Foto: Foto - A. Jansons © AFI

Ziedošanai motivē ne tikai nodokļu atlaides vai kompānijas reklāmas iespējas, bet arī sociāli atbildīga uzņēmēja domāšana. Piemēram, [i]US Paper Company[/i] finansē zinātniskus pētījumus ekoloģijā, Statoil Latvijā ziedo Brīvības piemineklim. Es drīzāk pērku preci ar logo "Vēža fonda atbalstītāji", nekā konkurējošo, kuras ražotājs neatbalsta nevienu labdarības akciju.

Lai noskaidrotu, kādas normas likumdošanā veicina un kādas kavē labdarību Latvijā, Nevalstisko organizāciju centrs ir rīkojis vairākas neformālas tikšanās ar uzņēmējiem un viņu ieteikumi ir ņemti vērā, izstrādājot jaunos NVO likumprojektus.

Uzņēmēju domas ir dalījušās. Daļai ir ļoti būtiskas nodokļu atlaides. Latvijā tiešām katrs uzņēmējs, kurš ziedo, saņem no valsts atpakaļ 85% ziedotās summas. Ziedojot dažām organizācijām – pat 90%. Šai valsts labvēlībai gan ir ierobežojumi – uzņēmumam ir jāstrādā ar peļņu, proti, ir jāmaksā peļņas nodoklis. Kamēr uzņēmums nepelna, no ziedošanas jāatturas. Reāli – valsts atbalstu ziedojot pat teorētiski var saņemt tikai 25% Latvijas uzņēmumu.

Ir svarīgi minēt, ka ziedošanai motivējošie faktori nav tikai nodokļu atlaides vai laba reklāma savai kompānijai, bet ziedot mudina arī atbildīga uzņēmēja domāšana jeb sociālā atbildība. Tas nozīmē, ka uzņēmēji strādā tādā veidā, lai izpildītu vai pat pārsniegtu tās ētiskās, tiesiskās, komerciālās un publiskās prasības, ko sabiedrība izvirza biznesam. Šādu sociāli atbildīgu domāšanu ASV uzņēmēji ir izkopuši jau pēdējos 75 gadus, piemēram, US Paper Company finansē zinātniskus pētījumus ekoloģijas atbalstam un apzināti veido šādu savu tēlu. Latvijā piemērs varētu būt Statoil, kas no katra pārdotā benzīna litra ziedoja Brīvības piemineklim. Cita lieta, cik tauta ir atsaucīga šādām akcijām un kā vērtē šādu uzņēmēju rīcību. Piemēram, es ļoti pozitīvi skatos uz logo “Vēža fonda atbalstītāji” un drīzāk pērku šo produktu, nekā konkurējošo preci, kuras ražotājs neatbalsta nevienu labdarības akciju.

NVO centra rīkotajos Uzņēmēja forumos atkārtoti ir pārrunātas vairākas pašu uzņēmēju un atsaucīgāko sponsorētāju izvirzītās problēmas, kuras esam centušies risināt jaunajos likumprojektos “Par biedrībām un nodibinājumiem” un “Par sabiedriskā labuma organizācijām”.

• Patlaban nav nošķirta sponsorēšana no ziedošanas, bet jaunajā likumā ziedošana būs definēta
• Grūti orientēties organizāciju mērķos un darbībā, atšķirt komersantu no NVO. Jaunais likums paredz sabiedriskā labuma statusu organizācijām, kas varēs pierādīt, ka ir izveidotas, lai darbotos visai sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā
• Laikietilpīga kontrole pār ziedotajiem līdzekļiem. Nākotnē uzņēmēji varēs paļauties uz sabiedriskā labuma komisiju, kas kontrolēs, kur tiek tērēti ziedotie līdzekļi. Šādas komisijas izveidošanu no ministriju un pašu sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvjiem paredz jaunā likumprojektu pakete
• Valsts un sabiedrība nav noteikusi prioritāras jomas – grūti orientēties vajadzībās. Saskaņā ar jaunā likuma prasībām sabiedriskā labuma organizācijām būs jānorāda darbības joma, kurā viņām tiek piemērots šis īpašais statuss. Prioritārās jomas varētu būt izglītība, sociālā aprūpe, invalīdu tiesības
• Ja uzņēmumam nav jāmaksā ienākuma nodoklis, nav iespējams saņemt atlaides par ziedotajām summām. Jaunajā likumprojektu paketē ir ieteikts mainīt nodokļu atlaides piešķiršanas principu, taču šajā jautājumā galīgais variants vēl nav izstrādāts
• Nodokļu atlaides maz stimulē ziedošanu – izdevīgāk ziedojumu vai pabalstu ir neuzrādīt. Jaunajā likumā sabiedriskā labuma organizāciju pabalsti un ziedojumi tiks atbrīvoti no ienākuma nodokļa
• Sarežģīta nodokļu administrēšānas sistēma. Jaunajā sistēmā sabiedriskā labuma komisijai vajadzētu atvieglot šos sarežģījumus

Jaunos likumprojektus noteikti apspriedīsim nākamajā Uzņēmēju forumā, bet visi mūsu aptaujātie uzņēmēji līdz šim tos ir atbalstījuši un uzskata par vajadzīgu soli uz pareizo pusi.