Tautas balss spēks 3

Sabiedrības spiediena dēļ ne viena vien finanšu institūcija pēdējo gadu laikā ir atteikusies no nodoma kreditēt AES projektus — tie ir pierādījuši savu riskantumu un dārdzību.

Iesaki citiem:
4243744398 5dc2030cb9
Foto:mor gnar..

Aktualizējoties diskusijai sabiedrībā par Visaginas atomelektrostacijas (AES) nepieciešamību vai vismaz Latvijas līdzdalības lietderīgumu šajā projektā, priekšplānā izvirzīti jautājumi par ekonomisko izdevīgumu. Savukārt jautājumi un komentāri par atomstacijas darbības un tās radīto atkritumu sagaidāmo ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību retorikā ir kļuvuši sekundāri. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka ietekmes uz vidi novērtējums, kurā iesaistīties varēja arī Latvijas iedzīvotāji, šim projektam tika pabeigts jau pirms vairākiem gadiem. Bet ko iedzīvotāji var darīt šobrīd?


Līdzdalības iespējas AES projektu apspriešanā

Plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā lielākoties nonāk dažādas protesta akcijas vai petīcijas, kas vērstas pret atomenerģijas izmantošanu, tomēr tas nebūt nav vienīgais veids, kā nevalstiskās organizācijas (NVO) un iedzīvotāju iniciatīvas grupas var paust savu viedokli un iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process ir viens no visplašāk pielietotajiem institucionāliem instrumentiem sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai, un Visaginas AES gadījumā tajā varēja iesaistīties arī Latvijas iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas. Savukārt Lietuvas NVO un sabiedrības grupām ir izmantojamas arī citas līdzdalības iespējas un tiesiskie instrumenti, piemēram, pieprasīt informāciju par projektu vai apstrīdēt būvatļaujas izsniegšanas procesa likumību.

Atbilstoši ESPO konvencijas prasībām[1], Lietuvai par Visaginas AES projektu bija jāinformē „ietekmētās valstis” un jāsniedz iespējas IVN procesā piedalīties arī šo valstu iedzīvotājiem. Jau 2007. gada vasarā Latvija izteica savu interesi piedalīties šajā procesā un saņemt attiecīgo informāciju par ietekmes uz vidi novērtējumu. 2007.gada 3. septembrī Daugavpilī par projektu notika pirmā sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Jāteic gan, ka sanāksme notika darbadienas vidū, turklāt tā bija pirmā skolas diena, bet dalībniekiem netika nodrošināts tulkojums latviešu valodā, tādejādi neļaujot izprast visu ar projektu saistīto informāciju. Īsi pēc tam Latvijas vides organizācijas vērsās pie uzņēmuma „Lietuvos Energija” un Lietuvas vides ministrijas, norādot, ka atbilstoši ESPO konvencijas prasībām arī Latvijas iedzīvotājiem ir jānodrošina līdzvērtīgas iespējas līdzdalībai. Šādu prasību visā IVN procesā uzturēja arī Latvijas vides aizsardzības institūcijas.

Lai gan tagad izvēlētā tehnoloģija ir zināma, tomēr informācijas un par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu joprojām nav.



2008. gada vasarā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums, bet rudenī visās Baltijas valstīs notika sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Laužot ierasto praksi par atomenerģijas jautājumiem diskutēt tikai Daugavpilī, sabiedriskās apspriešanas sanāksme norisinājās arī Rīgā, kur, aktīvi paužot viedokli, piedalījās gan vides NVO, gan citi sabiedrības pārstāvji. Sabiedriskās apspriešanas procesā vides NVO norādīja, ka jāvērtē konkrētais reaktora tips un tehnoloģija, kas tajā brīdī vēl nebija zināma, kā arī detalizēti jāizvērtē ietekme uz vidi saistībā ar radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Pēc tam, kad Lietuvas vides ministrija bija apstiprinājusi ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, vairākas vides NVO no Latvijas, Lietuvas, kā arī „Greenpeace” vērsās Lietuvas administratīvajā tiesā, prasot šo lēmumu atcelt, norādot, ka visi riski nav pienācīgi izvērtēti. Lai gan tagad izvēlētā tehnoloģija ir zināma, tomēr informācijas un par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu joprojām nav.


Bez saprotamas informācijas

Lai sabiedrība varētu jēgpilni iesaistīties un paust informētu viedokli, ir jābūt pieejamai saprotamai informācijai par ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību, kā arī vērtējumam par plašāku sociālekonomisko ietekmi. Noliekot malā emocijas, par atomenerģijas jautājumiem argumentēti diskutēt ir sarežģīti, jo lielākajai daļai sabiedrības ir grūti salīdzināt dažādas tehnoloģiju nianses un izvērtēt riskus. Tomēr diskusija ir nepieciešama. Jābūt novērtējumam, kā Latvijas lēmums piedalīties Visaginas AES projektā ietekmēs, piemēram, atjaunojamo energoresursu izmantošanas sektoru.

Fukušimas kodolkatostrofa izraisīja pret atomenerģiju vērstu protestu vilni ne tikai Japānā, bet arī citur pasaulē. Japānā sākās iepriekš nepieredzētas demonstrācijas, pieprasot pārtraukt atomenerģijas izmantošanu, it īpaši pēc tam, kad Japānas valdība atzina, ka nav publiskojusi tās rīcībā esošos datus par faktisko radioaktīvo piesārņojumu, un sabiedrība apjauta atomenerģijas patiesos riskus. Saistībā ar notikumiem Japānā 2011. gada martā Vācijā ielu protestos izgāja vairāk nekā 100 000 cilvēku, pieprasot slēgt valsts atomelektrostacijas. Reaģējot uz ielu demonstrācijām, Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja: „No notikumiem Japānā mēs varam mācīties, ka pilnībā nav iespējams izslēgt riskus, par kuriem domāja, ka tie ir absolūti neiespējami.” Atrunas, ka, izmantojot modernākās tehnoloģijas, visi riski ir novērsti, pēc Fukušimas avārijas iedzīvotājus vairs nepārliecināja. Ja iepriekš diskusija par atomenerģijas jautājumiem bija marginalizēta šaurā inženieru un kodolfiziķu lokā, tad notikumi Fukušimā leģitimēja nepieciešamību pēc vispusīgām debatēm sabiedrībā.

Tātad par spīti Informācijas atklātības likuma prasībām un Orhūsas konvencijai visa informācija par Visaginas AES projektu tiks uzskatīta par slepenu.



Tādēļ pārsteidzoša ir Lietuvas pieeja ierobežot pieejamo informāciju un līdzdalības iespējas ar AES saistītajos jautājumos. Lietuva uzskata Visaginas AES būvēšanu par galveno nacionālās drošības jautājumu, tādēļ NVO un plašsaziņas līdzekļi, kas uzdrošinās paust kritiku vai uzdot neērtus jautājumus, tiek nodēvēti par Krievijas aģentiem. Vairāki Lietuvas žurnālisti un sabiedrības pārstāvji ir sašutuši par Koncesijas līguma 13.13 punktu[2], kas ierobežo sabiedrībai pieejamo informāciju par Visaginas AES projektu. Tātad par spīti Informācijas atklātības likuma prasībām un Orhūsas konvencijai[3] visa informācija par Visaginas AES projektu tiks uzskatīta par slepenu. Savukārt Lietuvas parlamentā ir iesniegts priekšlikums grozījumiem Krimināllikumā, rosinot, ka par aktivitātēm, kas vērstas pret valsts stratēģisko projektu īstenošanu, var piespriest līdz pat 12 gadiem cietumsodu.


Baltkrievijā aresti, Čehijā — aktīvas diskusijas

Sabiedrības un NVO līdzdalības iespējas vai īstenotās iniciatīvas ar atomenerģiju saistītos projektos kaimiņvalstīs ir atšķirīgas. Baltkrievijā sabiedriskās apspriešanas sanāksme par Ostrovecā plānotās AES ietekmes uz vidi novērtējumu notika 2009. gada oktobrī, tomēr sabiedrības līdzdalības tiesības īstenot bija praktiski neiespējami. No Lietuvas un Krievijas vides NVO kolēģiem saņemtā informācija liecina, ka grūtības sagādāja jau iekļūšana sanāksmes norises vietā, jo telpu lielākoties aizpildījuši ar autobusiem organizēti atvestie rūpnīcu strādnieki. Attiecīgi arī tikt pie mikrofona praktiski neesot bijis nekādu izredžu, jo runātāju saraksts jau sagatavots iepriekš. Vides aktīvisti, kas mēģināja savu kritisko viedokli izplatīt rakstiski pārējiem sanāksmes dalībniekiem, tika arestēti.

Kaļiņigradā vides aktīvisti rosināja rīkot referendumu, ļaujot iedzīvotājiem paust viedokli par vai pret AES nepieciešamību. Priekšlikumu par referendumu Kaļiņingradas apgabala dome noraidīja, taču, lai uzlabotu AES projekta tēlu sabiedrībā, Krievijas valsts atomenerģētikas koncerns „Rosenergoatom” atvēlēja 22,3 miljonus rubļu. 2011. gada sākumā „Rosatom” pārstāvji bija ieradušies arī Rīgā informēt par Kaļiņingradā būvējamo AES. Tomēr par sabiedrības līdzdalības procesu to dēvēt grūti, jo par sanāksmi bija zināms vien šauram cilvēku lokam, turklāt sanāksmei bija vien informatīva nozīme, jo tajā brīdi būvlaukuma sagatavošanas darbi AES jau noritēja pilnā sparā.

Vides aktīvisti, kas mēģināja savu kritisko viedokli izplatīt rakstiski pārējiem sanāksmes dalībniekiem, tika arestēti.



Interesanta līdzdalības pieredze ir no pavisam nesen notikušās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes Čehijas pilsētā Temelinā par 3. un 4. atomreaktora sagaidāmās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu. Sanāksmē, kurā piedalījās ap 250 iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju un vairāk nekā 100 ekspertu, debates bija tik aktīvas, ka tās bez pārtraukuma norisinājās 17 stundas, sanāksmi slēdzot vien plkst. 3:00 naktī! Gribas domāt, ka šis piemērs atspoguļo sabiedrības dzīvo interesi par konkrēto projektu.


Tiesības uzdot neērtus jautājumus

Protams, plašā auditorijā diskutēt par AES lietderīgumu un drošības tehniskajiem aspektiem ir sarežģīti, un nevar gaidīt, ka visi iedzīvotāju uzdotie jautājumi būs zinātniski korekti. Tomēr laiks, kad sabiedrība uzticējās kodolfiziķu un inženieru apgalvojumiem, ka modernās atomstacijās visi avāriju riski ir novērsti līdz minimumam, ir pagājis. Ikvienam ir tiesības uzdot un saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem, tajā skaitā par atomenerģijas izmantošanas ietekmi uz vidi, veselības riskiem, izmaksām un alternatīvajiem elektroenerģijas avotiem. Sabiedrības spiediena dēļ ne viena vien finanšu institūcija pēdējo gadu laikā ir atteikusies no nodoma kreditēt AES projektus — tie ir pierādījuši savu riskantumu un dārdzību.

Laiks, kad sabiedrība uzticējās kodolfiziķu un inženieru apgalvojumiem, ka modernās atomstacijās visi avāriju riski ir novērsti līdz minimumam, ir pagājis.



Kādas līdzdalības iespējas Visaginas AES būvniecībā sabiedrībai ir tagad, kad ietekmes uz vidi novērtējuma process ir noslēdzies? Ņemot vērā, ka Visaginas AES ir projekts Lietuvā, Latvijas sabiedrība var izmantot galvenokārt komunikācijas instrumentus, tostarp izsakot viedokli publiskajā telpā un rosinot diskusijas Ministru kabinetā un Saeimā, aicinot amatpersonas sniegt atbildes uz tādiem neērtiem jautājumiem kā kopējais investīciju apjoms, saražotās elektroenerģijas izmaksas un alternatīvi risinājumi. Ja Latvija savu dalību no Visaginas AES atsauks, visticamāk, Lietuva šo projektu neturpinās.

* Raksts tapis sadarbībā ar biedrību „homo ecos

_________________________

[1] ESPO Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, 1991: http://www.likumi.lv/doc.php?id=48932
[2] Visaginas AES koncesijas līguma teksts angļu valodā: http://www.enmin.lt/lt/naujienos/CA_EN_final.pdf
[3] ANO Eiropas Ekonomikas komisijas konvencija „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (Orhūsas konvencija), 1998: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/vides_informacija_un_sabiedribas_lidzdaliba/

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Skagalis

Tokijaa notiek demonstraacijas: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/281479
Fukushimas draamas laikaa Japaanas valdiiba nopietni apsveera Tokijas evakuaaciju uz nezinaamu laiku.Bet kaads var iedomaaties shaadu procesu?Man nervi netureetu...
Ljoti lietderiigi buutu Latvijas valdiibai (un Latvenergo vadiibai speciaali) izpeetiit taada ietekmiiga atomenergijas "specialista" ka S.Kirijenko birograafiju."rosatomergo" un tataalaak. Speciali Izraeelas speciaalistiem-Iraanas kodolprogrammas faniem-tur bija laba sadarbiiba.Un tad varbuut ir jeega saakt sarunu cik izmaksaa kilovats elektriibas:) ...un tad mees paspeelesim krievu ruleti.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Skagalis

Droshiibas jautaajumi AES variantaa llidz galam netika izpeetiiti.Taada nu situaacija.Man nebija laika noteikt cik santimus izmaksaa viens kilovats.
Vaacijas valdiiba atsakaas no kodolenergijas.tas nejaushi nav.Izraeelas valdiiba pat apsveer iespeeju uzsaakt militaaras darbiibas pret Iraanas valsti.Kaapeec?Mediciinisks reaktors...Mani shaadi paskaidrojumi vairaak uztrauc ,nekaa nomierina.Praktiskak,buutu pat nozagt taadu atomprogramu un miers maajaas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Indāns

Šajā sakarā, manuprāt, ļoti interesants Jūlijas Latiņinas 2012. gada 23. jūnija raidījums Код Доступа: http://www.echo.msk.ru/programs/code/901773-echo/ Skats no "trešās puses"

Saistītie raksti
630534184 e8737c178b

Daugavas racēji 11 Autors:Guntars Laganovskis

homo ecos: homoecos.lv

Orhūsas konvencija varam.gov.lv

ESPO konvencija likumi.lv

Citi autora darbi
Siltumnica 255x203

Klimata sarkanās līnijas 3 Autors:Alda Ozola

Zali 255x203

Zaļā ilgtspēja Autors:Alda Ozola