Prezentācija konferencē "Vai Latvija iet Īrijas pēdās: darbaspēka migrācija" 2006. gada 20. janvārī
Sabiedrības attieksme pret darbaspēka migrāciju
Sveicināti visi klātesošie!
Man ir tas gods un iespēja Jums īsumā prezentēt pētījumu par migrāciju, kuru, kā Pabrika kungs jau teica, sabiedriskās domas pētījumu centram SKDS bija iespēja veikt 2005. gada decembrī. Jāsaka, ka Latvijā nav daudz pētījumu par šo tēmu, jo tā ir visai jauna. Šķiet, ka tikai pagājušā gada rudenī šis jautājums sāka parādīties gan masu medijos, gan sabiedrības dienaskārtībā.
Pirms divām dienām prezidentes Stratēģiskās analīzes komisija prezentēja kvalitatīvu pētījumu, raugoties no Īrijā dzīvojošo latviešu skatu punkta. Mūsu pētījums sniedz datus par to, ko Latvijas iedzīvotāji jeb sabiedrība domā un kā uztver migrācijas problēmu. Līdz šim, šķiet, tādi izsmeļoši dati nav bijuši, tikai atsevišķas informācijas drumslas jeb lauskas.
Vispirms daži vārdi par aptauju, pēc tam iepazīstināšu ar zīmīgākajiem grafikiem, kas parādīs, ko Latvijas iedzīvotāji par migrācijas jautājumiem domā, mūsu attieksmi pret Latvijas iedzīvotāju braukšanu strādāt uz citām valstīm, cik daudz no Latvijas iedzīvotājiem būtu gatavi doties strādāt citur, par ieguvumiem un zaudējumiem, kā arī par attieksmi pret citu valstu iedzīvotāju braukšanu strādāt uz Latviju un uzskatiem par nepieciešamo valdības rīcību saistībā ar darbaspēka migrāciju.
Sākumā daži vārdi par pašu pētījumu. Tā bija Latvijas iedzīvotāju aptauja ar reprezentatīvu izlasi. Pagājušā gada decembrī mēs kopumā aptaujājām 1060 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Tā kā izlase bija reprezentatīva, tad principā var apgalvot, ka iegūtie rezultāti reprezentē visu Latvijas iedzīvotāju viedokli, citiem vārdiem sakot, mēs varam šos datus vispārināt un attiecināt uz visu pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju kopumu.
Interesanta ir iedzīvotāju attieksme pret to, ka Latvijas iedzīvotāji brauc strādāt uz citām valstīm. Ja mēs pavērojam masu medijus, tad tur ir gan pozitīvie, gan dažkārt negatīvie viedokļi. Pētījums rāda, ka kopumā apmēram 22% savu attieksmi pret to, ka Latvijas iedzīvotāji brauc strādāt uz citām valstīm ir norādījuši kā pozitīvu, 38% drīzāk par pozitīvu Tas liecina, ka absolūti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka process pats par sevi ir labs un, acīmredzot, arī atbalstāms. Tie, kas saka, ka šī parādība varētu būt negatīva, ir tikai kādi 30% , jeb mazliet mazāk kā trešā daļa iedzīvotāju. Ja saskaitām kopā, varam teikt, ka 60 % procesu vērtē pozitīvi un tikai 29-30% negatīvi.
Uz jautājumu: “Vai jūs pats pēdējo 5 gadu laikā esat kaut reizi apsvēris iespēju braukt strādāt uz kādu citu valsti?”, mēs redzam, ka kopumā 39% ir atbildējuši “jā”, kas ir jāvērtē kā visai augsts procents. Lai arī tika minēts, ka šāda veida prognozes mēdz būt visai neprecīzas, un man nav pamata tam nepiekrist, uz jautājumu “Cik liela ir iespēja, ka jūs tuvāko 2 gadu laikā varētu braukt strādāt uz kādu citu valsti?” kopumā 9,6 % iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem ir teikuši, ka tā ir ļoti liela, apmēram 13% saka, ka šāda iespēja ir “drīzāk liela”, kas mums kopumā dod 22% jeb gandrīz ¼ – 1/5 daļu iedzīvotāju. Tā kā šī aptauja bija reprezentatīva, mēs varam veikt aprēķinus un mēģināt saprast, cik daudz cilvēku teorētiski varētu atstāt valsti. Kā es teicu, šie dati nav pilnīgi precīzi un jārēķinās ar statisko kļūdu. Visi mērījumi ir “precizitātes koridorā”, tādēļ ar 95% varbūtību varam apgalvot, ka no 7,7,-11,5% Latvijas iedzīvotāju, kas ir 138 000- 207 000 tuvāko 2 gadu laikā varētu aizbraukt prom. Ja mēs paskatāmies, cik daudz ir tie, kas saka “ļoti liela” vai “drīzāk liela” varbūtība, respektīvi, šo kopējo grozu, tad nonākam pie 350 000 un 450 000 iedzīvotājiem. Skaitļi ir ļoti, ļoti lieli, bet gribas cerēt, ka tie ir neprecīzi.
Interesanti, kuras ir tās iedzīvotāju grupas, kas ar lielāku varbūtību varētu atstāt valsti, lai dotos strādāt citur. Pirmā lieta, kam šeit var pievērst uzmanību, ir fakts, ka 45 % iedzīvotāji vecuma grupā no 15-24 gadiem ir teikuši, ka varbūtība ir “ļoti liela”, vai “drīzāk liela”. Attiecīgi palielinoties iedzīvotāju vecumam mēs redzam, ka varbūtība diezgan strauji samazinās. Te, šķiet, ir ļoti noderīgs Īrijas piemērs, jo dati atbilst tam, ko teica iepriekšējais runātājs. Mēs nevaram runāt par to, ka iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni vēlētos lielākā skaitā atstāt Latviju, jo rādītāji ir ļoti līdzīgi. Tāpat mēs nevaram runāt par to, ka latvieši būtu vairāk ieinteresēti atstāt valsti, nekā citu tautību pārstāvji. Mēs nevaram runāt, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem būtu lielākā skaitā ieinteresēti atstāt Latviju, nekā tie, kuriem ienākumi ir vidēji vai salīdzinoši augsti. Šis pētījums mums neļauj apgalvot, ka laucinieki ir tie, kuri lielākā skaitā gribētu atstāt Latviju, jo dati, kas ir iegūti Rīgā un tās apkārtnē īpaši neatšķiras no tiem, kas iegūti lauku teritorijās. Ja mēs paskatāmies dažādos sektoros nodarbināto iedzīvotāju atbildes, tad redzams, ka valsts sektorā nodarbinātie mazāk pauduši apņēmību braukt strādāt citur, nekā tie, kas strādā privātajā sektorā vai šobrīd dažādu iemeslu dēļ ir bez darba.
Interesanti, uz kurieni šie cilvēki vēlētos braukt? Aptaujā ielikām jautājumu ar lūgumu nosaukt trīs valstis, uz kurām jūs pats gribētu braukt strādāt. Tas tika jautāts gan tiem, kuri vēlētos braukt, gan arī tiem, kuri to negrasās darīt, lai iegūtu valstu popularitātes topu. Vispieprasītākais gala mērķis ir Lielbritānija. Apmērām 38% Latvijas iedzīvotāji ir teikuši, ka tā ir īstā vieta, kurp doties. Otrajā vietā ir Īrija ar 31% un tikai pēc tam seko Vācija ar 23%. Īrijai ir pārliecinoši otrā vieta. Otrais valstu bloks ir Ziemeļvalstis – Zviedrija, Norvēģija, Dānija, kā arī ASV ar 12%.
Interesantas un nedaudz pretrunīgas ir atbildes uz jautājumu “Vai, jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāju braukšana strādāt uz ārzemēm ir vai nav problēma valstī kopumā?”, jo ja atceramies iepriekš, tad kopumā 59% teica, ka tā ir laba lieta, ka Latvijas iedzīvotāji brauc citur. Kopumā 2/3 iedzīvotāju saka, ka valstī tā tomēr ir problēma, kas nozīmē – valstij kaut kas ar šo lietu būtu jādara, un tā nav atstājama pašplūsmā.
Tālāk par ieguvumiem un zaudējumiem. Uz jautājumu “Vai, jūsuprāt, cilvēki, kuri pēdējo 5 gadu laikā ir braukuši uz citām valstīm strādāt vairāk ir ieguvuši vai zaudējuši”, kopumā 2/3 aptaujāto apgalvo, ka ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu pretstatā apmēram 7,4%, kuri apgalvo, ka zaudējumu varētu būt vairāk nekā ieguvumu. Tālāk redzam iedzīvotāju daļu, kuriem tuvāko draugu, radu, paziņu vai ģimenes locekļu vidū ir cilvēki, kuri ir braukuši strādāt uz citām valstīm. Citiem vārdiem sakot, jautājums ir par to, kādi ir informācijas avoti, pēc kā iedzīvotāji spriež, vai tā ir laba ideja braukt strādāt vai nav. No visiem Latvijas iedzīvotājiem apmēram puse apgalvo, ka jau šobrīd viņu ģimenes locekļi vai tuvu draugu lokā ir vairāki cilvēki, kuri ir bijuši un strādājuši ārzemēs, un mēs redzam, ka tikai 31%, kuriem tuvāko draugu lokā nav neviena ar ko parunāt, no kura nepastarpināti iegūt informāciju. Tas mums ļauj uzskatīt, ka atbildes uz jautājumu par ieguvumiem un zaudējumiem, diez vai būs balstītas uz to, ko cilvēki lasa masu medijos. Mēs zinām, ka kopumā iedzīvotājiem ir visai skeptiska attieksme pret politiku, politiķiem, mazāk skeptiska pret medijiem. Šeit mēs redzam, ka iedzīvotājiem ir iespēja parunāt ar saviem radiem, draugiem, paziņām, kuriem visticamāk viņi uzticas, un pēc tā spriest par ieguvumiem un zaudējumiem.
Runājot par citu valstu iedzīvotāju braukšanu strādāt uz Latviju, atbildes ir pretējas tam, ko mēs redzējām par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pašiem braukt un strādāt citur. Uz jautājumu “Pēdējā laikā, runājot par darba spēku trūkumu Latvijā, ir izteikta doma, ka risinājums varētu būt citu valstu iedzīvotāju, jeb viesstrādnieku ierašanās strādāt Latvijā. Lūdzu, novērtējiet savu attieksmi pret to, ka citu valstu iedzīvotāji brauc strādāt uz Latviju,” redzam, ka kopumā 69,8% Latvijas iedzīvotāju saka, ka viņu attieksme ir “ļoti negatīva” vai “drīzāk negatīva”. Jāpievērš uzmanību tam, ka atbildi “ļoti negatīvi” ir devuši 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas ir vairāk kā trešā daļa. “Ļoti pozitīvi” vērtē 2,8%, “drīzāk pozitīvi” – 13,5%, kas kopumā ir aptuveni 17% Latvijas iedzīvotāju. Šis ir jautājums, par ko politiķiem vajadzētu uztraukties un sākt domāt, jo ātrāk, jo labāk.
No kurām valstīm imigranti Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk vai mazāk pieņemami? Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka pozitīvāk vērtētu imigrantus no austrumu bloka valstīm jeb bijušās PSRS valstīm. Pirmkārt, Baltkrievija – 43% aptaujāto, Ukraina – 40% aptaujāto, tālāk seko Krievija – 20%, Moldova- 16%. Tādas valstis kā Turcija, Ķīna, Indija, Āfrikas valstis un citas Āzijas valstis ir nosauktas ļoti, ļoti reti.. Savukārt, uz jautājumu, no kurām valstīm viesstrādnieki nebūtu pieņemami, redzam, ka kopumā 41% nav pieņemami viesstrādnieki no Ķīnas, 32% jeb 1/3 nav pieņemami viesstrādnieki no Āfrikas valstīm, 30% nav pieņemami vjetnamieši, 28% min citas Āzijas valstis un Turciju. Šis bija atvērts jautājums, kurā netika doti atbilžu varianti. Cilvēki paši nosauca tās valstis un reģionus, no kuriem viesstrādnieki būtu nepieņemamai vai nevēlami.
Ko Latvijas valdībai vajadzētu darīt saistībā darbaspēku migrāciju? Uz jautājumu “Vai Latvijas valdībai, jūsuprāt, vajadzētu veicināt vai gluži pretēji kavēt darbaspēka migrāciju, mazināt braukšanu strādāt uz citām valstīm,” kopumā 58% ir teikuši, ka Latvijas valdībai ir jākavē iedzīvotāju braukšanu strādāt citur. Tikai apmēram 6% minējuši, ka Latvijas valdībai šo procesu vajadzētu veicināt. Ievērojat, ka šie dati ir pretrunā ar to, ko minēju sākumā, proti, ka apmēram 60% cilvēku migrāciju uzskata par ļoti labu lietu. Bet šeit ir jautājums, ko valdībai vajadzētu darīt, lai kavētu izceļošanu? Arī šis bija atvērts jautājums bez atbilžu variantiem. Atbildes, kā jau to varēja sagaidīt, ir diezgan triviālas. 70% saka, ka Latvijas valdībai vajadzētu paaugstināt algas, tad 35% gadījumos minēta nepieciešamība nodrošināt ar darba vietām vai radīt jaunas darba vietas. Ceturtā biežāk minētā atbilde ir – jānodrošina dzīves līmeņa celšanos, kas minēta 15% gadījumu. Patiesībā tas ir tas pats stāsts par algām tikai izteikts citiem vārdiem. Latvijas iedzīvotāju skatījumā recepte, pēc kuras jāvadās valdībai, ir vienkārša un visai triviāla – pielieciet pie algām un tad mēs varbūt pārdomāsim.
Visbeidzot, vai Latvijas valdībai vajadzētu veicināt vai kavēt citu valstu iedzīvotāju braukšanu strādāt uz Latviju? Un šeit mēs redzam, ka kopumā 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju saka, ka Latvijas valdībai ir jākavē citu valstu iedzīvotāju braukšana strādāt uz Latviju. Citiem vārdiem sakot, mēs nevēlamies šeit redzēt imigrantus, lai gan kā redzējām iepriekš, mēs paši ļoti vēlamies braukt un strādāt citur un būt šajā valstī imigranti.
Paldies par uzmanību!
(prezentācijas 1. daļa PDF formātā, 1,48 MB, 2. daļa PDF formātā, 1,40 MB).