Svaru kausu vienā pusē likta cilvēka cieņa, tiesības un brīvība, bet otrā – nauda! Kas pārsvērs – to pagaidām nezinām, jo viss tiks rūpīgi mērīts un rēķināts.

Vai tās ir salīdzināmas vērtības – to laikam zina tikai Ministru Kabineta komiteja, kas savā kārtējā sēdē nolēmusi, ka Ministru kabinets pagaidām nelems par Latvijas nostāju saistībā ar starptautisko konvenciju, kas nosaka tiesības cilvēkiem ar invaliditāti. Rīkojuma projekts Ministru kabinetā tikšot skatīts tikai tad, kad Labklājības ministrija veiks aprēķinus, cik valstij izmaksās papildu saistību uzņemšanās.

Kā jau vairākkārtīgi ir minēts jaunās ANO Konvencijas, ko pieņēma tikai pagājušā gada augustā, mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visi cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tās vispārējie principi nosaka goda un cieņas nodrošināšanu, kā arī personīgās patstāvības un personīgās izvēles brīvību. No šī mērķa likumsakarīgi izriet jautājums – vai Latvijas valdība uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana attiecībā uz savas valsts iedzīvotājiem ir uzskatāma par papildus saistībām?

Lai gan mēs uzskatām, ka situācija, lai arī pamazām un ļoti lēni tomēr uzlabojas, tad izrādās mūsu valdība baidās no tiem izdevumiem, kas varētu rasties, ja pēc konvencijas parakstīšanas cilvēki ar invaliditāti vērstos tiesā pieprasot atlīdzību par savu tiesību aizskārumu.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO ir neizpratnē par šādu valsts attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un uzskata, ka Latvijai jau tuvākajā laikā būtu jāparaksta konvencija, kā arī jānosaka konkrēts datums gan konvencijas ratificēšanai, gan protokola parakstīšanai.