Atslēgvārdi:

SuperAmerika nepadodas 8

Kā imigrantu nācija Amerika ir balstījusies ne tik daudz uz kopējām asinīm, kā uz kopējām idejām un ideāliem, un ASV neviens bez cīņas netaisās atdot savas superspēka pozīcijas.

Iesaki citiem:

ASV 20. gadsimtā ir dominējusi pasaules politikā, ekonomikā, zinātnē un kultūrā. Kopš Romas Impērijas sabrukuma ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kuras spēku var pielīdzināt visu pārējo pasaules valstu kopīgo spēku kombinācijai. Lai gan ASV pārdzīvo dziļāko ekonomisko krīzi kopš Lielās depresijas un nenoliedzama ir citu lielvalstu straujā attīstība, apgalvojumi par ASV norietu un jaunas starptautiskās sistēmas kārtību pagaidām vēl ir pāragri.

ASV vienmēr ir paticis izcelt savu unikalitāti un spēku. Amerika ar 14 triljoniem dolāru iekšzemes kopprodukta (IKP) ir pārliecinoša ekonomikas līdere, veidojot gandrīz trešdaļu no visas pasaules ekonomikas.[1] Militāro izdevumu ziņā ASV gadā tērē 48% no visu pasaules valstu militārajiem izdevumiem kopā - gandrīz tikpat, cik pārējās valstis, kopā ņemot, – 711 miljardus dolāru.[2] Tomēr straujā Ķīnas, Indijas, Brazīlijas un citu valstu attīstība ir atjaunojusi jautājumu par to, vai ASV spēs saglabāt savas vadošās pozīcijas arī 21.gadsimtā. Kā norāda CNN politikas eksperts Farīds Zakaria (Fareed Zakaria), tad jau tagad Londona ir galvenais biznesa darījumu centrs, aizstājot Ņujorku; augstākā celtne pasaulē atrodas nevis ASV, bet gan Apvienotajos Arābu Emirātos, savukārt arī amerikāņu „nacionālais” sporta veids – iepirkšanās - sāk zaudēt savas līderpozīcijas Ķīnai. [3] Lai gan šāds salīdzinājums ir galvenokārt simbolisks un neattēlo reālos politikas vai ekonomikas spēku samērus, tomēr ideja par būšanu pirmajiem visās jomās ir viena no Amerikas kultūras pamatvērtībām. Šo pašizveidoto ideālu nerealizēšana ASV tiek uztverta pietiekami sāpīgi, lai debates par Ameriku kā vienīgo pasaules superspēku tiktu atjaunotas.



Klupšanas akmens – ārpolitika

Pēdējo astoņu gadu laikā kā galvenais apdraudējums ASV līderpozīcijām pasaulē ir bijusi politiskā, it īpaši – ārpolitiskā, nespēja. Iebrukšana suverēnas valsts teritorijā, sistemātiska starptautisko likumu neievērošana, Izraēlas – Palestīnas krīzes padziļināšana un Gvantanamo noziegumu slēpšana ir tikai dažas no bijušā ASV prezidenta Džordža W. Buša neveiksmēm. Bijušā Teksasas gubernatora popularitātes reitings, atvadoties no Baltā nama, būs grūti pārspējams – aptuveni 70% amerikāņu nepiekrita Buša realizētajai politikai. [4] Bijušā prezidenta darbību būtiski ietekmēja arī tas, kā pārējā pasaule redz ASV. Tikai 30% starptautiskās sabiedrības atzīst, ka ASV darbība ir atstājusi pozitīvu ietekmi uz pārējo pasauli, kamēr 51% aptaujāto redz ASV kā negatīvu elementu pasaules politikā. [5]

Šogad Amerika ar lielu entuziasmu sagaidīja savu jauno līderi Baraku Obamu, kuram tad arī ir uzticēts atjaunot ticību ASV politikai. Obama nekavējoties iemantoja neapskaužamus ārpolitikas izaicinājumus, no kuriem nozīmīgākie ir attiecību veidošana ar Krieviju pēc Gruzijas konflikta, divu kodolvalstu – Indijas un Pakistānas - saspīlētās attiecības, Ziemeļkorejas jaunos raķešu izmēģinājumi, Irānas ietekmes mazināšana Tuvajos Austrumos. Lai gan Obamas prezidentūra vēl nav sasniegusi 100 dienas, noteiktas ārpolitikas izmaiņas ir redzamas jau tagad. Galvenā iezīme ir tā, ka Obama cenšas ietekmēt ārpolitikas procesus, balstoties uz atvērtu diplomātiju (soft diplomacy), nevis militāru spēku. Sāktā attiecību liberalizācija ar Kubu un iespējamā dialoga veidošana ar Irānas līderi Ahmedinedžadu ir diametrāli pretēja pieeja salīdzinājumā ar Bušu.

Tajā pašā laikā Obama nav pilnībā atmetis arī militāras iejaukšanās iespējamību. Atgriezies no desmit inaugurācijas ballēm, Obama ātri vien autorizēja raķešu uzbrukumu Afganistānas – Pakistānas robežai, nogalinot 17 cilvēkus, tajā skaitā arī trīs bērnus un četrus civiliedzīvotājus. Minētā ir Pakistānas sniegtā informācija, jo ASV uzbrukums ieguva ļoti mazu publicitāti. [6] Arī karavīru izvešana no Irākas notiek daudz lēnāk, nekā Obama bija solījis priekšvēlēšanu kampaņā. Lielāko daļu karavīru tagad ir plānots izvest līdz 2010. gada augustam. Tomēr Obamas realizētā ārpolitika ir izrādījusies daudz sabalansētāka, nekā daudzi to bija iedomājušies. Lai gan pašlaik vēl ir pāragri izdarīt tālejošus secinājumus par Obamas ārpolitikas efektivitāti, lielākā daļa politikas komentētāju ASV (izņemot dažus skeptiski noskaņotus neoliberāļus) uzskata, ka Obama savu politiku veido pareizajā virzienā un ārpolitika ar laiku var sākt kalpot kā ASV spēks nevis klupšanas akmens.



Ekonomika vispirms

Ja Irākas karš bija viens no centrālajiem debašu jautājumiem 2008. gada priekšvēlēšanu kampaņā, tad jau pēc Obamas zvērasta nodošanas un stāšanās amatā ārpolitikas jautājumus ātri vien aizēnoja straujā ekonomikas lejupslīde vai, kā citi domā, – recesija. USA Today/Gallup veiktās aptaujas rāda, ka 64 % amerikāņu svarīgākais jautājums ir ekonomika un ar to saistītie procesi – nodarbinātība un veselības aprūpe. Vairs tikai 11 % amerikāņu karu Irākā un Afganistānā uzskata par prioritāti. [7] Par ASV ekonomikas krīzi ir rakstīts daudz, un viedokļi par tās iespējamo atveseļošanās laiku ievērojami atšķiras. Pat tādi izcili ekonomisko procesu pazinēji kā Vorens Bafets (Warren Buffet) nav gatavi prognozēt precīzu atveseļošanās laiku, vien norādot, ka kādreiz jau ekonomikai būs jāatgriežas iepriekšējā līmenī.

Ja ASV viens no ekonomikas pamatiem - auto industrija Detroitā - ir uz sabrukšanas robežas, viens no bagātākajiem ASV štatiem – Kalifornija - prasa valdībai finansiālu palīdzību un bezdarbs sāk tuvoties Lielās depresijas līmenim, tad krīze ir pietiekami nopietna, lai ar laiku varētu sākt apšaubīt Vašingtonas spējas vienpersoniski ietekmēt pasaules notikumus. Jau tagad ASV armijai sāk pietrūkt ekonomikas un cilvēkresursu, lai tā efektīvi spētu darboties Afganistānā un Irākā vienlaicīgi. Tomēr par spīti šīm grūtībām pareģojumi par ASV spēka strauju samazināšanos ir pāragri.

Par primāro apdraudējumu ASV līderpozīcijām tiek uzskatīta Ķīna. Starptautiskais Kārnegī centrs (Carnegie Endowment for International Peace) 2008. gada vasarā nāca klajā ar amerikāņiem biedējošu pētījumu - Ķīnas ekonomika 2035. gadā sasniegs ASV līmeni, bet 2050. gadā tā jau būšot divreiz lielāka par ASV ekonomiku. Lielbritānijas politikas komentētājs Džons Grejs no Londonas Ekonomikas skolas (London School of Economics) ironizēja: “ Cik simboliski, ka Ķīnas astronauti dodas kosmosā, kamēr ASV valsts kases pārstāvji atrodas uz ceļiem.” [8] Pagāja laiks un globālā finanšu krīze skāra arī Ķīnu, padarot iepriekšējās attīstības prognozes par nederīgām. Pēdējās prognozes ir daudz negatīvākas un daudzi uzskata, ka Ķīnai draud lielākais bezdarbs kopš 1949.gada. [9]



“Iedzimtais” līderisms

Debates par ASV norietu nav nekas jauns. 70. gados Saūda Arābija guva milzīgus ienākumus no naftas, un daudzi uzskatīja to par nākotnes spēku. 80. gados Japāna uzsāka savu tehnoloģisko attīstību, izraisot debates par ASV pozīciju apdraudējumu. Tomēr nekas no iepriekš minētā reāli nespēja apstrīdēt Amerikas pozīcijas.

Pasaules finanšu krīze ir skārusi ikvienu lielvaru, tā īpaši apgrūtinot prognozes par ASV nākotnes lomu pasaulē. Tajā pašā laikā nevienam nevajadzētu būt šaubām par ASV nodomiem saglabāt savas vadošās pozīcijas. Kā imigrantu nācija Amerika ir balstījusies ne tik daudz uz kopējām asinīm, kā uz kopējām idejām un ideāliem. Individuālisma pieeja un ideja, ka konkurences apstākļos katram indivīdam pašam ir jāsasniedz maksimālais rezultāts, tiek mācīta bērniem skolās jau no agra vecuma. Jebkura politiķa priekšvēlēšanu kampaņā ir iekļautas atsauces uz Amerikas īpašo vēsturisko pozīciju pasaulē un to, ka ASV ir bezmaz Dieva dots uzdevums vadīt pasauli (Manifested destiny). Atliek tikai ieklausīties vienā no Republikāņu līdera Džona Makeina priekšvēlēšanu saukļiem: ”Mēs esam amerikāņi un mēs neslēpjamies no vēstures, mēs veidojam vēsturi”[10], lai saprastu, ka vismaz Amerikā neviens bez cīņas netaisās atdot savas superspēka pozīcijas.

_____________________________

[1] CIA World Fact Book, “Country Comparisons - GDP (purchasing power parity) ”, https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html

[2] The Center for Arms Control and Non – Proliferation, “The FY 2009 Pentagon Spending Request - Global Military Spending”, http://www.armscontrolcenter.org/policy/...

[3] Fareed Zakaria, „The Post American world”, Norton & Company, 2008. p. 3.

[4] Paul Steinhauser , “Poll: More disapprove of Bush than any other president”, CNN Politics, http://www.cnn.com/2008/POLITICS/05/01/bush.poll/

[5] Howard Salter, “U.S. Image Abroad”, Foreign Policy in Focus, March 26, 2008, http://www.fpif.org/fpiftxt/5105

[6] James Gordon Meek, “First strike: 17 dead as Obama aims missiles at Pakistan-Afghanistan border, Taliban enclaves”, NY Daily News, http://www.nydailynews.com/news/..

[7] Polling report “USA Today/Gallup Poll”, http://www.pollingreport.com/prioriti.htm

[8] Paul Reynolds, “US superpower is shaken”, BBC news. October 1, 2008. www.bbc.com/world

[9] Joshua Kurlantzick, “How China Is Capitalizing on the Economic Crisis”, TIME, April 2, 2009, http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1888987,00.html

[10] We never hide from history. We make history – angļu val.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis23 13.05.2009 01:12
Nu bāc, Tu mani šokē, Andri. Labā nozīmē :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jazz57 - turaidis 13.04.2009 17:27
ASV panākumu pamats ir stihiskā smadzeņu ""nokačāšana"",kas turpinās nu jau vairāk,kā divus gadsimtus,nemaz nerunājot vienkārši par talantīgiem un enerģiskiem cilvēkiem.Par piemēru var ņemt 2005.gada laureātus(nobela)medicīnā,kuri ļoti ilgi cīnījās lai pierādītu,ka kuņģa čūlu izraisa baktērija,kas dzīvo kuņģa skābē.Tikai tad,kad viņi savu taisnību pierādīja štatos,tad visi piekrita,ka kunģis nav jāgriež.Var tāpat pavērot cik cītīgi Ķīna tehnoloģijās atkārto citu noieto ceļu.Domāju,pārskatāmajā nākotnē štatiem nedraud pilnīgi nekas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

misters - mister@inbox.lv 11.04.2009 09:47
Labs, labi pamatots raksts. Paldies autoram.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mystery (ascet_first@inbox.lv) 10.04.2009 21:31
raksts tik tiešām lielisks.

vienīgi runājot par ASV pozīciju zaudēšanu tādās jomās kā iepirkšanās, zinātne, militārā sfēra, tad ir jāsaka, ka tas notikt nekādi nav iespējams. ASV ir varenākā valsts pasaulē un tāda arī būs, jo neviena cita valsts nav tādā tehnoloģijas, cilvēku resursu un veiksmīgas ekonomiskās politikas līmenī kā tas ir ar ASV.. to ko ASV ir sasniegusi, citām valstīm to grūti būtu sasniegt, kur nu vēl apsteigt kādā jomā, jo kā zināms ikvienam, tad ASV nestāv savā izaugsmē uz vietas un negaida, ka kāda valsts to pārspēs, tas attiecas pat uz tik leilu pārbaudījumu kā ekonomiskā krīze. pat krīzes apstākļos tiek meklēts kaut kāds jauns un nebijis ierocis, lai varētu valsti un tās ekonomiku izvest no krīzes rokas.

un man tik tiešām radīja vislielāko izbrīnu vārdi - pasaules augstākā celtne vairs neatrodas ASV'...ASV konkurents shopping jomā ir Ķīna.. kā tas viss var graut ASV pozīciju pasaules ainā? ne jau augstākā celtne un cilvēku vēlme pēc lupatām nosaka valsts izaugsmi un attīstības līmeni..citas jebkurai valstij daudz, daudz svarīgākas sfēras raksturo valsti, nevis tik nenozīmīgi piemēri..

laikam sanāca īstas ASV fanes koments, bet raugoties uz visu šo, šķiet, ka Latvijai vajadzētu kādus 2 miljonu gadu, lai uz pusi līdzinātos ASV...žēl, bet jādzīvo ar tādiem resursiem kādi mums ir, ar tādu inteliģenci kāda mums ir..:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JEY 10.04.2009 04:44
Labs raksts kopumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

turaidis 09.04.2009 20:28
Lai kko tādu uzrakstītu vajag kko sapīpēties vai jasaēdās kkadas tabletes :P, Kamon ASV ir 11 triljonu liels parāds, kas ir izteikts kā valsts obligācijās(kā viņi to atdos HZ jo ieslēdzot stanoku dolara vērtiba stauji kritīsies un tiem kuriem viņa ir pārāda maigi izsakoties bus baigi dusmigi, ja neteikt vairāk) un pietam ASV kopš 71 gada ir atsējuši dollaru no zelta piesaistes(iekšēja apritē-ASV teritorija vi;nito izdarija jau laikam ap 44 gadu) lidz ar to pārēja pasule maksāja viņiem( Amīšiem) ar gatavām precēm par viņu zaļo papīrīti-dolāru tieši tāpēc jau tie amīši dzīvoja zaļi, jo viņi tikai patērēja, bet reali neko neražoja (nu labi boingus un tml stuffu jau ražoja, bet 90% visu kas nepieciešam vidējam amītim neražoja gan) ASV ir valsts-parazīts un parazīts agri vai vēlu nosprāgs, jo nu dollari tagad nafig nevienam nav vajadzīgi, un lai kkadā veidā izvairītos no problēmām kuras gaida ASV, ASV atkal izdarīs otro 11 septembra scenāriju, kad kkadi objektīvi iemesli neļaus domāt par to kurš ta tagad pie krīzes vainīgs bet visi domās ak vai ak vai atkal CIB "teroristi" uzspridzinās kādu no ASV pilsētām un visa pasule metīsies cīnīties ar tiem neliešiem, bet problēma jau tāda ka tie nelieši dzer kafiju kopā ar ASV eliti un pasmejas par tiem idiņiem kuri svēti tic tam ka ir tāds binladens un kkada alqaida un ka tā ir cilvēces lielāka problēma, cilvēki tāk pamostieties beidziet ticēt tam shitam ko jums stāsta no tv ekrāniem un citiem masu mēdijiem jo vsi masu mediji pieder kadam bagātam onkulim kurš ir draugos ar kādu no musdienu pasules finansu elites pārstāvi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilga - politika 08.04.2009 12:57
Loti labs, analiitisks raksts! Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 08.04.2009 01:16
ASV var zaudēt daļu no sava statusa. Vienīgais risinājums saglabāties virs ūdeņiem ir vai nu profesionāla Obamas prezidentūra (ne jau tikai ārpolitikā, bet arī iekšpolitikā) vai nu arī pamazām virzītais ASV, Kanādas un Meksikas apvienošanas plāns vienā lielā superspēkā sauktu par NAU.

Runājot par Ķīnas statusu - lielā mērā to ir sekmējusi pati ASV, kas sāka sadarboties ar Ķīnu Niksona un Klintona prezidentūras laikā. Piemēram Klintona vēlēšanu kampaņu sponsorēja tieši no Ķīnas, kas nāca gaismā tikai vēlāk, kad Klintons sāka atlīdzināt Ķīnai ieceļot atbildīgos amatos Ķīnas lobētās personas, kuras tādējādi varēja tikt pie ASV slepenās informācijas. Par to ir ļoti daudz pierādījumi savākti - vajag tikai interesēties.
Nav arī noslēpums, ka ASV ir ne tikai liels Izraēlas lobijs, bet zināms Arābu lobijs un arī Ķīnas lobijs. Šīs ASV saites ar šīm valstīm ir padarījušas ASV atkarīgu no šīm valstīm. Tāpēc arī šīs vēsturiskās saites ar šīm valstīm ASV saraut būtu ļoti grūti. Turklāt, kamēr vien šīs valstis un Eiropas Savienība ņem pretī dolāru, pārdodot tai savus pakalpojumus un produktus, tikmēr ASV ir izdevīgi saglabāt ar tām labas attiecības. Vēl nedrīkst aizmirst, ka iespaidīgākais ASV investors ir tieši Ķīna, kas pateicoties Klintona "izveicībai" tagad pamazām kļūst par iespaidīgāko ASV kreditoru.

Turklāt Obamas ietekme uz ekonomiku ir tikai nosacīta. Īstais kungs un pavēlnieks, kas diktē ASV lomu kā starptautiskam ekonomikas spēkam, ir Federālā rezervju sistēma. Ja FRS darbosies tikpat alkatīgi un nošķirti no Obamas politikas, cik šobrīd, tad ASV neizbēgami zaudēs savu statusu neatkarīgi no Obamas centieniem.

Citi autora darbi
Olimpiskie apli 2

Vairāk nekā spēle Autors:Andris Banka

Kapnes 21 05

Baltais nams sauc 3 Autors:Andris Banka

Ny 255x203

Sagrautā pasaule 4 Autors:Andris Banka

Binladens 255x203

Jaunā lauvas gals 3 Autors:Andris Banka

Tony blair 1706284c

Pārrakstīt vēsturi 7 Autors:Andris Banka