Atslēgvārdi:

Solidaritāte vs. vienotība. 11

"Cik atšķirīgas ir cilvēku sirdis. Cik dažādi slāņi veido tautas dvēseli. Cik stipri būtu jāsakņojas sevī, lai katram rakstītājam pienācīgi atbildētu, bet tomēr nepazaudētu sevi."

Iesaki citiem:

Tā Zenta Mauriņa savā vienas nedēļas stāstā "Septiņi viesi" raksturo savu sarksti ar lasītājiem, trāpot manu aktuālo pārdomu brīdī par apkārt valdošo vienaldzību.

Koalīcija, kurai savu varas deleģējumu atsauc 78% sabiedrības, pēc sākotnējām vienkārši iesildošām muļķībām kā pateicības caur slimnīcu kasēm un NATO kavalērijas, bez mazākās atturības sāk spēlēt aizkulisēs pasūtīto mūzikas programmu. Operu, kas mūs sagaida gada garumā, ievada prelūdija ar motīvu "SAB Kažociņš". kuru papildina LTV ģenerāldirektora, veco jauno drošības iestāžu likumu grozījumu, KNAB, digitālās TV un spiegu skandāla, kā arī Lemberga medicīniskās mažāošanās tēmas.

Un laikam pārlieku liegas šīs tēmas, jo kuru gan tas īsti uztrauc? Dzirdu runas, ka jādibina jauna lietussargu NVO. Idejas par Tautas fronti II. Jaunu partiju. Utt.

KNAB veiktā aptauja, kā jau rakstīju vienā no iepriekšējiem blogiem, precīzi iezīmē, ka neticam savām pašu sabiedriskajām institūcijām. Lai valsts, lai politiskas, lai nevalstiskas. Tad nav brīnums, ka atkal vajag jaunas, kas "vienotu tautu".

Bet tas ir mīts, kura maldīgumu precīzi iezīmē koalīcijas "reālpolitika", kas balstās mafiozi sakārtotā izpratnē par grupas atbalsta potenciālu. Kamēr otra čoma intereses balsta savējās, tikmēr pirmā čoma atbalsts garantēts. Un atbalsts ir aktīvs un kopības izjūta skaidra.

Demokrātiem pēc savas iekšējās esamības ir grūtāk, jo demokrāta pārliecības pamatā ir individuālās brīvības ieguvums, kas izriet no šī režīma. Grupu dinamikas un atkarības noraidījums var robežoties pat ar riebumu. Ne velti pat Tautas sapulcē kopā sanākt nebija nemaz tik viegli un daudziem tas vienkārši likās mazākais ļaunums ar moto "nu es jau parasti uz ielas nestāvu, bet..".

Taču šis "bet" ir pavisam cits. Tā ir iztrūkstošā demokrātiska solidaritāte, kuru piesauca jau Franču revolūcija savā Fraternité parolē līdzās Liberté un Égalité. Mēs visi būsim "atšķirīgas sirdis un dažādi slāņi, kas veido tautas dvēseli". Un ulmaniski vienoti nebijām pat ulmaņlaikos, bet krīzēs, kuras īsti nevēlos piedzīvot atkāroti savā atlikušajā mūžā. Revolucionāru paroles pamats bija Unité, Indivisibilité de la République - kopīgais mērķis Republika, kas sasniedzama, aizdodot atbalstošu plecu pat tad, ja viena vai otra "niansīte" paša snobismam liekas nevietā. Atbalstot nevis pamācot.

Un Latvijas vide to parāda. Nav ritenis no jauna jādomā. Ne jaunās organizācijās, ne jaunās sejās, bet esošo institūciju pasargāšanā un stiprināšanā ir mūsu valsts demokrātiskais spēks. Nosargātais ģenerālprokuros, KNAB, tiesu attīrīšanās tam ir tāds pats pozitīvais piemērs, kā negatīvie - brūkošie sabiedriskie mediji, piesmietā Žurnālistu savienība, komiskā jaunā vecā valdība.

Jā, vienīgi jauna partija derētu. Lai gan arī esošajās ir spēks, kuru paši to dalībnieki neredz.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovčs 01.02.2008 08:24

"Jā, vienīgi jauna partija derētu. Lai gan arī esošajās ir spēks, kuru paši to dalībnieki neredz."

Jā, būs tāda partija. Tik pacietieties līdz maijam! Redz, arī lokomotīves sastāvus nomainījušas. Tu, tū skaņas jau sāk skanēt, Robert! Domājams, šoreiz taču viss tiks veidots "pareizi"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Roberts Putnis > Marija 31.01.2008 16:32

Es pieņemu, ka Marija nejoko? Bet varbūt šai sabiedrībai to arī nevajag? Cinisks joks, zinu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Roberts Putnis 31.01.2008 16:31

Vai, Pēteri, attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem gan man uz varžacs uzkāpi! :) Neatkarīgs finansējums sabiedriskām raidorganizācijām ir tas pats kats neatkarīga komisija balsu skaitīšanā vēlēšanās. Tas ir sistēmiski svarīgs priekšnosacījums demokrātijai. Vismaz bija, pilnīgi noteikti, kopš TV tika izgudrota. Šobrīd varbūt jau var sākt runāt par kādiem jauniem modeļiem, ņemot vērā mediju attīstību, bet nekas labāks (=neatkarīgāks) par abonēšanas maksām nav izdomāts. Vācieši arī datoru nosauca par televizoru, sāka par katru iekasēt un beigās raidīt online. Un atteikšanos maksāt šo nodevu es nepielīdzinātu reliģiskai pārliecībai, kas ļautu atteikties no likuma pildīšanas. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija 31.01.2008 16:20

Taču kamēr mēs šeit skumji diskutējām par solidaritātes un demokrātijas apziņas trūkumu, valdība raksta rīcības plānus, kā visu pilsoniskās apziņas problēmu "salikt pa plauktiņiem".

Tiek plānots milzīgs ieguldījums "bērnu un jauniešu pilsoniskajā un patriotiskajā audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā", īstenojot Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai veltītu pasākumu ciklu "Tu esi Latvija".

Manuprāt, tā ir ņirgašanās par pilsoniskās izglītošanas būtību. Acīmredzot, tikai naiviem britiem skolā vajadzīgs tāds priekšmets kā "Citizenship", lai iemācītos ietekmēt valdību; tikai mazizglītotajiem somiem ir vajadzīgs priekšmets "Media literacy", lai medijos atšķirtu melus no objektīvas informācijas. Latvijas sabiedrība taps pilsoniska un atbildīga viena svētku pasākuma rezultātā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

prevencija 31.01.2008 16:18

Okšķerēšanai vienmēr ir preventīvs raksturs. Dauziem tas palīdz mest, kur nevajag - sk. pretējo paraugu Neapolē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 31.01.2008 15:46

Man ir prieks, ka Jums ir tik augsti morālie standarti. Es domāju, ka tikpat svarīgi kā būt godīgam ir respektēt otra indivīda dzīvokļa un privātās dzīves integritāti. Turklāt daudzi zviedri (piemēram, bijusī kultūras ministre Stegö-Chilo) nemaksā TV licenci, jo uzskata to par ideoloģisku jautājumu - sabiedriskajai TV, viņuprāt, ir jādod līdzekļi no nodokļiem. Turklāt daudzi nemaz neskatās sabiedrisko TV tik un tā, jo uzskata, ka raidījumu kvalitāte ir neapmierinoša. Kādēļ viņiem būtu jāmaksā licence par kaut ko, ko viņi tik un tā neskatās?

Par okšķerēšanu, kurš izmeta pannu bio-atkritumos, esmu nolokāms - ja Jūs esat pieķerti aiz rokas to darot, esat sodāmi, bet nolīgt speciālu personu, kas to "profesionāli" izokšķerēs, piedodiet, izmeklēs, manuprāt, ir dārgāk nekā lieku reizi pāršķirot atkritumus, kas tik un tā tiek darīta. Tas pats sakāms par kaimiņu nolīgšanu TV licences nemaksātāju tvarstīšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

t. i. 31.01.2008 15:43

*sākšu ar sevi

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ģima 31.01.2008 15:41

Pārsvarā, Cilvēks ir gļēvs. Viņš parasti jūt, ka apkārtējā pasaulē nav viss kārtībā, bet viņam bail pat ticēt, ka tā var uzlaboties. Ticēt, ka tieši viņš var dot savu ieguldījumu. Šīs gļēvs ļauj sašust “kad tad cilvēki uzsāks “kļūdu labojumu”?!”, bet neļauj pateikt “sākšu no sevis”.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dīvainais godīgums 31.01.2008 14:49

Nesaprotu. Ja mans kaimiņš nemaksā par TV, bet kuru kopā ar mani skatās, bet par viņu maksāju es, citiem vārdiem - visi pārējie kopā par viņu, attiecīgi katrs atsevišķi vairāk, kas slikts ir tajā, ka es par to informēju. Jo cūcība ir nevis tajā, ka es stučīju, bet tajā, ka kaimiņš grib ietaupīt uz pārējo rēķina. Un tāpat - panna bio atkritumos ir cūcība pret pārējiem, kuriem jāmaksā par extra šķirošanu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 31.01.2008 11:46

Piemērs, uz kuru atsaucas Iveta, ir saistīts ar gadījumu iz manu tuvu cilvēku dzīves, kad kāds viņu kaimiņš bija ieradies Radio dienesta uzdevumā "nejauši" uzdod jautājumu - "Vai tas kas Jums tur skan fonā ir TV? Ak, tas ir TV! Bet kāpēc tad jūs nemaksājat TV licenci (abonentamksu)?"

Un tad arī "atkritumu spiegi". Proti, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma nolīgtie "okšķeri", kuri mēģina noskaidrot, kurš ir tas pilsonis, kurš ir izmetis pannu tanī nodalījumā, kur var mest tikai organiskos atkritumus.

Nudien nezinu, vai šie piemēri ilustrē solidaritāti. Man gan liekas, ka Skandināvijas veiksmes stāsta pamatā ir gadsimtu laikā veidojies augstais sociālā kapitāla un jo īpaši savstarpējās uzticības līmenis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 31.01.2008 11:20

Jā, pilnīgi piekrītu, ka daudzu Latvijas nelaimju (politiskās korupcijas, uzbrukuma demokrātijas institūcijām) IESPĒJAMĪBAS cēlonis ir tas, ka mūsu sabiedrība nav pietiekami solidāra. Lielā mērā Skandināvijas veiksmes stāstu (augstie demokrātijas rādītāji, zemi korupcijas rādītāji) pamatā bija tieši saliedētas sabiedrības, kurās cilvēkos savstarpējās palīdzības un atbildības tradīcijas bija gadsimtos izkoptas. Tikai šādās sabiedrībās indivīds kopīgo normu pārkāpumu var uztvert kā Uzbrukumu Pašam Sev. Lai gan mani biedē Pētera kādreiz minētais piemērs par to, ka Zviedrijā abonentmaksu ir grūti nemaksāt tādēļ, ka kaimiņi gandrīz noteikti par to "nostučīs", tomēr tas ir arī simptomātiski: tieši šāda savstarpējas atbildības izpratne ir Skandināvijas valstu politiskās kultūras pamatā. TĀDĒĻ Skandināvijā nav iedomājams tas, kas notiek Latvijā. Un TĀDĒĻ Latvijā sabiedrība nav vienota savā nosodījumā par politiķu rīcību, kas Skandināvijā nav iespējama. Skaidrojums ir sabiedrības attīstības un politiskās kultūras īpatnībās.

Vai ir iespējams APZINĀTI IZVEIDOT tādu sabiedrību, kāda Skandināvijā izveidojās pati no sevis (un pats "trakākais" jautājums - vai to vajag)? Diemžēl nezinu. Bet skaidrs, ka risinājums patiešām nav ne vairāk jaunu nvo, ne vairāk jaunu seju vai vairāk jaunu partiju. PAŠAS PAR SEVI tās neko nedos, tās var būt tikai līdzeklis, kā ienest Jauna Veida Domāšanu (kādai tai jābūt - to vēl neesmu noformulējusi pat pati priekš sevis).