Tiesības necieš tukšumu

Recenzija par pētījumu "Korupcija būvatļauju izsniegšanas procesā"

Iesaki citiem:

Pētījums pēc satura un būtības ir vērtīgs dokuments būvatļauju izsniegšanas procesa problēmu apzināšanā, analīzē un risinājumu meklēšanā. Norādot uz likumdošanas nepilnībām un kontrolinstitūciju vājumu kā galvenajiem faktoriem, kas veicina korupciju šajā komplicētājā un bieži neizprotamajā procesā, autors par projekta mērķi izvirzījis „padziļināti izanalizēt būvatļauju izsniegšanas procesu, atklājot korupcijas cēloņus un mehānismus, un nonākt pie īstenojamiem uzdevumiem, lai korupciju šajā nozarē samazinātu”.

Klāva Sedlenieka pētījums ir Latvijā pirmais mēģinājums, izmantojot oficiāli un publiski pieejamo informāciju, kā arī aptaujās, oriģinālos novērojumos, dokumentu analīzē, ekspertintervijās un fokusgrupu diskusijās iegūtos datus, apzināt tās būvatļauju izsniegšanas procesa nepilnības, kuras veido augsni korupcijai pat tad, kad tā nav nepieciešama problēmu risināšanai, bet gan kļuvusi par tradīciju.

Pētījuma secinājumos autors galveno uzmanību vērš uz tiesiskā regulējuma trūkumiem, konstatējot, ka situācijā, kad normatīvais regulējums ir nepilnīgs, nekonsekvents vai neīstenojas dzīvē, šo tukšumu momentāni aizpilda kvazitiesiskās normas paradumu veidā. Tas, protams, nepārsteidz, jo tiesības necieš tukšumu un sociālo attiecību likumsakarības pieprasa, lai tās būtu regulētas ja ne ar formālām tiesiskām normām, tad ar attiecību dalībnieku akceptētu paradumu palīdzību.

Diemžēl pie būvatļauju izsniegšanas procesa dalībnieku akceptētiem paradumiem pieder arī „labu attiecību uzturēšana ar atbildīgām personām”, kas visai bieži izpaužas kā koruptīvas darbības vai kā „draugu būšana”, veidojot koruptīvo saišu sistēmu. Projekta autors min vairākus šādas sistēmas veidošanas iemeslus, norādot gan uz trūkumiem normatīvajos aktos, gan uz nekonsekvenci to īstenošanā praksē, gan uz strīdu risināšanas procesa sarežģītību un laikietilpību, gan uz būvvalžu noslogotību, neaizmirstot arī par pastāvošiem stereotipiem būvatļauju saņemšanas jomā.

Pētījuma autors neaprobežojas ar būvatļauju izsniegšanas procesa trūkumu konstatāciju, bet arī izvirza vairākus ieteikumus. Neskatoties uz pētījumā aplūkotu pietiekami šauru sfēru, vispārējie ieteikumi ir attiecināmi uz visām jomām, kur notiek saskarsme starp valsts amatpersonām un atļauju un licenču saņēmējiem. Tas attiecas gan uz darba vides padarīšanu atvērtāku un apmeklētājiem draudzīgāku, gan uz saprotamu informatīvo materiālu izstrādāšanu par attiecīgā procesa kārtību, gan uz nepieciešamību anonīmi pētīt apmeklētāju apmierinātības līmeni, gan atļauju, licenču saņemšanas procesa periodisku kontroli. Ieteikumi būvatļauju izsniegšanas procesa tiesisko pamatu pilnveidošanai ir pamatoti, un to ņemšana vērā ļautu būtiski ierobežot korupciju autora analizējamā jomā.

Lai atspoguļotu būvniecības saskaņošanas procesa komplicēto raksturu un tā interpretēšanas iespējas tiesību aktu trūkumu dēļ, autors veiksmīgi izmanto dažādu institūciju izstrādātus būvniecības procesa shematiskus attēlojumus.

Neraugoties uz pētījuma pozitīvajām iezīmēm, var norādīt arī uz dažām nepilnībām. Pētījumā nav īsti pamatots, kāpēc, vērtējot būvvalžu noslogotību, būtu lietderīgi salīdzināt būvinspektoru skaitu dažās Latvijas pilsētās un Ņujorkā, turklāt salīdzinājumā izmantojot atšķirīgus laika posmus.

Tāpat jāatzīmē, ka autors, ieteikumos norādot uz nepieciešamību ieviest interneta mājas lapas, e-pasta adreses un citus informēšanas veidus, pētījumā nav pievērsis uzmanību jau esošajām interneta mājas lapām un nav izvērtējis, cik lietderīga ir tajās atrodamā informācija.

Savukārt, norādot uz speciālas administratīvas tiesas izveidošanu kā iespējamo konfliktu atrisināšanas līdzekli, autors norāda, ka šādas tiesas uzdevumos ietilptu tikai būvniecības jautājumu izšķiršana. Lai pamatotu tik šauras kompetences tiesas izveides nepieciešamību, vajadzīgi ļoti spēcīgi argumenti, jo, kā zināms, Latvijā līdz šim nav izveidotas specializētās tiesas ne darba strīdu, ne īres strīdu izskatīšanai. Domājams, ka šajās nozarēs sūdzību un strīdu ir pat vairāk. Autoram nav izdevies līdz galam pamatot, ka šādas tiesas izveides rezultātā ieguvums būtu lielāks, kā ieguldītie resursi. Autora ieteikums, ka šādas tiesas juristam nav jābūt profesionālam juristam, bet gan cilvēkam ar speciālo izglītību, arī ir diskutējams, jo var novest pie tiesas spriedumu kvalitātes zuduma.

Tomēr, neskatoties uz dažām nepilnībām, kas konstatētas pētījumā, Klāva Sedlenieka mēģinājums apzināt tās būvatļauju izsniegšanas procesa nepilnības, kuras veicina korupciju, kā arī piedāvāt vairākus situācijas uzlabošanas risinājumus ir vērtējams kā veiksmīgs un nepieciešams likumdošanas un prakses uzlabošanai būvniecības jomā.

Ievērojot, ka pētījuma autors vairākkārt norādījis uz normatīvās bāzes trūkumiem kā uz faktoriem, kas veicina korupcijas veidošanos būvatļauju izsniegšanas procesā, jācer, ka pētījuma plašāka publiskošana pievērsis uzmanību likumu un Ministru kabineta noteikumu, kā arī būvatļauju izsniegšanas prakses pilnveidošanas nepieciešamībai.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!