Svētki atsvešinātības telpā 13

"Mums pietiktu ar tādu integrāciju, lai mūsu pamatdarbības nebūtu vērstas pretējos virzienos, lai mēs varētu vienoties par vairākiem pamatprincipiem, kas mums ir svarīgi. Pirmais, mēs atbalstām demokrātiju un Latvijas valsti. Otrais - mēs atbalstām latviešu valodu kā vienīgo lingvopraksi šajā teritorijā."

Iesaki citiem:
Pabriks 255x203
Foto:AFI

Kā jums šķiet, vai integrācija Latvijā ir iespējama?

Jā, tas ir jautājums par to, cik dziļa integrācija. Ja mēs runājam par latviešiem un krieviem, es nedomāju, ka mums jābūt tik dziļi integrētiem, lai mēs būtu viens otram vienmēr draugi. Mums pietiktu ar tādu integrāciju, lai mūsu pamatdarbības nebūtu vērstas pretējos virzienos, lai mēs varētu vienoties par vairākiem pamatprincipiem, kas mums ir svarīgi. Šeit es varētu runāt, minimums, par diviem principiem, kurus es redzu. Pirmais, mēs atbalstām demokrātiju un Latvijas valsti. Otrais - mēs atbalstām latviešu valodu kā vienīgo lingvopraksi šajā teritorijā.
Par to jautājumu mēs joprojām varam vienoties. Mums ir atšķirīgi viedokļi par to, kādai jābūt izglītības sistēmai minoritātēm, par to, vai Latvijas neatkarības iegūšana bija pozitīvs fakts. Tie ir tie principi, par kuriem mums vajadzētu vienoties pirmām kārtām.

Ja apskatās to publiku, kas 18. novembrī iet skatīties uguņošanu, tie secinājumi, ko var izdarīt, ir citi.

Piemēram?

Tur ir ļoti daudz krieviski runājošo cilvēku. Mans secinājums būtu: galvenais integrācijas pasākums ir rīkot svētkus, jo cittautiešiem ļoti patīk svinēt svētkus. Es nedomāju, ka, ja viņiem būtu naidīga attieksme pret valsti, viņi piedalītos…

Pilnībā piekrītu, ka ir jāorganizē kopīgi svētki, kopīgas tradīcijas. To ir darījuši Romas imperatori, to ir darījuši grieķi, to ir teicis Ruso, kad viņš teica, ka ir jānostiprina Polijas valsts pret prūšiem un pret krieviem, piemēram. Mums vajadzīgi kopīgi svētki. Vēl vairāk, mums ir vajadzīgi kopīgi valstiski svētki, kuru mums nav sevišķi daudz. Ir 9. maijs, kur Pārdaugavā pārsvarā iet krievvalodīgie, 18. novembris, kur piedalās arī krievvalodīgie. Es domāju, tam ir pieaugoša tendence. Šie svētki ir jānes sirdī, bet tam vajadzīgs lielāks valsts atbalsts. Ar valsts atbalstu vienmēr ir vieglāk piesaistīt cilvēkus: gaisā šaušana un kopīgas maltītes.

Ja mēs runājam par lojalitāti, es domāju ar to ir par maz integrētai sabiedrībai. Mums bieži ir atšķirīgas pat definīcijas par lojalitāti. Ja mēs jautājam, piemēram, Cilēvičam, kad viņš runā. Viņš saka, mums pārmet, ka mēs esam nelojāli, bet mēs taču nevienu likumu nepārkāpjam. Mēs esam lojāli. Manuprāt, šeit ir jautājums par solidaritāti. Lai mēs spētu atšķirīgos politiskos jautājumos saglabāt šo solidaritāti. Lai tā nebūtu tikai sociālā solidaritāte, kad mēs iemetam desmit santīmus tantiņai, neskatoties, vai viņa ir krieviete, latviete vai tatāriete, bet lai mums būtu vairāk šīs politiskās solidaritātes. Manā izpratnē mums nav šīs politiskās solidaritātes. Paskatieties uz masu medijiem, kā viņi raksta, paskatieties uz partijām Latvijā. Es domāju, to rāda arī statistika, mums ir ļoti maz politisko partiju, kurās būtu vairāk vai mazāk proporcionāli pārstāvētas Latvijā dzīvojošās etniskās grupas.

1995. gadā, kad Latvijā tika veikts vērtību pētījumus, rezultāti rādīja, ka tās ir ļoti līdzīgas latviešu un krievu jauniešiem. Tas nozīmē, ka pēdējos piecos gados tās būtu attālinājušās?

Es domāju mums jāskatās konkrēti jautājumi. Es domāju, ka kopumā mēs vienmēr esam bijuši līdzīgāki, nekā mums ir šķitis: latvieši un krievi Latvijā. Tas, ko mēs varam redzēt, ir tas, ka krievu vidū pieaug bažas par savas valodas lomu Latvijā.

Pamatotas?

Viņas ir pamatotas tādā ziņā, ka mūsu likumi un vispār administrācija nav mēģinājusi radīt tādu stabilu un ticamu vidi. Viņa visu laiku mēģinājusi radīt tādu viedokli, ka mēs tagad pieņemam vienu likumu, bet viss ies uz priekšu un pēc trim, pieciem gadiem mēs pieņemsim vēl stingrāku. Nav skaidri definēti spēles noteikumi minoritāšu politikai. Tas vieš cilvēkos bažas. Ja mēs gribam saliedētu un stabilu sabiedrību, mums vajag cilvēkus, kuri uzticas viens otram un valsts institūcijām. Ja mēs nezinām, kas būs rīt vai, kas būs pēc gada, mēs nevaram plānot savu dzīvi - gan sabiedriskā, gan integrālā līmenī. Mūsu likumdošana nav to veicinājusi. Līdzīgi kā tas bieži ir biznesā: nodokļi, likumi mainās, nav saprotama attīstības perspektīva.

Tas pats attiecas uz minoritāšu politiku. Mēs visu laiku mainām valodas likumu, mainām noteikumus. Neviens nav pateicis: tā būs nākamos divdesmit gadus, mēs tur negatavojamies neko mainīt, šis jautājums ir atrisināts.

Bet varbūt nav iespējams pateikt?

Es domāju: pamatprincipus ir iespējams definēt. Mēs varam definēt, ka latviešu valoda šeit ir valsts valoda, visiem viņa ir jāprot, tik un tik tālu visiem viņa ir jāprot. Tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies no minoritāšu valodu lietošanas zināmā sfērā. Es domāju, to ir vienkārši definēt, bet mūsu politiskie spēki to ne vienmēr ir gatavi darīt, jo tas ir saistīts ar vēlētājiem, konkrētiem politiskiem balansiem un interesēm.

Kāpēc, piemēram, etniskie krievi neiet strādāt valsts institūcijās?

Šeit ir vairāki iemesli. Piemēram, kad valsts iestādes ziņo par brīvām darba vietām, viņas to izziņo tikai "Dienā" vai vispār nepasaka tā, lai krievu presi lasošie varētu par to uzzināt. Otrs - varbūt nav pietiekamas valodas zināšanas, bet latviešu valodu vajag zināt labi. Trešais - psiholoģija: "Mani jau tur darbā nepieņems, tas ir priekš latviešiem." Es esmu saticis, piemēram, krievu pētniekus Latvijā, kuri saka: mums nav ko iet uz Sorosa fondu pēc stipendijām, jo krieviem jau nedos. Manuprāt, tas vienkārši ir mīts, kam nav nekādas saistības ar realitāti, bet tāda situācija pastāv. Es negribu likt vienlīdzības zīmi starp nediskrimināciju un proporcionalitāti, tās ir muļķības, bet es domāju, ka tas ir mūsu interesēs, lai valsts institūcijās minoritātes būtu pārstāvētas vairāk.

Kā skaidrot to, ka jauniešiem ar labām latviešu valodas zināšanām ir ļoti vāja šī piederības sajūta valstij?

Zināmā mērā mēs aplūkojam valodas politiku atrauti no pārējās integrācijas. Mums ļoti bieži dominē viedoklis, arī politikā: ja šie cilvēki apgūs latviešu valodu, mums problēmas vairāk nebūs. Valodas politika ir jāaplūko kontekstā ar izglītības politiku un ar pilsonības politiku. Es varētu pateikt tā, ka vispārējā integrācija, teiksim, tradīciju apgūšana, kopīgas sporta spēles veicina valodas apguvi, tāpat kā valodas apguve var veicināt integrāciju, dziļāku integrāciju, vērtību integrāciju. Taču šīs lietas var eksistēt arī paralēli. Tas, ka mēs visiem krieviem iemācīsim runāt daudz maz normālā valodā vēl nenozīmē, ka šie cilvēki būs integrēti. Es varu runāt angliski, bet es neesmu integrēts Amerikā. Tas attiecas arī uz mūsu politiku, ka mums, teiksim, politikas veidotāji nav uzturējuši šo saikni ilgu laiku. Tas, kas notiek izglītības jomā, valodas jomā, ir balstīts uz piespiedu metodēm.

No kā tās piespiedu metodes?

Tas nāk līdzi, manuprāt, no mūsu pagātnes.

Apmēram tāpat kā notika rusifikācija?

Tieši tā. Mēs neprotam cilvēkā veicināt pozitīvo motivāciju. Vai mēs varētu cienīt šo valsti, šo sabiedrību, vērtības, demokrātiju, latviešu valodu? Mēs vienkārši sakām, ja tu nemācīsies latviešu valodu, neizliksi uzrakstu latviski, saņemsi tādu un tādu sodu. Tas rada virspusēju attieksmi. Džons Loks jau ir teicis, ka mēs nevaram panākt toleranci, kur nu vēl solidaritāti tikai ar virspusēju attieksmi. Tam jānāk "no iekšām". Jābūt iekšējai pārliecībai.

Viens no argumentiem, kas tiek izmantots no latviešu politiskās kultūras puses, ir šī latviskās identitātes apdraudētība. Tas liekot politiku attīstīt tieši tādā veidā, ka latviskā identitāte ir apdraudēta… Kā jums šķiet, tā ir apdraudēta?

Kopumā es varētu piekrist. Bet no otras puses, es gribu runāt par drošības pakāpi. Es negribētu runāt par apdraudētību. Mēs varētu runāt par latviešu valodas vai kultūras drošības pakāpi. Tad es redzu latviešu valodu un kultūru joprojām kā minoritātes valodu un kultūru, bet ne nacionālā aspektā, drīzāk reģionalā aspektā. Mēs nevaram valodas, kultūras redzēt tikai vienas valsts robežās, jo valsts robežas neaptur ne kultūru, ne valodu. Reģionālā aspektā mēs neesam majoritāte, mēs esam maza kultūra un maza valoda.

Lai gan es sevi uzskatu par labējas orientācijas politologu, man patīk brīvais tirgus. Valodas un kultūras jomā es nevaru pateikt, ka es 100% atbalstu brīvo tirgu. Sabiedrībā pastāv dažādas pamatvērtības. Viena no tām ir vienlīdzība. Ja mēs gribam panākt vienlīdzīgas iespējas dažādām kultūrām un valodām, tad mums šeit vajag, varētu teikt, valstiskas politikas intervenci vienai vai otrai kultūrai vai valodai par labu. Brīvā tirgus apstākļos reģionālā nozīmē igauņu, lietuviešu vai skandināvu valodām ir samērā grūti izdzīvot. Ja mēs skatāmies uz masu saziņas līdzekļiem, tad mēs redzam, ka pēdējos divos gados kopumā latviešu valodas lietojums ir pat samazinājies no 45% uz 42%. Tas nozīmē, ka, ja mēs gribam, lai šīs valodas justos drošākas, nevis apdraudētas, bet drošākas, tad mums vajag kaut kādu valsts sponsorētu intervenci. Tas nebūtu totāli brīvais tirgus.

Runājot par masu saziņas līdzekļiem, laikraksts "Diena" savulaik iznāca divās valodās.

Jā.

Tas projekts beidzās

Jā, nebija naudas.

Acīmredzot nebija iespējams radīt tādu mākslīgu informācijas telpu.

Šis jautājums ir ļoti nopietns. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Tas nozīmē, ka mums ir arī brīva prese. Tas ir arī konceptuāls jautājums. Vai mēs varam iedomāties situāciju, ka pastāvētu "Dienas" krieviska redakcija, bet "Diena" pateiktu - mēs neesam spējīgi viņu finansiāli uzturēt, mums vajag kādus papildus līdzekļus no ārpuses. Es pieļauju iespēju, ka, ja tajā laikā būtu pastāvējis integrācijas fonds, kurā būtu kaut kādi līdzekļi, kas ir saziedoti: ārvalstu fondi, citas organizācijas, mēs varētu valstiskas politikas dēļ šeit rast kādu finansiālu ieguldījumu.

Bet tad uzreiz rastos jautājums, cik tā prese ir brīva. No otras puses, ja mēs gribam radīt presi, kas ir pieejama gan latviešiem, gan krieviem, kas abiem ir interesanta abiem, vai mēs to tirgus apstākļos varam izveidot bez valsts intervences? No vienas puses, tas ir valsts un visas sabiedrības interesēs, lai šāda prese būtu. No otras puses, ja valsts to sponsorēs, tā būs valsts prese un viņas ticamības pakāpe būs daudz zemāka. Es domāju, ka mums tomēr pie šī jautājuma nākotnē būs jāatgriežas, ja mēs nespējam citādi izmainīt šo situāciju. Mums ir jāsalauž robeža starp krievisko un latvisko presi.

Tas pieder pie valsts intervences?

Ės nezinu, vai tā būs tieša vai netieša valsts intervence, bet mums jāatrod veids. Mēs varam atrast veidu bez valsts intervences. Šādu presi izveidot - tā būtu pirmā prioritāte.

Piemēram?

Piemēram, ja tiktu izveidots masu saziņas līdzeklis - avīze, kas varētu pateikt "mēs varam finansiāli pastāvēt, un mūs lasa 30% latviešu un 20% krievu". Es baidos, ka tadu avīzi būtu grūti izveidot, bet principā tādu avizi vai programmu vajadzētu. Tas attiecas ne tik daudz uz izklaidi, cik uz šo sabiedriski politisko aspektu. Uz tādām lietam, kas svarīgas sabiedrības kopējam interesēm. Jādefinē sabiedrības kopējās intereses un jāpanāk adekvāts atspoguļojums.

Jūs lasāt krievu presi?

Jā, ne regulāri, bet man divas nedēļas bija atvaļinājums, tad es intensīvi lasīju.

Ko jūs sapratāt? Es to jautāju tāpēc, ka man liekas - avīzes visprecīzāk raksturo to, kā sabiedrība šeit sadalās. Cilvēki nelasa vairākas avīzes. Viņiem nav naudas. Viņi izvēlas vienu konkrētu, to lasa un atpazīst tajā sevi.

Vienkāršs raksturojums būtu tāds - latviešu prese bieži ir kritiska, krievu prese - daudz biežāk ciniska. Otrkārt, latviešu prese ir vairāk orientēta uz Eiropu un ir pret integrāciju uz Austrumiem, lai gan pēdējā laikā parādās arī antieiropeiska orientācija. Saistībā ar Eiropas Savienību. Krievu presē tas ir vēl izteiktak. Tā varbūt ir ne tik daudz antieiropeiska, cik noskaņota pret NATO.

Kā izskaidrot šo atšķirīgo tēmu izvēli, interpretāciju polaritāti latviešu un krievu informācijas telpās?

Manuprāt, ar saziņas līdzekļiem ir tā pati problēma, kas ar politiķiem. Viņi orientējas uz pūli, uz pieprasījumu, nevis uz kādu augstāku ideālu. Politiķis neveicinās reformas, kas vajadzīgas valstij, bet pateiks ko tādu, ko sabiedrība pieprasa, lai viņš tiktu ievēlēts. Masu medijiem vajag sensāciju. Ja nebūs sensācijas, avīzi nepirks.

Mums ir demokrātiska valsts...

Jau Džons Stjuarts Mills ir teicis, ka mēs nedrīkstam pieļaut vairākuma uzurpāciju pār minoritātēm. Mēs varam lasīt arī Hannu Ārenti, kura saka, ka ir atšķirība starp demokrātisku valsti un pūļa valdītu valsti. Diemžēl mūsu sabiedrība šajos desmit gados nav vēl maksimāli izglītota demokrātiskā politikā. Demokrātija nav visatļautība, bet izglītota piedalīšanās sabiedrības procesos. Mums nenotiek izglītota piedalīšanās, mums bieži ir pūlis, kurš ir gatavs balsot par jebko, ja piedāvā banānus vai pensijas paaugstinājumu. Šajā ziņā grēko arī masu mediji. Viņus ir grūtāk kritizēt, tāpēc, ka viņi paši par to raksta. Pieprasījums to nosaka.

Jūs varat raksturot pieprasījumu?

Piemēram, krievu sabiedrībā vairāk kā latviešiem raksturīga nostalģija pēc Padomju Savienības; pēc tā laika filmām, kultūras notikumiem, pēc tā, kas notiek krieviskā vidē. Es domāju, ka etniskā krievu sabiedrība bija daudz labāk integrēta padomju sabiedrībā nekā etniskā latviešu sabiedrība. Toreiz bija dažas lietas, par kurām latviešu ģimenē teica, tur nepiedalies, tas ir slikti. Šī attieksme visspilgtāk izpaužas jautājumā par NATO. Krievijas vai etnisko krievu izpratnē NATO saistās ar melnu ērgli un kara mašīnu. Latviešu izpratnē tas vairāk saistās ar opozīciju padomju režīmam un drošību valstij.

Kā jūs skaidrotu to, ka pagājušajā gadā pēc Latvijas izlases uzvaras pār Krieviju latviešu jaunieši dodas uz Krievijas vēstniecību un svin tos kā nacionālos svētkus. Paaudze, kurai vispār nav pieredzes attiecībā uz Krieviju.

Ir negatīva pieredze. Tas ir sociālpsiholoģiski, to mēs varam redzēt daudzās teorijās par organizāciju attīstību. Piemērs par tiem 10 mērkaķīšiem un banāniem. Kā mērkaķītis grib ņemt banānu, tā viņam sit pa pirkstiem. Tad viņš iemācās, ka banānu nevar ņemt. Pārējie mērkaķīši viņu novēro, viņi nedabū pa pirkstiem. Tad to mērkaķīti noņem, ieliek citu un tie pārējie neļauj viņam sist pa pirkstiem. Līdz ar to mēs nomainām visus desmit mērkaķīšus un banānus neviens vairs neaiztiek, jo zin, ka dabūs pa pirkstiem. Ja mēs skatāmies Latvijas Universitāti, nomainot 2 vai 3 pasniedzējus mums neizdosies mainīt izglītības sistēmu uz labo pusi. Šajā konkrētajā aspektā: lai rastos negatīva attieksme pret kādu politisku institūciju, pret kādu valsti vai grupu, nav jābūt personiskai pieredzei. Pieredze pārmantojas. Šajā gadījumā, man liekas, Krievijas vēstnieks pats to izprovocēja, viņš pateica, ka Krievija vinnēs, tā kā nevajag...

Šādā nozīmē tā pieredze pārmantojas arī tiem jauniešiem.

Tieši tā.

Arī par citiem jautājumiem?

Es tā domāju, ka par daudziem jautājumiem pārmantojas.

Bet varbūt viņa tomēr mainās? Varbūt tās bija ilūzijas. Sākotnēji bija tā ilūzija, kas tika izplatīta ikdienas apziņā, ka ar cittautiešu vecākajām paaudzēm mums ir problēmas, bet ar jauniešiem nav.

Tas pārmantojas arī krievu jaunatnē no vecās paaudzes. Latvijas izglītības uzdevums, politikas uzdevums ir pārraut šo saikni starp veco Latvijas krievu paaudzi un jauno. Ne tā, ka izraisīt ģimenes konfliktus, kaut tie ir neizbēgami, bet veicināt izpratnes maiņu. Lai tie jaunieši nepārmantotu ideju par to, ka Ļeņins bija labs onkulis, ka Padomju Savienību uzcēla latviešu strēlnieki, ka Baltijas valstis un NATO ir slikti. Mums ir jāiemācās izmainīt šos uzskatus, manipulēt ar šiem jauniešiem. Es šeit neredzu neko sliktu, tas ir normāls sabiedrības celtniecības process. Jebkura valsts tā dara. Mums ir jāsocializē savi jaunie pilsoņi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Valerija 25.10.2001 14:51
Ir pagājis diezgan labs laiks kopš šīs intervijas publicēšanas. Taču atsauces joprojām ir. Es te runāju par slaveno intervijas pēdējo rindkopu. To nesen ir izmantojis viens no laikraksta "Subbota" žurnālistiem. Savā interpretācijā. Varbūt kāds ir lasījis. Ir ārkārtīgi interesanti sekot līdzi šai cīņai starp izdevumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rolands 07.09.2001 18:30
Visiem diskusijas daliibniekiem.

Manipulaacija, cenzuura, propoganda - termini, kas neapshaubaami lielaakajai daljai iedziivotaaju izsauc negatiivas emocijas. Pilniigi piekriitu, ka shie vaardi liekami pie "sliktajiem" vaardiem. Tachu aicinu Juus mekleet jebkuraa izteikumaa domu, kas ir tikusi izteikta. Kaapeec jaamanipulee ar iedziivotaajiem? Ja mees dziivojam demokraatiskaa sabiedriibaa, tad kaapeec mums atnjem izveeles briiviibas manipuleejot ar muusu uzskatiem? Kaadas ir tiesiibas manipuleet ar mani, ja es to neveelos?

Mees nedziivojam karts par sevi, bet gan visi kopaa - sabiedriibaa. Ir svariigi, lai sabiedriibai kopumaa buutu liidzveertiigi uzskati galvenajos jautaajumos, Dr. A.Pabrika mineetajos. Piekriitu, ka nevar buut liegta nekaada informaacija un uzskatu briiviiba. Tachu uzskati, kas var apdraudeet valsts pastaaveeshanu? Atveriet acis un paluukojieties taalaak par fraazi "briiviiba". Briiviiba nav anarhija. Vai jums tieshaam liekas, ka viss ko Juus izveeleties vai neizveeleties ir Juusu izveele? Tieshaam viss? No kaa rodas spriedumi - labs - slikts. Kaapeec daudziem cilveekiem tie ir liidziigi? Kas ir sabiedriiabs normas?

Iedomaajieties, ja kaada kustiiba peekshnji izdomaatu, ka latvieshi ir jaaizshauj? (nee, es neesmu slimiigs nacionaalists vai ksenofobs). Vai tad juus arii teiktu - uzskatu briiviiba?

Vai Jums neshkjiet, ka ar Jums manipulee iedveshot ideju par toleranci pret citiem? Vai taa nav manipulaacija?

Protams, jautaajumi var buut cik daudz manipuleet. Svariigi ir atshkjirt manipulaacijas meerkjus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

artis 05.09.2001 16:23
Gribetu precizet tris lietas saistiba ar manu interviju. Pirmkart, noteikti runa iet par demokratisku Latvijas valsti kura butu jaatbalsta. Otrkart, termins "vienīga lingvoprakse"šķiet ir intervētāja interpretacija. Es šeit runāju par vienīgo lingva franka valstī. Treškārt, piekrītu, ka vards "manipulācijas"var izsaukt negatīvas emocijas, bet runa patiesībā iet par valsts pilsoņu savstarpējo socializāciju. Ta veidojās nācijas un jaunās paaudzes pārņem vecāku vērtības, kad vecāki runājot par dzīvi saka tas ir labs un tas ir slikts.

Artis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 04.09.2001 15:27
Homo Novusam. Es tieshaam negribu ,lai ap sho terminu manipulaacija saaktos spekulaacijas un savirmotos paarpratuma radiitas kaisliibas.Viss Juusu saciitais saknjojas moraales principos ,saskanjaa ar kuriem shajaa vaardaa ir ietverts ,kaut kas slikts vai pat vardarbiigs.Es aicinaaju saprast sho terminu tikai instrumentaalaa un nevis normatiivaa noziimee.Patiesiibaa es nevaru atbildeet Pabrika kunga vietaa,jo nezinu kaadaa noziimee vinjsh lietoja sho terminu.Kaa cilveeks ,kas profesionaali nodarbojas ar sociaalo izzinju varu saciit ,ka man nav nekaadu aizspriedumu pret taa lietoshanu zinaatniskajaa literatuuraa.Es jau ieprieksh rakstiiju,ka manipulaacija visdazhaadaakajos veidos un izpausmees caurauzh modernas sabiedriibas dziivi.Buushu pavisam banaals un mineeshu dazhaadus piemeerus- -jebkursh aarsts veic noteiktas manipulaacijas ar saviem pacientiem,jebkura reklaama manipulee ar pateereetaaju apzinju aicinot to iegaadaaties to vai citu preci utt., utjpr. Bet veelreiz uzsveru ,Juusu izveeli Jums neviens neatnjem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Homo novus 04.09.2001 14:38
Klasteram.

Cilvēks, kurš pieļauj manipulēšanu savu mērķu sasniegšanai, pats manipulējams. Viņš necien cita personību, jo neīpaši cien sevi. Šī parādība plaši izplatīta, taj pašā reklāmā un t.t., ka neizbegamais ļaunums, bet ļaunumu nedrīkst manifestēt un izvirzīt par savu mērķi. Neviens cilvēks nevar būt par objektu cita cilvēka karībām vai intelektuāliem vingrinājumiem. Vismaz vajadzīga objekta piekrišana, un objektam jābūt vairak par 18 gadiem. Tie ir mani uzskati, atvainojiet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Boriss Kolčanovs 04.09.2001 09:11
Artim izskanēja ārkārtīgi pārsteidzošs priekšlikums (Sk. pēdejo rindkopu "Mums ir jāiemācās ..., manipulēt ar [jauno Latvijas krievu paaudzi]").

Priekšlikums ir īpaši dīvains tādā ziņā, ka to izvirza nevis Garda vai kāds "tēvzemietis", bet cilvēks, kurš, cik man ir zināms, sevi uzskata par nacionāl-liberāli. Acīmredzami, šajā gadījumā virsroku par liberalismu ņema nacionalisms: galu galā, liberalisma pamatvērtība ir indivīds un viņa brīvības. Neviens man nevarēs iestāstīt, ka “manipulēšana" un cita veida smadzeņu skalošana ir savienojama ar liberalismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 03.09.2001 13:16
Homo Novusam. Manipuleeshana ar cilveekiem tieshaam skan mazliet nejauki,tomeer to nevar identificeet ar manipuleeshanu ar lelleem,jo cilveekam paliek izveeles briiviiba.Diemzheel moderno sabiedriibu caurvij bezgala daudz un dazhaadu manipulaacijas instrumentu,piem.reklaama.Ja Juus veelaties tapt absoluuti nemanipuleejams Jums jaadodas Robinsona Kruuzo gaitaas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Homo novus 02.09.2001 15:09
Sveiki!

Man kā cilvēkam nepatīk manipulēšana ar cilvēkiem. Sk. A. Pabrika teikto pēdējā rindkopā: "Lai tie jaunieši nepārmantotu ideju par to, ka Ļeņins bija labs onkulis, ka Padomju Savienību uzcēla latviešu strēlnieki, ka Baltijas valstis un NATO ir slikti. Mums ir jāiemācās izmainīt šos uzskatus, manipulēt ar šiem jauniešiem. Es šeit neredzu neko sliktu, tas ir normāls sabiedrības celtniecības process. Jebkura valsts tā dara. Mums ir jāsocializē savi jaunie pilsoņi".

Un par intervijas pirmo rindkopu un "Mums pietiktu ar tādu integrāciju, lai mūsu pamatdarbības nebūtu vērstas pretējos virzienos, lai mēs varētu vienoties par vairākiem pamatprincipiem, kas mums ir svarīgi. Šeit es varētu runāt, minimums, par diviem principiem, kurus es redzu. Pirmais, mēs atbalstām demokrātiju un Latvijas valsti. Otrais - mēs atbalstām latviešu valodu kā vienīgo lingvopraksi šajā teritorijā".
Es nedomāju, ka man jātbalsta Latvijas valsts vienmēr un par spīti veselam saprātam. Ja par vadoni kļūs jauns Kārlis Ulmanis vai Pabrika kunga piekritējs ar savu vēlmi manipulēt ar cilvēkiem, noteikti neatbalstīšu. Latvijas valsts nav nekāda ikona vai elks, lai tai lūgties. Pret tādu antidemokratisku rīcību, kā 1934. gada 15. majā, jācinas ar ieročiem rokās. Un tā ir Latvijas nelaime, ka cilvēkus ar demokrātiskiem uzskatiem bija un ir par mazs.

Manipulēt - tas ir tāds pats, ka asimilēt, pret ko tik asi vēršas krievu sabiedrības pārstāvji. Man pat godīgi sakot pat šķiet, ka psiholoģiski manipulēšana ar jaunatni un pedofilija stāv vienā smadzeņu plaukstā.

Secinājums ir tāds, ka latviešiem jāsamierinas ar to, ka krievi viņus atbalsta tik tālu, cik viņi ir vai būs demokrātiski. Krieviem ir savas demokrātiskās tradīcijas, kuras jāatdzīvinā. Un tajā darbībā neviens viņiem nepalīdzēs, izņemot viņus pašus. Pamats integrācijai, domāju, ir tikai morālās vērtības un demokrātiskie principi. Un Latvijas valsts tikai tik tālu, cik viņa tiem seko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 22.08.2001 17:43
Paldies Pabrika kungs,korekti ,preciizi atklaati.Reti sastopama akadeemikja cieniiga intervija.Jo iipashi man patika atbilde uz pirmo jautaajumu.Veelreiz paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rolands 22.08.2001 13:50
Jaa, es tev piekriitu. Caur kultuuru iztegreet personu ir daudz efektiigaak un saprotamaak vinjam/vinjai, jo tad taa pozitiivaa attieksme naak no vinja/vinjas pasha/-as. Kultuura nav piespiedu lieta. Nekad negribeetu piedziivot situaaciju, kad Latvijaa Dziesmusveetki buutu "paredzeti" tikai latvieshiem. Protams, ka nee! Esmu aarkaartiigi liberaali noskanjots pret cilveekiem nacionaalisma jautaajumos. Tachu tajaa pashaa laikaa ar Dziesmusveetkiem nepietiks. Kultuura var kalpot kaa paliiginstruments. Piekriitu par teaatriem. Un filmaam un visu citu. Latvieshiem krievu kultuura shkjiet daudz saprotamaaka, nekaa krieviem latvieshu. Rusifikaacija ir dariijusi savu.

Cik lielaa meeraa mees varam paljauties un kultuuras intergaacijas radiitajaam pozitiivajaam sekaam arii pilniigaa pilsoniskas sabiedriibas integraacijaa? Vai ar kultuuru pietiek?

Man shkjiet ir lietas, kuras nav jaimplementee (piedod par sveshvaardu, bet nevaru atrast liidzveertiigu vaardu latvieshu valodaa) cittautieshos, bet kuraam jaabuut pashaam par sevi saprotamaam - ja es kaa cittautietis dziivoju shajaa teritorijaa, tad es apzinos sevi kaa vienu dalju no shiem cilveekiem. Es sheit dziivoju, jo es atziistu un pienjemu sho valsti ar visaam nepilniibaam, un ciiniishos, lai radiitu labaaku vidi visiem. Es atziistu shos cilveekus man apkart un gribu buut ar vinjiem kopaa. Ir lietas, kuraam ir jaabuut pashasprotamaam. Kultuuras intergaacija var paliidzeet shiis paarlieciibas stiprinaat.

Jaa, es atziistu, ka intergaacija caur kultuuras noriseem var dazhaa labaa atraisiit kaadus praata pavedienus un ljaut vinjam/vinjai apjaust kur parteiz vinjsh/vinja atrodas un kas notiek. Bet lielaakajam vairumam tas var nepaliidzeet.

Nesleepsim, ka Latvijaa dziivo 250 000 cilveeku, kas nekad nekljuus par Latvijas Republikas pilsonjiem. Runa ir par paareejiem.




P.S.1. pieminot etniskaas minoritaates es runaaju par krieviem taapeec, ka citas minoritaates jau ir diezgan veiksmiigi intergreejushaas Latvijas sabiedriibaa, piemeeram, poli, baltkrievi, ukraini, lietuvieshi u.c.

P.S. 2. piedod, ka nerakstu ar garumziimeem, un taapeec mans rakstiitais ir nesaprotamaaks. Tagad atrodos Kirgizstaanaa un neesmu veel sadabuujis latvieshu valodas burtus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 22.08.2001 13:03
Rolandam

es esmu jau piedzīvojusi līdzīgu situāciju Tevis aprakstītajai, taču diemžēl esmu jutusi, ka man nav vietas tās valsts kultūrā. Esmu bijusi gatava "ēst Franču sieru" un man ir gribējies saprast kāpēc un kā viņi to dara, bet diemžēl bija jāsastopas ar attieksmi, ka cittautieši jau to nevar saprast.

Tajā brīdī, kad mēs pasakām Latviešu Dziesmusvētki ir mums Latviešiem un cittautiešiem tur nav ko meklēt, uzreiz ir skaidrs, ka mums latviešiem ir problēmas ar integrāciju. Vai Tu iedomājies, ka ikdienas dzīve notiek ar politisko lēmumu pieņemšanu un izpildīšanu. Man šķiet, ka cilvēku integrēt caur kultūru ir daudz vieglāk nekā caur politiskiem lēmumiem. Dziesmu svētki ir tikai viens piemērs, to var attiecināt uz pop-grupām, teātri un tamlīdzīgām lietām. Latvieši daudz vairāk apmeklē un iteresējas par krievu mākslinieku uzstāšanos Latvijā, nekā cittautieši apmeklē, piemēram, Nacionālā teātra izrādes. Vai to var mainīt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rolands 22.08.2001 12:33
Dzidrai:

Manupraat, cittautieshu integraacija ir jaaskata vairaak politiskaa liimenii, nevis kultuuras. Nedomaaju, ka mums buutu kaut kaa jaapiedabuu, lai cittautieshu no saviljnjojuma lietu asaras Dziesmusveetkos. Piekriitu, ka kopeeji kultuuras pasaakumi var saliedeet cilveekus ar dazhaadiem uzskatiem, bet, diemzheel, tas nevienmeer noziimees arii vienotiibu politiski-ekonomiskos jautaajumos. Lai Dziesmusveetki paliek arpus cittautieshu intergaacijas. Ja es buutu nepilsonis, iespeejams, man aarkaartiigi sajuusminaatu kora muuzika un es apmekleetu katrus Dziesmusvetkus, neshkjirojot tos kaadas konkreetas etniskas cilveeku grupas sveetkos. Bet tas nebuut nenoziime, ka es taapeec vairaak saaktu atbalstiit valodas un pilsoniibas politiku. Latvijaa plaisa sarp kultuuru un politiku ir tik liela, ka kultuuras lobijs politikos procesos praktiski nav panaams. Piekriitot Dr. Pabrikam, kopeeji sveetki ir svariigi, bet lai tie buutu valsts sveetki! Cittautieshiem nav jaapienjem muusu kultuura, bet gan jaaatbalsta valsts pilsoniskaa liimenii.
Iedomaajies, Dzidra, ka Tev piedaavaa braukt straadaat Francijaa par 100 reizes lielaaku algu, nekaa Latvijaa. Un pienjemsim Tu aizbrauc. Satiec savu miilestiibu un apprecies. (Piedod, ja pashlaik aizskaru Tavu personiigo dziivi, tas nav apvaonojums, es izmantoju Tavu vaardu, lai Tu manis saciito uztvertu caur sevi). Taatad Tu paliec dziivot Francijaa. Tu tachu gribeetu runaat latviski, eest latvieshu kjimenju sieru, svineet Jaanjus un citus sveetkus, vai arii Tev liktos pilniigi normaali aizmirst savas tautas kultuuras tradiicijas un pilniigi pienjemt franchu. Man shkjiet, Francija no Tevis gaida tikai pilsonisku atbalstu un liidzdaliibu, nevis paarnjemt vinju kultuuru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 22.08.2001 11:58
Kā dabūt vietējus cittautiešus piedalīties Latviešu Dziesmusvētkos? Manuprāt, tad integrāciju varēs uzskatīt par veiksmīgu, kad Latviešu svētki tiks pieņemti no visām Latvijā dzīvojošām minoritātēm.

Saistītie raksti