Studiju kredīts – gaidīts, bet nesagaidāms 5

Valsts subsidētais aizdevums studijām augstskolā amerikāņu studentu kontos nonāk mācību gada sākuma pirmajās nedēļās, bet pirmkursniekiem – tā pirmajās dienās.

Iesaki citiem:

Augstskolas, savukārt, nosaka studentu kredīta reālai pieejamībai atbilstošus mācību maksas termiņus. Austrālijā studentiem nav jāveic obligāta mācību maksas priekšapmaksa, jo viņi rēķinu par augstāko izglītību saņem un sāk atmaksāt pēc grāda iegūšanas. Citiem vārdiem sakot, šo studentu izglītība tiek kreditēta vienlaikus ar viņu uzņemšanu augstskolā. Taču tas tā nav Latvijā. Ir pagājuši divi mēneši kopš sākās šis 2007./2008. akadēmiskais gads, par mācībām jau sen bija jānorēķinās, bet joprojām ir studenti, kuru kontos valsts galvotais studiju un studējošā kredīts tā arī nav parādījies. Tas rada psiholoģiski un finansiāli spiedīgu situāciju īpaši pirmo kursu studentiem un īpaši tiem, kuru vecākiem nav pietiekamu ienākumu, lai ar vieglu roku samaksātu gan mācību maksu, gan nodrošinātu studenta ikdienas iztikšanu.

Augtākās izglītības kredītu mērķis ir tieši šādas situācijas novērst un nodrošināt to, lai akadēmiski kvalificēti studenti varētu iegūt augstāko izglītību neatkarīgi no viņu ģimenes materiālā stāvokļa. Valsts galvotie kredīti ir lētākais veids, kā studenti var savas mācības apmaksāt, jo valsts subsidē procentu likmes (5% gadā) un tās ir vidēji divas reizes zemākās nekā komercbanku piedāvāto studentu kredītu procentu likmes. Taču komercbanku piedāvāto augstākās izglītības kredītu priekšrocība ir tā, ka to noformēšanai nepieciešamas tikai dažas dienas. Savukārt, valsts galvotā kredīta izsniegšana prasa vairākas, ja ne daudzas, nedēļas.

Viens šīs atšķirības izskaidrojums ir tas, ka par komercbankas kredītu studentam ir atbildīga tikai banka. Turpretī valsts galvoto augstākās izglītības kredītu piešķiršanas procedūra ir garš un gauss birokrātisks process, kura laikā sarakstus ar kredīta pieprasītājiem sastāda, izskata un pārskata augstskolu kredītu piešķiršanas komisijas, Studiju fonds, banka, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Ja kādā no šīm iestādēm kredītu pieprasītāju saraksts ‘iestrēgst’, noskaidrot, kur un kāpēc kavēšanās ir notikusi un, kad beidzot aizdevums studentam tiks pārskaitīts, ir bezmaz vai neiespējami. Taču pat noskaidrojot, kurā iestādē ir notikusi aizķeršanās, studenta finansiālā situācija nemainās, ja vien šo kavēšanos iespējams tūlīt novērst un studentam kredītu pārskaitīt. Par šādu iespēju gan māc šaubas.

Vai ir iespējams valsts galvojuma izsniegšanu studentu kredītiem padarīt efektīvāku, lai studenti nekļūtu par birokrātiska procesa ķīlniekiem laikā, kad finansiālā situācija nosaka viņu izredzes iegūt augstāko izglītību? Atbilde ir jā. Viens risinājums varētu būt radīt iespēju potenciālajam studentam pieteikties kredītam maijā, lai visām iesaistītajām iestādēm būtu pietiekami daudz laika izrisināt galvojuma piešķiršanas ķēdi un students zinātu jau mācību gada sākumā, vai viņam valsts galvotais studiju aizdevums tiks piešķirts. Tajā pašā laikā būtu jānodrošina, lai Studiju fonds var paplašināt savu darbību, apkalpojot kredītu izsniegšanu un atmaksu. Jautājums par kredītu atmaksu nākotnē kļūs aizvien aktuālāks, palielinoties to studentu skaitam, kam iestājies kredīta atmaksas termiņš, bet maksājumi nevedas.

Tāpat, lai vērtētu un uzlabotu studentu kreditēšanas politiku valstī, nepieciešams sistemātiski analizēt informāciju par kredītņēmēju sociālekonomisko izcelsmi, akadēmiskajām sekmēm, kredīta neatmaksas iemesliem, un tā joprojām. Turklāt, šiem ziņojumiem jābūt publiski pieejamiem, lai nodokļu maksātājiem būtu priekšstats par to, kam un kā nodokļu subsidētie kredīti palīdz iegūt augstāko izglītību. Līdz šim studentu kredītu tirgus izpēti Latvijā komerciestādes ir veikušas saviem mērķiem, tos īpaši nepubliskojot. Taču tas jādara arī valstij, lai nodrošinātu, ka sabiedrība zina, kā nodokļu nauda ietekmē augstākās izglītības pieejamību. Es apzinos, ka pašreizējā Latvijas augsta līmeņa politiskā nihilisma apstākļos šāds aicinājums skan īpatnēji. Tomēr tik un tā to atkārtošu vēlreiz, jo demokrātiskā sabiedrībā politiķiem un valsts aparātam ir jābūt atbildīgiem sabiedrības priekšā.

Jebkuru sektorpolitiku pēc tās iedibināšanas nepieciešams sistemātiski vērtēt, lai konstatētu, kur būtu nepieciešami uzlabojumi. Valsts studentu kreditēšanas politika šajā ziņā nav izņēmums. To nepieciešams reformēt tā, lai akadēmiski kvalificēti studenti varētu paļauties uz valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības pieejamībai.

Un piebilde arī bankām, kas apkalpo valsts galvotos studentu kredītus – ir jāparūpējas, lai banku klerki pat vismazākajās mazpilsētu filiālēs būtu lieliski informēti par augstākās izglītības kredītu ar valsts galvojumu piešķiršanu un palīdzētu studentam izprast iespējas iegūt līdzekļus studijām augstskolā. Manas sarunas ar studentiem no dažādām Latvijas pilsētām, pētot studentu kreditēšanu Latvijā, liecina, ka naudu studijām būtu izdevies sagādāt labāk, ja bankas vietējās filiāles klerks būtu nopietni uztvēris studenta jautājumu – vai var šeit dabūt naudu studijām – un spējis pastāstīt par visām aizdevuma iespējām.

Kas attiecas uz augstskolām, tad kavēšanās ar studiju kredīta pārskaitīšanu no bankas augstskolai, domājams, ir prakse, kas atkārtojas no gada uz gadu. Tāpēc būtu vēlams, lai arī augstskolas un to fakultātes palīdz maksas studentiem, samērojot mācību maksas segšanas termiņus ar reālo studiju kredīta pārskaitīšanas laiku. Šobrīd dažas augstskolas un fakultātes pieļauj, ka studenti par mācību maksu norēķinās pakāpeniski. Citas, savukārt, sagaida tūlītēju tās nomaksu jau augustā, kad no valsts studiju galvotā kredīta vēl nav ne miņas. Tas studentu, kuram nav citu pieejamu finanšu avotu kā vien valsts galvotais kredīts, noliek neapskaužamā situācijā. Un iespējams, ka visas šīs aizkavētā valsts galvotā kredīta tirādes iznākums ir tas, ka akadēmiski kvalificēts students paliek aiz augstskolas durvīm tikai tāpēc, ka nebija naudas, ko samaksā. Ja valsts, augstskolas, komerciestādes un sabiedrība, patiešām vēlas panākt, lai ‘cilvēks ir centrā’, kā to deklarē Nacionālais attīstības plāns, tad jāgādā, lai aizdevuma līdzekļi studentu ievestu pa augstskolas durvīm, nevis atstātu aiz tām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diāna 01.10.2008 07:15
Pilnīgi piekrītu. Arī es nepaņēmu kredītu, bet saubagoju no draugiem, radiem u.c. Kāda gan jēga no kredīta septembrī, ja naudiņa vajadzīga augustā!?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zane 05.06.2008 13:16
Labdien!
Man ir jautājums, kādā veidā šo valsts galvojamo kredītu iespējams pieteikt? Ejot uz banku?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Juris

Nav jau ātrie kredīti, bet http://piepildi.lv/ iespējams tāpat palīdzēs. Varbūt līdzēs kāds cits kredītu tips?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta 31.10.2007 09:22
Šajā sakarā vēlos piebilst, ka MK noteikumi un citi normatīvie akti nosaka kārtību kādā šie studiju un studējoša kredīti tiek piešķirti un administrēti, bet nevienā no tiem nav noteikti konkrēti termiņi, kas nosaka šo procesu ilgumu.Tādejādi neviens neatbild par ieilgušajiem kredītu izskatīšanas, piešķiršanas un ieskaitīšanas studenta un mācību iestādes bankas kontos termiņiem.Uzskatu, ka šī situācija rada nevajadzīgu spriedzi gan studentiem, gan viņu vecākiem, jo šogad man pašai nācās ar to saskarties.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Par kredītiem

Man patīk salīdzināt kredītus http://www.gudriem.lv/atrie-krediti portalā, jo varu izvelēties labāko un piemerotāko.

Citi autora darbi
Aplisi 255x203

Skola nākotnei 5 Autors:Rita Kaša

Skafandrs 255x203

Kad atzīme nav svarīga 10 Autors:Rita Kaša

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

(Radošās) domāšanas prasmes Latvijas skolās Autors:Rita Kaša

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Melnais 1.septembris 1 Autors:Rita Kaša