Tētis kā "nedabisks" asistents 22

Ja saikne starp tēviem un bērniem balstīta galvenokārt uz ekonomisko nodrošinājumu, tad tēva pastāvēšanas jēga ir apdraudēta.

Iesaki citiem:

19. gadsimtā jebkurš kaut cik izglītots cilvēks zināja, ka sievietes daba ir apveltījusi ar ietekmīgiem reproduktīvajiem orgāniem, kuru ritmiskā darbība pilnībā pakļauj visu sievietes dzīvi. Sievietes „dabiski“ ir emocionālas, intuitīvas un maigas, bet nevar koncentrēties nopietnam garīgam un fiziskam darbam. Tāpēc viņas ir piemērotas dzīvošanai mājās, vīriešu aizgādnībā un bērnu ražošanai un audzināšanai. Izglītība, zinātne, politika un publiskā ekonomika sievietēm ir ne tikai par grūtu, bet arī kaitīga. Šajā ainā vīrieši tika uzskatīti par pilnīgākām būtnēm: tos neierobežo dabas uzspiestas ķermeniskas vajadzības. Viņi neiesaistās bērnu audzināšanā tikai tāpēc, ka var darīt kaut ko labāku, ko sievietes nevar. Mūsdienu Latvijā šie bioloģiskie argumenti vēl joprojām ir cieņā, tikai tie daudz biežāk tiek izmantoti, lai ierobežotu vīriešu darbības. Gan projektā „Tētis mājās“ veiktais pētījums, gan citi pēdējā laika pētījumi liecina, ka Latvijas kultūra liek ievērojamus šķēršļus vīriešu lielākai iesaistei ģimenes dzīvē. Lai gan šajā jomā novērojamas pozitīvas pārmaiņas, tā vēl ir tālu no ideāla.


Kāpēc lielāka iesaiste ir nepieciešama?

Tas, ka vīriešu dzīve Latvijā ir apmēram 10 gadus īsāka nekā sievietēm, ir vispārzināms fakts. Pastāv hipotēze, ka viens no faktoriem, kas izraisa šo atšķirību, ir vīriešu citādā dzīves stratēģija, kurā iesaiste ģimenes dzīvē un ciešu individuālu saišu veidošana ar saviem tuviniekiem ir visai vāja. No vīriešiem tiek sagaidīts, lai tie materiāli nodrošinātu savu ģimeni, strādājot un pelnot pēc iespējas vairāk. Tēvu iesaistīšanās bērnu audzināšanā tādā veidā tiek mediēta caur vīriešu ienākumiem. Kamēr mātes audzina bērnus, vīriešiem ir jāpelna un jāapgādā sava ģimene. Tomēr emocionālās saites starp vecākiem un bērniem veidojas, nevis balstoties uz pateicību par jaunām drēbēm vai pietiekošu daudzumu pārtikas, ko tēva alga ir sagādājusi, bet gan ilgstoša personīga kontakta rezultātā. Situācija, kad vīrietis ir maz iesaistīts bērnu audzināšanā, vājina šīs emocionālās saites. Ja saikne starp tēviem un bērniem balstīta galvenokārt uz ekonomisko nodrošinājumu, tēva pastāvēšanas jēga ir apdraudēta. Pirmkārt, tēva ienākumi var mainīties, viņu var atlaist no darba vai viņa uzņēmums var bankrotēt. Otrkārt, kad bērni kļūst patstāvīgi, viņiem materiālais atbalsts var kļūt mazsvarīgs. Turklāt jāņem vērā arī mūsdienu ekonomiskā realitāte. Vīriešu algu pārsvars nebūt vairs nav pašsaprotams. Pat statistiskie rādītāji, kuri vēl joprojām uzrāda to, ka sieviešu darbs tiek apmaksāts sliktāk, var tikt apšaubīti, jo cēlonis tam var būt laika periodi, kurus sievietes zaudē, dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, nevis aizspriedumi par viņu darba kvalitāti.

Vīriešu emocionālo saišu trauslums pakļauj viņus sociālās atstumtības riskam. Ja viņi vairs nespēj nopelnīt pietiekoši daudz vai arī viņu nopelnītais nevienam nav vajadzīgs — kam viņi vispār būtu vajadzīgi? „1973. gada Veselības, Izglītības un Labklājības pētījums par Ameriku atklāja, ka vienīgais un spēcīgākais ilgdzīvošanas noteicējs ir nevis ģenētiskais mantojums, fiziskā funkcionēšana vai tabakas lietošana, bet gan vienkārši vispārējā apmierinātība ar darbu un kopējā laimes izjūta“[1]. Situācija, kur kultūras normas nosaka to, ka vīrietis ir ģimenes apgādnieks, bet darba tirgus un ekonomiskā realitāte liedz viņam šīs gaidas piepildīt, var negatīvi ietekmēt Latvijas vīriešus un viņu dzīves ilgumu. Savukārt kultūras normu akceptēta lielāka iesaistīšanās ģimenes dzīvē vīriešiem var pavērt vairāk iespēju, kā sevi realizēt, tādējādi likvidējot ekonomiskā apgādnieka lomas pārkāpuma izraisīto konfliktu.

Vīriešu ienākšana privātajā sfērā nenoliedzami uzlabotu arī sieviešu stāvokli. Līdz ar to viņām pavērtos lielākas iespējas iesaistīties darba tirgū un tādējādi stiprināt savas ekonomiskās un politiskās pozīcijas. Par to, kāpēc būtu jālikvidē sistēmiskie šķēršļi, kas sievietēm liedz labāk iesaistīties darba tirgū, ir runāts daudz. Cita starpā viens no būtiskiem argumentiem šeit ir tas, ka, ierobežojot sieviešu ieguldījumu ekonomikā un politikā, šīs sfēras var zaudēt daudz vērtīgu darbinieku. Šis apgalvojums pamatojas uzskatā, ka sieviešu un vīriešu spējas vidēji ir līdzvērtīgas. Tāpēc starp sievietēm ir daudz tādu, kas darba tirgū varētu savus uzdevumus veikt labāk, nekā daudzi vīrieši. Tas pats būtu attiecināms arī uz vīriešiem privātajā sfērā. Pastāv tikai divas lietas, ko vīrieši sava ķermeņa dēļ nevar izdarīt — dzemdēt un zīdīt mazuli. Tāpēc arī sistēmiski (kultūras) ierobežojumi, kas liedz vīriešiem piedalīties bērnu audzināšanā, negatīvi ietekmē gan ekonomiku, gan bērnu audzināšanu.


Vai tas ir iespējams?

Patriarhālās sistēmas ļoti dažādos veidos nodrošina vīriešu iesaistīšanu bērnu radīšanā un audzināšanā (šis process tiek bieži vien dēvēts arī par reprodukciju). Daudzas no tām uzskata, ka vīrieša piedalīšanās ir normālas bērna attīstības neatņemams elements. Tā, piemēram, cilšu sabiedrības no Jaungvinejas līdz Dienvidamerikai nereti uzskata, ka auglis mātes ķermenī barojas ar vīrieša sēklu, kas tiek saņemta regulāru dzimumaktu laikā. Dienvidamerikas mehinaku sabiedrība sieviešu un vīriešu substances ir savijuši vienotā plūsmā, kur vīriešu sēklas daudzums ir atkarīgs no sieviešu gatavotās pārtikas (īpaši manioka) daudzuma. Vīrieši uzņem sevī sieviešu gatavotos ēdienus, bet tā rezultātā izveidoto sēklu atdod sievietēm dzimumakta laikā. Viss šis process nepieciešams, lai izveidotos nākamā bērna ķermenis[2].

Eiroamerikāņu industriālās, uz tirgus ekonomiku orientētās sabiedrības ir izvēlējušās citu ceļu. Vīriešu un sieviešu ķermeņi laikam ritot ir tikuši traktēti kā arvien atšķirīgāki. Galu galā 19. gadsimta beigās nostiprinās priekšstats par sievieti kā dabas spēku un sava ķermeņa (pārsvarā dzemdes un olnīcu) pārvaldītu būtni. Sievietes vienīgais un galvenais uzdevums šajā izpratnē ir dzemdēt bērnus[3]. Šī priekšstata otra puse ir vīrietis, kurš bērna radīšanā piedalās tikai dzimumakta laikā. Pēc tam viņa loma kļūst izteikti sekundāra. Šī aina tiek papildināta ar mītu par hipotētisku vēsturisko vīrieti-meklētāju, kura bioloģiskais mērķis ir apaugļot pēc iespējas vairāk mātīšu, tādā veidā sniedzot šādam pasaules uzskatam „dabiskuma“ un „zinātniskuma“ pamatojumu. Feministiskajā literatūrā skaidrots, ka vīrieši savu kontroli (vai iesaistīšanos) reproduktīvajā procesā šīs ideoloģijas ietvaros nodrošina medicīniskojot grūtniecības un dzemdību procesu. Kā vienā tā otrā gadījumā tomēr vīriešu loma tiek uzskatīta par būtisku.

Mūsdienu Latvijas kultūrā arī dominē minētais Eiroamerikāņu patriarhālās kultūras modelis. Raksta sākumā minētās pozitīvās pārmaiņas attiecināmas uz to, ka arvien vairāk vīriešu cenšas kaut kādā veidā piedalīties bērnu audzināšanā. Tomēr vēl joprojām šī iesaistīšanās tiek uztverta kā „palīdzība māmiņai“[4]. Šāda palīdzība var izpausties, piemēram, piedaloties pirmsdzemdību apmācības programmās, un vēlākā palīdzēšana dzemdībās. Edgars, viens no projektā „Tētis mājās“ iesaistītajiem informantiem, kurš izmantoja 6 mēnešu garu bērnu kopšanas atvaļinājumu, atzīmēja, ka viens no būtiskākajiem elementiem ir tas, ka viņš vienmēr ir pieejams, kad bērnam vai mātei nepieciešama palīdzība[5]. Vīrietis attiecībā uz reproduktīvo procesu tiek uzskatīts par organiski nepieciešamu tikai apaugļošanās mirklī. Pārējā laikā viņš var tikai „palīdzēt“.

Šeit gan jāatzīmē, ka arī vīrieša spējas palīdzēt kā citādi nekā „tradicionālajā“ remontstrādnieka vai materiālā apgādnieka lomā ir visai ierobežotas. Tas izriet no prasmēm, kuras vīrieši apgūst savā dzīves laikā. Vecāku un skolotāju attieksmes rezultātā zēnos tiek veidots uzskats, ka viņiem „dabiski“ ir lielāka interese par darbībām ar mehāniskiem priekšmetiem (mašīnas kā rotaļlietas, fizika, matemātika un informātika kā mācību priekšmeti), ka viņiem ir jābūt līderiem un ka viņi pieaugušo dzīvē noteikti pelnīs vairāk nekā sievietes. Prasmes, kas būtu nepieciešamas bērnu audzināšanā, sociālās zinības, mājturība un ar savstarpējo komunikāciju saistītās lietas netiek uzskatītas par īpaši „vīrišķīgām“ [6], [7]. Rezultātā veidojas tāds kā apburtais loks, kurā vīriešiem ir sliktākas iemaņas bērnu audzināšanā un kopšanā, tāpēc sievietes bieži vien piesardzīgi izturas pret domu, ka viņiem varētu uzticēt šo uzdevumu, tāpēc vīriešiem nav iespēju šīs iemaņas praktiski izkopt utt. Praksē tas Latvijā izpaužas sieviešu vidū tik izplatītajā uzskatā, ka vīrietis „no dabas“ ir vājš un tāpēc nav patiesībā spējīgs „uzņemties atbildību“ vai rūpēties par bērniem. No marksistiskām/feministiskām pozīcijām vērtējot, to varētu traktēt arī kā sieviešu lolotu ideoloģiju, kuras mērķis ir paturēt bērnu audzināšanu un ģimenes sfēru savā kontrolē.


Likumdošana un prakse

Visas minētās problēmas atspoguļojās gan projektā „Tētis mājās“ veiktajā pētījumā, gan publiskās vides un likumdošanas analīzē. Var teikt, ka likumdošanas līmenī tēvu lielākai iesaistei bērnu audzināšanā ir ielikti labi pamati. Tēvi var saņemt 10 dienu ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu, kā arī 1,5 gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu. Šajā shēmā tomēr iezīmējas likumdevēju tendence sievietes vairāk saistīt ar bērna dzimšanu un vēlmi uzsvērt sieviešu iesaistes „dabīgo“ raksturu. Pirmkārt, maternitātes atvaļinājums ir līdz 126 dienu garš un tiek apmaksāts 100% apmērā no mātes algas. Vīrietim paternitātes atvaļinājums pienākas tikai pēc bērna piedzimšanas, tas ir tikai 10 dienu garš un tiek apmaksāts tikai 80% apmērā no algas. Otrkārt, maternitātes atvaļinājums tiek rēķināts, par pamatu ņemot nedēļas (126 dienas=18 nedēļas), tādējādi uzsverot atvaļinājumu saistību ar sieviešu reproduktīvo ciklu, t.i. „dabu“. Vīrieša atvaļinājums izteikts kalendārajās dienās, tādējādi uzsverot vīriešu atvaļinājuma sociālo/kultūras noteikto raksturu. Abi aspekti uzsver to, ka vīrieša „normālā“ vieta tomēr ir darbā.

Praksē vīrieši šos atvaļinājumus pašlaik izmanto salīdzinoši reti. Paternitātes atvaļinājumu izmantojuši mazāk nekā puse tēvu, bet bērnu kopšanas atvaļinājums ir pavisam reta parādība vīriešu starpā. Šāda prakse balstās gan pašu tēvu uzskatos, gan arī aptaujāto uzņēmumu vadītāju un īpašnieku attieksmē. Sieviešu tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu, tiek uzskatītas par neapstrīdamām (kaut nepatīkamām). Pret vīriešiem analogā situācijā parasti izturas rezervēti vai atklāti noliedzoši. No otras puses vairums aptaujāto darba devēju uzskatīja, ka iesaistei bērnu kopšanā būtu jābūt aptuveni līdzīgi sadalītai starp dzimumiem. Tomēr šāda atbilde droši vien pieder pie „sociāli vēlamajām“, kuras informanti gan izsaka, bet praksē īsteno tikai daļēji. Īpaši problemātiska situācija ir mazos uzņēmumos (tie nodarbina vairumu Latvijas iedzīvotāju), kur pret vīriešu atrašanos bērnu kopšanas atvaļinājumā ir visnegatīvākā attieksme. Turklāt šajos uzņēmumos ir arī plaši izplatīta „aplokšņu algu“ prakse, kas ievērojami samazina valsts garantēto „apmaksāto“ atvaļinājumu pievilcību. Ja par darbinieku oficiāli tiek maksāta tikai minimālā alga, tad arī paternitātes pabalsts tiek aprēķināts no šīs minimālās algas. Aptaujātie lielie uzņēmumi izrādījās daudz pretimnākošāki visu veidu darba un ģimenes dzīves savienošanas iespējām gan attiecībā uz vīriešiem, gan sievietēm. Tas arī varētu izskaidrot, kāpēc šajos uzņēmumos lielākā daļa darbinieku bija sievietes.

Tāpēc kopumā var teikt, ka Latvijā ģimenes sfēra vēl joprojām tiek saistīta galvenokārt ar sievietēm un vīrieši tajā tiek uzskatīti tikai par „asistentiem“. Šādas kultūras normas negatīvi iespaido gan vīriešus (jo tas var mazināt viņu dzīves kvalitāti un ilgumu), gan arī sievietes, jo tās tiek turētas „reproduktīvās lomas“ nišā.

____________________________________

[1] Martin, Emily (1987) The Woman in the Body: a Cultural Analysis of Reproduction. Boston: Beacon Press, 171. lpp.

[2] Counihan, Carole M. (1999) The Anthropology of Food and Body. Gender, Meaning, and Power. New York and London: Routledge, 65.-70. lpp.

[3] Skat.: Martin, Emily (1987) The Woman in the Body: a Cultural Analysis of Reproduction. Boston: Beacon Press.

[4] Šeit mēs varam saskatīt “vīrieša kā palīdzētāja” tēlu: vīrietis palīdz ģimenei nodrošinot to materiāli, palīdz mājas darbos, salabojot izlietni vai elektroinstalāciju un palīdz mātei audzināt bērnus, t.i., attiecībā uz ģimeni viņš ir palīdzētājs, asistents. Kā jau asistentam, viņa loma ir sekundāra.

[5] Sedlenieks, Klāvs and Vasiļevska, Karīna (2006). How Family-Friendly are Latvian Companies: Analysis of Interviews with Employers, lpp. 11

[6] Skat.: Vaine, I., Kalēja, N., Čodere, A., Trupavniece, A. Pētījums par 8. un 11. klašu skolēnu profesionālajiem nodomiem un priekšstatiem par profesijām. http://www.politika.lv/index.php?id=12313

[7] Skat.: Iliško, Dz., Olehnoviča, E., Belousa, I. Ziņojums par eksakto priekšmetu (fizika, ķīmija, IT) mācību grāmatu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības aspekta. http://www.politika.lv/index.php?id=12312

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Maureen Martins maureen

Sveiki, es esmu Mrs Maureen Mārtiņš, personas aizdevums aizdevējs. Vai jums ir slikta parādu? Jūs vēlaties, lai paplašinātu savu biznesu, samaksāt rēķinus, mājas renovācija, vai arī, ja jums ir nepieciešama finansiāla palīdzība. Mēs piedāvājam aizdevumus ar procentu likmi 2% līdz privātpersonām un uzņēmumiem saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ir saprotama.
sazinieties ar mums pa e-pastu:
(Maureenmartinsloanfirm@gmail.com)
MAUREENMARTNSLOANIRM

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klāvs - Edītei 18.01.2008 11:43
Hansabankā lielākā daļa darbinieku ir sievietes (ja nemaldos - 70%), tā ka arguments, ka finanses ir vīriešu joma, īsti nedarbojas. Turklāt, kā man teica Hansabankā, kad intervēju vienu vadības pārstāvi (sievieti) arī tur ir novērojama tendence, ka sievietes vidēji statistiski saņem mazākas algas. Par spīti ievērojamajām pūlēm, ko Hansabanka pieliek, lai neviens netiktu diskriminēts. Tātad, šādā situācijā iemesls ir nevis apmaksas sistēma vai vadības aizspriedumi, bet gan kultūrā pastāvošais priekšstats, ka sieviete ir tā, kas rūpēsies par bērniem. Tas rada 'dīkstāves periodus' karjerā un noved pie zemākas algas. Par to arī rakstīju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Baiba 12.01.2008 22:18
Esmu sajūsmā par šo rakstu! Vienmēr esmu kaut kā līdzīgi domājusi, bet autoram ir izdevies tik lieliski to pamatot!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hi, Hi - Edite 04.12.2007 22:37
Laiks aizliegt bārbiju reklāmu. Meitenēm nav jādāvina lelles, bet gan mašīnītes un konstruktorus.
Lelles viņas iemāca ģērbties. krāsoties, ārstēt, mācīt, bērnus auklēt utml. Lelles meiteņu stereotipiskās uzvedības formas iemāca vairāk nekā nepareizi zīmējumi mācību grāmatās. Būtībā klasiskā literatūra ir pārsātināta ar dzimumu stereotipiem. Tā ka no tās ar vajadzetu izvairīties skolā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edite 01.10.2007 23:56
Manas pardomas par so pienemumu:

"Pat statistiskie rādītāji, kuri vēl joprojām uzrāda to, ka sieviešu darbs tiek apmaksāts sliktāk, var tikt apšaubīti, jo cēlonis tam var būt laika periodi, kurus sievietes zaudē, dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, nevis aizspriedumi par viņu darba kvalitāti."

Mana skatijuma statistiskie raditaji is tiesi saistitit ar segregaciju darba tirgu - un sieviesu / viriesu profesijam. Zemak atalgotas - medicina, pedagogija - ir sieviesu profesijas. Finanses/ IT - puisu dominante. Kamer meitenes neies macities uznemejdarbibu/ dabaszinatnes/ tehnologijas, tikmer ari saglabasies atskirigie statistiskei raditaji

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Hvz 24.09.2007 16:47
Ja saikne starp tēviem un bērniem balstīta galvenokārt uz ekonomisko nodrošinājumu, tad tēva pastāvēšanas jēga ir apdraudēta.

Jāsaka, nu un, ka apdraudēta? Ja agrākos laikos tēvs bija vajadzīgs, lai nodrošinātu ģimeni ekonomiski. Tad tagad, kad sievietes kļūst materiāli un citādi pastāvīgākas, tāda tēva loma jau vairs nav tik būtiska un ar laiku pat kļūs vispār nevajadzīga.

Tātad jāizšķiras vai nu tēvs ir vajadzīgs (piemēram, tradīciju vārdā) un tam ir jāizdomā jauna loma, vai arī līdz ar lomas atkrišanu jāatsakās no tēva institūcijas vispār. Tēvu pieminot tikai kā īpatni, kas nodevis savus gēnus, lai vieglāk varētu identificēt bērna potenciālās iedzimtās kaites vai talantus, kā arī turpmāk novērstu dzimumsakarus starp asinsradiniekiem.

Sākumā vajag atbildēt vai bērnam mūsdienās vispār vajadzīgs ir tēvs un ko bērnam no tēva ir jāsaņem, (visvairāk jau to, ko māte nevar sniegt, nevaru iedomāties kas tas varētu būt tāds, izņemot stereotipu vairošanu par to, kādam jābūt vīrietim un tā lomai, piemēram, palīdzēt bērniem pārņemt starpdzimumu uzvedības modeļus). Pašlaik vairāk iet runa nevis par bērna vajadzībām, bet gan bērna mātes vajadzībām, t.i. lai nodotu daļu mātes funkciju tēvam, lai tā, savukārt, varētu labāk uzņemties agrāko tēva lomu, t.i. nodrošināt sevi un bērnu ekonomiski.

No fizikas viedokļa, ir tā pati lomu nezūdāmība, tikai kā savienotajos traukos līmeņi novienādojas, un notiek lomu difūzija. Tuvākajā laikā pacelsies jautājums, vai tie divi trauciņi maz ir vajadzīgi un no optimizācijas viedokļa nepietiktu ar vienu, bet bišķi prāvāku.
Protams pārejas procesā vēl vajadzēs šos divus trauciņus, jo to vienu lielāko vēl ir jāprojektē un jāuzražo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aa 05.09.2007 14:24
Es noteikti atbalstu vīriešu lielāku iesaisti ģimenes dzīvē un arī savā ģimenē to cenšo stimulēt brīvdienas un atvaļinājumus pavadot kopā visiem, tomēr situācija, kad abi vecāki vienlīdz iesaistītos ģimenes dzīvē ir iespējama visai retos gadījumos - gadījumos, kad ģimenes ienākumi, strādājot darba dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00 ir pietiekami, lai varētu uzturēt ģimeni, saimniecību un atļautos arī mazliet paceļot. Būsim reāli - vairums ģimenēs,l ai atļautos vairāk arī strādā vairāk...jautājums - vai strādās abi un bērnu uzticēs auklītei, vai arī vairāk strādās viens no vecākiem, otram pavadot laiku vairāk ar bērnu. Bieži vien izvēle ir visai loģiska - māte būs tā, kas vairāk pavadīs laiku ar bērnu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite 07.08.2007 22:52
Labi argumentēts raksts par aktuālu problēmu. Pirmkārt, vēl gan derēja apskatīt vienu aspektu kāpēc vīrieši neiesaistās bērnu audzināšanās, ti faktu, ka sievietes bieži vien neļauj viņiem to darīt, aizbildinoties, ka viņi jau nemācēs, ka tas ir sieviešu pienākums. Sievietes, kuras saskata savas esamības jēgu tikai bērnus, baidās, ka iesaistot bērnu aprūpē vīriešus, viņām šī jēga tiks atņemta un nāksies meklēt citu. Un ir sievietes, kas uzskata, ka tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes viņas zin kā pareizi rūpēties par bērniem, bet vīrietis to nezin. Tā kā vīriešu neiesaistīšanās bērnu audzināšanā iemesli nav tikai vīriešos pašos vai valsts atbalsta trūkumā, bet arī sievietēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Hvz 07.08.2007 17:26
Nu ja večiem un sievām jāpelna un jāstrādā, turklāt vēl jātaisa bērni priekš valsts. Tad valstij vajag uzņemties bērnu audzināšanu, vai gādāt, lai būtu profesionāli bērnu audzinātāji, kas saņem par to algu.

Tad visas nedienas ar dzimumu līdztiesību tiks gandrīz atrisinātas izņemot bērna iznēsāšanas periodu un, varbūt, zīdīšanas laiku. Lai gan bez zīdīšanas visai labi var iztikt.

plus atrisinās tādas problēmas kā:
1) pazūd vajadzība sievietēm dzīvot kopā ar vīrieti - sekas vīrieši nesitīs sievas, sievas nezāģēs vīriešus, nevajadzēs dalīt darbus vīriešu/sieviešu.

2) speciālisti, kas audzinās bērnus, nodrošinās, ka bērnus nevaļīgie un neapmācītie vecāki neper vai emocionāli neterorizē - labāka bērna tiesību aizstāvība

3) valsts saņem profesionāli audzinātus nākamos nodokļu maksātājus, mazāka noziedzība, augstāka bērnu kreativitāte, mazāk vecāku iedzītu kompleksu, lielāki nodokļi

4) mazākas bērnu audzināšanas izmaksas, visi bērni saņem vienādu audzināšanu, nav pārlieku izlutināto, nav apdalīto.

5) atrisinās tādas problēmas, ka ģimene valsts nekontrolēti ieaudzina bērnos nacionālismu, homofobiju, ksenofobiju u.c. nevēlamas fobijas un ismus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

seleste 03.04.2007 10:47
Zeel, ka viedoklji apsiika.... Bet tomeer - sis teevu apjukums 21.gs. tomeer IR saistiits ar gimenes instituuta kriizi visaa psaulee. Un mees jau atkal esam atpalikusi no paareejaas pasaules siis kriizes norisee (paldies par to PSRS....), vai driizaak - nokliidusi tadaa tipiski sociaalistiskaa saanceljaa... Var jau saprast, ka izejas mekleejumi paslaik notiek, tiek empiiriski izmeegjinaati visaadi celji, ieskaitot arii izmisiigu tureesanos pie senaam veertiibaam. Par taam senajaam veertiibaam - nu var jau kaadu laiku, bet tad, kad katrs cilveeks PATS ir aplauzies otro reizi, varbuut tomeer vajag saakt domaat, nevis aizmiegt acis un 3.reizi braukt ieksaa auzaas (t.i. senajaas veertiibaas)? Un taa kaa cilveeks tomeer ir slinks uz domaasanu, un paarsvaraaa grib paskatiities apkaart - ko tad dara citi? un izveeleeties no pastaavosajiem un citu iemeeginaatajiem jautaajuma risinaasanas celjiem: nu kas tad iisti notiek pasaulee? Kaa gimenes instituuta kriize risinaas citur - Eiropaa, ASV? Neesmu speciaaliste, taapeec gribeetu, lai runaa vinji - peetnieki, sociaalantropologi, psihoterapeiti, filozofi! Auuu, juus nedzird!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvardis - Andrim 30.03.2007 17:35
Andris: "Latvijā vīriešu dzīves ilgumu apdraud pirmkārt jau viņi paši" Nenoliedzami - tiešais mehāniskais cēlonis ļoti daudzos gadījumos ir viņi paši. Tomēr jau Dirkeims norādīja, ka ne vienmēr tiešais individuālais cēlonis (piem. pašnāvību gadījumā tas ir pats pašnāvnieks - tāpēc jau to sauc par pašnāvību) var visu izskaidrot. Sudānā, piemēram, 80% sievietēm tiek veikta tā saucamā 'apgraizīšana', kas ir ļoti sāpīga, brutāla un bīstama ārējo dzimumorgānu pārveidošana. Visos gadījumos to veic sieviete sievietei un vairumā gadījumu sievietes pašas izvēlas, lai tā notiktu. Tas nenozīmē, ka vienīgais skaidrojums šeit būtu ieteikt sievietēm pašām būt prātīgākām. Kultūras un tradīciju spiediens ir nepārvērtējams. Tas pats attiecas arī uz vīriešiem Latvijā.

Attiecībā uz Jūsu Indijas piemēru - tur vīriešiem nav nepieciešama iesaistīšanās bērnu audzināšanā, jo kultūra nodrošina neapstrīdamu vīrieša pārākumu ikdienas situācijās. Daudzos gadījumos ģimenes šķiršana, piemēram, nozīmētu to, ka māte atstāj savu bērnu vīra ģimenei, pati atgriežoties pie savējiem, bet bez bērniem. Stingri patriarhālās sabiedrībās pastāv dažnedažādi ideoloģiski mehānismi, kas visiem sabiedrības locekļiem neapgāžami demonstrē, ka bez vīrieša iztikt nevar. Latvijā, kā Sedlenieks visai pareizi norāda, vīrieša loma un iesaiste ģimenē ir visai virspusēja. Tas gan nav nekas īpaši unikāls Latvijai, es to drīzāk uzskatītu par tādu ekstremālu keisu Eiropas kopējā tendencē.

PS Vai aicinot mani 'nejaukt iekšā apkārtējo sabiedrību' Jūs domājāt, ka Jūs esat vairāk 'apkārtējā sabiedrība' nekā es?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Merche Romero 27.03.2007 19:28
p.s. Es netaisos pierādīt autora izvirzīto tēzi par vīrieša dzīves kvalitāti, vienkārši tāpat ienāca prātā asociācijas ar mūža ilgumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Merche Romero 27.03.2007 19:25
Par Indiju grūti spriest - neesmu tik informēta. Zinu tikai to, ka tur sistemātiski tika iznīcinātas sieviešu dzimuma mazules (ar to arī varētu būt saistīti tuvie dzīves ilgumi). Nez vai mēs vēlamies līdzināties tāda tipa sabiedrībām. Turklāt šī nav Rietumu tipa sabiedrība - līdz ar to tās metodes pie mums vienkārši nestrādās, jo mums ir cita izejpozīcija.

Protams, piekrītu, ka vislabāk un visērtāk noteikti ir vīrietim, kuram visu mūžu līdzās ir "pašaizliedzīga" kalpones tipa sieviete, uz kuras rēķina labi dzīvojas. Tas neattiecas uz mūsu cienījamo aktieri, bet uz Jūsu "wishful thinking".

Par feminisma ietekmi un to vai tas atnesis "vieglas dienas" jau laikam labāk tomēr spriest pašām sievietēm, kurām ir iespēja to izbaudīt. Nevajag pierakstīt feminismam to, ko ir paveicis brīvā tirgus kapitālisms kā tāds. Nez vai vairums mūsdienu vīriešu pat ir gatavi uzņemties visus tos pienākumus, ko it kā viņiem būtu jāuzņemas patiesa patriarhāta apstākļos. Vīrieši ir pārāk pieraduši pie ērtībām un liekas greznības.

Neviens šeit negrasās upurēt cilvēcību. Man tieši necilvēcīga liekas attieksme un stereotipi pret sievietēm Latvijā. Nez, kāpēc pierakstām man centienus padarīt pārējos laimīgus - es vienkārši gribu taisnīgumu. Es vēlos novērst situāciju, kad man tiek uztiepta neapmaksāta dubultā slodze, kad man jāstrādā par mazāku summu tikai tāpēc, ka esmu dzimusi konkrētā fiziskā veidolā. Gribu novērst situāciju, kad man būs jāstrādā zemi atalgotā darbā, vienlaikus par baltu velti jāaudzina bērni (sabiedrības nākotne), bet pensija tālākā nākotnē man tāpat būs daudz niecīgāka nekā mana vecuma vīrietim.

Nenoliedzu, ka var pastāvēt dažādi modeļi. Tikai, lūdzu, neuzspiediet man augstāk minēto 19.gadsimta patriarhālo modeli. Kāpēc man ir jādzīvo, jākonkurē un jābūvē dzīve atbilstoši 21.gadsimta nosacījumiem, bet priekšrocības un attieksmi es saņemu tikai 19.gadsimta apmērā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Merche Romero 27.03.2007 09:30
M.R. Taču raksts ir par ko citu. Tas ir par vīrieša dzīves kvalitāti. Iespējams, ka laika pavadīšana ar bērniem, to audzināšana un kopšana var paildzināt vīrieša dzīves ilgumu.

No lielajām mūsdienu valstīm, Indijā ir visai neliela atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo dzīves ilgumu - vīriešiem 63.9 gadi, sievietēm 65.57 gadi (sk. https://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/in.html#P... ). Indija ir arī viena no nedaudzajām zemēm, kur visās vecuma grupās vīriešu ir nedaudz vairāk nekā sieviešu. Par indiešu vīriešu iesaistīšanos bērnu kopšanā un audzināšanā neesmu kompetents spriest, bet Indija, it īpaši tās trūcīgākā daļa, ir visai tālu no feminisma sapņu zemes.

Latvijā vīriešu dzīves ilgumu apdraud pirmkārt jau viņi paši - būtu labi novērst bezjēdzīgās jaunu vīriešu bojāejas no atkarības izraisošām vielām, satiksmes negadījumiem, noziedzības, utml. Tad arī atšķirības dzīves ilguma ziņā samazināsies. Mans tēvs vismaz par 10 gadiem jau ir pārdzīvojis māti (viņam tagad ir 77 gadi) - viņš bērnus nav daudz audzinājis; bet arī darbā nav pārpūlējies un viņam nav bijuši vērā ņemami kaitīgi ieradumi. Domāju, ka ideāls latviešu vīrieša dzīvesveida modelis ir Ēvalds Valters - bet lai varētu sasniegt 100 gadu slieksni, līdzās ir vajadzīga pašaizliedzīga un rūpīga sieviete, kāda slavenajam aktierim bija Veriņa (aktrise Vera Gribača).

Feminizācija līdz ar simtprocentīgu iesaistīšanos darba tirgū nav atnesusi vieglas dienas sievietēm daudzās rietumvalstīs - kļuvuši dārgāki nekustamie īpašumi un palielinājušās citas "vidusšķiras mājsaimniecības" vajadzības, jo tagad cenas nosaka divu pelnītāju gjimenes. Un mājas darbu slodze nav kļuvusi daudz mazāka, un bērniem veltāmais laiks ir pat pieaudzis. Vai ir vērts uz ekonomikas un IKP altāra upurēt cilvēcību? Manuprāt, postindustriāla sabiedrība neizbēgami noved pie tā, ka vienlaikus pastāv daudzi modeļi - ceru, ka Merche Romero negrib visus padarīt laimīgus vienā veidā, kā to darīja marksisti. Vienīgā vērtība, kas vajadzīga visiem ir mīlestība, normālas, cilvēcīgas attiecības gjimenē un savstarpēja uzticēšanās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Merche Romero 26.03.2007 21:40
lola, sieviete savas "esamības jēgu" var apliecināt daudz un dažādos veidos, ne tikai dzemdējot mazuli. No Jūsu teiktā izriet, ka sievietes iespēja sevi apliecināt kā cilvēcisku būtni ir strikti bioloģiska un iepriekš determinēta. Turpretim vīrietim, kā Jūs sakāt, ir vēsturiski sniegta privilēģija apliecināties kā cilvēkam, kā personībai, tīri sociāli. Šis uzskats ir ļoti nežēlīgs un atspoguļo senu aizspriedumu - sieviete ir reducēta līdz strikti bioloģiskas būtnes līmenim, savukārt vīrietim tiek dāvāta privilēģija būt arī par cilvēku. Tas nav ne par matu labāk kā viduslaiku diskusijas par to, vai sievietei piemīt vai nepiemīt dvēsele.

Nav zināms, vai dzimumu līdztiesība padara bērnus laimīgākus? To neviens nezina. Bet skaidrs ir tas, ka dubultā slodze, no kuras cieš gandrīz visas latviešu sievietes, pavisam noteikti nepadara bērnus laimīgus. Vīrietim ir jāuzņemas puse no aprūpes - tas būtu tikai taisnīgi. Neviena moderna sabiedrība nespēj iztikt bez sieviešu darba un nākotnē šeit nekas daudz nemainīsies - sieviešu darbaspēks, zināšanas un ekspertīze būs nepieciešamas darba tirgum, lai varētu uzturēt kaut cik pieņemamu labklājības līmeni. Tas nozīmē, ka sieviešu nodarbinātība nesaruks. Tieši otrādi - mēs Latvijā pieredzam darbaspēka trūkumu. Ja tiktu samazināta sieviešu nodarbinātība, lai viņas varētu veikt aprūpes pienākumus, kā to paredz 19.gadsimta un mūsdienu Latvijas sociālie stereotipi, tad ekonomika vienkārši sabruktu.

Ceļa atpakaļ uz tradicionālo modeli nav, tāpēc, jo ātrāk sabiedrība pārorientēsies uz dzimumu līdztiesību, jo vieglāk tā sasniegs labklājību. Latvijā vīrieši ir ārkārtīgi izdevīgā pozīcijā - no viņiem tiek pieprasīts ļoti zems atbildības līmenis. Pirmkārt, lai arī vīrieši tīri stereotipiski tiek uzskatīti par maizes pelnītājiem un līdz ar to iemanto augstāku sociālo statusu, lielāko daļu ģimeņu tomēr uztur divi pelnītāji - sieviete un vīrietis, nevis tikai vīrietis. Sieviešu nodarbinātība uz pilnu slodzi Latvijā ir augstāka nekā citur ES. Otrkārt, neraugoties uz to, ka sievietes strādā pilnu slodzi, sociālais stereotips pieprasa, ka lielāka daļa aprūpes pienākumu (bērni, veci cilvēki, mājas kopšana) gulstas tieši uz viņu pleciem. Tas it kā neskaitās vīrieša pienākums. Un tā ir milzīga netaisnība pret sievieti.

Taču raksts ir par ko citu. Tas ir par vīrieša dzīves kvalitāti. Iespējams, ka laika pavadīšana ar bērniem, to audzināšana un kopšana var paildzināt vīrieša dzīves ilgumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Bezvārdim 26.03.2007 08:34
Bezvārdis: Domāju, ka daudz svarīgāk ir noskaidrot, kā mēs gribam dzīvot tagad un turpmāk.

Noskaidrojiet gan. Un dzīvojiet uz veselību - tikai nejauciet iekšā savos sapņos un apsūdzībās par "šovinismu" apkārtējo sabiedrību. Jo arī citi grib dzīvot tā, kā viņi paši uzskata par pareizāku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvardis - vecenei 26.03.2007 00:36
Interesanti, ko Jūs tieši domājāt ar frāzi: "Šausmas kādi mums ir gaidāmi nākamo paaudžu tēvi. Tie vispār neko nepratīs."? Cik nopratu, Sedlenieka rakstā ir runāts tieši par to, ka patlaban tēviem pietrūkst nepieciešamo iemaņu, lai viņi varētu tik tiešām būt tēvi un ka šajā sakarā nepieciešamas pārmaiņas. Vai arī Jūsu ideja ir tāda, ka 'kaut kā prašana' ir naudas pelnīšana, kas savukārt definē 'labu tēvu'? Ja tā, tad par 'tēvu' var būt arī bagāta, labi pelnoša tante vai arī tā pati bioloģiskā māte, kura nodod bērna audzināšanu aukles (savas mammas) rokās, pati tikmēr pildot Jūsu definēto 'tēva lomu', t.i., gādājot iztiku. Varbūt vakarā viņa atnāk mājās un ir tradicionālā māte - tīra māju, apmīļo bērnus, palasa viņiem priekšā pasaku un uztaisa pusdienas. Tāda māte pēc Jūsu definīcijas kļūst vienlaicīgi par māti un tēvu? Hm. Varbūt arī šim bērnam ir divi tēvi - viens vīrišķā dzimuma (droši vien maksā alimentus, ja ir 'īsts tēvs' vai arī nemaksā - ja ir 'pēdējais plukata') un otrs sievišķā dzimuma - jau pieminētā māte. Vai arī pavērsīsim visu līdz galējam ekstrēmam - bērna tēva lomu tad var pildīt arī labi nostādīts pelnošs uzņēmums (gādā iztiku bērnam un mātei). Atvainosiet mani, ja vairāk piekrītu Sedlenieka viedoklim, nevis Jūsu šovinismam.

PS. Jūsu ziņas par to, ka " gadsimtiem tēvs bija tas kas gādāja iztiku un māte audzināja bērnus un veda saimniecību," ir maldinošas un izauklētas tajās pašās galvās, kas veidoja teoriju par to, ka sievietēm garīgas nodarbības (piem. mācīšanās) ir kaitīgas. Turklāt arguments 'gadsimtiem ilgi' nav visai ērts. Gadsimtiem ilgi veči ir situši savas sievas, gadsimtiem ilgi Latvijā nav bijusi demokrātija, gadsimtiem ilgi cilvēki ir miruši dažādos bezjēdzīgos karos un no visādām slimībām. Vai tas nozīmētu, ka mums tāpēc būtu jāturpina dzīvot tāpat? Domāju, ka daudz svarīgāk ir noskaidrot, kā mēs gribam dzīvot tagad un turpmāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lola 23.03.2007 15:53
nu, nezinu, nezinu..... sievietes tomēr var unikālā veidā apliecināt savas esamības jēgu dzemdējot bērnu, vīrietim tā vienmēr būs apliecināšanās sabiedrībā lielākā vai mazākā mērā.... es uzskatu, ka ir naivi domāt, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība darbā un mājas dzīvē bērnus padara laimīgākus.... abi vecāki strādā, bērnus pieskata aukles vai omes..... tad jau tomēr labāk, lai tētis strādā un mamma ir ar bērniem, jo otrādi jau tomēr grūti.... nu nevar vīrietis bērnu pabarot ar krūti... vīrietim tad vajadzētu dot bērna kopšanas atvaļinājumu pēc tam, kad mazulis sasniedzis 2 gadu vecumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Super 21.03.2007 14:00
Jēziņ, lielisks raksts! Šitais te ir kaut kur pieejams krievu valodā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

admin 21.03.2007 12:44
Lūdzu atvanojiet, pirmie komentāri izdzēsušies tehniskas kļūmes dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vecene 21.03.2007 10:22
Kāpēc viss ir jāsagroza? Taču gadsimtiem tēvs bija tas kas gādāja iztiku un māte audzināja bērnus un veda saimniecību. Nu jau mūsu vīrieši tā pieraduši slēpties aiz sieviešu mugurām, ka grib laikam arī pie pupa. Šausmas kādi mums ir gaidāmi nākamo paaudžu tēvi. Tie vispār neko nepratīs. Nav arī brīnums ka tādas lietas kā homoseksuālisms aug un paceļ galvu. Bēdīga Jums autora kungs nākotne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Seleste 21.03.2007 08:57
Ļoti ineresants raksts! Tiešām, mani reizēm pilnīgi apstulbina tas, ka 21.gadsimtā tik daudz Latviešu dzīvo ar tiem priekšstatiem un ideāliem par ģimeni, kas bija modē 19.gs... Un tas liekas tik dabiski un pašsaprotami, it kā nebūtu pagājis pusotrs gadsimts un nomainījušās divas sabiedriskās iekārtas. Vai pie vainas ir mūsu tautai dotie "pareizie ideoloģiskie izstādījumi" no 20.gs. 90.gadiem? Piemēram tādi, kā zemes reformas gaitā populārais aicinājums latviešiem atgriezties tēvutēvu sētās un nodarboties ar sviesta un bekona ražošanu? Sauklis - uz priekšu, zemniek - uz atgriešanos 1938.gadā! Tādi, kā "sievietes vieta ir mājās", ko tiešam nopietni deklarēja tajos pašos 90.gados? Varbūt esmu naiva - tādā tīri franču apgaismotāju garā, kuri domāja, ka tad, ja cilvēki uzzinās patiesību, viņi tai noticēs un kļus labāki :) Bet man gribētos šo rakstu, pārtulkotu vienkāršos nepaplašinātos teikumos, lasīt masu mēdijos reizi nedēļā - ar cerību, ka mēs izkūņosimies no 19.gadsimta! Nē, nu laikam jau dikti naivi tomēr.....

Saistītie raksti

Families and Work Institute familiesandwork.org