Svarīgākie Saeimas balsojumi 2002.–2006.gads

Diena, 23.09.2006

Iesaki citiem:

8.Saeimas darbības termiņam tuvojoties beigām, aktualizējas jautājums: kādi bija šīs Saeimas svarīgākie lēmumi un kā par tiem balsoja Saeimā pārstāvētās partijas? Šā pārskata mērķis ir atgādināt partiju nostāju gan par "vēsturiskiem" 8.Saeimas lēmumiem, gan par jautājumiem, kuriem bija pievērsta īpaša mediju uzmanība

Latvijas NBS dalība Irākā

2003.gada 19.martā Saeima paziņoja par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbrīvošanai. Par šo lēmumu balsoja visi klātesošie JL, LPP, TB/LNNK, TP un ZZS deputāti, pret — Tautas saskaņas partijas un PCTVL deputāti.

Iestāšanās Eiropas Savienībā

2003.gada 8.maijā Saeima lēma par grozījumiem Satversmē, kas ļautu sarīkot tautas nobalsošanu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalstīja šos grozījumus.

Pēc referenduma, 2003.gada 30.oktobrī, Saeima ratificēja līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pret līguma ratifikāciju balsoja tikai Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija.

Skolu reforma

2004.gada 5.februārī Saeima grozīja Izglītības likumu, nosakot, ka no 2004.gada 1.septembra mazākumtautību vidusskolās valsts valodā ir jāapgūst 60% no mācību satura. Par proporciju 60/40 balsoja visi klātesošie JL, LPP, TB/LNNK, TP un ZZS deputāti, pret — Tautas saskaņas partijas, PCTVL un Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti.

Iestāšanās NATO

2004.gada 26.februārī Saeima ratificēja Ziemeļatlantijas līgumu, kas ļāva Latvijai kļūt par NATO dalībvalsti. Pret šo lēmumu balsoja tikai Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija un viens PCTVL deputāts, kamēr pārējie pieci PCTVL deputāti atturējās.

"Māmiņu algas"

2004.gada 11.novembrī Saeima vienbalsīgi grozīja Valsts sociālo pabalstu likumu, radot priekšnoteikumus bērna kopšanas pabalsta palielināšanai. Likumprojektā tika arī noteikti ierobežojumi pabalsta saņemšanai strādājošām sievietēm. Šos ierobežojumus Satversmes tiesa vēlāk atzina par nesamērīgiem.

Jauns Kriminālprocesa likums

2005.gada 21.aprīlī pēc vairāk nekā četrus gadus ilga darba tika pieņemts jauns Kriminālprocesa likums, aizstājot 1961.gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Lai gan likuma pieņemšanas procesā starp partijām bija ne mazums domstarpību, 3.lasījumā šo likumprojektu atbalstīja visas Saeimā pārstāvētās partijas.

Mazākumtautību konvencija

2005.gada 26.maijā Saeima beidzot ratificēja Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Lēmumā tika izdarītas atrunas attiecībā uz ielu nosaukumiem mazākumtautību valodās un iesniegumiem valsts iestādēm, kā arī noteikts, ka Latvija par nacionālajām minoritātēm atzīst tikai Latvijas pilsoņus, kuri paaudzēm ilgi dzīvojuši Latvijas teritorijā.

Konvencijas ratifikāciju atbalstīja JL, LPP, TP un ZZS deputāti, pret ratifikāciju balsoja TB/LNNK deputāti, balsojumā nepiedalījās — PCTVL, Latvijas Sociālistiskās partijas un Tautas saskaņas partijas deputāti.

ES Konstitūcijas ratifikācija

2005.gada 2.jūnijā Saeima ratificēja līgumu par Konstitūciju Eiropai, izšķiroties par šo līgumu nerīkot referendumu. Šādu lēmumu atbalstīja JL, LPP, TP un ZZS deputāti, pret balsoja Latvijas Sociālistiskā partija, atturējās PCTVL un balsojumā nepiedalījās TB/LNNK.

Privatizācijas pabeigšana

2006.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanas likumu, nosakot, ka privatizācijas pieteikumi var tikt iesniegti līdz 2006.gada 31.augustam. Balsojums par privatizācijas pabeigšanas likumu bija šāds:



Arests par braukšanu reibumā

2005.gada 15.septembrī Saeima noteica obligātu arestu transportlīdzekļa vadītājam, kura asinīs alkohola koncentrācija pārsniedz 1 promili.



Ierobežojumi pulcēšanās brīvībai

2005.gada 3.novembrī Saeima grozīja likumu "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", piešķirot valsts un pašvaldību iestādēm plašas iespējas ierobežot sapulču, gājienu un piketu rīkošanu.



Deputātu imunitāte

2005.gada 17.novembrī Saeima noraidīja likumprojektu, kas paredzēja atteikties no deputātu imunitātes pret saukšanu pie administratīvās atbildības. Lai gan projektu atbalstīja Saeimas vairākums, tas nebija pietiekami, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Satversmē. Balsojums par atteikšanos no imunitātes bija šāds:



Azartspēles

2005.gada 17.novembrī Saeima atbalstīja priekšlikumu, ar kuru pašvaldībām tika atņemtas tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles. Balsojums par šo tiesību atņemšanu pašvaldībām bija šāds:



Partiju finansēšanas ierobežojumi

2004.gada 12.februārī Saeima aizliedza partijām saņemt ziedojumus no juridiskām personām un noteica priekšvēlēšanu izdevumu griestus — 20 santīmu uz vienu vēlētāju. Likumprojektu tā galīgajā lasījumā atbalstīja visas Saeimā pārstāvētās partijas.

Laulības definēšana Satversmē

2005.gada 15.decembrī Saeima grozīja Satversmi, nosakot, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.



Čekas maisu atvēršana

2006.gada 7.jūnijā Saeima nolēma publiskot VDK aģentu uzskaites kartotēku, sākot ar 2006.gada 1.novembri. Lēmums nav stājies spēkā, jo prezidente likumprojektu aizsūtīja otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka, publicējot visus datus bez izņēmuma, tiks skartas to personu intereses, kuras sadarbojās ar PSRS drošības iestādēm organizētās noziedzības, korupcijas un citu smagu noziegumu apkarošanā. Balsojums par kartotēkas publicēšanu bija šāds:



Diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata

2006.gada 15.jūnijā Saeima izslēdza no Darba likuma grozījumu projekta normu, kurā bija noteikts tiešs aizliegums darba tiesiskajās attiecībās diskriminēt pēc seksuālās orientācijas kritērija. Lēmums gan nestājās spēkā, jo prezidente to nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Balsojums par diskrimināciju aizliedzošās normas atcelšanu bija šāds:



Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi