Atslēgvārdi:

The sorry state of higher education (and research) 29

Did you know Latvia is one of the world's top performers when it comes to nominal indicators like number of students per capita? The same probably applies with regard to the number of higher education establishments (34!) per capita. Since more than half of all the graduates are in the social sciences, of which I would say many are in business administration and economics, I wouldn't be surprised if we had the largest number of economists per capita. Yet anyone who lived here long enough knows that how things look 'on paper' is not the same as they really are. Far from it, sometimes.

Iesaki citiem:

One can start asking all these uncomfortable questions. Why is one of the world's most educated countries so poor? Having produced so many economists, how did it end up having what may soon surpass the Great Depression? And hey, with what happened over the last year, and in the run-up to this, where have all the economists from these numerous universities were? What have we heard from them? Then there are these smaller but fascinating questions. Like why is "Latvijas Ekonomists" (Latvian Economist) journal not named "Latvijas Grāmatvedis" (Latvian Accountant), which is what it really is?

Am I the only one feeling that something is deeply wrong with higher education generally (and economics education specifically) in this country? Of course, a feeling is not enough. One needs the evidence. Here is a link to a discussion paper I have produced for the Strategic Analysis Commission a few months ago. An English version has been published as a policy paper (i.e. non peer-reviewed) in the Baltic Journal of Economics.

In a nutshell, the argument goes like this. Evaluating professors and scientists is tough. They've spent many years investing in some very specific human capital. If you didn't make the same investment, it's hard to understand the 'value' of what they do. Yet evaluate you must. For instance, scientists always ask for taxpayers' money. How are the taxpayers to know they're getting a good return on their investment? A solution is quite simple. Find someone who has made the same human capital investment and ask them whether what the first guy does is any good. Ideally, that 'someone' should not be a good friend of the guy you're trying to evaluate. That's what the "peer-review system" is all about. Quality of scholars is assessed by the number of publications they have in international peer-reviewed journals, where a publication is only possible if at least two anonymous referees (scholars working in the same field) say that what you did is good enough. Note that INTERNATIONAL is fairly important since it means a large market of potential referees and smaller likelihood that a referee would be a friend of whoever is being evaluated. Is it a perfect indicator? Probably not. But it's the best we've got. So how are Latvian scholars doing with regard to producing English language articles in international peer-reviewed journals?

First, a comparison of Latvia to Sweden and Finland with regard to the so-called SSCI publications (a widely used standard). Note, English is NOT an official language in either Finland or Sweden.



Now, a comparison of Latvia with Estonia and Lithuania.



Ouch... right? The question is, if most Latvian scholars (in social sciences) can't produce peer-reviewed publications in international journals, can they be good professors? The answer depends on whether you buy into the argument there is correlation between research and teaching (and there are some very notable exceptions!). But here is some more evidence.

Each year we run the so-called Global Entrepreneurship Monitor (GEM), a survey of 2,000 adults. Sometimes we insert additional questions. So, in 2007 (i.e. before the crisis!) we also asked whether “the state should fix prices for basic goods”. Somewhat strikingly, 92 percent of all respondents agreed with the statement (yes, this is still a "Latvian Socialist Republic"). But maybe higher education (received after independence) makes a difference? After all, a standard Econ 101 course is supposed to teach you that it's not a very good idea for the state to fix prices. Now, take a wild guess how many young (<37 years old) adults with higher education agree with the above statement?

Nearly 90 percent...

One more "Ouch", right?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (29) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

as 24.09.2010 16:38
Jāsāk ar to, ka doktorantu stipendijas jāmaksā tiešām spējīgiem un motivētiem pretendentiem, un tiešām pēc kritērijiem, nevis "savējiem", kas ielīduši fakultātes profesoram dibe*ā un piekrituši strādāt par fakultātes "projektu administratoru" gandrīz "pa velti". Stipendija nav balva, tā ir iespēja studēt, pētīt, braukt uz konferencēm. Ja tas netiek izmantots, bet apēsts, sēžot fakultātē, loģiski, ka publikāciju arī nebūs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viktorija 27.03.2010 16:49
Liels skaits studentu ir pozitīva iezīme- tas nozīmē ka no padomju savienības mums ir palicis ieaudzināts ka mācīties vajag. Zems skaits starptautisko publikāciju nav labs rādītājs, bet manuprāt, meklējot iemeslu tam, kapēc mēs vēl neesam attīstīta ekonomika vajag sakt ar citu.
Sākt vajag ar kultūru iestadēs kuros professori strādā. Es mācījos gan LU, gan SSE, un kultūra nav salīdzīnama. Liekot pirmo eksāmenu LU špikoju bez problēmām,2 kursā bija jau vairāki parādi un koridoros bieži dzirdēju ka galvenais nolikt eksāmenu tā lai ieskaitīts. SSE ir konkurences gars, mācīties ir "kruti" un par špikošanu tevi met bez sarunām.
Tāpēc pirmkārt vajag nodrošināt, lai universitātēs tiek mainīta kultūra. Pēc tam var sākt skatīt cik kuram grāmatu sarakstīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovsky --> x 09.02.2010 16:59
Good point.
Jautājums bija noformulēts (latviešu valodā) sekojoši:
"Valstij vajadzētu kontrolēt pirmās nepieciešamības preču cenas"
Es pieļauju ka to varētu interpretēt ka piem. cenas uz apkuri, kas ir dabīgais monopols. Bet vai piens ari ir pirmās nepieciešamības prece? Bet ok, ka es jau teicu - good point.

Butu labāk, protams, ja būtu "cenas uz pārtikas precēm". Līdzīgā aptaujā Krievijā, starp citu, ap 80 procentiem piekrita apgalvojumam ka valstij jānosāk cenas uz pārtikas precēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. > ME 08.02.2010 15:26
Kas tas par mulkibam!? Speja koopereties nekad nav nakusi no socialam zinatnem neviena sabiedriba! Taa ir baznicu un draudzu tradicija, kas dazviet ir transformejusies welfare state. Drizak varetu piekrist shizofreniku tezei, ka socialas zinatnes ir ruling class izdomajums, lai samazinatu speju koopereties ("nu kurs starp mums ir specialists, lai pateiktu, kas jadara? Gaidisim, kad kads pamacis!") :) Ok, tas varbut but parspilejums, tacu socialas zinatnes VISAAS valstis pilda ruling class apkalpojosu funkcju. Ne jau zinatnieki ir korumpeti vai kaut kas tml., vienkarsi par valdoso, caur labaku finansejumu, klust tas no 101 nepieraditiem zinatnes novirzieniem, kurs saskan ar ruling class interesem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

non economist --> V Dombrovsky 08.02.2010 12:07
Thanks for your answer - just a couple of thoughts:

It seems then that state intervention (and it might be possible to argue the noton of 'market failure') is applied to protect specific groups' interests (banks and their depositors in this case). I would have thought that the free market approach (broadly, that we are rational beings responsible for the decisions we take) should also expose depositors/investors to the consequences of their informed/uninformed actions. I understand the free market philosophy does not hold ignorance to be an excuse; therefore, just because the majority of savers were not aware of the existence and the danger of credit default swaps and collateralised debt obligations etc, shouldn't mean they deserve to have the state intervene to help them out.

I point this out, not because I want to see a whole swathe of the population penniless as they lose their savings, but because it seems fairly clear to me that the market (and especially the financial markets) is imperfect and needs to be controlled and regulated - and in the case of a vulnerable sector of society not being able to afford basic necessities, then subsidising these goods, for example, seems a reasonable policy (failing that we would see externalities in the form of crime, poor health etc).

By the way, one reason for poverty in developing nations is debt repayment, surely?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

govs from Latvia 06.02.2010 17:59
The same question can be asked also vice versa: why Estonia (Finland, Sweden, etc.) with their high citation indices have so low GDP per capita and so bad performance – half of the Luxembourg?

GDP fall in Estonia has fallen for -16%, which is more as in Latvia (corrected by anti-market PAREX bailout).

Finland is so bad, the 3rd worst country in the Eurozone, two worse being the former socialist Slovenia and Slovakia.

The only purpose of this article – self advertisement of V. Dombrovsky of his big number of SSCI publications. But most of them are produced by BICEPS, where people usually submit their publications with 15 co-authors. Not representative, at least to say.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ME->G.D 06.02.2010 15:13
Pilsoniskā sabiedrība, kura ir neizglītota ( īpaši neizglītota sociālajās zinātnēs ) nespēj kooperēties, jo nesaprot tās nozīmi, sekojoši reāli lēmumi tiek pieņemti šaurās speciālo interešu grupās, kuras labi saprot pieņemto lēmumu nozīmīgumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. > Me 06.02.2010 01:56
Ekonomistu skaitam vai kvalitatei ar korupciju ir maz sakara (varetu padomat, Rietumos ekonomists nestasta savus stastus "ruling class" intereses un varetru padomat pateretajs pats lasa zinatniskos rakstus). Plsoniska sabiedriba un sabiedribas speja koopereties un pashorganizeties ir vienigas zales pret korupciju. Parejais viss ir blaknes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Me->G.D 06.02.2010 01:13
"Busim atklati, socialas zinatnes nav taas svarigakas prieks sabiedribas, tapec par siem skaitliem ipasi nesatrauktos" - I think this is plain wrong.

If there are no people who are educated in economics or other social sciences, then we are basically going back to USSR, because we get crowd , which is very easily amenable,because they only know one "right" theory ( which is usually told by rulers ). Therefore it is extremely easy for rulers to extract private benefits of control and to make the capture of the state.

Actually it would be rather interesting to write a case study investigating the relationship between spending on education and the ease of the capture of the state ( the methodological problem most likely would be to find the counter-factual ).

I think that the problem which we are witnessing at the moment is that people do not perceive economics as science. This is the responsibility of an academia to explain to Latvian community that economics today is extremely intellectually challenging and today is using the tools, which were some time ago used just by mathematicians and statistical physicists ( actually it is rather interesting that physicists picked initially statistics from economists :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Me 06.02.2010 00:59
Ok, here are my fifty cents.
I think that the most crucial problem in social sciences is that we do not have any traditions there. Therefore it is rather difficult to get good education in social sciences if there are no professors who can teach you something ( of course one might argue that it is possible to make some self study but this is just weird ). What is more many people who are going to study economics do not understand the difference between business and economics ( I think that this is the responsibility of universities or academics to explain that to them). Therefore, it is quite natural that we do not have Latvian Keynes coming out of schools.
Basic proposition is following - if in the future we will have people returning with their earned PhD from good schools back to Latvia, then the number of publications will increase notoriously.
I think that we can see the value of traditions in the case of Natural Sciences in particular in the case of physics in Latvia. If we look at rankings, then it is possible to observe that we are kind of lagging behind our neighbors but this is mainly due to the fact that they are publishing more ( perhaps the correlation with spending on higher education ), what concerns the quality ( as measured by H index or the number of citations per document ) then we are not lagging behind very tremendously ( given our low amount of publications ). What is even more striking we are far much better in international collaboration (http://www.scimagojr.com/compare.php?un=countries&c1=LV&c2=L... - some food for thought ),basically this means that we cannot produce anything that is "pure" latvian ( again constraints of finance )but we are rather good in writing articles with someone else. Very often these "someone else" are guys from top notch schools ( Ivy for example ) and they are not benevolent people, who would like to write something just because we are from nice Latvia.
Basically traditions matter.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 05.02.2010 23:10
T.i. negribu teikt, ka nevajag socialas zinatnes, neparpratisim. Tacu ja man butu ierobezots budzets, pirmkart es apmaksatu studentiem prakses arzemes: nozarees, kuras protenciali varetu importet Latvijas preces vai vienkarsi tadas valstis - lai iemacas valodu, lai sajedz konkurenci un lai saprot vietejas tradicijas. Piemeram, uz kurieni tur Latvijas finieris pardod savus deljus? Tur ari aizsutit valsts apmaksatu jaunieti prakse. Pec tam, - tehniskas zinatnes, kur jau ir baze (OSI, IT nozare). Tad parejas tehniskas zinatnes... Un jaa, tad varbut parejo, - un no socialam zinatnem ekonomika ir tomer salidzinosi ar vislielako atdevi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 05.02.2010 22:52
Busim atklati, socialas zinatnes nav taas svarigakas prieks sabiedribas, tapec par siem skaitliem ipasi nesatrauktos. Jo pat kad ir pasha top limeni - no ta tapat nekada lielaa atdeve nav (skat. starpt. instituciju, reitingu agenturu un banku Latvijas izaugsmes prognozes pirms krizes). Cita lieta - ka taa ir naudas teresana... Un tas nu tiesa - sheit var ietaupit! Jaatzist gan, ka 90% no "ekonomistiem" visa pasaule ir betriebswirtschaft. T.i. pec butibas domati biznesam, Latvija it kaa ir domats tapat... Un no tiem parasti neviens publikacijas negaida. Tacu tur gan Latvija ir problema: tas nav redzams ar publikaciju indikatoriem, tacu augstaka managementa nozhelojama kvalitate ir viena no Latvijas galvenam problemam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 05.02.2010 15:07
par to atbalstu cenu noteikshania patiesham divaini sanacis?
ja nu vienigi ar to pirmo nepiecieshamibu jasaprot pie. valsts/pashvaldibu un korishu monopolu sniegtie pakalpojumi?:) tad jau tada atbilde varetu ari rasties:):)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovsky --> non economist 05.02.2010 13:44
You raise good questions. Good answers would take time I don't have.
Still, there are four specific market failures: public goods, externalities, market power, asymmetric information. Each would result in a huge sub-discussion, however.

1. Banks. Yes, market failure is there. It is the nature of banks to take deposits and 'transform' them into loans to businesses, etc. Deposits can be withdrawn at short notice, they're quite liquid. Banks' assets for the most part, are illiquid. Think of it as of the banks' production technology. Deposits in, loans outs. Say, a bank gives a loand to a business for some investment project for 5 years. In less than 5 years, a bank can only 'recover' a fraction. So, if there a bank run, i.e. everyone will try to claim their deposits, there is not bank that can withstand it. Hence institution of 'the lender of last resort', deposit guarantees, and the current mess with bail-outs, 'too-big-to-fail', etc. A very complicated problem, in other words.

2. there is no 'market failure' in that some people are poor and can't afford certain goods. However, you may start asking questions why some countries are consistently underdeveloped, even though the technology is there. There is no good answer to this question (if there was, there would be no under-developed countries), but economists think it's a combination of market and government failures.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AL 05.02.2010 13:17
Ja 4 gadus studējot starptautisko ekonomiku cilvēks nezin, kas ir GDP, budžeta deficīts utt., bet vienalga spēj ļoti veiksmīgi iegūt diplomu, tad rodas jautājums par izglītības kvalitāti. Uzskatu, ka LU pašlaik ir pārvērtusies par "ekonomistu konveijeru", kur būtiskākais ir, lai studenti samaksā studiju maksu un tālāk dara ko grib. Saprotu, ka studiju procesā pasniedzēji nevienu nebakstīs un nespiedīs mācīties, bet tomēr vajadzētu kontrolēt, ar kādu zināšanu līmeni ļaudis var pabeigt šo fakultāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Gasūns 05.02.2010 01:59
Njā, LU EVF fakultāte man uzvēdī interesantas atmiņas. Esmu pēc pirmās izglītības reliģijas zinātnieks, kas ir intelektuāli elitāra izglītība. Un, kaut pasaules mērogā vāja, tomēr LU TF to līmeni kaut kā spēja noturēt.
Kopš tā laika Latvijā augstskolā vairs neesmu spējis mācīties. Līdzīgi kā "Nav svarīgi" es to analfabētisma, senīlisma un provinciālisma dvingu nepanesu. LU EVF Kvalitātes vadības nodaļā man pasniedzēja mēģināja iestāstīt, ka Jurans ir japānis. (Biju paspējis apmeklēt bibliotēku tikai vienu reizi, bet jau zināju vairāk.) Šķiet, tās arī bija viņas vienīgās "zināšanas" par kvalitātes vadību. Pārtikas kvalitātes kontroles tēmu viņa pasniedza kā uzturmācību - cik kurā produktā ir kaloriju un kādēļ tos ir veselīgi ēst. Cilvēciski man tā dāma patika, arī uzturmācību viņa zināja labi... bet pārtikas kvalitātes kontrolei pat nepieskārās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nav svarīgi 05.02.2010 00:45
Uzrakstīšu tomēr latviski (lai gan varētu diezgan daudzās citās valodās, taču slinkums) par LV augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju juridiskās izglītības un pētniecības jomā (man gan ir ekonomiskā izglītība (apgūta arī pie pasaules līmeņa speciālistiem ārpus LV, lai gan pamēģināju arī LU EVF pāris semestrus nomocīt, taču bija nospiedoši un kaitinoši vienlaikus, īpaši, kad pensionāri īpatnējā stilā lika drukāt diktēto no 80.to gadu grāmatām par globalizāciju vai arī mācīja u-darbību, tajā nekad neesot iesaistītiem (taču bija noprotams, ka LU pasniedzēji nevarētu sūdzēties par apmāksātām iespējām “apskatīt” uzņēmumus pat visai eksotiskās zemēs, lai vēlāk to mācītu studentiem) – jeb, citādāk izsakoties, mazliet nožēlojami un klāt vēl tam metās nelabi no tās “spikošanas” mānijas, kas tur bija, man kā cita pasaule pēs tā, ko piedzīvoju ārpus LV iepriekš)).
Stāsts ir par to, ka tīri nejaušības dēļ man mazliet pazīstams Vācijas doktorantūras students meklēja sadarbības partnerus starptautisko tirdzniecības tiesību jomā Baltijas valstīs Vācijas vienam no vadošajiem šīs jomas speciālistiem – profesoram, pie kura izstrādāja disertāciju, pajautāja, vai gadījumā LV arī nav kāds profesors, kas būtu ieinteresēts salīdzināt starptautiskās tirdzniecības tiesības starptautisko darījumu jomā un līdzīgi. Protams, man nebija nekādas saistības ar LU Juridisko fakultāti, tādēļ pārmeklēju mājas lapu un tādu jomu kā starptautiskās tirdzniecības tiesības vispār neatradu, nemaz nerunājot par kādu profesora līmeņa speciālistu, ko varētu ieteikt vāciešiem (laikam spekulācijas periodā nebija aktuāls eksports un reāla starptautiskā tirdzniecība, bet tikai “nekustamā īpašuma tiesības”) – tā nu nācās atzīt, ka laikam nebūs īsti ko ieteikt.
Vienkārši iesaku celt augstskolu-universitāšu konkurētspēju nevis ar izbraucieniem uz eksotiskām valstīm LU EVF pasniedzējiem vai ar nenormālāko naudas gāšanu tajās, bet piedāvāt apmaksātas studiju vietas gan LV, gan ārvalstu augstskolās LV studētgribētajiem no budžeta, lai LV augstskolas beidzot sāk domāt par konkurētspēju vai arī nobankrotē, jo nevar būt pašmērķis uzturēt pasniedzēju armiju, bet vienīgajam mērķim ir jābūt izglītības kvalitātei un starptautiskajai konkurētspējai, tad varbūt arī nevajadzēs klausīties tās muļķības par "ekonomikas sildīšanu" Lielās depresijas apmēra krīzes un ievērojamas deflācijas apstākļos, cenu fiksēšanu vai to, ka valstij uzņēmēju vietā jānodarbojas ar u-darbību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzens> V Dombrovsky 04.02.2010 21:56
"Finansējuma līmenis ir dažāds - ok. Bet mēs te runājām par atšķirību (publikāciju skaitā) kurā ir gandriz desmit reizes liela (salīdzinot ar Igauniju) un vairāk nekā simts reizes liela salīdzinot ar Zviedrīju. Vai zinātnes finansējums Igaunijā ir desmit reizes lielāks neka Latvijā. Un Zviedrijā - vai simts reizes lielāks. Es šaubos. Tāpēc, ar vien "nepietiekamo finansējumu" nevar izskaidrot tik lielo plaisu..."

Negaidīju, ka izglītots ekonomists var nopietni apgavlot, ka jāpastāv tiešai korelācijai starp zintātnes finansējumu un publikāciju skaitu. Bet lai jau paliek.
Bet protams, runa jau nav tikai par finansējumu, bet par tā lietošanu (un tā nu gan ir tiesa, ka Lietuvā un Igaunijā zinātne tiek finansēta krietni dāsnāk).
Pamatā problēma ir tāda, ka visus šos gadu universitāšu mācībspēki (es te runāju tikai par lielajām universitātēm) ir bijuši lekciju mašīnas, t.i., pārslogoti ar kontaktnodarbībām. Nesaku, ka tā ir visos gadījumos, bet pa lielam tā ir. Un no tādiem cilvēkiem kaut kādu akadēmisko resērču izspiest vairs nevar. Šajā ziņā vaina ir jāuzņemas universitātēm, kas it kā pierpasa mācībspēkiem veikt pētniecisko darbu, tomēr reāli šādas iespējas pasniedzējiem nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

non economist -> V Dombrovsky 04.02.2010 19:05
Ok, thanks for your answer. I am, though, still a little curious as to what defines a real market failure. Would the present situation in which over-leveraged banks were/are not able to function without state support constitute a market failure?

In addition, I am curious as to what kind of failure (I mean what adjective should be used) it is when a sizeable part of the population (in a country without central planning) are unable to afford basic necessities?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es -> KR 04.02.2010 18:00
Juristiem gan ir doktors - Ringolds Balodis. Un tagad, lūdzu, paskaidrojiet kāds to, kā šāds cilvēks vispār var tikt līdz doktora grādam... Līdz ar to pat, ja doktora grāds ir, tas ne vienmēr atbilst standartam. BTW.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovsky -> Armands 04.02.2010 16:44
Es nesteidzos.

Finansējuma līmenis ir dažāds - ok. Bet mēs te runājām par atšķirību (publikāciju skaitā) kurā ir gandriz desmit reizes liela (salīdzinot ar Igauniju) un vairāk nekā simts reizes liela salīdzinot ar Zviedrīju. Vai zinātnes finansējums Igaunijā ir desmit reizes lielāks neka Latvijā. Un Zviedrijā - vai simts reizes lielāks. Es šaubos. Tāpēc, ar vien "nepietiekamo finansējumu" nevar izskaidrot tik lielo plaisu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovsky -> non-economist 04.02.2010 16:40
Well there is nothing ideological in this question. Market failures are very specific, you can't simply invoke one wheneve you don't like the outcome producd by the markets. Not being able to afford basic neccessities is not a market failure, by the way. There is not market failure argument to tell that the state should set prices for basic goods. If you think that states are good at this, than the central planning should have worked (and it didn't).

Bottomline: this is a yes/no question and it's a good test on basic knowledge of economics. The correct answer is a "no" - the state should not fix prices for basic goods.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KR 04.02.2010 16:13
Considering that there are many lecturers in Latvian higher education sector, who have only a master's degree, not being PHD, not even mentioning them being professors, what outcome can one hope for?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AAA -> Latvietim 04.02.2010 15:48
Jo latviešu valoda der tikai ķēķim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Latvietis 04.02.2010 14:52
Kāpēc šā kunga emuāri ir angļu valodā? Vai Ventspils Augstskolā viņš lekcijas lasa tikai svešvalodā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 04.02.2010 13:16
Visam piekrītu! :)

Mana kopējā atziņa ir šāda.
Mūsu lielais ekonomistu procents tomēr nespēja pasargāt Latviju no smagākās krīzes visā ES.

Tas ir pamatīgs ōūūūūūūūūūūūūč.


Ja augstākā izglītība neapmāca studentus pienācīgā līmenī, tad to dara krīze.

Vēl viens ōūūūūūūūūūūūūč.

Ja Latvijas mācību spēki starptautiski nepublicē, tad par Latvijas krīzi gan tiek starptautiski daudz publicēts.

Kārtējais ōūūūūūūūūūūūūč.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 04.02.2010 13:12
Šeit nav pieminēts, ka Latvijā jau ļoti ilgstoši ir 2. zemākais finansējums ES izglītībai un zinātnei! Tādēļ nevajadzētu šeit salīdzināt ar Igauniju vai Lietuvu (vispār nerunājot par salīdzināšanu ar Zviedriju un Somiju). Salīdzināt drīkst ar Rumāniju! hahahā

Nesteidzies kritizēt ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

non economist 04.02.2010 11:49
Ouch indeed, but I just hope the question wasn't in a yes/no format. I (please forgive me) quote:

" In the end, it's all about choosing the least evil, i.e. figuring out whether market failures is outweighed by government failure on a case-by-case basis.This requires some really hard work as opposed to simply taking an ideological position, e.g. a "free-market" vs "pro-government".

Although, here the quoted text was about the bank bail out, I suspect this question was a little ideological test. I mean, I would reply 'it depends on whether vulnerable people can afford these basic necessities.'

But then I am not an economist.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gt 04.02.2010 11:27
Nu, ko! Aplaudējam tam izglītības produktam, ko sāka producēt Latvijā pēc padomju izglītības sistēmas noārdīšanas. Kā jau īstā revolūcijā. Noārdīt noārdīja, bet ko ielika vietā? Brīvu izvēli, ko mācīties. Un rezultātā nemācījās neko. Jeb tikai to, kas prasīja vismazāko piepūli. Un tie ir visādi "pļāppriekšmeti". Un tāpēc tagad ir MILZUMS ierēdņu, kuri kurē kādu vien nozari vajag, nekā nesaprazdami no tās nozares pamatiem. Piemērus? Lūdzu. Jaunā zinātnisko grantu atskaišu sistēma. Ja jūs kādu darba dienu caurskatiet jaunāko literatūru savā specialitātē, tad dienas atskaitē jums ir jāuzraksta - kas par žurnālu, cik lpp izlasītas utt, utjp. Ja jūs veicat eksperimentu, tad par to arī ir rūpīgi jāatskaitās. Atskaites prasītājam nav sajēgas par to, ka JEBKURŠ zinātniskais eksperiments jau pēc savas pamatprasības tiek rūpīgi dokumemtēts. Rezultātā - diena ir pagājusi atskaišu aiļu aizpildīšanā. Šādas atskaites formas un to izpildes prasības var sastādīt tikai cilvēks, kurš savu mūžu nav pat mazāko eksperimentu veicis. Un kuram par zinātnisko darbu nav ne mazākā priekšstata. Idiotisms, idiotisms un vēl reiz idiotisms!!! Tā ir tik tiešām vislielākā nākotnes ekonomikas graušana, kādu vien var iedomāties. Vai tiešām neviens neatcerās t.s. japāņu streiku būtību? Kad darbinieki stingri punktuāli ievēroja VISUS priekšsrakstus. -
Ja šodienas kontrolētāji un pārdetalizēto atskaišu pieprasītāji vēlās, lai tautsaimniecība pēc apm. pieciem-sešiem gadiem sagrūtu pavisam, tad viņi ir uz pareizā ceļa. "Paperwork" ir tam vislabākais ceļrādis. Dzirdu, dzirdu "draudzīgā korī" saucam, ka tas tiek darīts, lai taupītu līdzekļus un ierobežotu to izšķērdēšanu. Un te der atcerēties krievu sakāmvārdu - uz sērkociņiem taupām, šņabī nodzeram.

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky