Suvenīrs no Latvijas — augstākā izglītība 3

Atziņa, ka Latvijas augstākā izglītība varētu būt eksporta prece, vairs nav oriģināla — tai piekrīt kā pozīcijas, tā opozīcijas partijas, valdība, privātās un valsts augstskolas. Un arvien biežāk publiskajā telpā tiek meklētas atbildes, kas jādara, lai šo rezultātu panāktu.

Iesaki citiem:

Pērnā gada nogalē ar ES Trešo valstu valstspiederīgo fonda un Latvijas Tieslietu ministrijas atbalstu[1] tika sagatavots informatīvs materiāls studentiem Kompass dzīvei Latvijā latviešu, krievu un angļu valodās. To palīdzēja sagatavot studenti, kas ierodas Latvijā no valstīm ārpus ES, lai risinātu sev aktuālos ar informācijas pieejamību un sadzīvi saistītos jautājumus[2]. Taču virkne jautājumu, kas ietekmē iespējas piesaistīt šos studentus Latvijā, cieši saistīti arī ar politiskiem kompromisiem[3].


Kāpēc viņu šeit nav

Latvijai jādara viss, lai tās augstskolās mācītos pēc iespējas vairāk ārzemju studentu un augstākā izglītība kļūtu par būtisku mūsu valsts eksportpreci — tā pagājušā gada nogalē uzsvēra Saeimas Ārlietu komisija[4]. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu universitātēs ārvalstu studenti veido aptuveni 10% no studējošo kopskaita, bet Latvijā patlaban mācās tikai 1715 ārvalstu studenti jeb 1,5% no kopējā studentu skaita[5]. Lai sasniegtu ES līmeni, Latvijā vajadzētu studēt 12 250 ārvalstniekiem. Atšķirībā no tūrista, kas atbrauc uz trim četrām dienām, students te dzīvo 4-6 gadus, un maksā par mācībām, tērē naudu dzīvesvietas uzturēšanai un iepērkas veikalā. Tāpēc viņa Latvijā atstātā nauda ir ilgstošāka un stabilāka. Ja ārvalstu studējošo skaits valstī sasniegtu ap 10% no kopējā pašreizējā studentu skaita, šie studenti gadā varētu sniegt aptuveni 17–20 miljonu latu pienesumu valsts ekonomikai.[6]

Ir identificētas vairākas problēmas, kuras apgrūtina ārvalstu pilsoņu studijas mūsu valstī. Viena no tām — Latvijai nav diplomātisko pārstāvniecību visās valstīs, no kurām pie mums mēdz ierasties studenti, un tas būtiski sarežģī vīzu iegūšanas procesu.

„Neskatoties uz stingrajiem Šengenas līguma nosacījumiem un dažādiem drošības apsvērumiem, mums ir jādomā, kā kļūt elastīgākiem, jāvērtē potenciālo studētgribētāju pieteikumi pēc būtības un pēc iespējas jānāk tiem pretī,” tā pērnā gada septembrī Saeimas Ārlietu komisijā ir izteicies tās priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC)[7].

Patlaban Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai 2. lasījumā joprojām gatavo Augstākās izglītības likumprojektu, kura pieņemšana ir kritiski svarīga Latvijas augstākās izglītības nozarei, palīdzot tai iekļauties Eiropas kopējā izglītības telpā. Likumprojekts vienkāršo studiju programmu dalījumu, nodrošina pāreju uz Eiropas kredītpunktu uzskaites un pārneses sistēmu, paredz kopīgu studiju programmu īstenošanu, kopīgu grādu piešķiršanu un virkni citu ilgi gaidītu uzlabojumu augstākās izglītības sistēmā un arī augstskolu pārvaldē. Rektoru padomes priekšsēdētāja un Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova uzsver, ka ar Augstākās izglītības likumprojekta pieņemšanu ir tieši saistītas daudzas būtiskas normas, kas varētu veicināt augstākās izglītības eksportu.

Īpaša ārvalstu studentu grupa Latvijā ir tā, kas šeit ierodas no valstīm ārpus ES. Šie studenti citur Eiropā, piemēram, Lielbritānijā, dod lielu ieguldījumu augstākās izglītības budžetā. Jāatzīmē, ka atsevišķu viņus interesējošo problēmjautājumu risināšanai nav nepieciešami lieli politiski kompromisi vai milzīgi finanšu līdzekļu ieguldījumi. Viens no šādiem jautājumiem ir studentu informētība par Latviju un par savām tiesībām. Studentiem ļoti nepieciešami praktiski padomi gan par mācībām, gan ar sadzīvi saistītiem jautājumiem, gan arī par uzturēšanos Latvijā. Piemēram, vai un kā iespējams mainīt augstskolu; vai, studējot Latvijā, studiju brīvlaikā drīkst strādāt citās ES dalībvalstīs; kā nodibināt uzņēmumu; vai drīkst uzaicināt ciemos brāli vai māsu; vai publiskās vietās drīkst smēķēt; vai, meklējot dzīvokli Rīgā, var uzticēties starpniekfirmām.


Sāpīgais valodas jautājums

Papildus Augstākās izglītības likumprojektam nepieciešami grozījumi uz Valsts valodas likuma pamata izdotajos noteikumos par valsts valodas obligāto zināšanu līmeni ārvalstu akadēmiskā personāla ievēlēšanas gadījumā un par valodu lietošanu informācijā. Latvijā valsts augstskolu vietējiem studentiem pastāv ierobežojumi pilnībā apgūt studiju programmu arī kādā svešvalodā, turklāt ne vien angļu, bet arī krievu valodā.

Augstskolu pārstāvji aplēsuši, ka no tiem jauniešiem, kurus interesētu studijas Latvijā, 80% ir gatavi mācīties krievu valodā, 15–20% angļu valodā un tikai dažos gadījumos studenti var un vēlas mācīties latviski. Tomēr nešķiet, ka Latvijas politiķiem tas būtu skaidrs signāls izglītības eksporta liberalizēšanai. Kaut arī Latvijas politiķi nav formulējuši valsts nostāju pret ārvalstu studentiem, tajā skaitā pret īpašo ārvalstu studentu grupu — trešo valstu valstspiederīgajiem, valsts rīcībpolitikā ir vērojama atšķirīga attieksme pret šiem studentiem.

Jaunieši, kuri vēlas studēt krievu valodā un kuri ir bijušās Padomju Savienības valstu pilsoņi, ir viena no Latvijas izglītības kā eksporta preces tiešajām mērķauditorijām. Taču pastāv uzskats, ka „krievvalodīgā” studentu grupa, integrējoties Latvijas krievvalodīgajā vidē, potenciāli var padziļināt Latvijas sabiedrības sašķeltību. Tieši šī riska dēļ Saeimas politiķiem ir tik grūti rast vienošanos par to, ka valsts augstskolas varētu piedāvāt mācības arī citās, ne tikai valsts valodā. Tādēļ par spīti pieprasījumam pēc augstākās izglītības pakalpojumiem krievu valodā un par spīti nepieciešamībai piesaistīt augstskolām finansējumu no izglītības eksporta, cerības, ka Latvijas politiķi dos tiesības valsts augstskolām attīstīt programmas krievu valodā, vismaz tuvākajā laikā nez vai piepildīsies.

Ārzemniekiem jāstudē Latvijā. Kā norāda Tatjana Volkova, globalizācijas procesi ir būtiski mainījuši arī augstākās izglītības pakalpojumus. Tie ir kļuvuši globāli, bet studenti — globāli patērētāji. Arī Latvijas augstskolas jau tagad ir pakļautas globālajai konkurencei — tās konkurē starptautiskajā vidē, un arī studentiem pavērušās iespējas augstākās izglītības pakalpojumus saņemt citviet un uz izdevīgākiem nosacījumiem. Vai apstākļos, kad valsts finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai ir sasniedzis kritisko robežu, mēs apzināmies globālās konkurences cīņas par talantu piesaistes ietekmi uz valsts konkurētspēju ilgtermiņā un vai mēs esam tai gatavi?

Vai mēs apzināmies, ka visvērtīgākais Latvijas resurss ir izglītots un radošs cilvēks, kā tas ir definēts Nacionālajā attīstības plānā?[8] Spriežot pēc pašreizējās situācijas, kad Augstākās izglītības likums joprojām gaida izskatīšanu 2. lasījumā Saeimā, Latvijas politiķiem priekšā vēl daudzas būtiskas izšķiršanās, lai ar pilnām tiesībām varētu apgalvot, ka Latvijā izdevies nodrošināt kvalitatīvu augstāko izglītību. Tādu izglītību, kas dotu augstu pievienoto vērtību valsts ekonomiskajai attīstībai, gan augstskolu absolventiem sekmīgi iekļaujoties darba tirgū un uzņēmējdarbībā, gan arī nodrošinot augstākās izglītības eksportu.

*Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, taču rakstā iekļautā informācija ir vienīgi biedrības Risinājumu darbnīca speciālistu viedoklis un neatspoguļo Latvijas vai ES institūciju oficiālo viedokli.

__________________

[1] Biedrība „Risinājumu darbnīca”, projekts „Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem” (Nr. 2007/1.3./4 ).

[2] Ceļvedis „Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem” publicēts vairāku augstskolu un studentu pašpārvalžu mājas lapās.

Latviski: http://www.bsa.edu.lv/lang/lat/kompas_lv.pdf

Krieviski: http://www.bsa.edu.lv/kompas_ru.pdf

Angliski: http://www.bsa.edu.lv/lang/eng/kompas_en.pdf

[3] Biedrība „Risinājumu darbnīca”, Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem: Ziņojums un ieteikumi politikas veidotājiem. Autoru kolektīvs: Aija Karlsberga, Zinta Miezaine, Ausma Pastore, Andra Damberga.

http://www.workshopofsolutions.com/index.php/lejupldes/cat_view/12-ziojums

[4] http://www.saeima.lv/kastors/aktualitates.jsp?page=saeimas-zinas&id=14872&p=21

[5] IzM statistika, 2009. gads. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Registri_statistika/09Starpt-sadarb-2009.pdf

[6]„ Izglītības eksports – vēlme bez seguma.” I.Bergs, Biznesa augstskolas „Turība” Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors. 29.10.2009. http://www.kapitals.lv/raksti/izglitibas-eksports-velme-bez-seguma

[7]http://www.saeima.lv/kastors/aktualitates.jsp?page=saeimas-zinas&id=14872&p=21" target="_new"> http://www.saeima.lv/kastors/aktualitates.jsp?page=saeimas-zinas&id=14872&p=21

[8] Tatjanas Volkovas, Rektoru padomes priekšsēdētājas, Banku augstskolas rektores un NAP ekspertu darba grupas vadītājas raksts "Autonomija valsts interesēs", 18.04.2009., laikraksts "Diena"

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis - AndraD 16.04.2010 09:45
"Privātajās augstskolās krievvalodīgajās programmās 2009.g. mācījās 31% jeb 9171 students[..]"

Tie ir visi krievvalodīgie vai krievvalodīgie ārvalstnieki?

Es Jums pilnībā piekrītu, ka Latvijai ir (pie tam ne pirmo gadu) lieliska iespēja kļūt par izglītības centru uz kuru brauc turīgi (un ne tik turīgi, ja izdodas izveidot stipendiju sistēmu ārvalstu studentiem) Krievijas studenti, kuri šeit var gūt "Eiropas" izglītību. Protams, kā pati atzīmējāt, šeit ir ne tikai likumdošanas jautājums (tai skaitā imigrācijas likumdošanas), bet arī mārketinga - gan šaurā, augstskolu mārketinga, gan Latvijas, kā civilizētas valsts, kurā krievus nesit reklāma uz austrumiem no Zilupes.

Vēl viens visnotaļ sarežģīts jautājums ir vai Latvija spēj piedāvāt ārzemniekiem interesantu izglītību - gan no prestiža, gan kvalitātes viedokļa (tas nav viens un tas pats).

Jebkurā gadījumā, Jūs rakstāt par aktuālu un perspektīvu tēmu, taču uz manis uzdotajiem jautājumiem, manuprāt, vajadzētu atrast atbildes, tad argumenti būtu pārliecinošāki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AndraD - Skeptiķim 31.03.2010 12:35
Piekrītu, ka situāciju var nedramatizēt, taču jautājums ir kur citur, - ja mēs varam palielināt ārvalstu studentu skaitu Latvijā (un vieta izaugsmei pilnīgi noteikti vēl ir), vai to nebūtu vērts darīt? Ir sastopams komentārs, "ja viņiem nepatīk, lai nebrauc" - bet vai tas ir konstruktīvi? Ko ar to iegūstam mēs un mūsu augstākā izglītība?

Šobrīd viens no scenārijiem (bet vai pozitīviem mūsu, Latvijas, augstākās izglītības attīstībai) varētu būt tāds, ka Latvija kļūst par valsti, kurā ir lielākais ārvalstīs studējošo iedzīvotāju skaits Eiropā (es, protams, provocēju, bet vai tad mūsu latviskā augstākā izglītība neiznīktu?).

Patiesībā ir grūti atrast adekvātu piemēru, jo mums, salīdzinājumā ar Beļģiju, Dāniju un Luksemburgu ir liela priekšrocība - mēs varētu uzņemt ļoti daudzus krievvalodīgos studentus, un studentu dotais ieguldījums ir aprēķināts.

Privātajās augstskolās krievvalodīgajās programmās 2009.g. mācījās 31% jeb 9171 students (būtu vairāk, bet problēmas ar imigrāciju un studiju programmu reklamēšanu, kamēr valsts augstskolās nav šādu programmu, tikai daži priekšmeti RTU, līdz ar to - 0%... (IZM 2009.gada dati).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis - Autorei 29.03.2010 09:35
"Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu universitātēs ārvalstu studenti veido aptuveni 10% no studējošo kopskaita, bet Latvijā patlaban mācās tikai 1715 ārvalstu studenti jeb 1,5% no kopējā studentu skaita."

Ņemot vērā, ka Latvijas studējošo skaita īpatsvara ziņā nav normāls gadījums (mums ir viens no augstākajiem studējošo īpatsvariem pasaulē), vai nebūtu saprātīgāk salīdzināt nevis ārvalstu studentu īpatsvaru studējošo vidū, bet to attiecību pret valsts iedzīvotājiem? Vai tad situācija arī būtu tik dramatiska?

"Īpaša ārvalstu studentu grupa Latvijā ir tā, kas šeit ierodas no valstīm ārpus ES. Šie studenti citur Eiropā, piemēram, Lielbritānijā, dod lielu ieguldījumu augstākās izglītības budžetā."

Man šķiet, ka Lielbritānijai ir īpaša vēsturiska situācija, vai ne? Vai adekvātāks piemērs nebūtu tādas valstis kā Beļģija, Dānija, Somija, Luksemburga utml., kuras kaut nedaudz līdzinās Latvijai?

"Tieši šī riska dēļ Saeimas politiķiem ir tik grūti rast vienošanos par to, ka valsts augstskolas varētu piedāvāt mācības arī citās, ne tikai valsts valodā."

Pēc šī apgalvojuma prasīt prasās statistikas dati par to cik ārvalstu studentu ir privātajās augstskolās, kurās mācības tiek piedāvātas krievu valodā. Vai procents ir jūtami virs 1,5? Ja jā, tad Jums droši vien taisnība, ka vienošanās steidzami jāatrod, jo citādi tiek laista vējā iespēja gūt ienākumus no šādiem studentiem.

Saistītie raksti

Nedrošais patvērums politika.lv

Citi autora darbi