Slovēnijas ceļojuma piezīmes 13

Pēc ceļojumiem man vienmēr laimējas saaukstēties. Šķiet, iesnas ir vai nu organisma reakcija uz dažādu klimata joslu maiņu īsā laikā, vai arī rezultāts cauruvējam, kas nereti valda lidostās. Man ir vēl trešā versija, kura man liekas daudz ticamāka tieši šobrīd, atgriežoties no Ļubļanas. Iesnas varētu būt arī savdabīga psihosomatiska reakcija uz informācijas pārpilnību. Tāds savdabīgs saspringtas garīgās koncentrēšanās rezultāts, ko agrāk, studiju laikā, novēroju pēc noliktas eksāmenu sesijas.

Iesaki citiem:

Tieši kā atrašanos informācijas pārpilnības jūrā un saspringtu garīgo koncentrēšanos varētu aprakstīt manu līdzdalību Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) un ES Kopējā Parlamentārajā Asamblejā. Pārstāvot Latvijas attīstības NVO platformu lielākoties tikai uzmanīgi klausījos un saspringti vēroju.

Asambleja pilda konsultatīvu lomu ĀKK un ES attīstības sadarbībā. Tomēr tā kalpo arī kā divu kontinentu tautas (nereti diemžēl arī autoritāru režīmu) pārstāvju, izpildvaras (gan ministru, Komisijas ierēdņu, komisāru, vēstnieku) un pilsoniskās sabiedrības tikšanās vieta. Kā tāda Asambleja ir unikāla iespēju vieta, jo katru dienu nudien nevar tērzēt ar Mali parlamenta spīkeru, vai pārrunāt sieviešu stāvokli bēgļu nometnēs ar deputāti no Darfūras (diemžēl, vizītkartes izbeidzās priekšlaicīgi). Tomēr Asambleja nav tikai „pļāpu dzirnaviņas” vai kafijošana uz ES prezidējošās valsts (šoreiz – Slovēnijas) rēķina. Asambleja pielieto „maigo” varu, uzaicinot izpildvaras pārstāvjus atskaitīties, viņus pratinot un pārliecinot. Tā ir vieta, kur divu kontinentu parlamentārās elites apmainās ar uzskatiem, viena otru izglīto par savu pilsoņu vajadzībām un aizbraucot mājup vai dodoties uz citām starptautiskām organizācijām mēģina iekustināt vai īstenot nepieciešamās reformas.

Man jau ir apnicis gausties par to, ka Latvijā neviens nepievērš uzmanību Āfrikai. Ne, piemēram, ziņu portāls delfi.lv, ne Ārlietu ministrija pat nepublicēja informācijas drupačiņu par notiekošo. Lai arī Latviju šinī pasākumā pārstāvēja gan Valdis Dombrovskis, gan Roberts Zīle. Lai arī Dombrovskis kalpoja kā Ekonomiskās attīstības, finansu un tirdzniecības pastāvīgās komitejas viceprezidents. Lai arī pieņemtie lēmumi, rezolūcijas un tikšanās ietekmē gan tieši, gan netieši arī mūsu dzīvi.

Lai jau vienaldzīgie skeptiķi gavilē, tomēr uz šī fona kā pozitīvu gribu izcelt Slovēnijas piemēru. Pasākums bija organizēts nevainojami. Attīstības sadarbības politikas un prezidentūras prioritāšu ziņā, īpašu novitāšu gan nebija, jo tā pārāk atgādināja veco dalībvalstu prioritātes. Slovēnija ir reti skaista zeme ar tikpat reti skaistu galvaspilsētu un organizētāji nekautrējās to uzsvērt, aicinot apmeklēt zemi ne tikai biznesa dēļ, bet arī atpūtai. (Pragmatisks iemesls attīstības sadarbībai? Lūdzu, tūrisma veicināšana!) Tomēr Slovēnija noteikti ir uzstādījusi augstu latiņu citām jaunajām dalībvalstīm, lai sagatavotu līdzīgu pasākumu gan sabiedrisko attiecību, gan pasākuma satura ziņā. Vairākas reizes nācās dzirdēt no rietumu un āfrikāņu pārstāvjiem, ka viņi nebija gaidījuši, ka Slovēnija būs tik ieinteresēta Āfrikas jautājumos. Pārrunājot situāciju tête-à-tête ar vietējo NVO pārstāvjiem, izrādījās, ka daudz kas vēl varētu būt ideālāks, tomēr pamati ir ielikti.

Sarkt nevajadzēs arī Čehijai, kas ir nākamā jaunā dalībvalsts, kas rīkos līdzīgas sanāksmes. Tur, tāpat kā Ungārijā, sadarbība ar Āfriku noris jau gadiem. Austrumeiropieši uzsvēra, ka mūsu situācija ir unikāli pozitīva, ja mēs gribam veidot attiecības ar Āfrikas valstīm. Mēs nekad neesam bijuši kolonizatori, attīstību esam sasnieguši dažu gadu desmitu laikā, izteicās čehiete, tādēļ mēs esam daudz uzticamāki kā sadarbības partneri.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jautajums Mirko 25.11.2008 16:11
...and so what?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mirko 25.11.2008 12:44
Rakstā pieminētajā Slovenijā ir ieviests gan eiro,gan bezmaksas veselības aprūpe un augstākā iaglītība!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 26.03.2008 22:12
1. Dot druskas badacietējiem? Kāds sakars humpalām ar oficiālo attīstības palīdzību? Jūs tiešām ticiet, ka humpalas bija Starptautiskā valūtas fonda aizdevums Latvijai? :-) Iesaku Jums izlasīt vēlreiz Ārlietu ministrijas mājaslapu, kur ir dots lielisks terminu skaidrojums!

2. Bet, ja bēgļi Jūsuprāt neattiecas uz attīstības sadarbību, kādēļ tad Jūs par to sākāt pats runāt (Jūsu pirmajā komentārā)? Jūs nebēgtu uz citu kontinentu? Acīmredzot Jūs būtu viens no retajiem. Man ir paziņas, kas pēc Otrā pasaules kara bēga nevis uz Zviedriju, bet uz Austrāliju un ASV. Bija tūkstošiem latviešu, kas to darīja.

3. Lai nu par ko, bet par "feel good" sajūtu kā vienu no starptautiskās attīstības sadarbības motīviem neesmu rakstījis. To nu Jūs pats esat visai interesantā kārtā interpretējis. Cita lieta ir, ka Latvijas valdības politikas dēļ mūsu valstsvīrus un mūsu valsts solījumus un apņemšanās neviens neuztvers nopietni. Un te nav rua par kaut kādu "feel good", bet gan par Latvijas valsts reputāciju.

4. Jūsu paskaidrojums ar neskaidru analoģiju neviesa nekādu skaidrību - vēlreiz, paskaidrojiet precīzi, kā tieši Jūsuprāt 0.7% mērķis var veicināt korupciju! Vai tad Jūs nebijāt tas, kas man pirms dažiem mēnešiem apgalvoja, ka "atklātā korupcija palīdzības (jeb "attīstības sadarbības") programmās ir tikai neliela problēmas daļa"?

5. Es gan uzticētos, ja es redzētu skaidras atskaites. Bet Jūsu formula - neuzticos, tātad nevajag - ir nudien interesanta, bet diemžēl vairāk stāsta par Jums kā personību. Varbūt, ka pēc līdzīgas analoģijas mums vajadzētu arī demontēt aizsardzības politiku, jo tur taču ir vairākas budžeta pozīcijas, kuru nozīmi un izlietojumu nevar saprast bez īpašas piekļuves valsts noslēpumam.

6. Pilnīgi nepiekrītu Jūsu apgalvojumam, ka šīs Āfrikas valstis attīstās. Ja Jūs vērtējat attīstību demogrāfiska pieauguma ziņā, tad jau vajadzētu secināt, ka Āfrikas valstis ir visattīstītākās visā pasaulē! Visi pārējie lielumi - IK, IK pieaugums, IK uz cilvēku, tautas attīstības indekss, utt. uzrāda, ka tieši šīs valstis ir visneattīstītākās visā pasaulē.

Piemēram, Nigēra, kurai ir pasaules augstākais dzimstības rādītājs - 50 bērni uz 1000 personām. Nigēra diemžēl ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē - palasiet to pašu Jūsu citēto avotu, ko CIA Factbook raksta sadaļā par Nigēras ekonomiku! Vai valsti, kurai puse no budžeta ir attīstības palīdzība, var uzskatīt par attīstītu? Vai valsts, kur 63% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, ir uzskatāma par attīstītu? Vai valsts, kur 116 no 1000 jaundzimušajiem mirst, var uzskatīt par attīstītu?

Āfrikas gadījums ilsutrē, ka nav svarīgs potenciāls, ja tas netiek pienācīgi izmantot. Teikt, ka cilvēkresursi ir pats svarīgākais un tādējādi pamatot savu uzskatu, ka Āfrikas valstis ir attīstītas, ir mazākais vienpusīgi. Tas ir arī demagoģiski un tedenciozi, ja vēlaties. Vai arī tā ir strausa taktika - neredzēt to, ko negribat redzēt. Vai tad tiešām Jums ir tik smagi atzīt, ka daudzas Āfrikas valstis diemžēl ir smagi neattīstītas? Tad varbūt, ka nav vērts piedalīties diskusijā, ja Jūs nevarat atzīt acīmredzamu faktu, jo nudien Jums nevajag pazemot sevi, apgalvojot to, kā nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, Pēterim 23.03.2008 15:57
>>> Vai tad par Latvijas bērniem sniegto humāno palīdzību 1990-tajos gados neesat dzirdējis? Vai arī Jums vienkārši nepatīk ideja, ka kāds otram varētu palīdzēt?
=======
Jā, tolaik ienāca humpalas, datori, grāmatas. Esmu arī pats nedaudz darbojies pie ārzemju ziedotiem lietotajiem datoriem un joprojām mēdzu iepirkt lētas importa drēbes sev un ģimenei. Bet te taču ir runa par to, ka viena zeme izved savus pārpalikumus uz citu zemi, kur tos efektīvāk var izlietot. Nedomāju, ka šādā veidā var notērēt kaut ko līdzīgu 0.7% no kopprodukta. Pasaulē pastāv vairākas atjautīgas palīdzības programmas - sk. http://www.lionsclubs.org/EN/content/vision_eyeglass_guideli... . Es šādas programmas visnotaļ atbalstu. Ir labi, ja mācāmies efektīvi izmantot resursus un dalāmies ar to, ko citi var izlietot efektīvāk. Slikti ir tad, ja mūsu valsts badina savus pilsoņus (pensionārus u.c.), toties lepni sūta palīdzību uz Āfriku. Kā Jēzus teica Kanaāniešu sievietei: "Tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man! Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem. Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda." (Mat.15). Tātad - var dot druskas, bet ne jau atņemt maizi pašu cilvēkiem. Ir vajadzīgas prioritātes. Tieši tas ļauj nabadzīgo valstu pilsoņiem ātrāk kļūt pašpietiekamiem.

>>> Par kādu "Business case" bēgļu gadījumā ir runa?
====
Bēgļi paši par sevi neattiecas uz attīstības sadarbību; lai gan mēs, šķiet, vēl neesam atraduši kopsaucēju, vai attīstības sadarbība var palīdzēt atrisināt bēgļu krīzes tādējādi, ka Eiropā nokļuvušos bēgļus nogādā iespējami tuvu viņu dzīvesvietām. Ja Latvijā izceltos konflikts, es bēgtu uz Zviedriju, Lietuvu, Vāciju, vai citu tuvu valsti. Es taču nebēgtu uzreiz uz citu kontinentu. Manuprāt, t.s. bēgļi vienkārši vēlas dzīvot ekonmiski pārtikušā valstī ar labu infrastruktūru. Nevar viņus par to vainot - bet kurš tad cels labklājību Āfrikas kontinentā? Tieši te jau ir tas "business case" - censties panākt, lai paši afrikāņi varētu sev palīdzēt, turklāt palikdami dzīvot savā reģionā.

>>>> Piektkārt, kas ir ""feel good" sajūta"? Kuram tā ir - atkal, Jums, man, Latvijai, Francijai, utt.?
===
Izlasiet, ko Jūs pats rakstāt - "Sarkt nevajadzēs arī Čehijai, kas ir nākamā jaunā dalībvalsts, kas rīkos līdzīgas sanāksmes. Tur, tāpat kā Ungārijā, sadarbība ar Āfriku noris jau gadiem.". Es, protams, nezinu kāda ir viņu motivācija, bet Jūs to pasniedzat tā, it kā "feel good" sajūta te būtu galvenais ieguvums.

>>> Bet paskaidrojiet, kā precīzi 0.7% veltīšana attīstības sadarbībai rada augsni korupcijai.
======
Pavērojiet, kas notika Latvijas būvniecībā pēdējos pāris gadus. Ienāca milzīga nauda; nebija atbilstošas kapacitātes; tādēļ nenormāli pieauga cenas un naudu izmantoja neracionāli. Kur gan vēl pateicīgāka augsne korupcijai kā "palīdzēšanas biznesā", kas balstās uz vainas sajūtu.

>>> Kāpēc "labumiem" vienmēr ir jābūt "taustāmiem"? Vai tad "netaustāmie" labumi ir kaut kā sliktāki par "taustāmajiem"? Kādēļ? Vai sabiedriskās politikas produktiem vienmēr ir jābūt izmērāmiem?
=====
Labumiem vienmēr nav jābūt taustāmiem (tādēļ jau pastāv dalījums "hard values" un "soft values"). Starp citu arī "soft values" (cilvēku labsajūtu, uzticēšanos, sociālo kapitālu) var mērīt - sk. Harvardas politologa un ekonomista Roberta Putnama pētījumus par "social capital". Ja sabiedriskās politikas produkti nav izmērāmi pat netieši - ja no šīs politikas rodas kaut kādi pretrunīgi vērtēti efekti aiz trejdeviņām zemēm, tad es kā politikas subjekts nevaru šādai politikai izsekot līdzi. Un, diemžēl, es neuzticos nevienam "auditoram" vai "attīstības sabiedrības ekspertam", kurš tam varbūt varētu izsekot līdzi. Secinājums: Latvijā ir pārāk mazs sociālais kapitāls. Pārāk daudzi un pārāk bezkaunīgi te ir zaguši, lai mēs divreiz padomātu, vai ļaut kādam uzlikt ķepu vēl 0.7% no kopprodukta un tērēt to nesaprotamā veidā.

>>> Vai, piemēram, Somālija "attīstās un strauji iet uz priekšu"? Vai Kongo attīstās? Vai Čada attīstās? Vai mēs abi patiešām dzīvojam uz tās pašas planētas?
=====
Protams, ka šīs zemes strauji attīstās - pagaidām galvenokārt demogrāfiski, bet visticamāk pēc 10-20 gadiem tur notiks demogrāfiskā pāreja un sāksies Indijai līdzīgs attīstības scenārijs. Apskatiet lūdzu tabulu - https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/... . Visas 3 Jūsu minētās valstis ir dzimstības (bet arī dabiskā pieauguma un iedzīvotāju skaita dinamikas) pirmajā divdesmitniekā. Latvija un Lietuva atrodas saraksta pašā apakšā. Ko tas liecina par mūsu labklājību? Es uzskatu cilvēkus par lielāko vērtību - tādēļ man jākonstatē, ka Āfrikas valstu cilvēkresursi pieaug (lai arī viņiem ir daudz neizmantotu re

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 23.03.2008 15:05
Nudien neesmu speciālists ķīniešu filozofijā, tādēļ izteikšos tikai par lietām, kuras ir manā kompetencē. Man ir skaidrs, ka narkomānija un AIDS ir JAU tagad problēmas Latvijā (tādēļ noraidu jebkādus mājienus par "politics of fears", jo runāju par lietām, kas reāli jau eksistē un skar Latviju, nevis hipotētisku iespējamību). Ja problēmas ir konstatētas, tad tās ir jārisina. Var risināt problēmu divos līmeņos - īstermiņā un tuvredzīgi to darot nacionālajā līmenī, bet var to darīt arī kombinējot nacionāla līmeņa pasākumus ar iesaisti starptautiskos pasākumos, kas manuprāt ir daudz tālredzīgāk. Novērst Latvijas pilsoņu saslimstību ar AIDS vai atkarību no narkotikām manuprāt ir REĀLS ieguvums gan Latvijas sabiedrībai, gan tās ekonomikai.

Jā, man un Ārlietu ministrijas ierēdņiem ir atšķirīgs skatījums uz attīstības sadarbību. And so what? Tādēļ jau es par tik bieži runāju Āfriku, jo, lai arī reģionālās norises ir svarīgas, mūs ietekmē ne tikai tās. Vai tagad Jūs pieprasīsiet man lojalitātes apliecinājumu, jo nedomāju tikpat šauri kā LR ĀM?

Kāds sakars Āfrikas vai Latvijas demogrāfijai ar attīstības palīdzības sniegšanu? Manuprāt, nacionāla mēroga politikas neizslēdz starptautiskus pasākumus. Kādēļ Jūs vērtējat politikas tikai tādā šaurā "vai nu, vai arī" perspektīvā?

Kāds sakars attīstības palīdzībai ar Āfrikas izaugsmes finansēšanu, par ko Jūs runājāt?

Vai, piemēram, Somālija "attīstās un strauji iet uz priekšu"? Vai Kongo attīstās? Vai Čada attīstās? Vai mēs abi patiešām dzīvojam uz tās pašas planētas?

Tagad par korupciju - Jūs vispārīgi runājat par korupciju, autoritāriem režīmiem, kas viss, protams, ir pareizi - to nedrīkst pieļaut. Bet paskaidrojiet, kā precīzi 0.7% veltīšana attīstības sadarbībai rada augsni korupcijai. To, diemžēl, no Jūsu komentāra nevar saprast.

Ak, jā, starp citu - vai esat dzirdējis par to, ka pastāv arī nosacījumi attīstības palīdzības saņemšanai, no kuriem korupcijas līmenis, demokratizācija, un tamlīdzīgi rādītāji ir ārkārtīgi svarīgi?

Gribētu dzirdēt paskaidrojumu, ko Jūs saprotat ar teikumu: "Mēs eksportējam atkarības kultūru, pretī par to saņemdami apšaubāmas "feel good" sajūtas." Pirmkārt,kas ir "mēs"? Jūs, Jūsu firma, Latvija, Francija, ES, Rietumi? Otrkārt, ja "mēs" eksportējam "atkarības kultūru", vai tas nozīmē, ka pie "mums" jau tā eksistē (kā tad citādi mēs to varētu eksportēt?)? Treškārt, kā Jūsuprāt var eksportēt "kultūru"? Ceturtkārt, kas ir "atkarības kultūra" - kā to mēra, kā tā izpaužas, cik lielā mērā tā ir empīriski pierādāma? Piektkārt, kas ir ""feel good" sajūta"? Kuram tā ir - atkal, Jums, man, Latvijai, Francijai, utt.? Kad Jums, man, Latvijai, utt., tāda sajūta bija? Kādēļ tā bija "apšaubāma"?

Visbeidzot, mazs novērojums - Jūs neesat atbildējis uz pārējiem manis iepriekš uzdotajiem jautājumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.03.2008 14:28
>>> Manuprāt cīņa pret globālo problēmu sekām ir pietiekams arguments. Vai AIDS un narkotiku izplatība nav pietiekams iemesls bažām?
=====
"Bažas", "globālo problēmu sekas", "AIDS un narkotiku izplatība", "sarkt nevajadzēs arī Čehijai...", "Ko 2015. gadā īsti teiks Latvijas ārlietu ministrs, kurš prezidēs ES Ministru Padomē? Ko savukārt teiks Latvijas Valsts prezidents tiekoties ar Āfrikas valstu galvām?" - šāda stila argumenti ir tipisks "politics of fear" vai labākā gadījumā apelēšana pie slimīgas godkāres. Uz līdzīgu baiļu pamata pasaulē ir sākti nevajadzīgi kari un sastrādātas citas muļķības. Baiļu politika nav nekas jauns - Ķīnas imperators Qin Shi Huang balstījās uz Han Feizi filozofiskajiem secinājumiem (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Han_Fei , 280–233 pr.Kr.) Han Feizi uzskatīja, ka valdniekam ir jāpanāk, ka pavalstnieki pilda imperatora gribu. To varot panākt, ja valsts izdodot likumus, kuri šķiet tikpat nenovēršami kā dabas likumi; turklāt pavalstnieku ietekmēšanai vajagot balstīties uz viņu negatīvajām individuālajām īpašībām - t.i. iebaidīt (jo daudzi cilvēki ir bailīgi), piešķirt visādus apbalvojumus (jo daži cilvēki nav bailīgi, bet ir godkārīgi), utml. Vai Jūs, Pēteri, esat gatavs pieņemt to, ka daži cilvēki Han Feizi klasifikācijā nav nedz bailīgi nedz godkārīgi? Ir vajadzīgi pavisam citi argumenti, kas parādītu REĀLU IEGUVUMU konkrēti Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas ekonomikai.

>>> Ja Jums interesē dokumenti, lai apmierinātu interesi par izmaksām/izdevumiem, ieguvumiem/zaudējumiem - lūdzu, aplūkojiet publicētos stratēģiskos dokumentus, ko ir izstrādājusi Ārlietu ministrija.
=====
Lūdzu, Pēteri, šajā Ārlietu Ministrijas pārskata rakstā viss ir skaidri pateikts - sk. http://www.mfa.gov.lv/lv/Attistibas-sadarbiba/Latvija/
Cita starpā ir teikts: "Kamēr lielo donorvalstu uzmanība galvenokārt ir pievērsta Āfrikas reģionam, Latvijas interesēs ir ekonomiskās izaugsmes, stabilitātes un demokrātijas stiprināšana tuvākajos reģionos. ... Īstenojot attīstības sadarbības politiku, Latvija nesniedz tiešu finansiālu palīdzību, bet atbalsta dalīšanos Latvijas pieredzē valsts pārvaldes reformu īstenošanā, demokrātiskas sabiedrības, sociālās attīstības veicināšanā, vides aizsardzībā un izglītības sistēmas uzlabošanā." Manuprāt, tieši Jūs ar savu specifisko afrocentrisko tendenci atkāpjaties no LR ĀM stratēģiskajiem dokumentiem.

Afrikāņu skaits pasaulē strauji pieaug - domāju, ka Latvijai ir jāveicina pašai sava demogrāfiskā attīstība, kura mums ir katastrofālā līmenī, nevis papildus jāfinansē Āfrikas izaugsme. Jo viņi attīstās un strauji iet uz priekšu, kurpretī Latvija (un arī pārējā Eiropa) demogrāfiski stagnē. Padomājiet par to, cik reizes pēdējo 100 gadu laikā ir samazinājies latviešu īpatsvars pasaulē. Vismaz 4 reizes.

>>> Kādēļ augsne korupcijai? Korupcijai kur? Latvijā vai Āfrikā?
Arī Latvijā, protams. Superdārgos tiltus un gaismaspilis vismaz varēs dabā apskatīt (lai gan pret korupciju jācīnās arī tur - vismaz ir kaut kāds derīgais rezultāts), savukārt attīstības sadarbība Āfrikai var aiziet pat 100% skurstenī un nevienam no tā nebūs ne silts ne auksts. Palīdzības sūtīšana uz Āfriku gluži tāpat veicina korupciju arī Āfrikā; stutē autoritārus režīmus un atsevišķos gadījumos arī "palīdzības produktu" izplatīšana par dempinga cenām izputina vietējos ražotājus. Mēs eksportējam atkarības kultūru, pretī par to saņemdami apšaubāmas "feel good" sajūtas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 23.03.2008 13:35
Jā, Jūs acīmredzot esat pārpratis. Tas, ka es pārstāvu organizāciju, nenozīmē, ka tā ir "mana", ka esmu tās biedrs vai darbinieks. Kādēļ Jums ir tāda vēlme kādu vienmēr ielikt kādā "kastītē" un uzlīmēt Jūsu izgudrotu "etiķeti"?

Kas man šķiet ir pilnīgi svešs Jūsu runās par somāliešu bēgļiem kā cilvēku tirdzniecības (kontrabandas?) objektiem, ir, pieņēmums, ka cilvēki, kas lūdz patvērumu Latvijā, ir jāizraida, jo viņi ir nonākuši šeit nelegālā ceļā. Atsaucot atmiņā Jūsu komentārus, ka Āfrikas valstis esot tieši tādas pašas kā Eiropas un Ziemeļamerikas valstis, man Jums jājautā, vai Jūs esat dzirdējis par Somālijas krīzi? Par to, ka tajā esošā valdība ir rīcībnespējīga? Par to, ka cilvēki tur tiek nogalināti konfliktā un tās radītajā haosā?

Tad lūk. Kamēr Jūs runājat par bēgļiem kā par objektiem, kuri jāsūtot vien atpakaļ, esmu gatavs maksāt augstākus nodokļus, ja tādējādi varu piedāvāt patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no kara, konflikta un haosa. Sauciet to par ideālismu, bet šāda humānu vērtību sistēma man liekas daudz pievilcīgāka. Vai tad par Latvijas bērniem sniegto humāno palīdzību 1990-tajos gados neesat dzirdējis? Vai arī Jums vienkārši nepatīk ideja, ka kāds otram varētu palīdzēt? Par kādu "Business case" bēgļu gadījumā ir runa?

Man Jums jāatsauc atmiņā, ka esam šeit diskutējuši jau vienreiz par iespējamajiem labumiem, ko sniedz attīstības sadarbība vispārīgi, tādēļ es to netaisos diskutēt vēlreiz. Manuprāt cīņa pret globālo problēmu sekām ir pietiekams arguments. Vai AIDS un narkotiku izplatība nav pietiekams iemesls bažām?

Ja Jums interesē dokumenti, lai apmierinātu interesi par izmaksām/izdevumiem, ieguvumiem/zaudējumiem - lūdzu, aplūkojiet publicētos stratēģiskos dokumentus, ko ir izstrādājusi Ārlietu ministrija.

Kāpēc "labumiem" vienmēr ir jābūt "taustāmiem"? Vai tad "netaustāmie" labumi ir kaut kā sliktāki par "taustāmajiem"? Kādēļ?

Vai sabiedriskās politikas produktiem vienmēr ir jābūt izmērāmiem? Kā izmērīsim starptautisko drošību? Kādēļ tā vispār būtu jāmēra? Vai neizmērāmās politikas mērķi būtu jāatmet? Kādēļ?

Kādēļ augsne korupcijai? Korupcijai kur? Latvijā vai Āfrikā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.03.2008 10:08
>>> Vispirms par faktiem, Aleksi. Neesmu LAPAS biedrs, jo tās biedri var būt tikai organizācijas.

Es laikam pārpratu. Klikšķināju uz Jūsu minētā linka ("Pārstāvot Latvijas attīstības NVO platformu ...") un nonācu LAPAS mājaslapā; tādēļ nepamatoti secināju, ka Jums ir ar viņiem kāda saistība. (Iepriekšējā komentā, man kopējot citu garu linku izjuka lapas grafiskais dizains - tā pastiepās platāka.)

>>> Kas attiecas uz Jūsu priekšlikuma vērtībām - gribu tikai atzīmēt, ka man tās ir pilnīgi svešas.

Domāju, ka "human trafficking" apkarošana ir visu mūsu interesēs - ļaudis, kuri palīdz nelikumīgi šķērsot robežas, var vest pāri valstu robežām arī prostitūtas un darīt citas nepieņemamas lietas. Pret kontrabandistiem un tiem, kuri izmanto viņu pakalpojumus būtu jācīnās. Manuprāt, jebkuru saprātīgu priekšlikumu var pasniegt tā, lai ar vērtībām būtu viss kārtībā un nevienam neceltos mati stāvus. Nerunājam par bēgļu deportāciju, bet par apstākļu noskaidrošanu, lai padarītu neiespējamu cilvēku kontrabandu. Ar bēgļu deportāciju - es vienkārši cenšos Jums palīdzēt pamatot kaut kādus reālus ieguvumus no attīstības sadarbības. Es neizslēdzu, ka Jūs varat piedāvāt citas vērtības - bet šobrīd es tās neesmu redzējis. Jūsu piedāvātais vienīgais arguments ("Pragmatisks iemesls attīstības sadarbībai? Lūdzu, tūrisma veicināšana!") man nešķiet īsti nopietns - Eiropas un citu pasaules valstu augstas amatpersonas varētu atrast 1001 citu iemeslu, lai pulcētos Slovēnijā.

Pārstāstīšu komentu pie agrāka Jūsu raksta par attīstības sadarbību (sk. http://politika.lv/blogi/index.php?id=60627 ): "Ņemot vērā jau tāpat lielo tekošā konta deficītu - neredzu nevienu argumentu, kā šis European Consensus of Development tuvākajos gados var palīdzēt Latvijas ekonomikai un mūsu valsts iedzīvotāju labklājībai. Jūsu rakstā šādu argumentu nav - tur ir teikts "Runas par Āfrikas tālumu ir interesantas tikai tuvredzīgiem politiķiem, kuri nejūtas spējīgi paskaidrot globālo problēmu sekas uz Latviju." Ja varat pastāstīt mūsu ieguvumus (nevis tikai negatīvas 'globālo problēmu sekas'), tad pastāstiet. Tas gan ir temats pavisam citam rakstam... "

Es protams nezinu, kādas ir Jūsu prioritātes. Tomēr šķiet ka vismaz no pedagoģiskā viedokļa tiem, kuri ar attīstības sadarbību nopietni nodarbojas, būtu vērts kādreiz pamatot labumu Latvijas iedzīvotājiem un mūsu ekonomikai - t.i. sastādīt daudzmaz pamatotu "Business case" (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Business_case - t.i. ar izmaksām, riskiem, investīciju apguves kapacitāti, utml.). Nedomāju, ka esmu vienīgais, kurš nesaprot mūsu taustāmo un izmērāmo ieguvumu no palīdzēšanas Āfrikai. Ja šāds "Business case" (konkrēti Latvijas situācijai) jau ir kaut kur uzrakstīts, varbūt varētu lūgt atsauci?

Šobrīd izskatās, ka attīstības sadarbība Latvijā darbojas ļoti vāji definētu "soft values" (netaustāmo vērtību) pasaulē, kur neviens nevar izmērīt, kas un kāpēc tiek darīts. Toties tiek deklarēta milzīga apetīte - 0.7% no iekšzemes kopprodukta (puse no tā Āfrikai)! Tā taču ir īstā augsne korupcijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 22.03.2008 21:58
Vispirms par faktiem, Aleksi. Neesmu LAPAS biedrs, jo tās biedri var būt tikai organizācijas. Tāpat neesmu arī LAPAS fukcionārs. Tādēļ atsauces uz "Jūsu organizāciju" no Jūsu puses, Aleksi, ir nevietā.

Jūsu idejas par to, ar ko Jūsuprāt vajadzētu nodarboties attīstības sadarbības NVO, Jūs varētu uzticēt LAPAS valdei, ja Jūs tās domājāt nopieti, tomēr man šķiet apšaubāms priekšlikums, ka NVO būtu jānodarbojas ar Latvijas imigrācijas politikas īstenošanu. Tīri no saturiskā un loģikas aspekta. Kas attiecas uz Jūsu priekšlikuma vērtībām - gribu tikai atzīmēt, ka man tās ir pilnīgi svešas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.03.2008 15:10
Nezinu, kādēļ tāda šķēpu laušana par progresīvu ienākumu nodokli? Vai nav vienalga, vai ienākumu nodokļa likme ir lēzena taisne (plakans nodoklis) vai arī lēzena lauzta līnija (progresīvs nodoklis). ASV, piemēram, ir progresīvs ienākumu nodoklis (pastāv t.s. Federal income tax brackets), no otras puses daudzi citi nodokļi ir regresīvi - un beigu galā arī pie šiem nosacījumiem lielumlielo daļu nodokļu samaksā vidusslānis.

Latviski ir iztulkota pazīstamā japāņu izcelsmes amerikāņu raksnieka un investora Roberta Kijosaki grāmata "Rich Dad, Poor Dad", kur ir skaidri pateikts, ka ne jau nodokļu pārdalīšana ir cilvēku turības avots, bet gan spēja investēt tādos "aktīvos" (assets), kuri to īpašniekam rada ienākošo naudas plūsmu. Kā jau Pēteris šajā blogā nesen rakstīja - Zviedrijā investori viens otram palīdz un izdomā, kā labāk ieguldīt naudu. Latvijā to dara mazāk. Bet Āfrikā cilvēki galīgi neuzticas cits citam - tādēļ arī viņi nepieņem vislabākos lēmumus, turīgākie pat ir spiesti savu naudu nobēdzināt kaut kādās ofšoru bankās.

Cilvēkus vajag izglītot (gan mācot amatus, gan ivestīciju prasmi), nevis atņemt vai dāvināt viņiem naudu. Ādams Smits ir daudz drošāks ceļš uz labklājību nekā Robins Huds. Sal. http://www.worldbank.org.bd/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/BANGLADESHEXTN/0,,contentMDK:20488597~menuPK:295781~pagePK:2865066~piPK:2865079~theSitePK:295760,00.html . Ar naudas pārdali labāk lai nodarbojas bankas un IMF, nevis birokrāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta 22.03.2008 09:46
Slovēnijas 50% progresīvo ienākuma nodokļa likmi
Latvijā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 22.03.2008 08:50
Latvijā Āfrikai vajadzētu gan pievērst uzmanību.
Kaut vai 5% PVN bāzes pārtikas produktiem vairā-
kumā Āfrikas valstu! Gan Čadā,gan Ēģiptē! Arī no
progresīvāienākuma nodokļa ieviešanas administrē-
šanas grūtību dēļ,Āfrikas valstis nav atteikušās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 21.03.2008 22:36
Man jau ir apnicis gausties par to, ka Latvijā neviens nepievērš uzmanību Āfrikai.
====
Varbūt tas tādēļ, ka LAPAS nepiedāvā saistībā ar Āfriku taustāmu rezultātu. Kā būtu ar iespēju noorganizēt 7 somāliešu nelegāļu deprtēšanu? Varbūt var samaksāt Somālijas valdībai vai citam režīmam, lai šos cilvēkus paņemtu atpakaļ un integrētu Āfrikas sabiedrībā?

Ja attīstības sadarbība pieņemtu šādas konkrētas formas, es nešaubīdamies ziedotu attīstības sadarbībai ar Āfriku kā arī ievietotu pozitīvu atsauci uz Jūsu organizāciju savā blogā. Bet pagaidām šī attīstības sadarbība ar Āfriku izskatās pēc "all hat and no cattle". Valstu diplomāti un NVO svinīgi runā par sadarbošanos un satiekas visaugstākajā līmenī, bet ja vajag atrisināt elementāras lietas (saprast, no kurienes nākuši nedokumentēti iebraucēji un noslēgt atbilstošas starpvalstu vienošanās, kas ļautu viņus civilizēti deportēt - vai nu tūlīt vai pēc kārtējā militārā konflikta beigām), tad nevienam nav konkrētu atbilžu.

T.i. nav tiesa, ka Latvijā neviens nepievērš uzmanību Āfrikai - par šo cilvēku kontrabandas gadījumu bija visai liela interese presē.

Citi autora darbi