Raksts

Spānijas pilsoņu modinātājs


Datums:
21. septembris, 2011


Autori

Rosario Garsia Krespo (Rosario Garcia Crespo)


Foto: Rennett Stowe

Daudzi uzskatīja, ka 15M beigsies līdz ar apmetņu nojaukšanu, taču šo kustību nevar apstādināt. Tā ir protesta un līdzdalības forma, kādu Eiropa līdz šim nav pieredzējusi.

Ekonomiskā krīze, augsts bezdarba līmenis, valdības lēmumu trūkums un arvien lielāka politiķu korumpētība ir bijusi auglīga zeme milzīgajai Spānijas sabiedrības mobilizācijai, kas līdzīgi kā Tunisijā un Ēģiptē noritēja sociālajos tīklos. Tas, kas sākumā šķita tikai parasta demonstrācija, ir pārtapis inovatīvā protestā, kas par spīti valdošā slāņa aizvainojumiem un kritikai ir balstīts konkrētos priekšlikumos. Pilsoniskie protesti Spānijā sākās jau maijā, bet nerimstas vēl šobaltdien, pieaugot spēkā un vēršoties plašumā.

Kas tad konkrēti spāņiem liek protestēt? Ekonomiskā krīze ir bijusi par iemeslu augstam bezdarba līmenim — īpaši jauniešu vidū tas ir ap 40%. Tāpat ir pārmērīgi sadārdzinājušās mājokļu izmaksas un valdība pieņēmusi darbinieku interesēm pretējus lēmumus, piemēram, par darba tirgus reformu. Tā arvien vairāk gremdē Spānijas vidusslāni, jo paredz pensijas vecuma pagarināšanu līdz 67 gadiem, ierēdņu algu samazināšanu un pensiju iesaldēšanu. Tāpat dusmas raisījusi politiķu korumpētība un būtiska pakalpojumu privatizācija, piemēram, izglītības un veselības jomā.

Sākušās 15. maijā, demonstrācijas turpinās. Pilsētu apkaimju asamblejas organizē gan informatīvas tikšanās, gan urbānos dārzeņu tirgus, gan vēršas pret izlikšanu no mājām. Priekšlikumi ir lasāmi gan uz ielas, gan internetā[ 1 ]. 17. septembrī vienlaicīgi ar demonstrācijām Volstītā spāņu protestētāji pulcējās Madridē, Barselonā, Valensijā, Bilbao, Santanderā un Laspalmasā. Madridē demonstrācija notika biržas ēkā, kur akadēmiķi un eksperti lasīja lekcijas par spekulācijām un nodokļu paradīzēm. Dienu vēlāk, 18. septembrī, Spānijas ielās notika demonstrācijas, atbalstot publiskos pakalpojumus. Pie horizonta jau redzams 15. oktobris, starptautiskās mobilizācijas diena, kad Spānijas protestētāju gājiens izies Briseles ielās — šobrīd pēc 1200 kilometru veikšanas kājām protestētāji ir sasnieguši Parīzi.

Acampada Sol

Bet sākās viss tā. Vienu nedēļu pirms pašvaldību un autonomo apgabalu vēlēšanām, svētdienā, 15. maijā, tūkstošiem dažādu ideoloģisku piekritēju pulcējās vairāk nekā sešdesmit Spānijas pilsētās, parādot, ka viņi neatbalsta politisko, ekonomisko un sociālo situāciju valstī. Ņemot vērā franču rakstnieka un diplomāta Stefana Hasela (Stéphane Hessel)[ 2 ] domas un dažādu organizāciju, piemēram, Jaunieši bez nākotnes (Jóvenes Sin Futuro), aktivitātes, pilsoniskās mobilizācijas grupai Īsta demokrātija tagad (Democracia Real Ya) tika uzticēts veicināt 15M manifestācijas un rediģēt tās manifestu. Tajā teikts, ka sabiedrībā jābūt „vienlīdzībai, progresam, solidaritātei, brīvai pieejai kultūrai, ekoloģiskai ilgtspējai, attīstībai, labklājībai un cilvēku laimei” un pamattiesībām „uz mājokli, darbu, kultūru, veselību, izglītību, politisko līdzdalību, personas brīvu attīstību, kā arī uz nepieciešamo uzturu veselīgai un laimīgai dzīvei”.

Par spīti miermīlīgajam raksturam demonstrācija Madridē beidzās ar policijas apsūdzībām un 19 aizturētajiem. Šie notikumi veicināja dažu demonstrantu lēmumu, protestējot pret institucionālo vardarbību, izvietoties galvaspilsētas laukumā Puerta del Sol. Tā radās Acampada Sol — protestētāju apmetne Puerta del Sol laukumā. Tie paši sociālie tīkli, kas kalpoja demonstrantu savākšanai, pievērsa uzmanību arī šim notikumam 16. maija rītā. Tādi jēdzieni kā #spanishrevolution kļuva par populāru jēdzienu Tviterī, kur haštagi vairojās tikpat ātri kā cilvēki laukumā: #15M, #acampadasol, #acampadabcn #democraciarealya #tomalaplaza, #yeswecamp u.t.t.. Izpletās audekli, tika uzstādītas teltis un, pirms varas iestādes paspēja reaģēt, Acampada Sol bija pārvērtusies par mikropilsētu pašā Spānijas centrā, neatkarīgu un pilnībā pārvaldītu.

Demonstrētāji izveidoja 18 komisijas, lai nodrošinātu visas jaunās mājvietas nepieciešamības nākamajās nedēļās. Juridiskā komisija, kurā darbojās kādi 100 juristi, nodarbojās ar kriminālprocesu pret aizturētajiem un piešķīra juridisko segumu priekšlikumiem, kas radās dažādās asamblejās. Pārtikas komisija saņēma dāsnus ziedojumus un dalīja pārtiku un ūdeni demonstrācijas dalībniekiem. Infrastruktūras komisija ievilka demonstrantu nometnē elektrību un nodarbojās ar laukuma tīrību. Bērnu zonas komisija rūpējās par bērniem, kurus vecāki atstāja improvizētajā demonstrācijas bērnudārzā, kas darbojās katru dienu līdz 8.00 vakarā. Dinamikas komisija moderēja asamblejas, sanitārajā punktā palīdzību sniedza demonstrantiem, kuriem tā bija nepieciešama, bibliotēkā bija pieejams ievērojams skaits grāmatu. Tāpat darbojās darba komisija, mākslas komisija un vēl citas komisijas.

Komunikācijas komisija nodarbojās ar informācijas izplatīšanu un nodrošināja intervijas plašsaziņas līdzekļiem, kuri, kaut arī pirmajā brīdī nenovērtēja kustības spēku, pamazām sāka arvien vairāk interesēties par 15M. Žurnālisti no visām pasaules malām tuvojās Puerta del Sol, lai stāstītu, kas notiek minūti pa minūtei. Demonstrācijas dalībnieki atņēma politiskajām partijām un deputātu kandidātiem vadošo lomu 22. maijā gaidāmajās vēlēšanās, īpaši pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka demonstrācija ir nelegāla tā sauktajā pārdomu dienā, 21. maijā, kas sākās jau pusnaktī. 20. maija vakarā Puerta del Sol un tai piegulošas ielas bija tik pilnas kā vēl nekad. Pusnaktī tūkstošiem cilvēku sagaidīja “pārdomu dienu” ar klusuma brīdi, lai pēc tam vienā balsī sauktu: “Tautas balss nav nelegāla!”. Policija nereaģēja. 22 .maija vēlēšanu rezultāti neatspoguļoja iedzīvotāju sašutumu, izņemot vienu ciparu: ja pie nederīgajiem un tukšajiem biļeteniem pieskaitītu vēlētājus, kas atturējās piedalīties vēlēšanās, sanāktu absolūts vairākums.

Atgādinājums politiķiem

Otrajā nedēļā 15M protesti izplatījās vairāk nekā 50 Spānijas pilsētās. Barselonā protestētāju apmetne tika brutāli izjaukta, izraisot 121 cilvēka ievainošanu. Autoritātes, protams, mēģināja apklusināt sašutušos cilvēkus ar varu. Bet kopš tā laika demonstrantu apmetnes ir izpletušās. Šobrīd tādu ir aptuveni 100 gan Spānijas teritorijā, gan ārvalstīs. Gandrīz mēnesi pēc rašanās, 12. jūnijā, Acampada Sol oficiāli atvadījās ar “nedzirdamiem aplausiem”, lai nodotu savas aktivitātes vairāk nekā 100 Spānijas pašvaldībām. Tagad vadošo lomu turpina uzturēt apkaimes un ciemi. Iniciatīvas, kas rodas asamblejās, ir priekšlikumi, kas katrā otrajā svētdienā tiek apspriestas Puerta del Sol laukumā.

15M aicina uz izmaiņām diskusiju formā. Ikviens viedoklis, kas balstīts uz cieņu, caurspīdīgumu, tiesībām uz pulcēšanos, konsensu un nevardarbību, vienmēr tiek uzklausīts. Pirmkārt — demonstrantu apmetnēs, vēlāk — Spānijas apkaimēs un ciemos, un tā tas tada īstas un horizontālas demokrātijas piemēru. Tās ir diskusijas par izglītību, politiku, veselību, ekonomiku, vides aizsardzību un kultūru bez kliegšanas un viedokļa uzspiešanas, respektējot to, kuram ir dots vārds.

Centrālais 15M kustības jautājums ir institucionālā reforma, virzoties uz lielāko daļu priekšlikumu, par ko sasniegtas vienošanās 15M asamblejās. Pirmais priekšlikums ir mainīt vēlēšanu likumu tā, lai visām nodotajām balsīm ir vienāda vērtība[ 3 ], izbeigt divpartiju sistēmu, lai arī mazajām partijām būtu pārstāvniecība. Tāpat tiek aicināts attiekties no politiķu privilēģijām un algām uz mūžu[ 4 ], kā arī vienoties, ka vēlēšanu programmām ir jābūt līguma raksturam. Otrais priekšlikums — izbeigt korupciju, aizliedzot politiķiem, pret kuriem uzsākta tiesvedība, piedalīties vēlēšanās, un veicināt caurspīdīgumu attiecībā uz partiju un politiķu finansējumu un rēķiniem. Starp prasībām ir arī aicinājums uz neatkarīgu tiesu varu un lielāku iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tāpat tiek aicināts nodrošināt cilvēka cienīgu mājokli un reformēt Hipotēku likumu tā, lai mājokļa atdošanas gadījumā, ja nav samaksāts kredīts, nolīdzinātu parādus, nodrošināt vispārēju un bezmaksas veselības aprūpi, brīvu personu pārvietošanos, veicināt valsts izglītību, kas būtu laicīga, un pilnībā nodalīt valsti un baznīcu.

Tāpat izteikts priekšlikums par fiskālo reformu, atbalstot zemākas procentu likmes un mantojuma nodokļa pārskatīšanu. Šis priekšlikums, liekas, ir sasniedzis valdības ausis. 19 .septembrī valdība pieņēma lēmumu par jaunu mantojuma nodokli mantojuma saņēmējiem. Ekonomiskajā jomā tiek aicināts arī aizliegt tā sauktās nodokļu paradīzes, izveidot finanšu transakciju nodokli, aizliegt atlaist darbiniekus uzņēmumos, kuriem ir peļņa, un nacionalizēt tās bankas, kuras ir izglābusi valsts. Protestētāji ir pret valsts uzņēmumu (ūdens, loterijas, transports, televīzija) privatizāciju. Viņi aicina uz ētisku un patiesu komunikāciju un atjaunot vēsturisko atmiņu[ 5 ], samazināt militāros izdevumus un slēgt ieroču rūpnīcas, patērēt atbildīgi, aizliegt ģenētiski modificētos organismus, slēgt atomelektrostacijas un veicināt atjaunojamos energoresursus, kā arī ievērot dzimumu līdztiesību.

Daudzi uzskatīja, ka 15M beigsies līdz ar apmetņu nojaukšanu. Taču apkaimēs 15M idejas turpina dzīvot. 15M kustību nevar apstādināt. Tā ir protesta un līdzdalības forma, kādu Eiropa līdz šim nav pieredzējusi. Sabiedrība nepiekrīt tam, kā politiķi pārvalda valsti un nepiekrīt likumiem, ko pieņem dažādas institūcijas. Viņi saka, ka politiķi tos „nepārstāv” un ka to uzstādījumi nedarbojas. Tāpēc viņi paceļ savas balsis, lai izteiktu priekšlikumus problēmām, kas pastāv sabiedrībā.

15M ir mierpilnam protesta un līdzdalības piemērs visai Eiropai. Dažas no prasībām, piemēram, par mantojuma nodokli, jau ir ieviestas. Citas, piemēram, vēlēšanu likuma izmaiņas ir tālu no ieviešanas. Taču protestētāju galvenais uzdevums bija atgādināt politiķiem, ka viņiem nav vispārējas tiesības uz pārvaldi, bet gan viņi kalpo sabiedrībai. Modrai sabiedrībai, kam nav bail iziet ielās, lai protestētu pret to, kas to neapmierina. Politiķi ir saņēmuši atgādinājumu, un Spānijas sabiedrība ir pamodusies.


Mana vara manās rokās


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!