Struktūrfondu apgūšanas mācības

Piedalīšanās vadības un uzraudzības komitejas sēdēs bija ļoti vērtīga, lai izprastu notiekošo un iespēju robežās ietekmētu procesus. Tomēr jāatzīst, ka vēl ir lielas rezerves šo zināšanu līmeni kāpināt.

Iesaki citiem:

Pusotrs gads no projekta sagatavošanas sākuma līdz līgumam par tā īstenošanu, vairākkārtēja projekta pārstrādāšana un problēmu novēršana tiesiskajā regulējumā – tāda ir mūsu pieredze ar struktūrfondu līdzekļu apguvi, kas devusi vērtīgas atziņas par nevalstisko organizāciju līdzdalību šajā procesā.

Projekts, kas nesis šo sarežģīto pieredzi, ir Nacionālā programma “Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana”, ko Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Latvijas Pieaugušo izglītības apvienību un vairākiem citiem partneriem[1] iesniedza Eiropas Sociālajam fondam (ESF). Programma paredz izstrādāt vienotu mūžizglītības stratēģiju Latvijā, tās ieviešanas Rīcības plānus valstī un reģionos, sniedzot arī atbalstu mūžīzglītības programmu izstrādei un īstenošanai reģionos. Plānots izpētīt mūžizglītības institucionālo un likumisko bāzi, kā arī pamatprasmju līmeni dažādām iedzīvotāju grupām Latvijas novados. Šāda programma nepieciešama, lai definētu izglītības mērķus cilvēkresursu attīstībai reģionos, mazinātu izglītības atšķirīgo pieejamību dažādās Latvijas vietās un sekmētu koordinētu sadarbību starp nozarēm un institūcijām. ESF finansēs 75% no projekta kopējā budžeta, kas ir 665 tūkstoši latu, bet atlikušie 25% nāks no valsts budžeta līdzekļiem.

Kad 2004.gada martā uzsākām šī projekta gatavošanu, cerējām, ka sāksim to īstenot jau vasarā, jo process būs skaidrs un saprotams. Diemžēl īstenība izrādījās citāda un no tās esam guvuši vairākas mācības, ar kurām vēlos šajā rakstā īsi iepazīstināt.

Bez izturīgas komandas neizdosies
Nepieciešama stipra, ļoti izturīga komanda, kas gatava aizstāvēt un meklēt programmas atbalstītājus dažādos līmeņos un organizēt aizstāvību gan struktūrfondu vadības un uzraudzības komitejā, gan citās iestādēs un institūcijās. Bez visu partnerorganizāciju darbinieku neatlaidīguma mūsu projekts vispār nebūtu saskaņots un apstiprināts. Partneri aktīvi meklēja un atrada programmas atbalstītājus, mobilizēja pašvaldību pārstāvjus un saskaņoja kopējo rīcību dažādās vietās un veidos. Saspringtais darbs lika projektu pieteicējiem daudz mācīties un neļāva atslābt ne brīdi. Radās jaunas idejas sadarbībai un veidojās partnerības.

Zini procedūru pats!
Pašiem iesniedzējiem labi jāzina „visa procedūra” un atbilstošie reglamentējošie dokumenti, jo var gadīties, ka atbildīgās institūcijas ilgu laiku vienkārši nezinās, ka, piemēram, organizācijas juridiskais statuss nedod tiesības saņemt finansējumu. Ar Eiropas Sociālā fonda vadības komitejas lēmumu mūsu programma tika saskaņota 2005. gada 21. janvārī, un jau pirms tam programma un tās dokumenti tika vairākas reizes izskatīti dažādās institūcijās. Tomēr jau 28. februārī no Izglītības un zinātnes ministrijas pienāca vēstule, ka saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem[2] projektu īstenotāji, kas nav valsts budžeta iestādes, nevar saņemt struktūrfondu finansējumu. Uz šo problēmu ministrija bija norādījusi, sniedzot savu atzinumu par Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos un piedāvājusi tos mainīt tā, lai pašvaldības, pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas varētu saņemt valsts budžeta finansējumu Eiropas Sociālā fonda aktivitāšu atklātu konkursu projektu īstenošanai. Rezultātā vecie MK noteikumi tika atcelti un 2005. gada 31. maijā pieņemti jauni[3], bet šis process aizkavēja līgumu slēgšanu vēl par dažiem mēnešiem un radīja jaunas problēmas.

Sagatavojies projekta pārstrādāšanai
Iesniedzējiem jābūt gataviem vairākas reizes pārstrādāt savus projektus. Mūsu projekts saskaņošanas laikā tika pārstrādāts vismaz 3 reizes, jo mainījās gan paredzamais uzsākšanas laiks un īstenošanas ilgums, gan dokumentu formas. Pieteikumos aktivitātes ir jāplāno pa ceturkšņiem, sākot no noteikta datuma. Līdz ar to, aizkavējoties projekta apstiprināšanai, jāpārstrādā viss projekts. Turklāt, sagatavojot programmu, kurā ir ietverti vairāki projekti, kļūdas vienā no tiem ietekmē arī citu partneru darbu. Projektu sagatavotāji parasti labi saprot, ka starpniekinstitūcijas ir atbildīgas par fondu izmantošanu, un iesniegtajiem projektiem jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, taču, gatavojot programmas projektus, saskārāmies ar to, ka iesaistītajām institūcijām nebija par šiem kritērijiem vienotas izpratnes.

Saskaņošana – nebeidzamais stāsts
Iesniedzējiem jāsaprot, ka saskaņošanas procesā var parādīties aizvien jauni iebildumi, kuri iepriekšējās izskatīšanas reizēs netika atzīmēti. Mūsu projekta atkārtotās izskatīšanās Sociālā fonda vadības komitejas sēdēs parādījās virkne aizvien jaunu iebildumu.

Svarīgs ministrijas atbalsts
Atbilstošajā ministrijā jābūt pietiekami lielai un nedalītai ieinteresētībai atbalstīt sagatavoto un iesniegto programmu. Vienas ministrijas iesniegtas dažādas programmas var tikt gan dedzīgi atbalstītas, gan ignorētas un pat bremzēta to saskaņošana un apstiprināšana. Tas bija jāpiedzīvo Sociālā fonda vadības komitejas sēdē un programmas sagatavošanas gaitā.

Tēmas aktualitāte nav garants pret aizķeršanos
Problēmas un tēmas aktualitāte vēl nebūt nenodrošina, ka labi saplānotie pasākumi tiks īstenoti laikā pat tad, ja tas saistīts ar stratēģisko dokumentu izstrādi, kuri valstij ir ļoti nepieciešami. Mūžizglītības stratēģijas izstrāde Latvijā ir stipri aizkavējusies. Šīs stratēģijas izstrāde ir nozīmīga nākamajam Struktūrfondu plānošanas periodam, tomēr tas nekādi neietekmēja programmas virzību. Lai gan šī nacionālā programma, atšķirībā no citām, paredz pasākumus galvenokārt reģionos: reģionālās atbalsta sistēmas veidošanai un kapacitātes stiprināšanai Mūžizglītības stratēģijas ieviešanai plānotais finansējums ir lielākā daļa no kopējā finansējuma (5 projektiem kopumā plānoti 450 tūkstoši LVL).

Īstenotāji jābruņo ar pacietību
Iesniedzējiem jābūt gataviem, ka iesaistītie cilvēki reģionos pie jums neskaitāmas reizes vērsīsies ar jautājumu: „Kad beidzot sāksim strādāt?”, taču jūs nevarēsiet atbildēt. Šādus jautājumus uzdevuši ļoti daudzi – cilvēki gaidīja darbības sākumu un savas darba vietas. Šobrīd rodas vēlēšanās izrēķināt, cik maksāja projektu sagatavošanā ieguldītais darbs, cik patērēts līdzekļu braukājot, zvanot un rakstot.

Piedalīšanās māca
Piedalīšanās vadības un uzraudzības komitejas sēdēs bija ļoti vērtīga, lai izprastu notiekošo un iespēju robežās ietekmētu procesus. Tomēr jāatzīst, ka mācības par valsts pārvaldes darbu un atbilstošajiem likumdošanas aktiem, izpratnes veicināšana par valsts attīstības plānošanu, dod iespēju aktīvāk piedalīties struktūrfondu apgūšanā, un te vēl ir lielas rezerves šo zināšanu līmeni kāpināt.

Ko un kā uzlabot?
Protams, iepriekš minētie nav visi secinājumi, taču šie ir pietiekami spilgti, lai raksturotu procesu. No tiem arī radušies vairāki ieteikumi, kā struktūrfondu apguves procesu uzlabot:

  • Jāsaskaņo dažādu struktūrfondu apguvē iesaistīto iestāžu rīcība un potenciālie iesniedzēji precīzi jāinformē par notiekošo;

  • Jānodrošina vienādi „spēles noteikumi” visiem iesniedzējiem;

  • Jāsamazina programmu un projektu vērtēšanas laiks un jāracionalizē pieteikuma formas, lai atvieglotu smagnējo procesu un neradītu risku programmu īstenošanas laika saīsināšanai;

  • Būtu jāizvērtē, vai visiem projektiem, neatkarīgi no to apjoma, jāpiemēro vienāda procedūra;




Jāaktivizē apmācība, lai pēc iespējas plašāks potenciālo iesniedzēju loks varētu piedalīties, īpaši jautājumos, kas specifiski struktūrfondiem.
_____________________________

[1] Šie partneri ir: Latgales reģiona attīstības aģentūra, Zemgales plānošanas reģiona attīstības aģentūra, Rīgas reģiona attīstības aģentūra, Baltijas jūras piekrastes attīstības aģentūra, Vidzemes reģiona attīstības aģentūra un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

[2] 2003. gada 16. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 727 „Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”

[3]2005.gada 31.maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 389

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!