Tiesības uz izsvītrotajiem gadiem 10

Andrejeva nav citas valsts pilsone. Viņa ir Latvijas nepilsone, tāpēc Latvija ir vienīgā valsts, kas objektīvi var uzņemties pienākumus par viņas sociālo nodrošinājumu.

Iesaki citiem:
Oldpeople2 255x203
Foto:Ukemi_42

Natālija Andrejeva Latvijā ieradās divpadsmit gadu vecumā. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas viņa strādāja ķīmiskajā rūpnīcā Olainē, tomēr no 1973. līdz 1990.gadam viņa darba algu pa pastu saņēma no Kijevas un Maskavas, jo kā vides aizsardzības speciāliste bija pakļauta priekšniecībai šajās pilsētās. Sasniedzot pensijas vecumu, Natālija Andrejeva uzzināja, ka 17 gadi no viņas darba stāža ir „izsvītroti”, jo nepilsoņiem atšķirībā no pilsoņiem pensija pienākas tikai par Latvijā nostrādāto laiku, ja nav līguma ar attiecīgu valsti. Līdz ar to 1997.gadā viņai tikai piešķirta tikai 20 latu vecuma pensija. Pensionāre neatlaidīgi tiesājās, un pavisam nesen — 18.februārī — Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēma, ka Latvijas valdība ir pārkāpusi Natālijas Andrejevas cilvēktiesības.

Taču stāsts ir krietni garāks. Vispirms pensionāre palīdzību meklēja Latvijas tiesās, taču divas tiesu instances nosprieda, ka Olainē nostrādātais laiks Kijevas un Maskavas uzņēmumu pakļautībā uzskatāms par ārpus Latvijas nostrādātu laiku. Tam gan nepiekrita prokurore, kas pēc Andrejevas lūguma iesniedza kasācijas protestu. Taču Augstākās tiesas Senātā notika starpgadījums — iepriekšējās lietas izskatīšana beidzās agrāk, prokurore bija uz vietas, tāpēc senatori nolēma Andrejevas lietas izskatīšanu uzsākt bez viņas pašas klātbūtnes. Senāts noraidīja prokurores argumentāciju, un tiesas process Latvijā bija beidzies.

Latvijas Cilvēktiesību komitejas biedri Vladimirs Buzajevs (tagad — Saeimas deputāts no PCTVL) un Leonīds Raihmans sagatavoja sūdzību ECT, bet vēlāk — jau procesa laikā — komandai pievienojās arī šī raksta autors. Andrejevas pārstāvji norādīja, ka lietā konstatējami divi pārkāpumi — notikusi diskriminācija attiecībā uz tiesībām uz īpašumu, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

2000.gadā ECT sūdzību saņēma, bet 2006.gadā pieņēma izskatīšanai pēc būtības[1], savukārt 2007.gadā šo lietu uzreiz nodeva ECT Lielajai palātai, kur to skatīja septiņpadsmit tiesneši. 2009.gada 18.februārī ECT pasludināja spriedumu lietā Andrejeva v. Latvia[2], atzīstot, ka Latvijā ir noteikti diskriminējoši ierobežojumi pensionāriem, kas nav Latvijas pilsoņi, aprēķinot viņiem darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gadam ārpus Latvijas. Tagad Saeimai būs jāpārskata likums par valsts pensijām.


Diskriminācija un tiesības uz taisnīgu tiesu

Valdība uzskatīja, ka sūdzība jānoraida, jo padomju perioda pensiju sistēma atšķirībā no pašreizējās balstījās uz solidaritāti, nevis uz individuāliem ieguldījumiem, tāpēc šāda pensija nav „īpašums” Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē, un attiecīgi nevar būt arī diskriminācija. Tomēr mums paveicās, jo notika nopietns pavērsiens ECT praksē — sākot ar 2005.gada lēmumu lietā Stec and Others v. the United Kingdom[3], ECT vairs neuzskata, ka tiesības uz īpašumu aizsargā tikai pensijas un pabalstus, kas balstīti uz individuāliem ieguldījumiem. Līdz šim brīdim nevaru saprast, kāpēc valdības pārstāvji tiesvedības laikā vienkārši ignorēja atsauci uz šo lietu un turpināja turēties pie šī vājā argumenta.

Valdība uzskatīja, ka pensijas izmaksa par attiecīgu periodu esot Krievijas atbildība, jo tā turpina PSRS valstiskumu. Arī sociālais nodoklis Andrejevas labā maksāts PSRS, nevis Latvijas budžetā. Uz to sekoja mūsu atbilde, ka argumentam nav nozīmes — ja jau Latvijas Republika nolēmusi maksāt par PSRS nostrādāto laiku Latvijas pilsoņiem, ir jāmaksā arī nepilsoņiem. Arī ECT labvēlīgi raudzījās uz šo argumentu un nolēma pārbaudīt, vai atšķirīgai attieksmei pret nepilsoņiem ir leģitīms mērķis un vai tā ir proporcionāla.

Savukārt valsts pārstāvji informēja, ka Latvijas budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc tiesības uz pensiju par laiku, kas līdz 1991.gadam nostrādāts ārpus Latvijas, garantētas tikai pilsoņiem. Tāpat pensionāre varētu naturalizēties un iegūt tiesības uz pensiju pilnā apjomā. Mēs savukārt uzsvērām, ka jābūt ļoti stipram pamatojumam, lai pieļautu atšķirīgu attieksmi uz pilsonības pamata attiecībā uz sociālajām tiesībām[4]. Naturalizācijas nosacījumi vecāka gadagājuma cilvēkiem ir diezgan sarežģīti, turklāt naturalizācijas rezultātā zaudētā pensijas daļa par iepriekšējo laiku netiks kompensēta.

ECT varēja izvēlēties šaurāku ceļu un izvērtēt, vai Andrejeva ir diskriminēta salīdzinājumā ar citiem nepilsoņiem, kas strādāja Olainē, bet — Latvijas uzņēmuma pakļautībā. Tomēr ECT izvēlējās salīdzināt Andrejevas situāciju ar pilsoņiem, kas padomju periodā strādāja ārpus Latvijas. Tiesa atzīmēja, ka šajā periodā starp PSRS pilsoņiem nebija atšķirību attiecībā uz pensijām. Turklāt Andrejeva nav citas valsts pilsone, viņa ir Latvijas nepilsone, tāpēc Latvija ir vienīgā valsts, kas objektīvi var uzņemties pienākumus par viņas sociālo nodrošinājumu. Rezumējot, ECT atzina, ka ir notikusi diskriminācija uz pilsonības pamata.

Par šo secinājumu balsoja 16 tiesneši, bet pret — tiesnese Ineta Ziemele no Latvijas, kas pievienoja spriedumam savu atsevišķo viedokli. Tiesnese norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvenciju nevar piemērot atrauti no citiem starptautisko tiesību avotiem. Latvijas Republika nav PSRS tiesību un saistību pārņēmējs, līdz ar to tai nav pienākuma uzņemties atbildību par padomju laikā nostrādātajiem gadiem. Latvijas Republika tikai sper soli pretim saviem pilsoņiem, lai viņi neciestu no prettiesiskās aneksijas sekām.

Otrais lietas aspekts — tiesības uz taisnīgu tiesu — bez šaubām nebija tik sarežģīts. Valdība norādīja, ka, Senātā agrāk uzsākot lietas izskatīšanu, Andrejevas tiesības netika pārkāptas, jo kasācijas instance izskata tikai juridiskus jautājumus, tāpēc viņas klātbūtne reāli neko nemainītu, turklāt viņas intereses pārstāvēja prokurore. Mēs tomēr uzskatījām, ka Andrejevai bija tiesības piedalīties tiesas sēdē. ECT piekrita šim argumentam. Tā arī norādīja, ka prokurora funkcija procesā bija sabiedrības interešu pārstāvēšana, bet pensionārei pašai bija tiesības pārstāvēt savas intereses. Rezumējot, ECT atzina, ka noticis tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums. Par šo secinājumu balsoja visi 17 tiesneši.


Sprieduma sekas

Spriedumā noteikts, ka Latvijas valdībai ir pienākums samaksāt sūdzības iesniedzējai kompensāciju — 5000 eiro par pārkāpumiem un 1500 eiro par tiesas izdevumiem. Ievērojot, ka drīz stāsies spēkā līgums ar Krieviju,[5] ECT nenorādīja, kā būtu jāievēro spriedums attiecībā uz Andrejevas individuālo situāciju. Ja līgums stāsies spēkā drīz, tad pensija viņai tiks pārrēķināta, ievērojot „Krievijas periodu”. Ja ne, tad pensionārei būs jāprasa pensijas pārrēķināšana, atsaucoties uz spriedumu.

Tajā pašā laikā spriedumam būs sekas arī attiecībā uz citām personām. Tiesa nosprieda, ka atšķirīga attieksme pret nepilsoņiem, neievērojot ārpus Latvijas līdz 1991.gadam nostrādātos periodus pensiju aprēķināšanā, ir diskriminācija. Kaut arī līgums ar Krieviju ir ratificēts, eksistē arī citas valstis, kuru teritorijā padomju periodā strādāja Latvijas nepilsoņi. Lai uz ECT netiktu sūtītas arvien jaunas sūdzības, Saeimai jāgroza pensiju likuma pārejas noteikumu 1.punkts, likvidējot atšķirīgo attieksmi.

Nobeigumā — kāds novērojums. Andrejevas lieta ir trešā lieta no Latvijas, kuru pēc būtības izskatīja ECT Lielā palāta. Bez minētās vēl bija lietas Slivenko v. Latvia[6] un Ždanoka v. Latvia[7], kā arī dažas no saraksta svītroja, jo tika konstatēta upura statusa zaudēšana. Tātad sprieduma pasludināšana ir diezgan nozīmīgs notikums ne tikai Latvijai, bet arī visas Eiropas tiesiskajai telpai. Par spīti tam šī raksta autoram nav izdevies izlasīt kaut dažus vārdus par šo spriedumu nedz Dienā, nedz Latvijas Avīzē, nedz Neatkarīgajā. Informācija par spriedumu Andrejevas lietā latviešu valodā bija atrodama tikai internetā. Varam tikai minēt, vai tās ir bailes paziņot par kārtējo kompensāciju no valsts budžeta par Strasbūrā zaudēto lietu, vai arī situācija ir daudz nopietnāka — Latvijas sociālās un tiesību sistēmas problēma tiek uzskatīta tikai par nepilsoņu un nelatviešu problēmu.


____________________________

[1] Andrejeva v. Latvia (dec.), no. 55707/00, 11 July 2006 (pieejams http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp...

[2] Andrejeva v. Latvia [GC], no. 55707/00, 18 February 2009 (pieejams http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?

[3] Stec and Others v. the United Kingdom (dec.) [GC], nos. 65731/01 and 65900/01, ECHR 2005-X

[4] Gaygusuz v. Austria, judgment of 16 September 1996, Reports of Judgments and Decisions 1996-IV, §42

[5] Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā ratificēts 2008.gada oktobrī. Tas paredz, ka Latvijas iestādes atzīst darba stāžu, kas nostrādāts Krievijā, bet Krievija - darba stāžu, kas nostrādāts Latvijā.

[6] Slivenko v. Latvia [GC], no. 48321/99, ECHR 2003-X

[7] Ždanoka v. Latvia [GC], no. 58278/00, ECHR 2006-…

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Dace Šulmane 28.02.2009 22:25
Sveiks, Aleksej! Paldies par rakstu, ar īpašu interesi izlasīju I.Ziemeles atsevišķo viedokli. Lai veicas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tiesiskums un taisnīgums 26.02.2009 10:21
Jo vairāk mēs atbalstīsim taisnīgas sabiedrības veidošanu un visas pūles, kas vērstas šajā virzienā, jo labāk būs visiem. Taisnīgumam būtu jābūt tiesiskuma pamatā, bet diemžēl ļoti bieži tā nav. Tiesiskumu tajā vai citā teritorijā nosaka vietējie likumi, kurus veido vietējā vara, likumi nav objektīvi, tie tiek veidoti uz interešu pamata. Bet - ja Dieva nav, tad jau viss atļauts (Dostojevskis), - vienu patvaļu nomaina cita patvaļa, bet ļaunumu ar ļaunumu uzvarēt nevar, mēs it kā izravējām vienu netaisnīgumu (padomju partokrātijā balstīto), lai iegūtu citu (latviešu nacionālajā partokrātijā balstito). Sabiedrība kā bija, tā paliek zaudētāja.
Paldies autoram. Jo iešām avīzēs neko izlasīt nevarēja, bet paldies Dievam tas jau sen skaidrs, ka avīzēm nevar uzticēties, jo tās nepārstāv sabiedrību, tāpēc arī vairs nepērku un nelasu.
Manuprāt, sabiedrībai vajadzētu ar atvērtu sirdi un prātu padomāt par to, vai tas ir pareizi, ka mēs uzliekam visu PSRS problēmu mantojumu uz Krieviju. Problēmas lai paliek vieniem, bet Rietumu labumi - otriem? Vai nav tā, ka gaidāmā Parex bankas aktīvu sadalīšana labajos (tiks pārdoti/privatizētI) un sliktajos (paliks valstij, t.i., nodokļu maksātājiem) atspoguļo šo pašu proncipu - ko sēi, to pļausi... Ja ir vēl kāda cerība, tad tikai tā, ka cilvēki sāks mainīt/paplašināt/pacelt savu domāšanu. Jo šī NAV ekonomiska krīze, bet daudz plašāka, globāla sistēmiska krīze, un mēs visi plūksim tos rūgtos augļus, ja nesapratīsim, no kādām saknēm barojas šis naudas koks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksejs Dimitrovs 25.02.2009 14:42
Re негражданин. Само по себе не значит. В течение трех месяцев Латвия сообщает Комитету министров Совета Европы, каким образом было исполнено решение как в отношении Андреевой, так и в отношении общей ситуации. Комитет министров после этого будет оценивать, нужны ли какие-либо дополнительные меры.

Re Es. Vārda "mēs" lietošana rakstā neattiecas uz kādu sabiedrības daļu, "mazāko" vai "lielako". Te bija domāta Andrejevas parstāvju komanda, trīs personas, kuru vārdi pieminēti tekstā.

Re mēs un jūs. Tiesa nonākusi pie secinājuma, ka atsaucei uz iespēju naturalizēties nav nozīmes lietā:

91. Lastly, the Court cannot accept the Government's argument that it would be sufficient for the applicant to become a naturalised Latvian citizen in order to receive the full amount of the pension claimed. The prohibition of discrimination enshrined in Article 14 of the Convention is meaningful only if, in each particular case, the applicant's personal situation in relation to the criteria listed in that provision is taken into account exactly as it stands. To proceed otherwise in dismissing the victim's claims on the ground that he or she could have avoided the discrimination by altering one of the factors in question – for example, by acquiring a nationality – would render Article 14 devoid of substance.

Vēl jāpiebilst, ka Satversme un starptautiskie dokumenti nenosaka, ka cilvēktiesības garantējamas tikai pilsoņiem (ar dažiem izņēmumiem).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pilsone > mēs un jūs 25.02.2009 14:17
Varbūt viņu traucēja jau pensiju gadi un tas, ka kļūstot par pilsoni viņai tāpat neņemtu vērā nostrādāto stāžu.

Izlasi rakstu rūpīgi un tad tiesā visus, kas nedzīvo tā, kā tev liekas, ka jādzīvo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vija 25.02.2009 13:57
Paldies autoram!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Ļoti labs raksts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


mēs un jūs 25.02.2009 12:55
Es gribētu zināt, kas šo kundzi kavēja kļūt par pilsoni. Слабо?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 25.02.2009 12:38
Žēl, ka jūs paši distancējaties no sabiedrības lielākās daļas, lietojot apzīmējumus: "mūsu uzvara" un līdz ar to "jūsu zaudējums". Par kādu integrāciju varam runāt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

гражданин - pilsone 25.02.2009 00:29
ja, pilsone! un ja latviešu masumediji biežāk rakstītu par to, arī citi pilsoņi var aizdomāties par tādu problēmu! savadāk piemēram Diena tiešam raksta tikai tad, ja kautiņš, kad konflikts jau ir uz āru. paldies autoram Aleksejam par publikāciju!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pilsone 24.02.2009 22:17
Es līdz nesenam laikam dzīvoju laimīgā pārliecībā, ka nepilsoņiem vienīgais nopietnais brīvību ierobežojums ir vēlēšanu tiesību neesamība.Es esmu šokā par mūsu it kā demokrātiskās valsts kliedzošo netaisnību pret iedzīvotājiem, kas savas "neriktīgās" tautības dēļ tiek pazemoti.
Mīļie cilvēki, paceliet rokas kas var izdzīvot ar 20 latu pensiju!!!Šāds pensijas "lielums" vien jau ir pamatots iemesls, lai šīs valsts iedzīvotājs varētu iesūdzēt valsti tiesā par apzinātu mērdēšanu badā!
Cik tiesnešu ir nepieciešams, lai beidzot ieraudzītu pašsaprotamas lietas?!
Cilvēks ir cilvēks, lai kāda kuram pase... :(( skumji, ka nepieciešami tiesas procesi, lai to ieraudzītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

негражданин 24.02.2009 21:00
Поздравляю автора и его коллег с победой! Значит ли это решение, что государство теперь должно не только пересчитать пенсии тем негражданам, у которых не засчитан стаж за пределами Латвии, но и выплатить им недоплаченное с 1996 года?

Saistītie raksti
Citi autora darbi