Spožums un aizspriedumi

Ārvalstu žurnālu veidotāji redz Latvijā arī nopietniem izdevumiem atbilstošas lasītāju grupas. Tas ir ļoti svarīgi, jo tā pamazām pārvaram latviešu lasītājiem paredzēto vienveidīgā satura plūsmu.

Iesaki citiem:

Desmit skaistus gadus Latvijas mediju telpā dzīvo starptautiskie žurnāli. Jā, spoži, jā, spēcīgi patērētāju ideoloģijas aģenti, bet vienlaikus tie piedāvā kvalitāti, par kādu reizēm sapņojam, kad iedomājamies pierasto „citur ir labāk”.

Žurnālu internacionalizācijai Latvijā ir tieši desmit gadu ilga vēsture. 2002. gada martā iznāca globālā žurnāla „Cosmopolitan” pirmais numurs. Būtu naivi iedomāties, ka daudzveidīgie izdevumi nav ietekmējuši mūsu sabiedrības domāšanu, mediju kultūru un satura kvalitātes kritērijus. Būtībā pasaules lielie žurnāli mūsu vēlmēs iejaucās jau daudz agrāk — lielākā daļa patērētāju preses (tās, kuras izveidošanas galvenais iemesls ir apkalpot noteiktu patērētāju kārus reklāmdevējus) uzreiz pēc neatkarības centās kopēt kaut kur redzētus un aptaustītus „ideālos” paraugus. Vairāki spēcīgākie Latvijas izdevumu formāti ir kā citvalstu parauga un vietējās profesionālās izpratnes kombinācija. Tā arī esam auguši — no vienas puses ironizējot par spožos, glancētos vākos patīkami iepakoto vērtību uzbrukumu, no otras — kā apdulluši esam žurnālus lasījuši, tā rosinot radīt tepat vai atvest no citām valstīm atkal jaunus formātus.
Visi starptautiskie žurnāli nav vienādi. Bet tiem ir sava stipra loma procesā, ko mēdz saukt par sabiedrības pakāpenisku atsvešināšanos no politikas.

Top Gear trieciens

Viens no iemesliem atcerēties starptautisko žurnālu vietu Latvijas mediju vidē bija spēcīgais iespaids pēc „Top Gear” pirmā numura ienākšanas šogad. Tas ir viens no retajiem izdevumiem, kurš jau pirmajā numurā ne vien demonstrē zīmola priekšrocības, bet sāk ar kvalitatīvu saturu. Atļaušos teikt, ka tieši šajā žurnālā ir pašlaik vieni no labākajiem Latvijā rodamajiem žurnālu tekstiem. Jā, tieši teksti. Neapšaubāmi te ir labas fotogrāfijas, bet brīvas un daudzveidīgas žurnālistikas šarmu lieliski izceļ tieši žurnāla lasāmā daļa. Tik laba, kādu reti kurā izdevumā varat atrast. Tas ir patiesi apbrīnojami, ka lappusēm gari stāsti par kāda auto saķeres īpatnībām vai dinamiku ātruma uzņemšanas procesā var būt tik aizraujoši, jautri, krāsaini uzrakstīti. Gods un slava tulkotājiem! Prieks, ka lasītāji šī izdevuma skatījumā netiek vērtēti kā virspusīgi un mazizglītoti, nespējīgi noturēt uzmanību vairāk par dažām ar milzīgiem burtiem izceltām rindām.

Žurnālistikas šarmu lieliski izceļ tieši žurnāla lasāmā daļa. Tik laba, kādu reti kurā izdevumā varat atrast.



Varētu teikt, ka tas ir kārtējais patērētāju izdevums, kas stiprina lielās pasaules industrijas. Vienlaikus „Top Gear” ir medijs, kas runā par kultūras un sociālajiem procesiem, ja atceramies, ka pie tā pieder kaut vai dizaina jautājumi un tehnoloģiju ietekme uz sociālo vidi un indivīda pašizpratni. Žurnāls parāda starptautiskā mediju biznesa spēku, kurš īpaši manifestējas kvalitātē un cenā — Ls 1,90 par 162 saprātīga satura lappusēm būtu grūti panākams vietējo izdevēju apstākļos.
Šoreiz tas ir „BBC Magazine Ltd.” Spēks. Izdevuma „Top Gear” licenci izmanto firma „SBM Latvia”, ko vada divi lietuvieši: valdes priekšēdētājs Linas Garbaravičius un valdes loceklis Paulias Vazniokas, liecina „Lursoft” datu bāzes informācija. Latvijā reģistrētās firmas īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums „SC BALTIC MEDIA”, ko vada abas minētās personas, un savukārt šī lietuviešu uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir vēl viena Lietuvā reģistrēta firma „Scaent Baltic UAB”.

Īsa, kaislīga vēsture

Starptautisko žurnālu ienākšana Latvijā bija kā sekas tai globālās reklāmas industrijas ietekmei, ko mediju vēstures grāmatās piemin kā sporta preču giganta „Puma” globālo kampaņu žurnāla „Elle” vairāku valstu izdevumos 1991. gadā. Šis process izmainīja iepriekš labi pazīstamo situāciju, ka citu valstu žurnāli ir pieejami tikai savā oriģinālajā veidolā kioskā vai kā abonentam.

Daudzi Latvijā pieejamie starptautiskie izdevumi sadzima pirmo piecu gadu laikā pēc „Cosmo” debijas. Radās jauniem vīriešiem adresētais „FHM”, dāņu izdevniecības „meitas” „Egmont Latvia” izdotie bērnu žurnāli „Barbie”, „Tom&Jerry”, kā arī daudzi citi[ 1 ] . Spēcīgi turējies tehnoloģijām veltītais „Next” un „Men’s Gadget” (vairs neiznāk) — tos abus atšķirībā no citiem veidoja, dibinot kopuzņēmumu „SK Mediju Grupa”, nevis izdodot žurnālus ar licences palīdzību.

Pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši nopietni jaunienācēji — sieviešu un modes izdevumu klāstā iegūla „L’Officiel”, latviešu valodā sāka iznākt biznesa pasaules augstākās līgas spēlētājiem paredzētais „Forbes” un leģendārais „Playboy”.

Katrs no žurnāliem atšķirīgi atrisina satura adaptācijas problēmu, bet pamazām starptautiskajos izdevumos parādās arvien lielāks vietējā satura apjoms.



Pa vidu ienācis „Auto Bild”, kas ar savām globālajām iespējām un neatkarīgo informāciju padzina no tirgus vietējos autopazinēju izdevumus. Sekoja „Shape”. Pārmaiņas lasītāju gaumes uztverē ienesa izglītojošās informācijas bestselleri „Ilustrētā zinātne” un Ilustrētā vēsture” ar satelītiem, kā arī „Geo”. Būtībā Latvijā gandrīz katra lielākā izdevniecība savā produktu portfelī ielikusi dažus starptautiskos izdevumus. Katrs no žurnāliem atšķirīgi atrisina satura adaptācijas problēmu, bet pamazām starptautiskajos izdevumos parādās arvien lielāks vietējā satura apjoms.
Apzināti žurnāla internacionalizācijas sākuma uzskaitījumā neminēju visus, jo daļa ar lielu pompu Latvijā ienākušo žurnālu klusi pazuduši. Tie nav mazsvarīgi, taču nespēja pastāvēt. Lielākoties tos iznīcināja reklāmdevēju trūkums. Piemēram, daudzi jau aizmirsuši, ka auto sacīkšu cienītājus mēģināja apkalpot F1 veltītais izdevums „Race Report” (reizēm gan parādās izdevums „Formula”). Pietiekami lielu jauniešu skaitu nespēja uzrunāt mūzikas biznesa žurnāls „Top Of The Pops” (TOTP) un arī reklāmdevēju šovbiznesā laikā, kad tas iznāca — 2002. gadā — bija pamaz. Ļoti ilgi ar tirgus faktoriem cīkstējās BBC „Good Food” latviešu versija „Labu apetīti!”, bet neizturēja.

Spēks un vājums

Internacionalizācijas vilnis sev līdzi nes ne vien jaunus nosaukumus Latvijas preses kiosku plauktos, bet būtiskas pārmaiņas arī citu mediju saturā. Stiprie zīmoli, tulkotais saturs reizēm bija stiprāks par vietējo izdevēju ilgi iedibinātājām attiecībām ar lasītājiem. Starptautisko izdevumu ienākšana veicināja piesātinātību ar reklāmu, daudz izteiktāk bija jūtama pārējo žurnālu satura pārveidošanās. Žurnāliem ir tieša saikne ar patērētāju kultūras izplatīšanos. Tās pamatā ir jauna, „uz baudīšanu un patērēšanu vērsta dzīves izpratne”[ 2 ], kuras skatījumā sociālās problēmas tiek definētas kā personiskās problēmas, ko var risināt, nopērkot noteiktus produktus.

Bet tā nav visa patiesība. Ārvalstu žurnāli ienāca arī tukšās nišās un piedāvā saturu, ko vietējā mediju industrija nav spējīga radīt. Spilgtākie piemēri šajā ziņā ir „Forbes” un „Ilustrētā zinātne”. Ārvalstu izdevumi kopā ar ideoloģiju un pasaules uztveres modeļiem radīja konkurenci arī žurnālistikā — tie pierāda, ka rūpīgi pārdomāts un profesionāli sagatavots saturs ir vērtība.

Ārvalstu žurnāli ienāca arī tukšās nišās un piedāvā saturu, ko vietējā mediju industrija nav spējīga radīt.



Bet ne visiem starptautiskajiem žurnāliem ir tādi panākumi, kādus pirmajos savas pastāvēšanas gados ieguva, piemēram, Cosmopolitan”, vai vēlāk „Ilustrētie”, kas arī tagad turas abonētāko izdevumu augšgalā[ 3 ], pārsniedzot 7000 abonentus. „Top Gear” neslēpj savu tirāžu — žurnāls iznāk 10 000 eksemplāros. Tas ir labs precedents un labi atspoguļo daudzu nišas izdevumu vai īpašām interesēm veltītu žurnālu reālo auditoriju. Tomēr līdzās veiksminiekiem ir žurnāli, kuru abonentu skaits (tāpat kā daudzu vietējo žurnālu gadījumā) svārstās ap 2000 vai 3000 („Cosmopolitan”, „AutoBild Latvija”, „Geo”). Nedaudz mazāk abonentu ir žurnālam „Shape” un „Playboy”, bīstamajā zonā „mazāk par tūkstoti” atrodams „FHM”. Abonentu skaits, lai gan publiski pieejams, vienīgais neļauj spriest par žurnālu panākumiem, jo lielu daļu spožo izdevumu lasītāji iegādājas mazumtirdzniecībā. Vidējā žurnālu tirāža Latvijā ir no 10 000 līdz 30 000 eksemplāru.

Pirmie desmit bija tipiski glancēto starptautisko izdevumu gadi. Nelielas pazīmes rāda, ka ārvalstu žurnālu veidotāji redz Latvijā arī nopietniem izdevumiem atbilstošas lasītāju grupas. Tas ir ļoti svarīgi, jo tā pamazām pārvaram latviešu lasītājiem paredzēto vienveidīgā satura plūsmu. Vienreiz gadā iznāk „The Economist” prognožu numurs, un tagad pastāvīgi cenšas iznākt arī „Intelligent Life”. Tas rāda, ka Latvijā labi iejutušies ir vairāki nopietna satura žurnāli. Tāds ir arī jaunais „Top Gear”. Pārmaiņas ir sākušās! To pamanījuši arī vietējie izdevēji, kas cenšas paaugstināt savu izdevumu satura kvalitāti.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne