Pagājusī un šī nedēļa lielākajai daļai paiet burzoties pa dažādām ballītēm, pieņemšanām un viesībām. Šajās dienās ballītēs, kuras apmeklēju, jau atkal pamanīju senāk piemirsto faktu: smēķētāji ir slēgts sociālais klubiņš. Tā rezultātā man radās dažas nenopietnas un dažas nopietnas pārdomas par smēķēšanas tēmu. Šoreiz iztiksim bez moralizēšanas par smēķēšanas kaitīgumu, par to visi ir informēti.
Viesībās, darbā, teātra izrāžu starplaikos rodas sajūta, ka nesmēķētāji pastāv paši par sevi un katrs atsevišķi, savukārt starp smēķētājiem pastāv zināma konspiratīva, brālīga saikne. Atliek tikai vienam no viņiem padot zīmi, ka viņš dosies uzpīpēt, tad kā uz burvja mājienu visas sarunas ar ne-smēķētājiem tiek pārtrauktas, lai dotos uz kopīgo slēpni uzlaist dūmu. Nav jau redzēts, ka nesmēķētāji sanāktu kādā kaktā vai ārā salā kopā nepapīpēt, vai ne?
Tikai padomājiet, cik daudz naudas uzņēmumi tērē ik gadu, lai nodarbotos ar team-building? Lai veicinātu to, ka kolēģi (jo īpaši lielākos uzņēmumos) iepazīst viens otru un sāk justies kā daļa no kopīgas lietas, komandas. Lai tie, kas strādā 1.stāvā sekretariātā, iepazītos ar pārdošanas daļas speciālistiem no 7.stāva, bet visi kopā iedraudzētos ar IT daļas speciālistiem. Kamēr uzņēmumu personāla daļas pūlas, tikmēr starp smēķētājiem smēķētavā jau ir nojauktas visas robežas. Tur kopā dūmos laiku pavada izpilddirektors, apsargi, speciālisti un sekretāres. Tā ir vieta, kur kopā sanāk cilvēki, kas darbā cits ar citu saskartos tikai sasveicināšanās līmenī. Tā ir vieta, kur nereti rodas iespēja pievērst sev vadības uzmanību, paspīdot ar kādu ģeniālu ideju, vai vienkārši uzrīkot nelielu ideju apmaiņu par konkrētu jautājumu. Tur notiek arī off-the-record sarunas starp departamentiem un kolēģiem. Varbūt atcerieties TV seriālā Friends apspēlēto tēmu par to, kā Reičela iekārtojas strādāt pie Ralfa Lorēna, un izrādās, ka viņas tiešā priekšniece un kolēģe smēķē. Kamēr tās abas smēķētavā izdomā jaunas koncepcijas un izlemj doties komandējumos, Reičela paliek ārpus šīm sarunām un ir spiesta uzsākt smēķēt. Var jau teikt, ka darba devējs te rīkojas nepareizi, tomēr vai var aizliegt draudzīgas sarunas pie cigaretes?
Ir darbavietas, kurās smēķētāji atrodas izdevīgākā stāvoklī nekā nesmēķētāji, jo tas ir vienīgais veids, kā pamatoti uz 5-10 minūtēm iziet ārā atpūsties, jo ārpus pusdienu pārtraukuma neviens tevi nekur nelaiž. Var jau, protams, paprasīties iziet ārā paelpot svaigu gaisu ik pēc stundas, tomēr citiem tas var likties nedaudz ekscentriski.
Un vispār, parēķiniet, cik daudz no darba laika zaudē smēķētāji? Izejot uz 15 minūtēm katras 2 stundas, vienas darba dienas laikā tā jau ir viena nopīpēta stunda! Tai pat laikā, nesen lasīju pētījumu, kas saka, ka smēķētāji, kuriem darba devējs dod iespējas uzsmēķēt darba laikā, pēc nikotīna devas saņemšanas strādā efektīvāk.
Atceros, ka 1.kursā tie, kas bija smēķētāji, savā starpā ātrāk sadraudzējās un satīklojās. Un pat satuvinājās ar tiem pasniedzējiem, kas turpat smēķē. Un ne jau tāpēc, ka nesmēķētāji ir nūģi, bet tāpēc, ka viņus vieno īpašais plaušu bojāšanas brālības gars.
Atzīšos, ka esmu smēķējusi sociālu iemeslu dēļ. Un Jūs?