Tiesnešu ētikas komisija – palīgs vai soģis?

Pastāv visai maz ārēju apstākļu, kas veicinātu tiesnešu vēlmi paaugstināt tiesu varas prestižu. Līdz ar to ir grūti prognozēt, vai šobrīd tiesneši uzņemtos iniciatīvu izskaidrot sabiedrībai savas darbības ētiskos aspektus.

Iesaki citiem:

Tiesnešu ētikas komisijas izveide – par šādu risinājumu aktuālām ētikas problēmām, kad tiesnešiem nepieciešams atbalsts sarežģītās situācijās un tiesu varai kopumā jānostiprina savs prestižs sabiedrībā, ir aizsākusies viedokļu apmaiņa Latvijas tiesnešu vidū. Kādi būtu nosacījumi šādas institūcijas veidošanai un tās mērķi?

Tiesnešu viedoklis par to, vai un kādā veidā nepieciešams izveidot tiesnešu ētikas komisiju, tika noskaidrots jau šā gada pavasarī, kad Latvijas Tiesnešu mācību centra un Lielbritānijas vēstniecības rīkotajā seminārā “Aktuālie tiesnešu ētikas un deontoloģijas jautājumi” pulcējās aptuveni 50 tiesneši no dažādu līmeņu Latvijas tiesām. Vairums no viņiem aptaujas anketās izteica savu viedokli, un apkopotie rezultāti liecina, ka lielākā daļa semināra dalībnieku ir pārliecināti par īpašas komisijas izveidošanas nepieciešamību. Viņi uzskata, ka šī jautājuma izlemšana būtu tiesnešu konferences kompetencē, jo viedokļi tomēr atšķiras par to, vai ar ētikas jautājumiem būtu jānodarbojas kādai jaunizveidotai institūcijai vai arī papildus funkcijas varētu uzņemties jau pastāvošā tiesnešu disciplinārkolēģija.

Vairākās anketās ir norādīts, ka gadījumā, ja tiktu veidota tiesnešu ētikas komisija, tad tās statusu būtu nepieciešams noteikt likumā “Par tiesu varu”, nostiprinot tās pilnvaras ar likuma spēku. Komisijas sastāvā būtu iekļaujami ne tikai tiesneši, bet arī citu juridisko profesiju pārstāvji - tas paaugstinātu komisijas objektivitāti, kā arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos šai institūcijai.

Tiesneši īpaši akcentē to, ka ētikas komisijai būtu jāveic ne tikai kontrolējošas un sodošas, bet padomdevēja un izglītojošas funkcijas. Tādā veidā tiesnešiem būtu iespēja saņemt konsultāciju un izvairīties no ētikas pārkāpuma izdarīšanas. Lai veicinātu ētikas jautājumu izpratni, komisijai būtu jāapkopo un jāpublisko sava prakse. Vairāki tiesneši izteica viedokli, ka šai komisijai būtu arī jāveido mācību programmas tiesnešiem, iesaistot tajās lekcijas par psiholoģiju un sabiedrisko attiecību veidošanu. Aptaujas anketās vairākkārt parādījās viedoklis, ka tiesnešiem būtu nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt psihologa vai psihoterapeita konsultāciju.

Vispārinot tiesnešu izteiktos viedokļus, var secināt, ka ētikas komisijas nozīmīgs uzdevums būtu atbalstīt tiesnesi sarežģītās situācijās, kā arī palīdzēt nostiprināt tiesu varas prestižu kopumā.

Tiesnešu iebildumi pret disciplināro komisiju kā ētisko jautājumu risināšanas institūciju bija sakarā ar tās izmeklējošo un sodošo raksturu un iespējamo sankciju bardzību.

Vērtējot šos viedokļus, var droši secināt, ka noteicošā loma ētikas komisijas izveidošanā būs pašu tiesnešu ieinteresētībai un aktivitātei. Lai šāda institūcija varētu efektīvi darboties, vienlīdz aktīvām ir jābūt abām pusēm – gan tiem cilvēkiem, kas veidos komisijas sastāvu, gan pašiem tiesnešiem, aizstāvot savas vai savu kolēģu intereses.

Pastāvot līdzšinējiem tiesnešu darbības ierobežojumiem, darbs ētikas komisijā, līdzīgi kā disciplinārlietu un kvalifikācijas kolēģijā, būtu jāveic sabiedriskā kārtā –paralēli tiešajiem pienākumiem tiesās, nesaņemot finansiālu atlīdzību. Līdz ar to ētikas komisijas locekļu kandidātiem jābūt spēcīgai motivācijai darboties šajā institūcijā, kā arī jābauda savu kolēģu uzticēšanās un cieņa.

Runājot par pašu tiesnešu iespējamo ieinteresētību sadarboties ar ētikas komisiju, jāsecina, ka pastāv visai maz ārēju apstākļu, kas veicinātu tiesnešu vēlmi paaugstināt tiesu varas prestižu. Līdz ar to ir grūti prognozēt, vai šobrīd tiesneši uzņemtos iniciatīvu izskaidrot sabiedrībai savas darbības ētiskos aspektus. Cerams, ka pozitīva ietekme būs izmaiņām tiesnešu apmācībā – pēc minētā semināra ir palielināts jauno tiesnešu mācību ilgums, iekļautas arī lekcijas par tiesnešu ētikas kodeksu un tā pārkāpšanas sekām.

Otrs būtisks priekšnoteikums ētikas komisijas izveidošanai būtu tās galveno funkciju definēšana. Tiesnešiem būtu skaidri jāizprot, ko šī institūcija viņiem var sniegt un vai tās darbība nepārklāsies ar disciplinārlietu kolēģijas un Tieslietu ministrijas funkcijām.

Trešais svarīgākais nosacījums būtu ētikas komisijas publiskās darbības koncepcijas izstrādāšana. Var veidoties situācija, ka informācijas sniegšana plašākai sabiedrībai par tiesnešu ētikas problēmām var radīt nevēlamu rezultātu – tiesu varas prestiža krišanos, tādēļ vairāk būtu jāakcentē pats komisijas darbības process un izstrādātie ieteikumi.

Visbeidzot, nosakot komisijas funkcijas, būtu jāizlemj, vai būtu vēlams dot tiesības iedzīvotājiem vērsties komisijā ar sūdzībām. No vienas puses, tas radītu funkciju dublēšanos ar Tieslietu ministriju, kas jau šobrīd nodarbojas ar dažāda rakstura sūdzību izskatīšanu. Tāpat iedzīvotāju iesniegumi varētu radīt ļoti lielu darba apjomu. No otras puses, iespēja tieši vērsties komisijā sabiedrībai radītu pārliecinošāku iespaidu par šīs institūcijas efektivitāti.

Cerams, ka diskusija par ētikas komisijas nepieciešamību nezaudēs aktualitāti tiesnešu aprindās un tiks pieņemts pamatots lēmums, vai šāda komisija Latvijas tiesnešiem ir nepieciešama vai nē.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti