrību. Citādi var sanākt tā, ka savus uzskatus par kristietību veidojam, pilnīgi ignorējot pirmavotos, Jaunās derības rakstus, un savas domas balstām uz maz uzticamām tradīcijām un vēlākiem atvasinājumiem. Priecīgus svētkus!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.12.2010 12:13
Manuprāt, tāds druscīt par daudz vispārīgs raksts par reliģiju - it kā jauki un pareizi uzrakstīts, bet paliek tāda "mazuma garša" pēc šāda raksta izlasīšanas. Ir taču daudz visādu konkrētu interesantu tēmu, par ko gribētos dzirdēt - un kam droši vien atrastos vieta arī šajā portālā.

(1) kristīgā sociālā mācība (par to, kā cilvēkiem organizēt attiecību kārtošanu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, par taisnīgiem nodokļiem, sociāliem pabalstiem, valsts un ģimenes attiecībām, par to - vai tipiski "kreisi", tipiski "liberāli" vai tipiski "konservatīvi" risinājumi ekonomiskajā politikā atbilst tuvākmīlestības ideālam, utml.)

(2) kristietības attiecības ar demokrātiju. Kristīgās baznīcas sadarbība ar Franko un Musolīni režīmiem 20.gs. pirmajā pusē; kristīgo demokrātu idejas, Žaks Maritēns un neotomistu mācības; kristīgo demokrātu idejas politikā - un kāpēc tās nav populāras Latvijā.

(3) vai ir kāds pamats Maksa Vēbera uzskatam par "protestantu ētiku", kas esot īpaši laba industrijas un kapitālisma attīstībai? Kādas ir kapitālisma attīstības īpatnības tādās zemēs, kurās nedominē kristieši - Japānā, Dienvidkorejā, Ķīnā, Indijā, Turcijā, Indonēzijā un citur? Visbeidzot - vai pastāv kādas sistemātiskas atšķirības starp to, kā sabiedrības saimnieciskās dzīves etosu ietekmē cilvēku piederība vienai vai otrai kristīgajai konfesijai? (Sergejs Kruks reiz nolasīja garu lekciju par atšķirībām starp "klasiskajiem luterāņiem", piētiskajiem luterāņiem un līdzīgiem protestantiem - brāļu draudzēm, baptistiem, u.c., katoļiem, pareizticīgajiem, utml. Vai arī šinī ziņā var piemērot Jēzus vārdus ("Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem” (Lūk. 6:43,44)") - varbūt varam noskaidrot, kura ir nosacīti "labāka" kristīgā konfesija?

(4) kā skaidrot to, ka kristīgie cilvēki paši ir slikti izglītoti par kristietības pamatnostādnēm. Sk. http://www.nytimes.com/2010/09/28/us/28religion.html?_r=1 - nesenā Pew Institute pētījumā izrādījās, ka vispamatīgākās zināšanas/erudīcija par reliģiju (t.sk. arī par kristietības jautājumiem) ir ateistiem/agnostiķiem, judaistiem un mormoniem. Un tikai pēc tam sekoja dažas "mainstream" kristiešu baznīcas. Vai ir pareizi, ka Latvijas skolās "Ētika" un "Kristīgā mācība" tiek uzlūkotas kā viena otru izslēdzošas alternatīvas, nevis savstarpēji papildinošas zinību nozares?

(5) kā mūsdienu valstī vajadzētu nodalīt baznīcu no valsts? Vai ir pieļaujama publiskas naudas tērēšana ne vien baznīcu ēku kā arhitektūras pieminekļu uzturēšanai, bet arī specifiskām baznīcu lietām (baznīcu svētku rīkošanai, reliģijas mācīšanai, utml.)? Vai ir pieļaujama reliģijas obligāta mācīšana skolās? Vai pastāv kāda būtiska atšķirība starp sekulārismu (pasaules uzskatu, kas neatvēl reliģijai publisku lomu - līdzīgi kā 1905.g. Francijā) un sekularizāciju (t.i. centieniem cilvēku ikdienas jautājumus risināt ar laicīgu iestāžu palīdzību; un neuzkraut to visu baznīcai).

(6) kāda ir jauno dievbijības formu (Ļedjajeva un līdzīgas harizmatisko kristiešu draudzes, "šūniņas", "Alfa kursi") loma mūsdienu sabiedrībā?

(7) vai Eiropā strauji augošā musulmaņu kopiena ir Eiropas kristīgo baznīcu konkurenti vai gluži otrādi - sabiedrotie un mūsu izdevība kopīgiem spēkiem veicināt Dieva gribai atbilstošas sabiedrības un dzīvesveida rašanos.

(8) kāda loma valsts tiesiskajā dzīvē ir reliģiskas izcelsmes tiesiskām normām (katoļu Kanoniskā likuma kodekss, musulmaņu Šaria likumi, mormonu "Doctrine and Covenants", u.c.). Vai ticīgiem cilvēkiem ir jānodrošina iespēja sekot savu reliģiju priekšrakstiem, un cik lielā mērā laicīgā sabiedrība var būt pretimnākoša. (T.sk. paredzot īpatnējus uzkrāšanas un mantošanas instrumentus, kas raksturīgi islāmam; pielīdzinot reliģiskas laulību ceremonijas civilām laulībām, paredzot publiskas svētku dienas dažādos ar reliģiju saistītos datumos?)

(9) kā veidot savstarpēji bagātinošu mijiedarbību starp kristietības normu piekritējiem un folkloras sekotājiem Latvijā. Kā kristīgie cilvēki atzīmē mūsu tautiskās gadskārtu tradīcijas (t.sk. Ziemassvētkus, Jāņus), kādu izpratni par sevi viņi sagaida no folkloras kopām un dievturu kopienām? Dažas atšķirības skar pat Ziemassvētku laiku - pēc daudzu kristīgo konfesiju domām tas ir Adventes, gavēšanas un pārdomu laiks; savukārt tautiskās tradīcijas paredz velt bluķi un iet ķekatās. Kā to visu apvienot?