Tāds karstums! 17

Reti kurš apzinās, ka ekstrēmu temperatūru parādīšanās mēreni kontinentāla klimata joslā, iespējams, ir cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu rezultāts.

Iesaki citiem:

Pēdējais gads ir radījis vairākus izaicinājumus lielākajai daļai cilvēces – ziemas kļuvušas aukstas un vasaras karstas. Sekojoši, ziemā gribas vasaru, bet vasarā ziemu. Ziemas spelgonī dzird retoriski vaicājam – kāda globālā sasilšana? Vasarā šis jautājums nav jāuzdod, jo 2010.gada vasara Latvijā un arī citviet padevusies karsta un kļuvis iespējams savā uztverē un fiziskajās sajūtās ērti sasaistīt ar jēdzienu sasilšana, pat pārkaršana.


Ekstrēmo temperatūru varā

Reti kurš apzinās, ka ekstrēmu temperatūru parādīšanās mēreni kontinentāla klimata joslā, iespējams, ir cilvēka izraisītu jeb antropogēnu klimata pārmaiņu rezultāts. Drīzāk jau starprezultāts, jo rezultātu šobrīd ir grūti prognozēt ar absolūtu precizitāti. Zinātnieki lēš, ka pagaidām vēl rezultāts var būt gan cilvēku sugai labvēlīgs, gan arī nelabvēlīgs. Cerams, ka cilvēce dabu ietekmējošo darbību spēs kontrolēt labāk, nekā tas noticis līdz šim un nevienam “pēc mums” nenāksies nodarboties ar Šrēdingera kaķa paradoksam[1] līdzīgu intelektuālu vingrojumu veikšanu, lai teoretizētu par to, vai Zemeslode ir vai nav kļuvusi cilvēkam neapdzīvojama jeb, citiem vārdiem – vai pēdējais cilvēks ir dzīvs vai beigts.

Klimata pētnieki[2] uzskata, ka, zemeslodes globālajai atmosfēras temperatūrai ceļoties par 2oC, klimata pārmaiņas kļūs neatgriezeniskas[3] un beigu beigās radīs cilvēka dzīvošanai nepiemērotus apstākļus daudzējādā ziņā – klimats kļūs pārāk karsts un pārāk auksts, turklāt izraisīs lauksaimniecības kultūru bojāeju un cilvēcei vienkārši pietrūks pārtikas resursu. Ļoti ticams, ka mainoties globālajai atmosfēras temperatūrai, arī pasaules okeāna temperatūra celsies, būtiski ietekmējot okeānu un jūru ekoloģiju un faunas attīstību vai, drīzāk, izraisot daudzu sugu izmiršanu nepiemērotas dzīvesvietas temperatūras, ūdens ķīmiskā sastāva un barības bāzes dēļ.

Temperatūras svārstības dabā pašas par sevi nav nekas neparasts un dažos pasaules reģionos liels karstums vasarā un liels aukstums ziemā ir ierasta parādība. Šāda lietu kārtība ir raksturīga tipiska kontinentāla klimata joslām[4], reģioniem un vietām, kur nav lielu ūdenstilpņu, kas gaisam reģionā neļautu pārlieku atdzist ziemā un pārlieku sasilt vasarā, tā veidojot izlīdzsvarotu temperatūras režīmu, kas raksturīgs mēreni kontinentālam klimatam. Par neparasti aukstu vai neparasti karstu mēs klimatu uzskatām, ja attiecīgajā klimatiskajā joslā klimats kļūst vietai netipiski auksts vai silts.

Tikai daži fakti: 2010.gada jūlija vidū ASV austrumu piekrastē, Rietumeiropā, Austrumeiropā, Krievijā, Ķīnā un arābu valstīs maksimālā gaisa temperatūra krietni pārsniedz vidējos rādītājus – Ņujorkā +40, Toronto +39, Pekinā +40, Briselē +31, Rīgā +31, Maskavā +37, Bagdādē +49, Kuveitā +50. Tajā pat laikā planētas dienvidu puslodē, kur šobrīd ir ziema, patiešām ir iestājusies netipiska ziema – Argentīna piedzīvo nopietnāko sniegu un salu pēdējo 100 gadu laikā ar –14 grādiem pēc Celsija. Arī citās Dienvidamerikas valstīs gaisa temperatūra noslīdējusi krietni zemāk, nekā ierasts.


Drošības draudi ir realitāte

Pat, ja apšauba antropogēnas klimata pārmaiņas un klimata pārmaiņas vispār, ir jādzīvo absolūtā informatīvā izolācijā, lai nezinātu neko par plūdiem, sausumu, ekstrēmu aukstumu vai karstumu. Ir visai grūti nepamanīt, ka dažādas dabas stihijas visdažādākajos pasaules reģionos notiek arvien regulārāk un bieži vien ar līdz šim nefiksētu spēku un intensitāti. Šādas norises dabā ierasts mērīt nodarītajos zaudējumos – piemēram, plūdi radījuši 360 miljonu eiro zaudējumus. Vai arī – ilgstošais sausums radījis reģiona lauksaimniekiem vairāk nekā 500 miljonu eiro zaudējumus. Tā ir nežēlīga un sausa statistika, bet aiz šiem skaitļiem visbiežāk “stāv dzīvi cilvēki” ar personīgu traģēdiju. Diemžēl ne tikai stāv, bet arī iet bojā.

Ierastās barības ķēdes izjukšana ir viens no nopietnākajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem draudiem, kas, kā to pierāda pārtikas krīzes dažādos pasaules reģionos, spēj izraisīt badu, nabadzību, slimības, nemierus un masu migrāciju. Tiek uzskatīts, ka viena no lielākajām personu kategorijām bez pastāvīgas dzīvesvietas nākotnē būs klimata bēgļi (dažkārt dēvēti arī par klimata migrantiem)[5], jeb cilvēki, kuru ierastā dzīvesvieta (gan mikro, gan makro līmenī) klimata pārmaiņu dēļ kļuvusi neapdzīvojama un visbiežāk tas noticis applūšanas vai, gluži pretēji, sausuma dēļ. Jau pirms teju 10 gadiem Starptautiskā Sarkanā krusta un sarkanā pusmēness biedrība (plašāk pazīstama kā Starptautiskais Sarkanais krusts[6]) lēsa, ka klimata ietekmē savas dzīvesvietas visā pasaulē ir pametuši aptuveni 25 miljoni cilvēku – vairāk, nekā bruņotu konfliktu un karadarbības dēļ. Starpvaldību klimata pārmaiņu darba grupa (plašāk pazīstama kā IPCC jeb Intergovernmental Panel on Climate Change[7]) prognozē, ka 2050.gadā pasaulē būs pat 150 miljonus bēgļu un patvēruma meklētāju klimata pārmaiņu izraisīto ietekmju dēļ. Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM[8]) aplēses ir pieticīgākas un sakrīt ar Starptautiskā Sarkanā krusta savulaik aprēķinātajiem 25 miljoniem personu. Jāatzīst, ka 10 Latvijas nav mazs skaitlis. Tas ir pietiekami iespaidīgs, lai klimata bēgļu problēmu pasaulē uztvertu nopietni un plānotu preventīvus pasākumus, kas saistīti ar cilvēka ietekmes uz vidi mazināšanu, nevis tikai post factum cīnītos ar sekām.


Globāli izaicinājumi, lokāla domāšana

Klimata pārmaiņu mazināšanā vadošo lomu uzņēmusies Eiropas Savienība, kas arī ir viena no lielākajiem atmosfēras piesārņotājiem, tomēr izšķiroša loma būs tam, kā rīkosies tādas valstis kā Ķīna, ASV, Indija, Brazīlija un Meksika, kuru rūpnieciskās CO2 emisijas ierindo tās piesārņotāju saraksta augšgalā. Piemēram, Ķīna un ASV nav ratificējušas ANO Vispārējo Klimata pārmaiņu konvenciju (UNFCCC) un tās Kioto protokolu, kas paredz būtisku izmešu samazināšanu. Indija, kas ir viena no ietekmīgākajām attīstības valstīm, uzskata, ka izmešu samazināšanā daudz vairāk resursu un pūļu jāiegulda attīstītajām rietumvalstīm, kas savu industriālo izaugsmi savulaik īstenojušas uz resursiem bagātāko, bet arī nabadzīgāko attīstības valstu rēķina. Līdzīgi domā daudzu attīstības valstu pārstāvji un tas spilgti izpaudās nespējā vienoties par izmešu samazināšanas tālākajiem mērķiem COP15 sanāksmē Kopenhāgenā 2009.gada nogalē. No otras puses, gan enerģētikas, gan transporta industriju pārstāvji pauž, ka ir gatavi mainīt tehnoloģijas, kļūt tīrāki un zaļāki, videi draudzīgāki. Pat vidējais iedzīvotājs Eiropā ir gatavs tērēt mazāk enerģijas, lai no bojāejas paglābtu nezināmu ģimeni Indijas okeāna Āzijas piekrastē. Vidējs iedzīvotājs Zviedrijā, Dānijā un Somijā pat ir gatavs maksāt dārgāk par elektrību, ja vien tā var samazināt fosilā kurināmā izmantošanu enerģijas ražošanā.

Savukārt izdaudzinātais ASV “vidējais klimata skepticisms” ir mazliet cits stāsts – aiz it kā neticēšanas “klimata pārmaiņu blēņām” un agresīvas opozīcijas izmešu samazināšanas un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā slēpjas nevēlēšanās apstādināt vai samazināt dzīves kvalitāti. Tiesa, ASV Stanforda universitātes profesors Jons Krosniks atspēko[9] klimata pārmaiņu skeptiķu un noliedzēju pausto, ka vairākums amerikāņu arvien mazāk tic cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņām vispār, norādot uz latentu jeb slēptu pārliecību, ka klimata pārmaiņas tomēr notiek un, iespējams, tās izraisa arī cilvēku darbība.

Pusmiljonam Bangladešas iedzīvotāju pārmaiņas pasaules klimatā un it īpaši pasaules okeāna līmenī jau kļuvušas par realitāti un nekādas diskusijas nav nepieciešamas. Piekrastes teritoriju regulāra un pastāvīga applūšana piespiedusi 500 000 cilvēku pamest savas dzīvesvietas un apmesties uz dzīvi tālāk no okeāna un upju krastiem. Kas izraisījis papildus slodzi citiem valsts reģioniem un atņēmis iespēju nodarboties ar vēsturisko iztikas pelnīšanu – zvejniecību. Vairāku Indijas un arī Klusā okeāna atolu iedzīvotāji arī ar nopietnām bažām seko līdzi tam, kā mainās klimats un ko par iespējām mazināt pārmaiņu pieaugošo ātrumu lemj attīstītās valstis.

Vienota viedokļa nav, tādēļ, visticamāk, arī COP16 sanāksme Meksikā 2010.gada nogalē neko spožu nesola, jo kurš gan vēlas atdot naudu par šķietami netveramiem riskiem, kas, turklāt, daudzas attīstītās valstis nemaz neskar. Ir grūti iekāpt otra kurpēs, ja pašam pilns kurpju plaukts ar apaviem visām dzīves situācijām.

Starp citu, Rīga ir tikai 7 metrus virs jūras līmeņa. Bet klimata pārmaiņas taču ir atomenerģētiķu izdomājums, vai ne?

________________________

[1] Sīkāku skaidrojumu skatīt http://en.wikipedia.org/wiki/Schr%C3%B6dinger's_cat

[2] Izvērsts klimata zinātnieku saraksts ar ispēju meklēt sīkāku informāciju atsaucēs minētajos dokumentos un avotos http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_climate_scientists

[3] Par klimata pētniecību sīkāk skatīt http://en.wikipedia.org/wiki/Scientific_opinion_on_climate_change..

[4] Par klimata joslām sīkāk skatīt http://en.wikipedia.org/wiki/Climate vai arī http://www.climate-zone.com/

[5] Par klimata bēgļiem sīkāk skatīt http://en.wikipedia.org/wiki/Environmental_migrant

[6] Sīkāk par Starptautisko Sarkano krustu www.icrc.org

[7] Sīkāk par Starpvaldību klimata pārmaiņu darba grupu http://www.ipcc.ch/ un http://en.wikipedia.org/wiki/Intergovernmental_Panel_on_Climate_Change

[8] Sīkāk par Starptautisko migrācijas organizāciju www.iom.int

[9] Jona Krosnika sleja laikrakstā The New York Times par klimata skepticismu http://www.nytimes.com/2010/06/09/opinion/09krosnick.html?_r=1&src=twt&twt=nytenvironment

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Sicher 03.08.2010 10:08
Man liekas, ka ļoti interesanta attīstība ir boreālo mežu robežas pārvietošanās ziemeļu virzienā. Kā zināms latvijas dienvidu robeža faktiski sakrīt ar šo robežu.

Un otra lieta ir ka saules enerģijas cenas ir sasniegušas vēsturisko paritāti ar kodolenerģiju: http://theenergycollective.com/oshadavidson/40559/study-sola...

[Tas turklāt neskaitot industriālo koncenrēto sauli]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

R.Ā. - pjera et al 27.07.2010 11:57
Var jau skatīties uz šīm norisēm arī ekskluzīvi no Varakļānu perspektīvas - mūsu miestā viss kārtībā, "značit visur citur arī viss štokos".

Ja papētām informāciju par ledāju kušanu Eiropā (Alpi Austrijā un citur, Spānija, Kaukāzs), D-Amerikā (Andi Bolīvijā), Āfrikā (Kilimandžaro), Āzijā (Himalaji), Antarktīdā (Austrumu ledājs, Rietumu ledājs, Antarktīdas pussala), tad jāsecina, ka tuvāko 100 gadu laikā daudzi ledāji izzudīs pavisam un tad šur un tur sāksies dzeramā (un cita) ūdens trūkums.

Par ledāju kušanu skat.: http://www.geo.uzh.ch/wgms/ un http://www.geo.uzh.ch/wgms/mbb/mbb10/mbb10.pdf ja grib uzreiz pie ziņojuma par konkrētiem ledājiem.

Mazliet kritikas pārsteidzīgām prognozēm par Himalaju ledāju kušanu, kā arī norādes uz 80% ledāju vienlaicīgu atkāpšanos visos kontinentos:: http://www.guardian.co.uk/environment/2010/jan/20/climate-ch...

Ko par ledāju kušanu saka zinātniski novērojumi no kosmosa?: http://www.glims.org/ vai arī http://www.glims.org/Publications/ kur uzreiz var lejuplādēt vai lasīt daudzus zinātniskus pētījumus un novērojumus, kas apliecina pastirpinātu ledāju kušanu pēdējā pusgadsmita laikā.

Populārzinātniskāks skats uz ledāju kušanu globālās sasilšanas ietekmē no WWF: http://assets.panda.org/downloads/glacierspaper.pdf

Arī National Geographic senāks (wikipēdija tad vēl bija zīdaiņa autiņos) atskats uz ledāju kušanu: http://news.nationalgeographic.com/news/2002/08/0821_020821_...

Visbeidzot, par Antarktīdas ledāju strauju kušanu pēdējo 100 gadu laikā: http://www.glims.org/glacierdata/data/lit_ref_files/Rau-et-a...

Jauku dienu un jauku lasīšanu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

R.Ā. - ArtūrsG 27.07.2010 11:16
Labi, pielauzi, lai arī ar sāpēm, tomēr padodos - wiki ir slikts piemērs un milzīgs vilinājums nenobriedušiem prātiem paļauties tikai uz šo avotu. Tajā pat laikā nedomāju, ka, ja rakstā blakus citiem avotiem ielikta kāda norāde arī uz wiki, tad tas padara lasāmgabalu nelietojamu. Ceru, ka ar to arī šis disputs kokrētajā gadījumā tiek iebāzts atvilknē.

Vēlos uzsvērt, ka man ir savs viedoklis un pēc tāda nav jāsmalstās plaša patēriņa avotos, lai gan - arī katra nopietna zinātniska pētījuma cerība ir kļūt plaši zināmam un izmantotam. Vienliakus šaubos, vai arī ArtūrsG no vāka līdz vākam izlasīs manis lejāk piedāvāto avotu, kurā ir 555 lappuses zinātnes par globālo sasilšanu un dažādu cilvēka darbības un klimatisku norišu savstarpējo mijiedarbību, kuras kaitīgās sekas klimatam ir pierādāmas.

Bonusā šis un tas interesants bez atsaucēm uz wiki:

Diezgan interesanti secinājumus par ES ETS izdara amerikāņi (MIT izpildījumā - ceru, ka tas kvalificējas). Viņi uzskata, ka sistēma tās sākotnējā jeb izmēģinājuma periodā ir darbojusie slabi un, ka tirgus dalībnieki ir ātri piemērojušies šai tirdzniecības sistēmai, tirgi ātri kļuvuši likvīdi ar nosacījumu, ka informācija par tirdzniecību pieejama publiski un reālā laikā un ievērojot vēl citus nosacījumus, kas neļauj ETS izmantot pretēji tās ieviešanas iecerētajam mērķim. Sīkāk var papētīt šeit (galvenie secinājumi atrodami iii-iv lappusēs): http://www.pewclimate.org/docUploads/EU-ETS-In-Perspective-R...

Tāpat skeptiskākiem un/vai zinātniskākiem prātiem lieti noderēs "iemest aci" ACCE (Antarctic Climate Change the Environment) ziņojumā (555 lpp. tīras zinātnes, nekādu wiki atsauču!), ko sagatavojusi Scientific Committee on Antarctic Research (SCAR) http://www.scar.org/publications/occasionals/acce.html un arī SCAR ACCE parskata ziņojumā (http://www.scar.org/treaty/atcmxxxii/Atcm32_ip005_e.pdf

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pjera - reinis 26.07.2010 18:10
Normāla ziema un normāla vasara, cik tādu nav ppiedzīvots.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m. 26.07.2010 17:52
Pārsteidzoši ir tas, ka kā alternatīva nemaz netiek minēta kodolenerģija, kurai ir milzīgas priekšrocības:

1) tā ir drošāka (pat par kārtu, ja rēķina cik dzīvības tiek pazaudētas uz saražoto enerģijas vienību) par jebkuru no tradicionālajiem enerģijas veidiem;

2) izejvielas atrodamas demokrātiskās valsīts - Austrālijā, Indijā un ASV;

3) ir uzkrāta milzīga pieredze iekārtu izstrādē un inovācijas visu laiku turpinās - piem., paredzot stacijas veidot modulāri, kas ļautu ātri un lēti reaģēt uz izmaiņām jaudu pieprasījumā;

4) siltumnīcas efekts netiek saasināts.

Ja paskatās uz Francijas, Somijas un Lielbritanijas plāniem, tad tur šai nozarei ir augsta prioritāte un tai nelielu atbalstu sniedz pat Obama, lai gan tradicionāli demokrāti nav lieli atbalstītāji.

Skaidrs ir viens - politiķi jau drīkst sapņot par zaļo enerģiju un izmešu samazināšanu, bet 20% līmeņa sasniegšana līdz 2020. gadam ir mazs slieksnis, tas nozīmē, ka jelkādas klimata problēmas un enerģijas pieejamības problēmas (pietiek atcerēties naftas cenu kāpumu pirms nepilniem diviem gadiem un arī tagad cenas turas augstu, ja salīdzina ar vēsturiskajiem rādītājiem vai arī ar prognozēm - piem., Krievija savu budžetu savulaik veidoja paredzot cenu 50-60$ par barelu un tā pat likās augsta prognoze, pašreizeja situācija rāda, ka prognoze bija pieticīga) tiks risinātas nesamērīgi lēni.

Esmu pārliecināts, ka pēc noteikta ciešanu perioda (gan izjūtot klimaa izmaiņu sekas, gan energījas dārdzību) sabiedrība un politiķi atjēgsies un apzināsies, ka problēmu risinājums ir gatavs un pieejams lietošanai jau šodien, ja vien esam gatavi likt pie malas nezināšanas un emociju radītos aizspriedumus (piem., viens ieroču izmēģinājums rada daudzkārt lielāku kaitējumu dabai nekā to radīja Černobiļas sprādziens).

Skumjā lieta gan ir tā, ka šajā ciešanu periodā cietīs tieši nabadzīgi - kuriem nav labas pieejas pie sildītājiem vai kondicionētājiem un kuri būs spiest atteikties no pārtikas vai veselības un izglītības, lai varētu norēķināties par enerģiju. Bet tas jau laikam mūsdienu viedajiem ļaudīm jau sen nav arguments.

Un attiecībā par cap and trade. Jārīkojas kā parasti - ilgtermiņa risinājumu izvēlas zinātnieku paneļi un finansē valsts, bet īstermiņa risinajumus izvēlas tirgus un finansē investori, tātad cap un trade var būt viens veids kā atbalstīt pārmiaņas un akcīzes nodoklis būtu bāze ilgtermiņa risinājumu finansēšanai. Bet paliek spēkā parastās atrunas - cap and trade un no tā atvasināto instrumentu tirgum būtu jābūt atklātam (resp. tirdzniecības datiem jābūt publiskiem un tirdzniecību drīkst atļauti pamatojoties tikai uz publiskiem datiem) un ir jabūt spēkā transaciju un kapitala pieauguma nodokļiem. Bez tam - tirgum ir jābūt arī brīvam - būtu mulķīgi ieviest cap and trade tirgu un tajā pašā laika aizliegt investoriem investēt kodolenerģijā, ja ta izrādītos visefektīvākais klimata pārmaiņu un enerģijas trūkuma problēmu novēršanas veids.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ArtūrsG - R.Ā. 26.07.2010 13:42
"nav arī problēmu atsaukties uz Britu encikopēdiju un citiem avotiem, kas daži nav pieejami elektroniski." .. dodu 99%, ka šis teikums ir pilnīgs blefs. Ja ir iespēja atsaukties uz Britu enciklopēdiju, tad to arī vajag darīt, savādāk autors un Politika.lv rāda sliktu priekšzīmi studentiem, kuri bieži vien, rakstot savus darbus, izvēlas to vienkāršāko veidu - 90% darba pārspiest no wikipedijas un uzdot to par savu, vēl piebilstot, ka darba tapšanā ir ieguldīts milzīgs darbs.
Par to snobismu - :). No manas puses tā gan bija neliela kritikas deva, kuru var un var arī neņemt vērā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

R.Ā. - ArtūrsG un Krabe 26.07.2010 12:55
ArtūrsG
skat. manu komentāru par wiki "iejaukšanu lietā" augstāk pie komentāriem. Varu papildināt vēl - nav arī problēmu atsaukties uz Britu encikopēdiju un citiem avotiem, kas daži nav pieejami elektroniski. Ko tas apliecinās? To, ka pētnieks zina, kurā plauktā RJA vai Nacionālajā bibliotekā (vai paša mājās, starp citu) atrodas attiecīgie folianti un sējumi? Vai to, ka darbā pieejams gan The Economist, gan Foreign Policy Magazine, gan citi izdevumi, kuru pirkšana vai pat www abonēšana privātam lietotājam var izmaksāt padārgi un tādēļ pieejamība var būt ierobežota? Tā ir diezgan snobiska attieksme raukt degunu par avotiem, kas daudzos gadījumos un neskatoties uz savu popularitāti tomēr joprojām ir visnotaļ labi un objektīvi izziņas avoti. Jo tos papildina nozares profesionāļi, kuriem ir svarīgi, lia populārā resursā būtu kvalitatīva informācija. Nesaskatu nekā slikta, ka cilvēki izmanto wiki resursus. Protams, jāskatās uzmanīgi un nereti ar krietnu šķipsnu sāls.

Krabe
Rīga nekur nav iesprausta, Rīga ir novietota salīdzinoši zemu virs jūras līmeņa.
Venēcijas liktenis Rīgai gan pagaidām nedraud, bet gadu simtu perspektīvā jūra šajā Baltijas sālsezera krastā uzbrūk, kamēr Skandināvijā atkāpjas. Tas ir tēmēts starp abām daivām - pieiet radoši un pakonstruēt iztēlē situācija, kad, piemēram, Mangaļsala un daļa Vecāķu ir zem ūdens, Ozo golfa klubs ir zem ūdens, daļa Čiekurkalna ar visu TEC1 ir zem ūdens, jaunciems ir zem ūdens, ķīšezera Juglas gals ir zem ūdens, Vakarbuļļi ir zem ūdens, Bolderāja ir Latvijas Venēcija un šauras personu grupas okupētā un iznīcinātā Konteinerkundziņsala kļuvusi par Daugavas lejteces lielāko sēkli.
Domu rosināšanai "ārpus kastes".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krabe 24.07.2010 02:16
Kādā sakarā pēdējais teikums ir par Rīgu virs jūras līmeņa? "Starp ko" tas ir tēmēts?? Autors atradis faktu, un nezkāpēc izdomājis to piepīt visai penterei... bet NAV jau kam piepīt. Nav starp ko iespraust.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ArtūrsG 23.07.2010 10:52
Labs tas pētnieks, kurš uz wikipedijas informācijas balstās. Bet, ja nopietni, tad tas nav nopietni :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brizga - Kalvim 22.07.2010 10:54
Es piekrītu ka ekonomiskie instrumenti ir būtiski un tos jau arī plaši izmanto (protams ne vienmēr veiksmīgi), bet viņi tomēr nespēj nodrošināt vajadzīgo uzvedības maiņu (gan patēriņā, gan ražošanā). Gandrīz visi pētījumi šajā jomā parāda, ka vajag izmantot instrumentu kombinācijas, liekot kopā nodokļus ar infrastruktūru, komunikāciju ar command-and-control utt.

par emisiju tirdzniecību labs ir Annie Leonard gabals - http://storyofstuff.com/capandtrade/

Piekrītu arī tam, ka klimats nav vienīgais faktors. jāņem vērā arī ietekmes uz biodaudzveidību, eitrofikāciju utt. Bet to jau dara. produktu dzīvescikla pētījumi to analizē (piemēram, http://ec.europa.eu/environment/ipp/identifying.htm) un jautājums ir tikai par to vai politiķi to ņem vērā veidojot attiecīgo politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


R.Ā. - visiem 21.07.2010 10:50
Pārkarsušajam:
Neapšaubāmi, un to atzīst arī klimatisti, pārmaiņas klimatā notiek arī bez cilvēka iejaukšanās. Tomēr, ir mazliet divkosīgi atsaukties uz saules plankumiem un 5000 gadu ciklu un vienlaikus noliegt fundamentālas pārmaiņas tepat uz Zemes pēdējo 100 vai pat maāk gadu laikā - ķīmiskais piesārņojums daudzas vietas uz plānētas ir mainījis līdz nepazīšanai. Un tas nav noicis dabisku procesu rezultātā, bet gan cilvēka aktīvas darbības rezultātā, iegūstot derīgos izrakteņus, izgāžot atkritumus, laistot tuksnešus, pagriežot upju gultnes, braucot miljardā automašīnu, kas visas piesārņo atmosfēru, utt.
ASV mudž no konservatīviem "pētniecības" institūtiem un fondiem, kuru vienīgā misija ir noliegt jebkādu cilvēka negatīvu ietekmi uz dabu. Jo pasūtītāji tā prasa. Un pasūtītāji ir ķimiskā rūpniecība, smagā rūpniecībā, autoindustrija, arī fosilā enerģētika. Starp citu, arī LV ir dāsna akadēmiskā doma, kas pauž uzskatu, ka klimata pārmaiņas ir blēņas.

trāa:
Nav nemaz tik slikta tā wiki, ko daži snobiski noliedz ;) turklāt, mērķis ir izraisīt diskusiju un pārdomas. Tie, kuri orientējas zinās arī citus avotus, kādu ir pārpārēm. Ja nepatīk wiki online resurss, var iet uz BBC portāla speciālo klimata sadaļu, tas būs nenoliedzami prestižāk (un, bieži vien arī interesantāk par wiki)

Kalvim + Brizgam:
Paldies par diskusiju, manuprāt jūsu abu komentāri ir vērā ņemami un, atļaušos teikt, objektīvi. Par kaitējumu videi ierobežjošiem finanšu mehānismiem, iespējams, visas pasaules valstis nevienosies nekad, taču tas nenozīmē, ka atsevišķu, pat, ja acīmredzamu, trūkumu dēļ jānoliedz sistēma, kas funkcionē. Un, ko var uzlabot.

Var jau dzīvot ar domu, ka štrunts par to, kas notiks ar šo mazo planēteli tad, kad nomirsim (un tas notiks samērā drīz, vismaz planetārās kategorijās), tomēr es uzskatu, ka tikai tādēļ, ka nomirsim mēs, nav jāsagandē vide tiem, kuri sev par laimi vai nelaimi dzimst šodien un dzims pēc 10 un vairāk gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hmmzzz 21.07.2010 09:49
nu, ja nebūs klimats piemērots cilvēkiem, nebūs. kas no tā? pasaule no tā bojā neaizies, gan attīstīsies citas sugas, izmirušo (t.sk. cilvēku) vietā

galu galā, šā kā tā cilvēki nav mūžīgi. kaut kad mums katram ir jānomirst. un tas, ko cilvēki ir radījuši, tāds pašu cilvēku izdomājums, pašu cilvēku radīta vērtība priekš mums pašiem vien ir. globāli, lielajā kosmiskajā laika ritumā tam nav nekāda nozīme.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis - Brizga 21.07.2010 00:30
Tās visas, iespējams, ir ļoti labas iniciatīvas. jo oglekļa pēdas samazināšana nozīmē fosilā kurināmā ekonomiju - un tātad arī mazāku tā eksportu no Krievijas. Bet tomēr ir vajadzīgi pareizi ekonomiskie motivatori. Pirmā lieta ir tā, ka lielais vairums cilvēku ikdienā nedzīvo ar apziņu, ka viņiem ir jāsamazina oglekļa pēda. Un pat tie, kuri kaut ko gribētu darīt - bieži vien nezina ko un kā viņiem labāk darīt. Vai labāk ir būvēt dārgāku un labi nosiltinātu ēku, vai arī vienkāršāku. Skaidrs, ka praksē ir vajadzīgs kaut kāds kompromiss (ne jau visi var būvēt energoefektīvas "pasīvās mājas", bet kaut kā jāsiltina tomēr ir). Jautājums - cik daudz? Ir vajadzīgi pamudinājumi naudas izteiksmē, jo naudu, atšķirībā no CO2 izmešiem, jau cilvēki tomēr skaita.

Dažreiz atkal tieši naudas regulējums ir uztaisīts jocīgs. Piemēram, CO2 "kvotas" ir izcili kroplīgs tirgus regulēšanas paraugs. Kamēr piesārņo līdz birokrātiski piešķirtajai kvotai - esi balts un pūkains; tiklīdz kā sāc piesārņot vairāk - tā jāsāk maksāt nodeva. Manuprāt, pirmā CO2 tonna piesārņo tikpat daudz cik tūkstotis un pirmā CO2 tonna. Tādēļ nodoklim par dabas resursu būtu jābūt plakanam - kā akcīzei. Citādi tirgošanās ar "emisijas kvotu" papīrīšiem kļūst par kārtējo spekulatīvo nodarbi - valsts mākslīgi rada kaut kādu dumju papīrīšu deficītu un pēc tam brangi nopelna no tā, ka cilvēki spiesti ar tiem tirgoties.

Savukārt akcīzes nodoklis (kaut arī tas ir nenoliedzami labāks par "cap and trade") arī ignorē būtiskas lietas. To pašu dīzeli lieto cilvēki laukos - kur viņu braucamrīki ir dzīves nepieciešamība, turklāt nevienam pārāk netraucē. Un to lieto arī tie, kuri Rīgā taisa sastrēgumus, smirdoņu un troksni. Akcīzes nodokli par degvielu vienādi maksā abi divi - nu un varam trīsreiz minēt, kuram ir grūtāk to nomaksāt: vai lauciniekam, kura auto ir relatīvi mazāk traucējošs pārējai sabiedrībai, vai arī tāds braucējs, kurš ik dienas vizinās uz Rīgas centru.

Manuprāt, būtu apsēstība - visu pārrēķināt CO2 izteiksmē. Dzīvē ir dažādi aspekti (no automašīnas rodas ne tikai siltumnīcas gāzes, bet arī, teiksim, putekļi, kuri citiem pilsētniekiem ir jāelpo. Tātad - jāpiedāvā praktisks vismaz daudzmaz taisnīgs veids, kā uzskaitīt galvenos vides "externalities". CO2 nevar būt vienīgais "externality".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brizga - Kalvim 20.07.2010 23:00
Piekrītu par to, ka Latvija absorbē vairāk CO2 nekā mēs šeit emitējam, taču negribētu piekrist domai, ka tāpēc mums nav nekādas atbildības attiecībā pret klimata izmaiņām. Latvija ir to valstu vidū, kuru oglekļa pēda pārsniedz globāli pieļaujamās 3 tonnas uz vienu iedzīvotāju gadā. Tāpēc sava daļa atbildības būtu jāuzņemas arī mums.

Un stingra klimata politika ir arī mūsu ilgtermiņa interesēs, jo tādējādi mēs varam stiprināt savu enerģētisko neatkarību, iegūt līdzekļus par neradītajām emisijām un attīstīt vietējo enerģētikas sektoru, kas pamatā balstītos uz biomasu.

Attiecībā uz klimata izmaiņām Latvijā var paskatīties KALME projekta rezultātus - http://kalme.daba.lv/

Zaļajā brīvībā mēs nesen izdevām pavisam vienkāršu bukletiņu par to, ko katrs var darīt savas oglekļa pēdas samazināšanai - http://www.zb-zeme.lv/images/stories/brosura_a6.pdf

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 20.07.2010 21:47
Saskaņā ar Spiegel apskata rakstu (sal. http://www.spiegel.de/international/world/0,1518,695301,00.h... ) , vēl pavisam nesen nebija pētījumu, kas pierādītu ekstrēmu dabas parādību (karstuma viļņu, plūdu, viesuļvētru, u.c.) biežuma saistību ar cilvēku izraisītajām klimata izmaiņām. Vispār Latvija ir tik reti apdzīvota un ar tik lielām meža platībām, ka mūsu CO2 bilance ir viena no labākajām pasaulē - un ne jau mūsu rīkošanās atrisinās globālās sasilšanas problēmas. Tādēļ visi šādi argumenti mūsu valsts kontekstā izklausās samocīti.

Manuprāt, Latvijā ir jāatrod līdzsvars starp vairākām lietām:
(1) Enerģētikas jomā nedrīkstam būt atkarīgi no Krievijas, nevar visu importēt tikai no turienes.
(2) Zinot ES valdošās tendences, mums reizēm var būt izdevīgi saņemt mērķdotācijas un mācīties izmantot vietējos energoresursus, piem., biomasu.
(3) Neraugoties uz iepriekšējiem diviem punktiem, enerģijai tomēr jābūt pietiekami lētai, lai neciestu mūsu valsts konkurētspēja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trāaa 20.07.2010 21:32
heisā hopsā vikipēdijs āā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pārkarsušajam 20.07.2010 21:22
Un kā ar saules plankumiem, temperatūras un CO2 izmaiņām 5000 gadu griezumā?

Saistītie raksti
Citi autora darbi