Atslēgvārdi:

Tiesības minēt 6

Mūsu tiesības zināt ir kas vairāk par iespēju čalot ap tādiem niekiem kā Šlesera un Zatlera pasēdēšana pie viena galda Jaunā Viļņa ballītē.

Iesaki citiem:
Salauzts zimulis
Foto:f2point8

Pierakstīt, parādīt vai nostāties notikuma priekšplānā var jebkurš. Arī tāpēc stenografējošā, bez izpratnes un zināšanām veidotā žurnālistika pēc diskusijām par šīs profesijas izaicinājumu 21. gadsimtā aizgājusi pagātnē. Tomēr Latvijā diemžēl daudzas svarīgas ziņas ir veidotas vecmodīgajā stilā — rādu, ko redzu, rakstu, ko man stāsta. Un punkts.

Lai arī notikumu un viedokļu fiksēšana nereti tiek uzskatīta par žurnālistiku, tā labākajā gadījumā ir stenografēšana. Ar to var nodarboties cilvēki, kas vēlas piedāvāt pašu ieraudzītu informāciju medijiem un tā bagātināt to saturu. Taču, ja žurnālisti tikai fiksē redzamo un pievieno tam informācijas avotu, tā ir neliela darba daļa. Realitātes pierakstīšana nenozīmē neitrālu, objektīvu, precīzi veidotu saturu, ja nav pārbaudīts, cik patiesi ir kāda izteiktie citāti vai attēlā ietvertais realitātes fragments.

Tālāk — dažas aktuālas un svarīgas ziņas — tikai piemēri, jo žurnālistikas pieejas un stils daudzos medijos ir ļoti līdzīgs.



Kas notika Saldū?

29. jūlijs bija pārpilns ar ziņām par plūdiem Saldū. Izteiksmīgas bildes piepludināja arī medijus. Vakarā plašākas reportāžas sniedza televīzijas. Mani visvairāk šajās ziņās satricināja Panorāmā un arī LNT plaši rādītais sižets par saldenieci Viju Ernstoni[1] (LNT versijā — Ernsone), kura stāstīja, kā naktī zvanījusi dažādiem dienestiem, un tikai aptuveni pēc stundas viņa beigās saņēmusi atsaucīgu ugunsdzēsēju palīdzību. LNT ziņām minētā Saldus iedzīvotāja pat apgalvoja, ka pēc zvana uz numuru 112 viņa izlamāta[2].

Neapšaubāmi, pirmajās reportāžās vajadzēja parādīt plūdu postījumus un skaidrot, kas tiek darīts, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Tomēr stāsts par nakts izmisīgajiem zvaniem valsts uzturētiem dienestiem bija jāturpina. Vai tā tiešām notika? Varbūt cietusī sieviete pārspīlēja? Bet ja nu tomēr? Turklāt dienestu vadībai pienācās tiesības uz atbildi un skaidrojumu, kāpēc palīdzību nesniedza uzreiz un nevarēja ieteikt, kur vērsties. Visiem pārējiem, kas šoreiz palikuši sausām kājām un gultām, tomēr arī būtu veselīgi uzzināt, kā labāk rīkoties, kurš palīdzēs nelaikā, kurš un kāpēc varbūt izlamās.

Tās bija ļoti svarīgas ziņas, bet netika izmantots to saturā esošais potenciāls — iespēja stāstīt tālāk, uzdot jaunus jautājumus, iedziļināties.



Ko darīs Šlesers?

Joprojām 29. jūlijs. Man grūti saprast, kā Šlesera preses konference ieguva tik lielu mediju uzmanību spraigajās plūdu, vēlēšanu sarakstu iesniegšanas un starptautiskās spriedzes dienās. Ziņas par Šesera, “uzticīga Jaunā Viļņa apmeklētāja”, idejām Jūrmalas attīstībai nonāca katra sevi cienoša medija saturā. Preses konference tika atrādīta un atstāstīta visai pilnīgi — bija stāsts par topošo koncertzāli, par nepieciešamību kūrortpilsētā būvēt daudz lielu viesnīcu, ieteikums piešķirt Latvijas pilsonību Igoram Krutojam un pats cerīgākais — par miljardiera Donalda Trampa vēlmi investēt jūrmalas attīstībā[3]. Kā kronis visam — apgalvojums, ka valsti var glābt Jaunais Vilnis [4].

Būtībā tās ir labas idejas, ja vien par tām būtu lielāka skaidrība. No visiem preses konferencē prezentētajiem projektiem apstiprinājums tika meklēts tikai maznozīmīgajai domai par pilsonību Jaunā Viļņa rīkotājam. Bet kā ar viesnīcām un to potenciālu situācijā, kad izklaides pasākumi Jūrmalā plānoti “visu gadu”? Prezentēto projektu svars netika pārbaudīts sarunā, piemēram, ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāju Jāni Nagli, kurš nav bijis pierunājams izteikties arī par to, ka viesnīcu mūsu pusē pārāk daudz[5]. Vēl intriģējošāks ir stāsts par Donaldu Trampu un viņa gaidāmajām investīcijām, ja jau, kā preses konferencē solīts, projektu realizācija sāksies jau nākamajā gadā. Būtu interesanti no paša ASV miljardiera uzzināt, ko viņš par tiem domā un kā tieši gatavojas investēt Jūrmalā.

Pārskatot visas līdzīgās prese konferences ziņas, varu droši teikt, ka tās veidotas baisajā “žanrā”, ko mēdzu saukt par “žurnālists kā ķermenis, kas pārnēsā diktofonu vai citu ierakstu iekārtu”. Bija daudz informācijas par preses konferenci un preses konference diemžēl arī bija visa informācija, ko izdevās uzzināt vai vēlāk atrast. Amerikāņu žurnālists Džims Viliss (Jim Willis) situāciju, kad viegli pieejams informācijas avots regulāri piedāvā atraktīvu informāciju, ko žurnālisti neizvērtē, sauc par cirka dresētāja (Šlesers) veiklu apiešanos ar dresētiem lauvām (žurnālistiem)[6].



Ko izdarīja Velšs?

25. jūlijs bija slikta diena Artim Velšam, demisionējušās Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) ieceltajam un nu jau bijušajam Valsts policijas priekšniekam, jo tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) viņu pārcēla citā amatā[7]. Tas notika ātri, Štokenberga lēmumu pavadīja viņa skaidrojums par neatbilstoši sagatavotu darba dokumentu[8] un secinājums, ka Velšam trūkst autoritātes policistu vidū[9]. Daži žurnālisti gan bija pamanījuši, ka pieredze darbā policijā iepriekš tika izcelta kā jaunā vadītāja liela priekšrocība.

Ziņās par Velša aizrotēšanu bija atrodams visu iesaistīto pušu skatījums, tomēr runa ir par cilvēku, tāpēc skaidrojumi un atbildes radīja daudz jaunu jautājumu. Nepazīstu nevienu no iesaistītajiem cilvēkiem, bet šis gadījums lika domāt par to, kā valsts iestādēs notiek darbs ar personālu.

Policistam droši vien ir jāpilda pavēle, bet uz žurnālistiem gan tā neattiecas. Tāpēc man šķiet ļoti dīvaini, ka pietiek ar ministra skaidrojumu, ka iesniegtie priekšlikumi par policistu algām “galīgi neesot tas, kas no Velša gaidīts". Ko tas īsti nozīmē? Kādi ir ideālie priekšlikumi par policistu apmaksas sistēmu? Pārbaudāms būtu arī secinājums par autoritātes trūkumu, jo kopumā ziņas par augstas amatpersonas vienkāršo atlaišanu mazliet līdzinās aprunāšanai, kurā žurnālisti nostājas stiprākā, proti, uz mirkli amatā ielēkuša ministra pusē, bet nemeklē atbildes uz daudziem jautājumiem.

Visas minētās ziņas parāda, kāpēc domājoša, zinoša un cilvēcīga žurnālistika ir vajadzīga. Tieši žurnālistika, nevis prasme fiksēt acīmredzamo, uztvert izvairīgu vai aptuvenu atbildi un noformēt to kā citātu. Mūsu tiesības zināt ir kas vairāk par iespēju čalot ap tādiem niekiem kā Šlesera un Zatlera pasēdēšana pie viena galda Jaunā Viļņa ballītē. Tās nozīmē arī profesionāļu sagādātu iespēju pietuvoties patiesībai. Citādi mēs paliekam esošajā izpratnes līmeni, kur tiesības zināt pārvēršas par tiesībām minēt, kas un kāpēc īsti notika.
_________________________________________________

[1] http://www.youtube.com/watch?v=pI9_NkypMiQ

[2] http://www.tvnet.lv/online_tv/14637

[3] http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/slesers-asv-miljardieris-tramps-esot-ieinteresets-projektos-jurmala-un-riga.d?id=39848765

[4] http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/jaunais_vilnis/slesers-jaunais-vilnis-var-glabt-valsti.m?id=39846547 un http://www.tv3play.lv/play/251077/

[5] http://www.kapitals.lv/zinas/latvija-ieprieksejos-gados-sacelts-parak-daudz-viesnicu-atzist-jaunais-latvijas-viesnicu-un-restoranu-asociacijas-prezidents

[6] Willis J. (2003) The Human Journalism. Reporters, Perspectives and Emotions. London: Praeger. P. 8.

[7] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/385938-velss_sokets_un_noliedz_rikojumu_nepildisanu

[8] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/385924-policijas_prieksnieku_velsu_peksni_aizrote_uz_koledzas_vadibu

[9] http://www.delfi.lv/news/national/politics/stokenbergs-vp-jaunais-boss-varetu-but-markitans-vai-kuzis-velsam-nebija-pietiekama-autoritate.d?id=39776539

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 14.08.2011 10:07
Pievienojos autorei..
Zhurnaalisteem burtiski nav laikak kvalitatatei

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cha-cha 08.08.2011 09:47
Ļ.cien.autores pārdomām pilnīgi pievienojos, lai gan žurnalistika nav mana specialitāte un tāpēc izteikties vajadzētu piesardzīgi. Manuprāt šodienas ziņu pasniegšanu raksturo ļoti ietilpīgs vārds - PAVIRŠĪBA. Bieži aši aši šis tas tiek sagrābstīts un ar lielu aplombu pasniegta kārtējā sensacionalitāte. Un ja vēl "ziņas" avots ir sabiedrībā pazīstama persona, tad sabiedrībā šī "ziņa" tiek ātri tiražēta tālāk un, apaugot ar komentiem, jau pārvēršās par "svētu patiesību", lai gan pēc būtības tā ir prasta klača. Reizēm arī novēroju šādu parādību: par kādu jautājumu C tiek lūgta izteikties prominenta persona, piemēram akadēmiķis (vai profesors) A (reizēm pat pašpasludinājies akadēmiķis!), kurš ir speciālists nozarē B. Šis jautājums B ir tuvu viņa nozarei C, bet ne pilnīgi atbilstošs. Akadēmiķis/profesors vēlēdamies paspīdēt, kaut ko uz to pusi sludina. Bet viņa "vēstījums", diemžēl bieži ir neprecīzs. Šis skaidrojums netiek pārbaudīts pie nozari C detaļās pārzinoša speciālista un nu iegūst gandrīz vai likuma spēku. Ja tas neaatiecās uz cilvēku veselību vai nopietniem visu sabiedrību skarošiem jautājumiem, var teikt - nu, lai arī būtu. Bēdīgi, ja šādi tiek kropļota sabiedrības izziņa un apziņa. Ko darīt? Manuprāt atteikties no nepieciešamības cik vien ātri var tiražēt, vēl vairāk - komentēt, paziņojumus, par lietām un notikumiem, kas nav viennozīmīgi interpretējumi. Nu sēdēja autobusā "nelāga cilvēks M" blakus "lāga zēnam N" - nu, un tad! Vai tāpēc "lāga zēns N" tūlīt aplipa ar "nelādzīgā" baciļiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Līva 05.08.2011 14:11
Vispār, cik man zināms, studentiem šādas patiesības tiek laiku pa laikam atkārtotas un studenti arī rātni tās iegaumē un pieraksta. Taču "ieejot" medijā, reālajā dzīvē, visas šīs patiesības jaunā speciālista prātiņā tiek maigi aplauztas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janka 04.08.2011 14:06
Nu LNT jau sen strādā "žurnālisti" (pēdiņās). Paši neaizbrauc nointervēt cilvēku, tad to nosauc par izvairīšanos no intervijas; intervē cilvēkus, kuriem nez kādas sakritības dēļ uzvārds tāds pats, kā žurnālistam un portālā dr.lv starp retajiem draugiem viņi ir "sadraugoti"; sarakstu varētu turpināt. Tāpēc LNT žurnālistus vispār par pilnu nav vērts ņemt.
Pie mums, diemžēl, vecā problēma - labi žurnālisti nespēj neko nopelnīt, tāpēc nākas samierināties ar esošajiem. :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AliseKK 04.08.2011 13:54
Visam varu piekrist. Bet tādā gadījumā rodas jautājums - kāpēc jaunajiem žurnālistiem šīs ābeces patiesības netiek iemācītas studiju procesā? Pieļauju, ka diplomēti žurnālisti šajos medijos nestrādā. Tad atkal rodas jautājums- pēc kādiem kritērijiem mediji atlasa savus darbiniekus? Un vai Tv ziņu dienesta vai kāda preses izdevuma nodaļas vadītāja uzdevums arī nav prasīt profesionālāku pieeju no saviem darbiniekiem? Tāda notikumu "apgrābstīšana" , kur sakompilēti tikai ar aci pamanāmie kliedzošākie fakti, bet nav nopietna analīze, jau notiek regulāri. Tā ir mediju ikdiena. Skumji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Antipanorāmisc 04.08.2011 13:48
Šī Zatlera un Šlesera kopā pasēdēšana nav NIEKS,bet augstākās raudzes AMORALITĀTE!
Atlaist Saeimu-Valsts nozīmīgāko institūciju un pēc diviem mēnešiem drinkot un izlikties ka tas ir nieks ir ABSOLŪTI AMORĀLI.
Zatlers taču nāca ar milzīgu tīrības un godīguma apsolījumu. Kur tas ir? Te tad arī jābūt žurnālista jautājumiem.

Saistītie raksti
Charles lewis 255x203

Izmeklējot patiesību 5 Autors:Inga Spriņģe

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 45 Autors:Anda Rožukalne