Raksts

Tiesu problēma – vienpusīgi un nepamatoti spriedumi


Datums:
27. jūnijs, 2003


Autori

Vineta Skujeniece


Foto: N. Mežiņš

Pētījums atklāj trīs galvenās Latvijas tiesu spriedumu kvalitātes problēmas – spriedumi ir grūti uztverami, satur nepilnīgu informāciju un tiem trūkst pamatojuma. Trešdaļa analizēto spriedumu atsedz tikai vienas puses argumentus. Tik pat daudz gadījumos tiesa nepamato, kā piemērotā norma atbilst lietas apstākļiem.

Latvijas tiesu spriedumu kvalitātes problēmas ir aktuāls jautājums, un ne tikai tāpēc, ka uz tām norāda Eiropas Savienība, starptautiskās organizācijas vai citas valstis. Cik apmierināti jūtamies paši, ja sev svarīgā lietā varam saņemt tiesas spriedumu, kurā nav atbildes uz mūsu argumentiem vai atrodamas tikai abstraktas frāzes?

Demokrātiskā valstī tiesām ir piešķirta liela vara – tiesas izspriež taisnību strīdos, piemērojot spēkā esošās tiesības. To darot, tiesām jāveic trīs svarīgi uzdevumi. Pirmkārt, tiesām ir jādod skaidra atbilde strīdā iesaistītajām pusēm, kurai no tām ir taisnība un kāpēc šī taisnība ir tieši tāda un nevis citāda. Otrkārt, tiesām jāsniedz šī atbilde tā, lai valsts pārvalde varētu saprast, kā tai mainīt savu lēmumu pieņemšanas praksi, lai tā atbilstu tiesas sniegtajai likumu interpretācijai. Un, treškārt, tiesām ir jāatspoguļo pieņemtais lēmums tā, lai indivīdi jau iepriekš varētu izsvērt, cik izdevīgi ir vērsties tiesā un kādu aizsardzību tā viņiem varētu dot. Tas, cik efektīvi tiesas izpilda šos uzdevumus, ietekmē tiesu spriedumu kvalitāti pozitīvā vai negatīvā veidā.

Cik efektīvi Latvijas tiesas pilda šos uzdevumus, analizē pētījums “Latvijas tiesu spriedumu kvalitātes problēmas”. Balstoties uz autores izstrādātu tiesu spriedumu kvalitātes analīzes metodoloģiju, pētījums identificē Latvijas tiesu spriedumu kvalitātes problēmas, spriedumu kvalitāti ietekmējošos faktorus un sniedz ieteikumus šo problēmu novēršanā.

Pētījums atklāj trīs galvenās tiesu spriedumu kvalitātes problēmas. Pirmkārt, tiesu spriedumi mēdz būt grūti uztverami spriedumu lasītājiem. Otrkārt, tie var saturēt nepilnīgu informāciju, piemēram, lietas dalībnieku paskaidrojumi ir izklāstīti abstraktās frāzēs vai atspoguļoti tikai vienas puses paskaidrojumi. Treškārt, spriedumiem nereti trūkst pamatojuma. Tomēr patīkami atzīt, ka šajā pētījumā identificētās tiesu spriedumu kvalitātes problēmas neparādās katrā spriedumā, un ir tiesu spriedumi, kurus var izmantot kā paraugus tiesu spriedumu rakstīšanā. Pētījuma ietvaros apkopotā statistika precīzi norāda, cik daudzos no pētījumā analizētajiem tiesu spriedumiem atklājas pētījumā identificētās tiesu spriedumu kvalitātes problēmas. Pētījumā analizēti 60 tiesu spriedumi, kas pieņemti Rīgas pilsētas tiesās 2000. un 2001.gadā lietās, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām[1]. No šiem spriedumiem trešdaļā gadījumu tiesu spriedumi atsedz tikai vienas puses argumentus. Tik pat daudz gadījumos tiesa nepamato, kā piemērotā norma atbilst konkrētas lietas faktiskajiem apstākļiem.

Analizējot atsevišķu faktoru ietekmi uz tiesu spriedumu kvalitāti, pētījumā secināts, ka liela nozīme ir tiesneša iegūtai juridiskai izglītībai un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām. Negatīvu ietekmi uz tiesu spriedumu kvalitāti var atstāt arī neefektīva stažēšanās pirms kvalifikācijas eksāmena un arī pati kvalifikācijas eksāmena procedūra, ja tā izvērtēšanā lēmuma pieņēmējam ir atstāta liela rīcības brīvība.

Lai novērstu konstatētās problēmas, pētījumā ieteikts izstrādāt vadlīnijas tiesu spriedumu rakstīšanai, kurās detalizētāk būtu izskaidrotas likumā noteiktās obligātās tiesas sprieduma sastāvdaļas un ietveramā informācija. Tiesību zinātņu programmu mācībspēki pētījumā ir aicināti regulāri publicēt analīzes par tiesu praksē aktuāliem jautājumiem, bet Tiesnešu mācību centrs – uzņemties aktīvu lomu šo analīžu apspriešanā. Tāpat pētījumā ieteikts atsevišķi izvērtēt, cik efektīva Latvijā ir juridiskā izglītība, tiesneša amata kandidātu vērtēšanas process, tiesnešu mācību apjoms un saturs, kā arī tiesnešu darba kontroles mehānisms. Labs instruments cīņā pret nekvalitatīviem tiesu spriedumiem var būt arī informatīva bukleta izstrāde prāvniekiem.

Te varētu likt punktu rakstam par šo pētījumu, tomēr trūkumi, kas pamanīti sakarā ar piekļuvi tiesu spriedumiem, neļauj palikt vienaldzīgai. Jo īpaši tāpēc, ka tiesu spriedumu atlase un iepazīšanās ar tiem bija viens no svarīgākajiem posmiem visā pētījuma gaitā. Šajā sakarā vēlētos uzsvērt trīs svarīgākos trūkumus, kurus pašai nācās izjust pētījuma veikšanas laikā.

Pirmkārt, tiesas vai tiesas kancelejas darbinieku attieksme var izrādīties šķērslis piekļūšanai pie tiesas spriedumiem. Persona, kura nav līdzdalīgā puse kādā lietā, bet kura vēlas iepazīties ar tiesu spriedumiem pētniecības nolūkos, tiek uztverta kā vislielākā nasta kancelejas darbam, un to nevar nepamanīt. Gadījās pat tāds kuriozs, ka tiesa negribēja dot atļauju piekļūt tiesu spriedumiem, jo neuzskatīja mani par kompetentu veikt šādu pētījumu. Pēc lūguma šādu atteikumu izteikt rakstveidā tiesa tomēr atlasīja un atļāva nokopēt nepieciešamos spriedumus.

Otrkārt, tiesu spriedumu klasifikācija tiesu žurnālos vai datu bāzēs mēdz būt pārāk vispārīga, kas tādējādi rada grūtības kancelejas darbiniekiem atlasīt nepieciešamos spriedumus. Piemēram, vēloties atlasīt lietas, kas izskatītas pēc Civilprocesa kodeksa 239¹. panta, datu bāze uzrādīs visas lietas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām (ieskaitot visas sūdzības par administratīvā soda noteikšanu), un tas ir ļoti liels apjoms. Būtu nepieciešams minēt gan to likuma pantu, saskaņā ar kuru sūdzība iesniegta, gan to pantu, saskaņā ar kuru tiesa pieņēmusi lēmumu, ja pēdējais atšķiras no sūdzībā minētā. Tāpat datu bāzē var neparādīties informācija, vai meklētais tiesas spriedums atrodas tiesas kancelejā, vai jau ir nodots arhīvā.

Treškārt, telpu trūkums tiesās bija nozīmīgs šķērslis, lai uz vietas tiesā iepazītos ar spriedumiem vai visiem lietas materiāliem.

Neskatoties uz šīm grūtībām, pētījums ir ieraudzījis dienas gaismu. Jācer, ka pētījums palīdzēs apzināties kvalitatīvu tiesu spriedumu nepieciešamību arī Latvijā, kā arī dos savu ieguldījumu Latvijas tiesu spriedumu kvalitātes problēmu risināšanā.
_________________

[1] 2001.gadā Latvijas tiesās 1.instancē kopā saņemtas 48 979 civillietas, no kurām 40% – Rīgas pilsētas tiesās. 2002.gadā Latvijas tiesās 1.instancē kopā saņemtas 50 164 civillietas, kas ir vidēji 210 lietas uz vienu tiesnesi. Atsevišķa statistika par lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, nav publicēta. Dati no Tieslietu ministrijas mājas lapas.


Jāapsver tiesnešu specializācija pirmās instances tiesās

Latvijas tiesu spriedumi zem lupas


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!