Foto: © AFI
Aptuveni 10% valsts iedzīvotāju nespēj pilnībā uztvert rakstisku tekstu, un viņu vajadzībām informāciju vajag tulkot īpašā literārās valodas formā - Vieglajā Valodā. Lai gan valdība jau pirms trīs gadiem atzinusi šādu izdevumu nepieciešamību arī Latvijā, līdz šim par to rūpējas tikai nevalstiskās organizācijas.
Ikvienam cilvēkam ir tiesības lasīt un saprast uzrakstīto. Šie vārdi šķiet pašsaprotami, taču tikai līdz brīdim, kad saskaramies ar cilvēkiem, kuriem spēja saprast izlasīto ir liegta. Gari teikumi, sarežģīta teikuma un teksta konstrukcija, neskaitāmi svešvārdi un reizēm pat vēl grūtāk saprotami latviskojumi padara tekstu grūti uztveramu, bet dažiem mūsu sabiedrības locekļiem pilnīgi nesaprotamu. Nesen Zviedrijā veiktajā pētījuma tika aprēķināts, ka aptuveni 10% valsts iedzīvotāju nespēj pilnībā uztvert rakstisku tekstu. Tie ir gan cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, gan daudzi gados veci cilvēki, arī no bērnības nedzirdīgie, kuriem nav pietiekami attīstījies vārdu krājums.
Viens no palīdzības līdzekļiem šiem cilvēkiem ir Vieglā Valoda (Easy-to-Read). Vairāk nekā pirms 30 gadiem, kad Rietumeiropas valstīs aizvien vairāk tika uzsvērts demokratizācijas process, veidojot tādu sabiedrības modeli, kurā ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības, īpaša uzmanība tika pievērsta arī cilvēkiem ar invaliditāti. Tika darīts viss iespējamais, lai apmierinātu katra cilvēka individuālās vajadzības – arī vajadzību pēc informācijas, un Vieglā Valoda ir šāds palīgs.
Vieglā Valoda ir īpaša literārās valodas forma. Tajā sagatavoto informāciju ir daudz vieglāk uztvert pateicoties vairākām likumsakarībām, kas saistītas ar teksta gramatisko, jēdzienisko uzbūvi un vizuālo noformējumu. Daudzās pasaules valstīs Vieglās Valodas izmantotāji ir arī imigranti, kas vēl pietiekamā līmenī nav apguvuši attiecīgās valsts valodu. Dažām no šīm mērķauditorijām Vieglā Valoda būs vajadzīga visu mūžu, lai saprastu apkārt notiekošos politiskos un sabiedriskos procesus, sekotu līdzi kultūras aktivitātēm un vienkārši labāk izprastu cilvēces kultūrvēsturisko mantojumu, citiem turpretī Vieglā Valoda it tikai solis ceļā uz labāku un dziļāku valodas izpratni nākotnē.
Vieglā Valoda pasaulē ir samērā plaši pazīstama, tomēr vispopulārākā tā ir Skandināvijas valstīs. Zviedrijā darbojas vairāki desmiti Vieglās Valodas izdevniecību. Katru gadu iznāk aptuveni simts visdažādāko izdevumu cilvēkiem dažādos vecumos ar visplašāko interešu loku. Tās ir gan grāmatas par populārzinātniskām tēmām – dažādām sēnēm, ziediem, vēsturi, gan sabiedrības dzīvi skaidrojoši izdevumu – piemēram, par Eiro ienākšanu tirgus sistēmā vai Nobela prēmijas piešķiršanu, gan arī pavisam praktiski izdevumi – pavārgrāmatas, pamācības skaistumkopšanā vai puķkopībā. Salīdzinoši lielu vietu šo izdevumu klāstā ieņem daiļliteratūras tulkojumi Vieglajā Valodā. Lai gan sākumā šķiet nepieņemama pat doma, ka populāru rakstnieku darbi tiek vienkāršoti un pilnīgi pārveidoti, tuvāk iepazīstoties ar tiešajiem Vieglās Valoda lasītājiem top skaidrs, ka daudziem no viņiem tas ir vienīgais veids, kā iepazīt literatūru. Pēdējā laikā plašu popularitāti ir ieguvuši arī laikraksti Vieglajā Valodā, kas iepazīstina ar nozīmīgākajiem notikumiem gan pašu mājās, gan pasaulē.
Ministru Kabineta pieņemtajā koncepcijā “Vienādas iespējas visiem” ir paredzēts, ka sākot jau ar 1999. gadu līdzīgiem izdevumiem jāparādās arī Latvijā. Diemžēl, pagājuši jau gandrīz trīs gadi, tomēr atbildīgās valsts institūcijas – LR Labklājības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija šajā jomā īpašu aktivitāti nav izrādījušas. Lai attīstītu Vieglās Valodas ideju mūsu valstī, bet svarīgākais, beidzot arī Latvijas cilvēkiem dotu iespēju lasīt, pagājušajā gadā tika izveidota sabiedriskā organizācija “Vieglās Valodas aģentūra”. Tajā darbojas gan profesionāli filologi, gan speciālo skolu skolotāji un dienas aprūpes centru darbinieki. Nozīmīgs mūsu organizācijai ir zviedru un somu kolēģu atbalsts.
Pirmais nopietnais organizācijas darbības pieteikums bija līdzdalība šā gada pašvaldību vēlēšanās. Tad sadarbībā ar Centrālo Vēlēšanu komisiju tika sagatavots informatīvs materiāls Vieglajā Valodā “Vai jūs zināt, kā vēlēt?” , kā arī pateicoties Sorosa fonda Latvija atbalstam tika izdots buklets “Kas ir pašvaldība?”.
Šobrīd organizācija darbojas vairākos līmeņos: izdod jaunus materiālus Vieglajā Valodā, informē sabiedrību par Vieglās Valodas pamatprincipiem un izmantošanas nepieciešamību, kā arī organizē apmācības kursus profesionāļiem (sociāliem darbiniekiem, speciālo skolu skolotājiem u.c.).
Latvijā pagaidām vēl ir tikai daži izdevumi Vieglajā Valodā, tāpēc lasītājiem nav praktiski nekādas izvēles iespējas. Tomēr ir idejas un darboties griba, tāpēc atliek cerēt, ka jau tuvākajā laikā arī Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt informāciju par viņus interesējošām tēmām Vieglajā Valodā.