Raksts

Tavas balss svars jeb vai proporcionālās vēlēšanas Latvijā ir proporcionālas?


Datums:
08. oktobris, 2002


Autori

Gatis Puriņš Uģis Šulcs


Foto: A. Jansons

Šķiet, ka dažs labs portāla politika.lv lasītājs naktī no 5. uz 6.oktobri, sekojot ziņām par balsu skaitīšanas rezultātiem, kas pakāpeniski pienāca no vēlēšanu iecirkņiem, pieķēpāja ne vienu vien augstvērtīga papīra lapu, lai izskaitļotu nākamo koalīciju aprises. Gandrīz tikpat droši varētu apgalvot, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars daudziem otrā rītā sagādāja vilšanos, ar vienu rokas vēzienu vakarējos aprēķinus aizslaukot vēstures mēslainē. Vilšanās, mūsuprāt, bija pamatota, jo vietu skaits Saeimā, ko uzvarētāji ieguva uz 5% barjeru nepārvarējušo rēķina, bija grūti savienojams ar vidusmēra vēlētāja priekšstatiem par taisnīgumu. Proti – nominālie vēlēšanu uzvarētāji Jaunais laiks papildus ieguva tikai 2 vietas, savukārt Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – 5, Tautas partija – 4, Zaļo un Zemnieku savienība – 3, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 2, bet Pirmā partija, kura saņēma par 0,12% vairāk balsu nekā ZZS, saņēma papildus pliku “neko”. Saprotams, ka pieviltajiem noteikti gribētos uzzināt ko vairāk par vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas speciālajām zināšanām.

Lai gan saskaņā ar Satversmes 6.pantu Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kas sevī ietver pieņēmumu, ka visu Latvijas pilsoņu balsis ir vienlīdz vērtīgas, realitāte, kā parasti, ir nedaudz citādāka. Kā zināms, Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Arī 100 deputātu krēsli ir sadalīti proporcionāli minēto apgabalu vēlētāju skaitam. Taču šāds krēslu sadalījums neveidos pilnus skaitļus, un tāpēc tie ir jānoapaļo. Tādējādi, vēlētāju skaits, kam atbilst viena vieta Saeimā, svārstās amplitūdā no 13051 vēlētāja Rīgas vēlēšanu apgabalā līdz 14210 vēlētājiem Zemgales apgabalā. Tas savukārt nozīmē, ka viena Zemgales apgabala vēlētāja balss vērtība ir tikai aptuveni 92% no viena Rīgas vēlētāja balss.

Taču matemātiskie paradoksi ar to neaprobežojas. Tā kā katram apgabalam piekritīgo vietu skaits Saeimā ir nemainīgs neatkarīgi no apgabalā nodoto balsu skaita, vēlētāja balss svars var mainīties no vēlētāju aktivitātes – jo mazāk attiecīgā apgabala vēlētāju piedalās vēlēšanās vai arī balso citos apgabalos, jo šajā apgabalā nobalsojušo balss “svars” pieaug. Kā piemēru varētu minēt Latgales vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētāju aktivitāte bija viszemākā Latvijā – 66,55%. Līdz ar to absolūtais uzvarētājs šajā apgabalā (PCTVL) ieguva nacionālajā mērogā neatbilstoši daudz papildus vietu.

Apstākļos, kad vēlētāju mobilizācijas svārstības visos apgabalos nepārsniedza 10% robežu un vēlētāju izvēles pa apgabaliem lielos vilcienos atbilda izvēlēm nacionālajā līmenī, kā arī ņemot vērā to, ka 5% barjeru pārvarēja veselas sešas partijas, esošās vēlēšanu sistēmas radītās disproporcijas nav dramatiskas. Taču, modelējot citas iespējamās situācijas, mēs varam iztēloties apstākļus, kuros izsludinātie vēlēšanu rezultāti ne tikai radītu neizpratni, bet arī, iespējams, apdraudētu pilsonisko mieru valstī. Rēķinoties ar to, ka Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Satversmi un Saeimas vēlēšanu likumu tiek uzskatītas par notikušām neatkarīgi no vēlētāju līdzdalības pakāpes, ilustrācijai varētu minēt tikai dažus teorētiskus piemērus.

Iedomāsimies, ka mazākajā apgabalā (šajās vēlēšanās tā ir Kurzeme, kurā tiek sadalīti 14 mandāti) vēlētāju minimālas mobilizācijas apstākļos (piemēram, 10%) praktiski visas balsis iegūst partija, kas nacionālajā līmenī saņem ne vairāk kā 5% balsu. Pārējos četros apgabalos vēlētāju aktivitāte tuvojas 100%. Šajā gadījumā saskaņā ar līdzšinējo vietu aprēķināšanas kārtību 5% balsu saņēmusī partija varētu iegūt 14 vietas Saeimā. Otrs variants – mazākajā apgabalā vēlētāju pilnīgas mobilizācijas gadījumā (balsojušo skaits tiecas uz 100%) absolūtu uzvaru gūst partija, kas citur negūst atbalstu, taču pārējos apgabalos vēlētāju aktivitāte ir minimāla (piemēram, 10%). Šajā gadījumā pēc nodotā balsu skaita nacionālajā līmenī partijai vajadzētu saņemt vairāk kā 70% vietu Saeimā, taču tā kā šī partija ir uzvarējusi tikai vienā apgabalā, tās vietu skaits joprojām ir tikai 14. Abos gadījumos minētās partijas vēlētājiem un tās oponentiem var rasties jautājumi, kuru risināšana parlamentārā ceļā var nesniegt gandarījumu.

Visos minētajos piemēros mēs esam aplūkojuši “dabīgo” balsu sadalījumu, taču pastāvošā vēlēšanu sistēma pieļauj arī apzinātas manipulācijas iespējas – gadījumos, kad kādai partijai ir garantēta absolūta uzvara kādā no vēlēšanu apgabaliem, kas tai nodrošina visu likumā šim apgabalam paredzēto Saeimas vietu iegūšanu, neviens neliedz, piemēram, 50% no partijas elektorāta “eksportēt” uz kaimiņu apgabalu, lai pacīnītos par papildus vietām nacionālajā parlamentā.

Protams, piedāvātie gadījumi ir ideālie tipi, kuru pilnīga īstenošanās dzīvē ir apšaubāma. Tomēr nesen plaši apspriestās Buša–Gora pēcvēlēšanu situācijas reproducēšanās Latvijā nešķiet neiespējama. Reālas divkopienu valsts apstākļos var apšaubīt, ka šādā gadījumā risinājumu varētu rast tiesiskā ceļā, un, domājams, ka atkārtotas Saeimas vēlēšanas varētu būt tikai mazākais no ļaunumiem.

Mums šķiet pašsaprotami, ka izklāstītās problēmas izriet tikai un vienīgi no mākslīgā Latvijas dalījuma vēlēšanu apgabalos. Iespējams, ka kādreiz, kad cīņa pret Latgales separātismu sita augstu vilni, šādam dalījumam bija kāda jēga, taču mūsdienu apstākļos tas varētu būt tikai un vienīgi nodeva pārprastai tradīcijai, jo Latvija taču nav nedz federāla valsts, nedz arī tās parlamentā ir eksistenciāli nepieciešama ekskluzīva PCTVL pārstāvniecība.Viss augstāk izklāstītais, protams, neliecina par mūsu vēlmi apšaubīt nedz CVK darba atbilstību pastāvošajiem likumiem, nedz 8.Saeimas vēlēšanu provizoriskos rezultātus, taču, mūsuprāt, vēlētāju neizpratnes novēršanai jau līdz nākošajām vēlēšanām būtu lietderīgi Latviju, kuru “starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”, beidzot apvienot vienā vēlēšanu apgabalā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!