Šurp, partijas, uz skolu! 6

Dīvainais priekšlikums nemainīt izglītības ministrus dzirdēts vairākkārt. Kā jau ar katru vairākas reizes atkārtotu ideju, kaut kas tajā sāk pievilkt, īpaši ja nemainīga ministra atnākšana beidzot mainītu ministrijas darbības stilu.

Iesaki citiem:
Uzskol 255x203(1)

Sarunās par skolotāju nedienām bieži tiek piesaukta vēl padomju laikos populārā tēze, ka skolotājs ir ideālistu un pašaizliedzīgu cilvēku profesija. Gribas cerēt, ka Izglītības un zinātnes ministra portfeļa pievilcība partiju acīs ir saistīta tieši ar politiķu ideālismu un pašaizliedzību, nevis ar kuplo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārvaldīto īpašumu sarakstu un leģendāro, vienkāršam prātam neaptveramu, budžeta struktūru, kurā apmaldījies jau ne viens vien konsultants, cenšoties saskatīt tajā atbilstību stratēģiskajiem mērķiem.

Tomēr arī ideālistu darbu izglītības lauciņā drīkst apspriest skeptiski novērotāji. Tāpēc jaunajam mācību gadam sākoties un vēlēšanām tuvojoties, analizēšu aizejošās Saeimas partiju paveikto izglītības politikas jomā.


JL: Dziesmas, tumsonīgie spēki un ugunsdzēsēja ikdiena

Pirmais 8.Saeimas izglītības ministrs daļai sabiedrības palika atmiņā kā principiāls cīnītājs pret tumsonīgajiem spēkiem un krievu skolu aizsardzības štāba dziesmas varonis – tas ir Kārlis Šadurskis no Jaunā laika (JL). Spožā epitetu apmaiņa starp ministru, kurš par katru cenu gribēja reformu, un nereģistrētās, bet nezināmu avotu dāsni atbalstītās organizācijas aktīvistiem, aizēno K.Šadurska paveikto sociālo zinību standarta saskaldīšanā, izdalot no tā atsevišķu priekšmetu “Ētika”, kuram kā vēlams aizvietotājs tika pievienota kristīgā mācība.

Dažiem īpaši ciniskiem postmodernās visatļautības apoloģētiem toreiz likās, ka jauna priekšmeta ieviešana skolās bija sasteigta, kā arī bija zināmas šaubas par to, vai tik sarežģīts priekšmets kā ētika vislabāk ir apgūstams sākumskolā. Tomēr ministrs un viņa līdzgaitnieki no IZM bija pārliecināti, ka liekai sarežģītībai ētikā nav vietas, jo mūsdienu materiālisma apstākļos vienkārši “vajag kādu vērtīborientējošu priekšmetu”, vēlams – no pirmās klases.

Savukārt aizdomīgā sociālo zinību standarta ieviešana tika atlikta uz vēlākiem laikiem, tāpat kā skolotāju algu paaugstināšana, kurai saskaņā ar iepriekšējo Izglītības attīstības koncepciju vajadzēja noritēt ātrāk, nekā tas notika dzīvē. Vienaldzīga attieksme pret jebkura veida stratēģijām bija manāma arī tajā, ka IZM neizmantoja iespēju ieviest vidējā termiņa darbības stratēģiju, kaut gan 2003.-2004. gadā šāda iespēja tika piedāvāta.

Otrās JL ministres, valodnieces Inas Druvietes, klātbūtne ministrijā bija redzama pēc pastiprinātās uzmanības valsts valodas politikas jautājumiem. Turpinājās izglītības satura reforma, kaut gan kliboja skolotāju tālākizglītības politika. Ministres ierosinājumu vidū bija arī ļoti mūsdienīgas idejas, piemēram, par bilingvālās izglītības ieviešanu svešvalodās, tomēr tieši tās netika realizētas.

Jāņem vērā, ka pēc divu iepriekšēju kolēģu neprasmīgas komunikācijas ar mazākumtautību skolu reformas pretiniekiem, ministrei nācās strādāt mērenā ugunsdzēsības režīmā. Klusi un gandrīz nemanāmi nomira Induļa Emša valdības slepenais reformas sabotāžas ierocis – Mazākumtautību izglītības likumprojekts, par kuru sīkāk nākamajā sadaļā.

Līdzīgā veidā, ugunsdzēšanas režīmā notika mēģinājumi atbrīvot IZM no iespējamiem korumpantiem un labu darbu sabotētajiem. Kadru rotācija ministrijā, JL otrajā valdīšanas posmā, sasniedza titāniskus apjomus, bet ierēdņu amatu aizpildīšana ar kompetentiem kandidātiem izrādījās kutelīgs uzdevums, kas JL neizdevās tik labi kā korumpantu padzīšana. Kapacitātes trūkums ministrijā kļuva īpaši redzams, kad pienāca laiks noteikt prioritātes jaunajam programmēšanas periodam struktūrfondu apguvē.


LPP: Slepenais likumprojekts un neatnācis inspektors

Starp pirmo un otro jauno laiku viļņiem ministriju vadīja Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārstāvis Juris Radzevičs, kura galvenās sabiedrībai redzamas rūpes bija, nesaniknojot mūsu nosacīti labējās partijas, tomēr sasniegt izlīgumu arī ar nosacīti kreisajiem mazākumtautību skolu reformas jautājumā. LPP galvenais ierocis šajā grūtajā brīdi bija teju slepens likumprojekts, kas izglītības politikas vērotāju uzmanības lokā pirmo reizi “uzpeldēja” Mazākumtautību izglītības kunsultatīvās padomes sēdē. Pēc tam tika veidota ne mazāk slepena darba grupa, kas pilnveidoja un papildināja šo konsultatīvās padomes locekļu gara darbu. Likumprojekta kopijas neuzkrītoši cirkulēja LPP pietuvināto un ne tik pietuvināto ekspertu aprindās, bet acīmredzot neieguva politiskā vairākuma pārstāvju atbalstu.

2004.gada 1.septembrī likumprojekta liktenis bija vēl visai neskaidrs. Krīzes saasinājums tika novērsts, izmantojot postsociālisma valstīm raksturīgu noklusēšanas taktiku: pēc 2004.gada 1.septembra mazākumtautību skolās kādu laiku pat gribot nevarēja sastapt nevienu izglītības inspektoru.


ZZS: Rūgta raža

Par iepriekšējo ministru nekonsekventās politikas loģisku turpinājumu un rūgto augļu lasīšanas laiku kļuva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdīšanas posms. Līdzās ar JL nacionālpatriotiskām iniciatīvām vēstures mācīšanas jomā tika klusi nobremzētas arī vajadzīgas, kaut gan ne visai kvalitatīvi sagatavotas pārmaiņas IZM iekšējā struktūrā. Inerces piesātinātās ministrijas reorganizācijas plāni joprojām tiek laiku pa laikam piesaukti, bet šī raksta tapšanas brīdī vēl nebija nesuši reālus rezultātus. Arī iecerētā Zinātnes padomes darbības principu un zinātnes finansēšanas struktūras revīzija līdz galam nav ieviesta. Turklāt neatrisinātu partiju strīdu dēļ vairākus mēnešus IZM palika arī praktiski bez valsts sekretāra. Ņemot vērā to, ka no ministrijas struktūras kapacitātes atkarīga struktūrfondu naudas lietderīga ieguldīšana cilvēkresursu jomā un zinātnes attīstībā, pārmaiņu lēnajam tempam var būt tālejošas un ne visai iepriecinošas sekas.

Vēl zīmīgāks ir Izglītības attīstības koncepcijas 2006.-2010.gadam liktenis. Šis projekts, tāpat kā IZM struktūras reorganizācijas projekts, tapa vēl JL ministres laikos, bet līdz šim palicis tikai pamatnostādņu projekta statusā. Plašai sabiedrībai netiek paziņots, kas līdz šim kavējis projekta virzīšanu apstiprināšanai. Ņemot vērā, ka iepriekšējās koncepcijas darbības termiņš beidzās 2005.gadā, valstī pašlaik nav apstiprinātas izglītības attīstības koncepcijas. Dokumenta neesamība, protams, nav nāves spriedums attīstībai kā tādai, bet liecina par to, ka valstij un politiskajai elitei nav vienotas, publiski izdiskutētas un plaši akceptētas izpratnes par to, kā nākotnē būtu jāattīsta izglītība. Tas ir visai dīvaini, ņemot vērā NAP akcentu uz zināšanu ekonomikas attīstības jautājumiem.


Varbūt tomēr nemainīt ministru?

Vienotās stratēģijas neesamība nosaka arī nekonsekventu pieeju izglītības politikas iniciatīvām. Bez bēdīgi slavenā Mazākumtautību izglītības likumprojekta bija arī citas jauninājumu idejas. Piemēram, ministres Inas Druvietes pasludinātais atbalsts bilingvālās izglītības ieviešanai visās skolās, lai uzlabotu svešvalodu zināšanas valstī, palika retorikas līmenī, un tam nebija tālejošu seku apstiprinātos politikas dokumentos vai budžetā. Nebija manāma arī JL pārstāvju dedzīga vēlme aizstāvēt šo iniciatīvu Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšā. Kā attiecīgā balsojuma dienā izteicas komisijas loceklis Dz. Ābiķis (Tautas partija), “ar ministres piekrišanu mēs šo jautājumu svītrojām no darba kārtības.”[1] Šeit vietā piebilde, ka jebkurai komisijai būtu daudz grūtāk noraidīt vērtīgas izglītības politikas iniciatīvas, ja tās tiktu iepriekš piedāvātas plašai diskusijai profesionāļiem un sabiedrībai, un tiem tiktu piesaistīts izglītības vadītāju un aktīvu nevalstisko organizāciju atbalsts.

Toties publiskā konsensa neesamība ir ļoti izdevīga zibenīgu, politiski motivētu pārmaiņu ieviešanai. Tai pašai ministrei, pamatojoties uz vienas sabiedriskās organizācijas sasauktās konferences deklarāciju, pietika laika un iespēju saskaldīt ar lielām pūlēm apdomīgi izveidoto vēstures priekšmeta standartu, lai ieviestu atsevišķu Latvijas vēstures priekšmetu. Tas, ka liela daļa vēstures skolotāju, kurus pārstāv Vēstures skolotāju asociācija, kā arī dažas akadēmiskas autoritātes izteicās pret šo jauninājumu, netika uzskatīts par gana svarīgu pamatu, lai veiktu padziļinātu jautājuma izpēti. Tā vietā patriotiskās audzināšanas entuziastu grupai tika uzdots steidzami izveidot jaunu standartu, kura liktenis, protams, kļuva miglains uzreiz pēc IZM politiskās vadības maiņas.

Tieši par to arī ir pēdējā piebilde IZM veltītajā sadaļā. 2004.gadā pirmo reizi dzirdēju kādas mazākumtautību skolas skolotāju domas, ka izglītības politika klibos, kamēr izglītības ministri nevarēs palikt amatā neatkarīgi no valdību maiņas. Toreiz paraustīju plecus, kārtējo reizi brīnoties par pedagogu neizglītotību demokrātiskās pārvaldības jomā. Kopš tā laika dīvainais priekšlikums nemainīt izglītības ministrus dzirdēts jau vairākas reizes, arī no izglītības ekspertiem. Kā jau ar katru vairākas reizes atkārtotu ideju, kaut kas tajā sāk pievilkt, īpaši ja nemainīga ministra atnākšana beidzot mainītu ministrijas darbības stilu.


Un ko tad pārējie?

Pārējās partijas, nebūdamas tieši atbildīgas par izglītības politikas sūro ikdienu, varēja atļauties krāšņus izteikumus un brašas iniciatīvas. Ar pēdējām īpaši izcēlās kreisā spārna pārstāvji, noteikti zinot, ka viņu priekšlikumus (kas dažādos radošos veidos piedāvāja piebremzēt vai atcelt mazākumtautību skolu reformu) neatbalstīs politiskais vairākums, toties ar radošumu un drosmi var vienmēr izpelnīties elektorāta atzinību.

Labējo partiju pārstāvji savus radošus spēkus koncentrēja vienā, bet ļoti iespaidīgā, balsojumā, kad atbalstīja ieceri turpmāk mazākumtautību valodā pasniegt tikai ar etnisko identitāti saistītus priekšmetus. Neērta kolektīva apmulsuma sajūta, pēc grozījumu atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai, lika meklēt slepenus ienaidniekus savējo rindās (vismaz vienas labējās partijas deputāti grozījumu projektu uzskatīja par citas labējās partijas provokāciju). Ideoloģiskiem oponentiem klājās vieglāk, ko apliecina viena PCTVL deputāta publiski uzdotais jautājums, vaicājot pēc grozījumu projekta autora: “Es gribu zināt, kurš ir šis krievu tautas ienaidnieks?”


Viss notiek

8.Saeimas pastāvēšanas pēdējais mēnesis diez vai ieviesīs lielas pārmaiņas izglītības laukā. Kā parasti, pirmajā septembrī skolās sākas darbs, kaut gan pašu skolu skaits nemitīgi sarūk skolu tīkla optimizācijas rezultātā. Kā jau vairākus gadus, skolēnu pieeju kvalitatīvai izglītībai nosaka skolas ģeogrāfiskais izvietojums un to, kā paveicas ar skolotājiem, tomēr Rīgas un citu pilsētu skolēnu izglītības līmenis pamazām izlīdzinās, kā to parāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) valstu salīdzinošs pētījums. Sliktāk klajas tiem skolēniem, kuri sociālu vai citu apstākļu dēļ zaudē motivāciju mācīties. Viņus gaida ne visai efektīvas korekcijas klases, kur spīdošo perspektīvu vietā tiks piedāvāts apgūt galdnieka palīga vai šuvējas amatu. Uz Īriju aizbraukušo vecāku vietā skolēniem drīz piedāvās Latvijā beidzot ieviestus skolotāja palīgus. Un tomēr - viss notiek!


_______________________

[1] Saeimas stenogramma , 16.06.2005.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolasbērns 13.09.2006 08:38
Vai vārds "partijas" virsrakstā nav domāts kā uzruna?

Man mācīja, ka uzruna jāliek komatos - t.i., komats pirms un pēc tās, nevis tikai pēc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Andis 10.09.2006 16:13
Man liekas,ka Satversmes interpreteetaaji raksta,ka Ministru kabinetu kabinetu sastaada no speejigaakajiem Saeimas deputaatiem.Kas ir tie,kas paliek straadaat Saeimaa? Otkaart,vai nebuus taada diivaina situaacija,ka ministrs parstaaves opoziiciju.Opoziicijai ir jakritizee poziicija,nevis pashai sevi,vai ne taa?

Juus sakaat,ka slikti esot tas ,ka Greishkalns nevareejis nosaukt savus labos darbus.Citi atkal saka ,ka tas esot bijis ljoti labi,ka bijis ministrs bez reformatora manijas,kas ljaavis visam riteet savaa gaitaa.Galu galaa varu Jums nosaukt taadu ministri-Silvu Goldi,kas savus labos darbus pierakstiija sarakstaa (ljoti garaa ,ja kas-virs 100 punktiem liekas).Jusupraat tas vareetu buut pareizi?Bet citiem,kas to lasiija,bija daudz jautriibas:)Un veel bija tas puisis ar to rotalju pistoliiti,arii jautrs zeens.Tas nu taa,ja jau mees apriezham personaalijas.

Bet ja apspriezh ministriju kaa sisteemu,tad atcereesimies to,ko tagad censhas labot-liegumu straadaat par pedagogu vai pasniedzeeju ,ja nav speciaalaas pedagogiskaas izgliitiibas.Vai kur labi bija birokraatijai,kad no profeneem meta aaraa ,teksim,elektriku vai mehaaniku pasniedzeejus!"Cilveeks bez izgliitiibas,bez papiira nav iisti cilveeks!" Liidz augstskolaam toreiz veel netika,laikam rokas bija par iisaam,bet arii buutu jautri,kad attiriitu,teiksim LU profesoru rindas."Nepietiek tikai ar to ,ka tev ir papirs.Vajag Isto Papiiru!"Nu nekas,naaks jauns ministrs ,kas zin tiks klaat arii profesoriem:)

Kas attiecas uz plaaniem par Izliitiibas un zinaatnes attistiibu,tad kaa Jums liekas,tad kadas kvalitates un satura plaanu vareetu sarazhot IZM? Ta ka priecaajieties,ka nav.Jo jums ir iespeeja! Izgliitiibas un zinaatnes darbinieki,kam tas nav vienaldzigs,var radiit pashi savu plaanu.Istu un deriigu.Tas pats attiecas uz uzneemeejiem un uzneemumu vadiibu ,kuri suudzas ,ka valstij nav strateegijas un kvalitatiivu plaanu.Jaa piekriitu ,tas ir ljoti komplicets un darbietilpiigs produkts-shadi reali plaani.Pat ES pamatplaans-t.s.Lisabonas strateegija ir piedziivojusi totaalu fiasko,kur te briiniities par mazo Latviju:)Un ko saakumaa dariit?1 apzinaat liidziigi domaajoshos ,kontakteeties uzveidot inicatiivas grupu2Masu infoirmacijas liidzekli3organizeeshanaas utt.Tur ir simtiem faktoru,

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 10.09.2006 15:39
(turpinu)

"DDD" slejaas-visaadas intervijas un tml.Taapat K.Shadurskis ir ari citaadi draudzejies ar drosmiigajaam un talantiigajaam zhurnaalisteem no shii laikraksta.Vispaar,shajaa Krievijas vestnieciibai tuvajaa avizee ir daudz laba un interesenta.Tachu...pieljauju,ka atseviskju minoritaashu vai vestnieciibu darbonji vareetu savaadaak skatiities uz shiim lietaam,vinji atseviskjos gadiijumos pat ir taadi kaa sashutushi,piemeeram Bukingolta kungs,un taapeec vinjupraat labaak buutu ka izgliitiibas ministra amataa buutu kads sapraatiigs korumpants nekaa shaads patriotisks ideaalists.

Protams komentaara autors AK vareetu iebilst:"josif,ko tu muldi!DDD nav Krievijai tuvs laikraksts,bet gan naidiigs Krievijai un visiem krieviem.Es pats esmu Krievijai tuvs,tapeec to zinu labaak" Kaa es uz to vareetu atbildeet?Shis zhurnaalistes,latvieshu Zhannas de Arkas,tiek regulaari ieluugtas uz Krievijas pasaakumiem,un "draugos" vinjas lika bildiites-teiksim-"Baltijas forums"-Luk Krievijas prezidenta padomnieks Modests un re kur-vinjas.Vai arii Krievija riiko lepnu banketu-tur ir shampaanietis,ikri sarkanie un melnie,un tur arii ir vinjas.Bet josifa tur nav(( Vai tas ir pareizi? Jaa protams,nacas redzet fochenes"Karlis un vinjas" vai "Leopolds un vinjas"Vai teiksim to ,ka Krievijas prezidents Putins aicinaas krievus aicinaas maajaas vinjas zinaaja sen un zinaaja kaapeec."nevienam mees Latvijas nedosim",taapeec.Protams,man patiik Karlis Shadurskis,tomeer zinu taadus,kam vinja draudziiba nepatiik.Prezidente pa piemeeram.Un vispaar.Kulturas ministram vajag buut kulturaalam,veseliibas ministram-veseliigam,bet izgliitiibas ministram-izgliitotam,vai ne taa?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - AK 10.09.2006 10:25
LPP internacionaala ir taadaa izpratnee,ka biznesam,ekonomikai nav tautiibas.Tas noziime,ka nav buutiski ar ko tirgojas-ar Austrumiem vai Rietumiem,galvenais ir nopelniit.Var tirgoties ar abiem ,ja sanaak.Tachu Austrumu sarunu partneri neveelas ,lai mums buutu normals bizness Rietumos.Protams ir bijushas runas par kopiigaam vertiibaam,teiksim homoseksualitaates jautaajumaa.Vai teiksim ideja par referenduma riikoshanu Abrenes jautaajumaa.Taa kaa pagaidaam naksies knapinaaties ar ES fondiem,iecietiigaak skatiities uz Briseles veertiibaam:)

Ekonomika -tas ir pamatfaktors ari jautaajumos,kas saistiiti ar IZM.Ipashumi,iipashumi...Arii par skolotaaju ideaalismu autore ieminas.Iespeejams "jabuutiibas" kategorijaas.Praksee ideaalisms nav noveerojams paraak biezhi,toties prasme aizstaaveet savas materiaalaas veertiibas gan:)Esmu redzzejis kaa Izgliitiibas sisteema malj un lauzhj ideaalistus...Starp citu,tie ir muus beerni,kas tajaas skolaas tiek mociiti.Man zinaama pasniedzeeja deels teica"skola-tas ir beernu cietums".

Ir viena lieta,ko autore nepiemineeja,bet ko vareeja piemineet JL izgliitibas ministru sakarra.Gan K.Shadurskis,gan I.Druviete ir bijushi biezhi viesi manis iemiiljotaa laikraksta

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andis 08.09.2006 22:52
Nesapratu, kas tur tik slikts un runājošs pretim demokrātijai, ja izglītības un zinātnes ministrs nemainītos līdz ar LR valdību maiņām. Ir taču vienreiz jāskatās tālāk uz priekšu un jādomā par valsts attīstību, nevis par vietu pie siles!

Valdošo partiju ĪSTO attieksmi pret izglītību atspoguļo ne jau 'TUKŠĀ MULDĒŠANA pirmvēlēšanu laikā, bet tieši tas, ka LR šobrīd neeksistē apstiprināts plāns izglītības un zinātnes attīstībai tuvākajos gados.

Par labu tam, ka ministrs nebūtu jāmaina tikpat bieži kā mainās valdības, liecina tādu personu darbība IZM ministra postenī kā Grīnblats un Greiškalns (pēdējais pat nevarēja atcerēties, ko labu varētu būt paveicis šajā postenī). IZM nav vajadzīgi gadījuma cilvēki ministra postenī!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - autore 05.09.2006 20:37
"vienā, bet ļoti iespaidīgā, balsojumā, kad atbalstīja ieceri turpmāk mazākumtautību valodā pasniegt tikai ar etnisko identitāti saistītus priekšmetus. Neērta kolektīva apmulsuma sajūta, pēc grozījumu atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai"

Izskatās, ka Jūs runājat par šo balsojumu, kur spilgti izpaudās tādas "internacionālas" partijas kā LPP būtība. Precizēšu, ka minētie grozījumi bija atcelti 3. lasījumā, apbrīnojami mainoties daudzu deputātu nostājai 2 nedēļu laikā.

Saistītie raksti
Citi autora darbi