Spētu paņemt vismaz miljardu

Diena, 24.03.2006.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete intervijā Dienas reportierei Ilzei Grīnumai

Iesaki citiem:
Diena lv logotips s

Uzņēmēji nereti saka — jaunieši neiegūst izglītību, kas tālāk būtu derīga viņu darba dzīvē. Kā jūs šo komentētu?

Izglītības sistēma, protams, ir vērsta uz to, lai ikviens atrastu vietu darba tirgū atbilstīgi savām spējām un interesēm. Mēs beidzamā gada laikā esam ļoti lielu uzmanību pievērsuši tieši profesionālajai izglītībai. Plašo diskusiju ceļā, kuras ir bijušas ar pašvaldībām, darba devējiem, ir izkristalizējušās vairākas atziņas. Pirmā, ka izglītības sistēma tomēr ir reaģētājs uz sabiedrības pieprasījumu un mums ir tiesības saņemt vairāk vai mazāk skaidri definētu stratēģisko plānotāju norādi uz to, kuras tad būs tās profesijas. Pašlaik mums, kā zināms, 75% aiziet uz vidusskolu, 25% uz arodskolu. Un šī proporcija būtībā ir jāpadara apgriezta. Šeit ir vairāki diskutējami problēmu loki, viens — kas ir jāmāca vidusskolās. Vidusskolai ir jānodrošina noteiktu pamatzināšanu kopums, bet vidusskolā tomēr jau ir mērķtiecīgi jāgatavojas arī savai nākotnes profesijai. Te mums jāskatās, kāds ir piedāvājums darba tirgū un kuru programmu beidzējiem paveras visplašākās karjeras iespējas.

Jā, bet kam jāskatās, kāds ir piedāvājums—pieprasījums darba tirgū?

Šeit mēs varam runāt par vairāku institūciju atbildību. Šeit, protams, mēs daudz varētu cerēt no Ekonomikas ministrijas, arī Labklājības ministrija nedrīkstētu palikt malā. Kā zināms, mums ir prezidentes paspārnē izveidotā Stratēģijas plānošanas komisija, tad Saeimas nākotnes apakškomisija, nevalstiskās institūcijas.

Kāpēc jums nav savas darba devēju konsultatīvās padomes? Pārliecības, ka šī sadarbība starpinstitucionālā līmenī ir produktīva, tomēr nav.

Tā es negribētu teikt, jo ar Darba devēju konfederāciju mums ir ļoti cieši sakari. Mums regulāri notiek kopējas sanāksmes, mēs esam dalībnieki vairākās Ministru kabineta līmeņa stratēģiskās plānošanas komisijās, aktīvi saistāmies ar vecāku apvienību. Ikviens ministrijas stratēģiskās plānošanas dokuments iziet plašu ekspertīzi un analīzi arī nevalstiskās organizācijās. Augstākās izglītības padomē ir pārstāvēti darba devēji.

Plānojot struktūrfondu apguvi līdz 2013.gadam, ministrija solīja pati īpaši akcentēt jautājumu par darba tirgus prognozēšanu un izglītības sasaisti ar to. Pašreiz tas naudas sadales priekšlikumos tomēr neparādās. Kāpēc?

Nē, nu mums ir operacionālā programma Uzņēmējdarbība un inovācijas no ERAF. Tur mums ir pasākums ar nosaukumu Zinātnes un pētniecības potenciālu un infrastruktūras attīstība, un tur mēs arī esam ietvēruši tieši šo jautājumu.

Runājot tālāk par struktūrfondiem, atzinumos, kas nāk no Finanšu ministrijas un Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības, kā visvājākā sadaļa ir minēta mūžizglītība. Ir dzirdēts, ka ministrija negrib savā paspārnē ņemt pieaugušo izglītību.

Negribētu piekrist. Mūžizglītība ir bijusi ministrijas uzmanības lokā arī 2004.—2006.gada plānā. Un 2007.—–2013.gada plānā mums ir atbalsta virziens, kas tā arī saucas Mūžizglītība, sociālā dialoga un sadarbības attīstība, cilvēkresursu attīstības kapacitātes stiprināšana. Tur ir par to, kā cilvēkiem neatkarīgi no vecuma, iepriekšējās izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūt labu izglītību vai pārkvalifikāciju tuvu savai dzīvesvietai. Mēs esam gājuši tālāk par līdz šim sastopamo mūžizglītību, kas it kā ir vērsta galvenokārt uz bezdarbnieku pārkvalifikāciju. Gluži otrādi — pašlaik galvenais ir kompetenču pilnveides pieejamība iedzīvotājiem, informācijas tehnoloģiju attīstība. Bet gribētu uzsvērt, ka mūsu uzdevums ir pirmām kārtām nodrošināt konkurētspējīgu, attīstītu, labi aprīkotu formālās izglītības sistēmu. Mūžizglītība cilvēkam nodrošina emocionālo komfortu, vietu darba tirgū, papildina zināšanas, bet pamatam jābūt labai vispārējai izglītībai, arodizglītībai un augstākajai izglītībai.

Kāpēc nākamās struktūrfondu naudas apguvē ministrija pārliecinošu priekšroku dod remontiem un aprīkojumam nevis izglītības saturam, cilvēku apmācībai? Proporcija ir 70:30.

Tur mums ir jāskatās, kādas ir mūsu vajadzības un kādi ir mūsu jau sasniegtie mērķi. Tagad no 2004. līdz 2006.gadam mums proporcija starp ERAF un Sociālo fondu ir bijusi 15 pret 85. Tātad mēs lauvas tiesu esam ieguldījuši izglītības saturu modernizācijā. Augstākajā izglītībā ir ap desmit miljoniem, arodizglītībā — septiņi, matemātikā, dabaszinātnēs — seši miljoni, speciālistu sagatavošanai tautsaimniecībai, tātad doktorantiem — astoņi miljoni un izglītības sistēmas uzlabošanā un pedagogu tālākizglītībā — kopā ap sešiem. Tātad pašlaik jau ir ļoti daudz darīts cilvēku intelektuālā potenciāla kāpināšanā. Pašlaik mēs vairs nedrīkstam tikai uzlabot saturu, nenododot instrumentus, ar ko šo saturu pārvērst kvalitatīvā darbībā mūsdienīgā vidē. Tie tik tiešām ir remonti un laboratoriju aprīkojums, kabinetu iekārtojums, datori, mācību līdzekļi. Mēs arī pašlaik prasām ļoti ievērojamu summu tieši intelektuālajam potenciālam no Eiropas Sociālā fonda. Absolūtos skaitļos tie ir 150 miljoni, pašlaik mums bija apmēram 50. Tātad trīs reižu vairāk. Proporcija būs 65% no ERAF un 35% no Sociālā fonda. Tas ir apstiprināts Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta darba grupā, kura piekrita, ka pašreizējos apstākļos šāds sadalījums būtu optimāls.

Pēdējā laikā vairākkārt dzirdēts, ka ministrija cilvēkresursu attīstības daļā jeb no Sociālā fonda vairāk projektu patiesībā neplāno tāpēc, ka pēc tam nevarēs tos īstenot. Kā jūs to komentētu?

Šie apgalvojumi, protams, neatbilst patiesībai, jo jau tagad varēsim parādīt, kā esam apguvuši šo 2004—2006.gadā piešķirto summu. Īpaši Sociālā fonda apguvē mēs būsim izlietojuši visus šos līdzekļus. Cita lieta, ka mums ir jāsagaida mācību gada beigas, lai rastos tā sauktā auditējamā vērtība. Tādēļ arī varētu rasties mānīgs priekšstats, ka pagaidām ministrijai ar šo fondu apguvi neveicas. Darbi notiek, kā paredzēts, un atdeve ir liela. Cita lieta, ka pašlaik, kad šī summa pieaugs trīskārtīgi, mums ministrijas administratīvā kapacitāte ir jāstiprina. Esam izstrādājuši arī pasākumu plānu, kurš ir arī vairākkārtīgi apspriests ar Ministru prezidentu. Acīmredzot šo resursu ieviešanu turpinās mūsu Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Profesionālās izglītības centrs. Ar augstākās izglītības un zinātnes projektu vadību varētu nodarboties jauna institūcija — augstākās izglītības un zinātnes administrācija. ERAF vadībai ir paredzēts veidot nacionālo programmu — vadības vienību. Mums jau tagad ir īpašs valsts sekretāra vietnieks, kas nodarbosies ar šiem jautājumiem. Arī valsts sekretāra padomnieki jau tagad strādā.

Kāpēc tā iznāca, ka līdz šim pie struktūrfondu apguves faktiski strādāja viens cilvēks ar pāris saviem padotajiem, turklāt paralēli pildot arī citus savus tiešos pienākumus?

Jūs domājat Laumu Sīku?

Jā.

Lauma Sīka, protams, bija atbildīgā persona ministrijā, bet, kā jau es teicu, ar struktūrfondiem nodarbojās arī Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Profesionālās izglītības centrs. Ministrijā bija galvenokārt tieši šī vadības un uzraudzības funkcija.

Tad pašreizējā ministrijas darba organizācijas shēma struktūrfondu apguvē bija pietiekoša?

Uzdevumi ir veikti, un Sīkas kundze arī Saeimas nākotnes apakškomisijā apliecināja, ka Izglītības ministrija jau pašlaik ir apguvusi vairāk nekā pusi šo līdzekļu mērķtiecīgi. Līdz gada beigām būs veikti visi plānotie uzdevumi.

Ja būtu iespējams, cik no struktūrfondu četriem miljardiem eiro jūs gribētu paņemt savas jomas attīstībai?

Nekad nebūs par daudz ieguldīt izglītībā, zinātnē un, piebildīsim, arī sportā un valodas politikā, kas ir mūsu Izglītības ministrijas pārziņā. Mēs uzskatām, ka mūsu valstī izvirzītā prioritāte izglītība un zinātne tik tiešām ir prioritāte pēc būtības, vienīgā garantija valsts attīstībai. Tādēļ mēs būtu gatavi apgūt daudz lielāku summu nekā to, kas acīmredzot nonāks mūsu rīcībā. Es esmu pārliecināta, ka mēs spētu apgūt vismaz miljardu, ja ne lielāku summu.

Nacionālajā attīstības plānā pieminēta virzība uz kvalitatīvu pamatizglītību. Vienlaikus Latvijā ir visīsākais mācību gads Eiropā, arī norādes uz pārblīvētu mācību programmu. Vai nevajadzētu mācību gadu pagarināt?

Domāju, ka ne. Mums nav jāiet šis ekstensīvais attīstības ceļš. Pašlaik nav plānots nopietni diskutēt par mācību gada pagarināšanu. Mums jādomā par to, kā aktualizēt mācību saturu, kā uzlabot skolotāju kvalifikāciju, nodrošināt skolas ar mācību līdzekļiem un materiāliem, lai tajās pašās mācību stundās, kas atvēlētas mācību vielas apguvei, šī viela būtu apgūta pēc iespējas efektīvāk.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!