Atslēgvārdi:

Šlesera politisko iespēju laiks 22

Šlesers gluži kā neirolingvistiskajā programmēšanā turpina atgādināt, ka viņš būs Rīgas mērs, viņš būs Rīgas mērs, viņš būs Rīgas mērs, un vēl pāris reizes to pašu. Un viņa reitings turpina kāpt.

Iesaki citiem:
Slesera laiks
Foto:Tortuga767

Aināra Šlesera (LPP/LC) pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa varētu būt patiesi gards kumosiņš politologiem un sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālistiem, jo tā dominē gan pār konkurentu kampaņām, gan arī ir būtiski ietekmējusi priekšvēlēšanu kampaņas saturu kopumā. Neesmu reklāmas speciāliste, tādēļ nespēšu piedāvāt niansētu viedokli, cik iedarbīgi ir izveidots viens vai otrs plakāts vai reklāmas rullītis, tomēr atļaušos norādīt, uz, manuprāt, interesantām detaļām, kādas vērojamas ne īpaši skrupulozi, bet tomēr sekojot Šlesera gaitām plašsaziņas līdzekļos.

Šlesera kampaņa šogad lielā mērā ir balstīta uz pseidonotikumiem, kas ļauj viņam katru dienu būt klātesošam portālos, ziņu lentēs un laikrakstos. Vai Jūs esat pamanījuši, ka pēdējo nedēļu laikā mums tiek piegādātas ziņas gandrīz par katru Šlesera soli? Pēdējo divu nedēļu laikā mēs varējām uzzināt, ka Šlesers tiekas ar taksometru vadītājiem, ar Dzemdību nama vadību, pastaigājas pa Centrāltirgu, tiekas ar tūrisma nozares pārstāvjiem, apmeklē Rīgas pašvaldības policiju. Savukārt dienā, kad Šlesera kampaņā nav bijusi ieplānota kāda vizīte, mēs uzzinām par viņa ierosinājumiem ieviest tūrisma policiju, birokrātijas apkarošanas centru Rīgas domē vai arī apsardzes ieviešanu skolās, kas atkal ļauj viņam būt klātesošam ziņu portālos. Neesmu redzējusi pēdējos publicitātes reitingus, bet pavisam droši var prognozēt, ka neviens cits viņa līdera pozīcijas nespētu šobrīd ne tuvu apdraudēt. Klātbūtnes efekta taktiku Šlesers ievēro jau labu laiku, tādēļ arī atpazīstamības ziņā laikus ieguvis zināmu handikapu pār citu partiju līderiem, un šajā kontekstā nekritiskie mediji ir bijuši viņa kampaņas lieldraugi.


Bez metaforām — pie darbiem

Savukārt televīzijā raidītā reklāma nedaudz pārsteidza, ar to, ka tās laikā televizors nedārdēja, kā tas bija iepriekšējā kampaņā, kad enerģija plēsa vai pušu TV kasti. Šajā ziņā, starp citu, drīzāk Tautas partijas reklāmas rullīši gan pēc formas, gan satura šogad stipri atgādina Šlesera priekšvēlēšanu kampaņas klipus pirms pagājušajām vēlēšanām. Daži kadri šķiet pat aizlienēti no Šlesera vecajām reklāmām. Tādēļ šī Šlesera kampaņa salīdzinājumā ar iepriekšējo ir kļuvusi kaut nedaudz, bet tomēr rāmāka.

Otrkārt, reklāma nedaudz pārsteidza ar to, ka no kampaņas ir pazudušas visiem tik labi zināmās metaforas — buldozers, enerģijas dzēriens, kā arī uzsaukumi par gāzi grīdā, izņemot jau par klasiku kļuvušo saukli “kurš gan cits!”. Metaforas lieto visi citi, tikai ne pats Šlesers vai viņa reklāmu ierunātāji. Grūti gan pateikt, vai tās neparādās tādēļ, ka vēlamais efekts jau ir panākts — patērētāji jau tāpat tās lieto paši pat visikdienišķākajās situācijās. Piemēram, nesen braucot vilcienā, netālu sēdošajiem vilciena kontroliere aizrādīja, ka alus lietošana sabiedriskajā transportā nav atļauta, uz ko bija skaļa neapmierināto braucēju nopūta: “Šlesers — kurš gan cits”. Protams, ka tas ir katra pīārista liels sasniegums, ja izgudrotie saukļi uz ilgu laiku iedzīvojas sarunvalodā. Un te nu lieti noder pajautāt, vai kāds atceras kādu saukli, kas iepriekšējās vēlēšanās bija kādai no citām partijām?

Otrs izskaidrojums, kādēļ no Šlesera kampaņu satura pazudušas visiem pierastās metaforas, varētu būt saistīts ar to, ka tās, lai arī visiem tik pierastas, tomēr ir pārāk abstraktas šai kampaņai pašreizējos apstākļos, kā arī abstraktas elektorāta daļai, kuru Šlesers uzrunā. Varētu pat teikt, ka viņš kampaņā ir ieguvis cilvēciskāku seju (vai varbūt viņa seja par tādu ir padarīta). No Šlesera kampaņas ikvienam būtu jābūt skaidram, ka Šlesers saprot, kas rūp katram rīdziniekam un, pats galvenais, viņš apgalvo, ka neapšaubāmi spēs to atrisināt. Piekrītu tiem, kas saka, ka Šlesers uzrunā sabiedrības daļu, kura īpaši neiedziļinās politikā, nealkst dzirdēt plašāku programmatisko redzējumu par galvaspilsētas attīstību. Tādēļ, piemēram, kā Šlesera īpašie sasniegumi vairs tik ļoti netiek daudzināta Rīgas lidosta vai Latvijas pasts, bet gan uzskaitītas lielbodes, kas Latvijā „atvestas” ar Šlesera piepūli, jo tajās vai katrs vēlētājs ik dienu iegriežas pēc dienišķās maizes vai jaunām zeķēm.

Drīzāk kļūdas dēļ šajā uzskaitījumā pieminēta Saules akmens ēka, kuras būvniecības organizēšanas procesā Šlesers patiesi bija iesaistīts, taču veiktie darījumi meta pamatīgu šaubu ēnu, vai Šlesera un viņa biznesa partnera Viestura Koziola starpniecība nekustamā īpašuma darījumā ir noritējusi patiesi godīgi. Pretēji visiem saviem konkurentiem Šlesers runā vienkāršos, nepaplašinātos teikumos, nosaucot konkrētus, taustāmus rezultātus, nevis kaut ko tik nesaprotamu kā “armijas disciplīnu” vai “latviešu intereses”. Šajā ziņā arī konkurentu pārāk neskaidrie uzstādījumi palīdz Šlesera kampaņai būt daudz pamanāmākai.

Par spīti dažu žurnālistu mēģinājumiem kritiskāk paraudzīties uz Šlesera daudzinātajiem projektiem, ar kuriem viņš veiksmīgi uzbūvējis sev darītāja tēlu, viņš tam nepievērš nekādu uzmanību, un ikvienā saskarsmē ar plašsaziņas līdzekļiem turpina gluži kā neirolingvistiskajā programmēšanā atgādināt, ka viņš būs Rīgas mērs, viņš būs Rīgas mērs, viņš būs Rīgas mērs, un vēl pāris reizes to pašu. Un viņa reitings turpina kāpt.

Augošais atbalsts Šleseram mēra krēslā liecina arī par to, ka viņa elektorātam īpaši neinteresē, kas noticis ar viņa iepriekš tik daudzinātajiem jājamzirdziņiem. Piemēram, ar Rīgas lidostu, kuru jau pametušas septiņas aviokompānijas un nu būs arī jāmaina divām aviokompānijām tik draudzīgā nodokļu atlaižu politika. Tāpat ir apstājies Pasta bankas projekts, kuru tik lielmanīgi Šlesers vēl pirms dažiem gadiem daudzināja, taču kas drīzāk vedināja domāt, ka tas ir slēpts privatizācijas plāns. Arī šis projekts ir iedzīvojies nedienās. Tāpat vēlētājiem ir piemirsies, ka Šlesers visai informēti Jūrmalas mēra vēlēšanās pa tālruni sarunājās ar Germanu Milušu — vienu no Jūrmalgeitas kukuļdošanas organizētājiem. Šlesers Milušam ļoti zinoši jautāja: “Uzmeta, ja?”, pat nepārjautājot, ko tieši Milušs domājis ar telefonsarunā viņam sacīto: “Ainār, izskatās, ka viens ir piekritis, es lidoju uz Jūrmalu. Tā teikt, mēs ejam “uz visu banku”.”[ 1 ] Piemirsies arī tas, ka pagājušajās Saeimas vēlēšanās Šlesera vadītā LPP/LC, pēc KNAB aprēķiniem, priekšvēlēšanu tēriņu griestus pārkāpa par nedaudz vairāk nekā pusmiljonu latu. Kur nu vēl folklorizējies stāsts par šofera dēlu un astoņkāji[ 2 ]! Šīs un virkne citu lietu ir pārāk sarežģītas, lai kritiķiem būtu iespēja vienkāršoti un pārliecinoši pierādīt Šlesera vainu tajās, tāpēc viedokļu cīņā viņš turpina uzvarēt.


Blaknes konkurentu partijās

Kā jau ievadā minēju, Šlesera kampaņa ir būtiski ietekmējusi pārējo partiju kampaņu taktiku, liekot sazīmētos “komandas plakātus” rūpīgi saritināt lielā rullī un noglabāt bēniņos. Vai jūs varētu nosaukt vismaz pāris kandidātus, kuri vēl bez Šlesera kandidē Rīgas vēlēšanās no LPP/LC? Vai Jūs varētu nosaukt kandidātus, kuri vēl kandidēs no Tautas partijas saraksta? No Pilsoniskās savienības? Palasot medijus brīžiem liekas, ka Šlesers jau ir kļuvis par Rīgas mēru, taču nevajadzētu aizmirst, ka vēlēšanās vēl arvien balsojam par partijām, un nepavisam ne sen LPP/LC bija nopietnas grūtības pārvarēt 5% barjeru.

Droši vien kampaņu ir daudz vieglāk uzbūvēt vienam zināmam cilvēkam, nevis neko daudz neizsakošai komandai, par kuras iepriekšējo darbību nekas daudz nav zināms. Ja šādu — viena cilvēka kampaņas — taktiku varētu saprast tā saukto jauno partiju gadījumā, tad LPP/LC gadījumā visai bezatbildīgi ir neparādīt Rīgas domes vicemēra Almera Ludvika (LPP/LC) veikumu šī pašvaldības sasaukuma laikā vai arī partijas otrā kandidāta Andra Amerika padarīto, galvaspilsētas domē vadot Īpašuma un privatizācijas lietu komiteju. Šlesera kampaņā tiek veiksmīgi „piemirsta” nianse, ka vispār jau LPP/LC arī līdz šim ir bijušas visas iespējas radīt simtiem darbavietu Rīgā, sakārtot graustus vai radīt drošu vidi uz galvaspilsētu atbraukušajiem tūristiem. Tādēļ varētu teikt, ka Šlesera kampaņa ir radījusi nelabvēlīgas blakusparādības attiecībā uz diskusiju saturu un argumentiem priekšvēlēšanu periodā. Pārējās partijas ir pakļāvušās šim spiedienam rādīt līdera seju, nevis skaidrot stratēģiju sociālajai palīdzībai, īpašumu pārvaldei, transporta sistēmas sakārtošanai vai prioritātes uzņēmējdarbības aktivizēšanai. Kampaņa no satura un argumentiem ir pārvērtusies par mēra kandidātu stīvēšanos un publiskajās diskusijās vairs nav tik interesanti dzirdēt, ko domā partija, bet gan — ko domā mēra kandidāts.

Optimisti saka, ka uz krīzi var paskatīties arī no otras puses — tā ir iespēju laiks, lai radītu ko jaunu, ekonomiskāku un augstvērtīgāku. Izrādās, ka ekonomiskā krīze ir arī politisko iespēju laiks, ko Šlesera kampaņas veidotāji ir trāpīgi izmantojuši. Šajā kampaņā LPP/LC mēra amata kandidātam vairs nevajag stāvēt tajās kurpēs, no kurām iknedēļas valdības sēdē negribīgi jāatbalsta iniciatīvas pabalstu apgriešanā, darbinieku skaita samazināšanā un citos nepopulāros pasākumos. Šlesers savu kampaņu var būvēt brīdī, kad viņa konkurentiem sabiedrībai jāpiedāvā izvēlēties starp “slikto” un “ļoti slikto” ziņu, kuru pavēstīt pirmo pirms vēlēšanām. Šlesers savu kampaņu var būvēt arī uz politiskās apātijas viļņa, jo arvien vairāk dzirdams, ka cilvēki ir gatavi kardināli mainīt savu izvēli vēlēšanās, lai iespītētu partijām, par kurām balsojuši iepriekš, vai kuras gluži vienkārši runā valodā, kuru vēlētāji nesaprot.

__________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Timofejevs - Memory 10.06.2009 11:13
Manam skaidrojumam ar teorijām ir visai attāls sakars.

Protams, ka reālās situācijas saprašana ir svarīga, es jau nerakstīju, ka tā nav svarīga. Kontrafaktiskā metode jau nav nekāda aizraujoša spekulācija par nenotikušo pie glāzes džina ar toniku un kamīna, bet kauzāla argumentācija, kur zinātnieki ar loģikas palīdzību mēģina novērtēt kāda faktora svarīgumu. Un to pieliet tieši tādēļ, lai saprastu, kā (un kādēļ) „reālā” situācija tieši notika.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lala

Jā, Jāni, tieši tā tas arī ir iecerēts. LNB šādu diskusiju rīko pirmo reizi, tāpēc šoreiz knoteksts ir plašāks. Specifiskākas diskusijas un pasākumus šaurākai mērķauditorijai rīkosim nākotnē.Veneranda, jūs pavisam noteikti esat gaidīta šajā diskusijā un domāju, ka auditorija labprāt uzklausīs jūsu pieredzi un domas. Jo, kā jau teicu - diskusija ir paredzēta brīvā un nepiespiestā gaisotnē. Ceru, ka tāda tā arī izdosies.:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Memory 08.06.2009 23:39
Paldies god. P.Timofejeva kungam par teorētisko skaidrojumu.Taču es aicinu pārāk neaizrauties ar šīs kontrafaktiskās metodes lietošanu. Vai arī ņemt piemēru no J.Dombura teiktā nesenajā foruma saietā, kad godātais aicināja sēsties pie sarunu galda ar reālajiem ekonomiskās&politiskās sfēras ''saimniekiem'' Latvijā. Reālās situācijas apjēgšana ir ļoti svarīgs faktors - '' ’Прежде всего, понять, что произошло. Почему произошло, как произошло. Что получилось и что ждет нашу страну. Понять с беспощадной ясностью. Тут нужно начинать с нуля. Основой нашей социальной организации сегодня — так бывает не всегда — становится фактор понимания, грубо говоря, фактор идеологический.’’ Постсоветизм Лекция Александра Зиновьева

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Timofejevs - Memory 02.06.2009 17:36
"Kā būtu, ja būtu" jeb tā saucamā kontrafaktiskā metode tiek visai bieži izmantota cēloniskajā analīzē ne tikai vēsturē, bet arī sociālajās zinātnēs. Modernā cēlonības analīze balstās uz kontrafaktisku loģiku, tādēļ nebūtu īsti precīzi to nopelt kā galīgi nekam nederīgu argumentācijas metodi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga Grisane - memory 02.06.2009 16:39
Ko tad Jūs iesakat darīt? Nemēģināt neko mainīt un cerēt uz labāku? Nemēģināt pat modelēt iespējamās situācijas, kad netiek zagts? Vienkārši pamest šo valsti? xexe

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Memory - Aiga Grisane 02.06.2009 14:37
'' Ja nebūtu tik daudz reklāmu .....'' - ja nevēlamies izsprast realitāti un pieņemt skarbo patiesību, tad varam turpināt šādu ''loģisko'' pieeju. Bet tā nebūs jēgsaturīga diskusija - ja vadlīnīja situācijas analīzē ir pieņēmums-iedomas 'kas būtu, ja būtu-nebūtu'. Labāk gan ir runāt par esošo un izteikt tikai esošo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristīne 02.06.2009 10:00
šo rakstu vajadzētu publicēt delfos

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

PAR AINARU 01.06.2009 18:01
TIKAI AINARS TIKAI LPP/LC NAFIG VISI PAREI ZULIKI. SADALIJA VIENU PARTIJU UZ TRIJAM UN VISI GUDRI. VISU TO PASI UZSACA

AINARA ATBALSTITAIEM http://www.slesersrigai.lv UN BILDES NO PASAKUMA http://foto.delfi.lv/ru/picture/623717/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lucerna 30.05.2009 17:44
Mēs, latvieši, pieļaujam šādu situāciju valstī.......un paši no tā ciešam.......
padomājiet kārtīgi, vai katram pašam nevajadzētu aktīvāk iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs kaut vai meklējot vairāk informācijas par politiķiem, lai kārtējo reizi neuzkāptu uz viena un tā paša grābekļa ...
veiciet nelielu testu jūsu politiskās gudrības aprēķināšanai... http://www.godigi.lv
ps. varbūt paši esat radīti, lai būtu politiķi;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Aiga Grišāne 29.05.2009 20:55
>>> Par Latvijas situāciju paskaties kaut vai Providus pētījumu pirms 9.Saeimas vēlēšanām, tur ļoti labi parādās korelācija starp izlietoto naudas summu un partiju reitingiem. Ļoti tieša saikne.
=======
Nu bet protams, ka šāda korelācija starp naudu un reitingiem pastāv. Nevienu cilvēku nevajadzētu pārsteigt ar to, ka, piemēram, Tautas Partija pirms 9.Saeimas vēlēšanām iztērēja vairāk naudas un guva nesalīdzināmi labākus panākumus nekā teiksim, Ilmāra Ančāna partija "Mūsu zeme". .

Bet interesants jau ir cits jautājums: Ja kāds bagātnieks būtu sarīkojis "pozitīvisma kampaņu" teiksim Ilmāram Ančānam un viņa partijai (un viņi būtu iztērējuši vairāk naudas nekā Jurģis Liepnieks ar savu polittehnologu kantori) - vai tad Ančāns un viņa kolēģi būtu pārspējuši Tautas Partiju reitingos? Baidos, ka tas nav tik vienkārši. Jo cilvēki tomēr vēlas redzēt atpazīstamas sejas sarakstos, kaut kādu ideju vai idejas šķietamību, kaut kādu varas kapacitāti. Nevis tikai uzvalkos ģērbtus klaunus, par kuriem nejēgā tiek laisti klipi. Lūk, ko par to saka Freakonomics grāmatas autors Steven Levitt - "Does money buy elections?" - http://www.mfw.us/freakonomics-money-elections . Viņam par to ir kvantitatīvi pētījumi (tiesa, viņa dati ir ASV kongresa vēlēšanu dati, kur ir mažoritārā sistēma - parasti izvēle ir no diviem kandidātiem.)

Kā mēs labi atceramies, pat pazīstami zinātnieki un mākslinieki (ķīmiķis Elmārs Grēns, operteātra direktors Andrejs Žagars) aicināja balsot par Tautas Partiju. Nedomāju, ka viņi bija prasti nopirkti vai šantažēti ar līdzekļu piegriešanu viņu iestādēm. Izskatās, ka pirms 9.Saeimas vēlēšanām daudziem gudriem cilvēkiem bija cerības, ka oranžisti spēs veiksmīgi pārvaldīt valsti. (Faktiski izrādījās, ka nespēj - ka viņi spēj īslaicīgi turēties tikai konjunktūras viļņa virsotnē.) Diez vai Grēns un Žagars tāpat reklamētu Žuravļova vai Ančāna partijas...

Mana hipotēze ir tāda, ka uzvarai vēlēšanās tomēr ir būtiski, kas ir kandidāti, kas ir saraksta lokomotīves. Pavisam bez naudas nevar, bet populāram kandidātam nav jātērē milzīgi daudz, lai viņu ievēlētu. Ievērosim arī tādu likumsakarību - 9.Saeimas vēlēšanās TP iztērēja ap pusmiljonu latu (t.i. kādus 4 latus uz katru vēlētāju, kurš par viņiem nobalsoja). Savukārt "Saskaņas centrs" iztērēja krietni mazāk - manuprāt, apmēram 1 latu par vēlētāju. Protams, "Saskaņas centram" palīdzēja Krievijas informācijas kanāli, kuru ieguldījumu KNAB neuzskaita.

Secinājumi? Ja mēs uzskatām, ka vēlēšanu rezultātu var brutāli nopirkt jebkurš idiots ar veikla polittehnologa palīdzību, tad ne tikai mūsu valsts ir nolemta, bet arī pārstāvniecības demokrātija kā valsts pārvaldes forma. Es tomēr gribētu secināt ko citu: viltīgs kandidāts, kurš var atļauties pietiekami daudz tērēt reklāmām, vēlētājus var vienreiz piešmaukt. Varbūt arī divreiz. Bet beigās jau dzīve noliek visu savās vietās.

Ja A.Šlesers būs sabijis kā Rīgas mērs vienu vai divus sasaukumus, tad vai nu izrādīsies, ka viņš tiešām ir ļoti labs mērs (kā A.Lembergs Ventspilī), vai nu arī rīdzinieki viņa partijas vietā sabalsos kaut ko citu. Un Stendzenieka pūles tad būs gluži veltīgas. Man gribētos cerēt, ka ja ne tūlīt, tad pēc 4 vai 8 gadiem tauta būs kļuvusi gudrāka un A.Šleseru par mēru vairs negribēs. Tāpat kā amerikāņi diez vai trešo reizi ievēlētu kādu Dž.Buša-tipa politiķi par prezidentu. Tieši tas dod cerību - un tādēļ es ticu Latvijai un ticu demokrātijai. Ka beigu beigās visus tā saliek savā vietā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga Grisane - Andris 29.05.2009 20:12
Tu tiešām domā, ka Mozaīka praidus rīko kā daļu no Šlesera priekšvēlēšanu (vai starpvēlēšanu - piemēram, pagājušogad?) kampaņas?

Pirmkārt, iesaku aiziet un parunāties ar Mozaīkas cilvēkiem, varbūt iegūsi kādu vērtīgu informāciju par Praidu kustību kā tādu vai vismaz par šo cilvēku demokrātiskajām vērtībam.

Otrkārt, ja Ļedjajeva sektanti un Šmits, kas sola tiesai, ka Dievs tai atriebsies, spēj pārliecināt lielu daļu svārstīgo vēlētāju atbalstīt LPP/LC, tad šajā valstī tiešām nav vērts dzīvot un censties ko uzlabot, tā ir nolemta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga Grisane - Andris 29.05.2009 20:07
Krupi var pārvērst par princi ar reklāmu. Bez Stendzinieka palīdzības par Šleseru neviens nerunātu. Padarot Šleseru pašu par sevi par notikumu, Stendzinieks ir panācis nesamērīgu uzmanību Šleseram. Ja nebūtu tik daudz reklāmu (arī netradicionālu, piemēram, Godmaņa "pirts" saruna, Šlesera paziņojumi par vienu vai otru jautājumu utml.), tad Šlesers vispāŗ nebūtu dienaskārtībā.

Par Latvijas situāciju paskaties kaut vai Providus pētījumu pirms 9.Saeimas vēlēšanām, tur ļoti labi parādās korelācija starp izlietoto naudas summu un partiju reitingiem. Ļoti tieša saikne.

+ visiem iesaku paskatīties, par ko mums Rīgā un Jūrmalā jābalso:
http://www.delna.lv/lat/velesanas-2009

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lauris 28.05.2009 13:58
Uzmanību ! Pēdējais alternetīvais pētījums par iespējamajiem vēlēšanu rezultātiem http://velesanas.wordpress.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Memory 27.05.2009 19:11
Par kritisko situāciju - nepiekrītu ( jo CNN ziņās tagad rāda DienvidKoreju - vot tur viens '' robustais vīrs no tautas'' ir gatavs laist darbā vienu spēcīgu trumpi - ''A-bombu ''.).

Kritizēt un filosofēt pārāk daudz nav jēgas ( K.Mannes romāna ''Mefistofeļa'' anti-varonis to labi mācēja ). Cerams, ka 1. jūnijā arī radošie mākslinieki pārāk neaizrausies ar pagātnes ideāliem, bet spēs skaidrāk konstatēt šodienas stāvokli (padLatvijas ēka ir krāsmatās), lai ko reālu piedāvātu izejai no ''purva''.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris71 27.05.2009 18:18
Ak jā. Piekrītu Memory.

I.Ījaba rakstiņš par "failed state" krāšņi parāda, kādā dīvainā nišā ir iegājusi daļa t.s. "humanitārās inteliģences" (vārdu "inteliģence" saprotot tieši ļeņiniskajā nozīmē - kā sabiedrības slāni, nevis kā tulkojumu angļu vārdam "intelligence" = sapratne par lietām, spiegu dienests). Par Šleseru nebalsošu nekādā gadījumā. Bet politologu inteliģence man raisa vēl dziļākas bažas. Ja būtu jāizvēlas starp Šleseru un Ījabu (vai kaut vai Šleseru un Pabriku), tad būtu ļoti grūti izlemt, vai vērts uzticēties profesionālos politologus/sociālos pesimistus.

Kā laikabiedrs rakstīja savā politiskajā pamfletā pēc Vācijas sakāves 1.pasaules karā - "Ja valsts priekšgalā būtu nevis pārkaļķojušies inteliģenti, bet kāds robusts vīrs no tautas, tad vācu grenadieru asinis nebūtu veltīgi lijušas." Kritiskās situācijās ir vajadzīgs šis te "robustais vīrs no tautas".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Memory 27.05.2009 16:56
'' Bet nevar nepamanīt, ka visas, pat it kā nejaušās lietas un notikumi, strādā A.Šleseram par labu. '' - var nepamanīt, ja skatās uz lietām (esošo sistēmu) no ideālās demokrātiskās valsts iekārtas skatu punkta, nevis reālās (sk. Google par tiem ''interesantajiem laikiem'' - Постсоветизм Лекция Александра Зиновьева). Kad 7. maijā Domburšovā divi akadēmiķi diskusijā par valsts attīstību stāstīja Šleseram par pareizajiem ceļiem un piesauca Vēberu, Poperu, Toinbiju u.c. gudros, tad tas akurāt bija kā aina iz romānā/dzīvē ''Rēgainās virsotnes''(Зияющие высоты) aprakstītā. Pirms gadiem 25-iem jau arī gudrie akadēmiķi tā skatījās uz dzīvi caur rozā brillēm (toreiz - marksisma-ļeņinisma), tāpēc jau arī nespēja saredzēt - vien brīnījās par notikumu attīstības gaitu un iespējām īstenot iecerēto pēc buldozera metodēm ( jeb vienādojuma 2x2=tējkanna). Nudien ir vēlme citēt reālpolitiķa V.I.Ļeņina frāzi par inteliģentiem/intelektuāļiem (iz vēstules M.Gorkijam), jo šodien situācija atgādina 1917.g. Krievijā - vara mētājas uz zemes/grīdas, bet paņemt/pacelt to spēs reālists, kas rīkojas adekvāti esošajā situācijā - nevis pļāpā par rīkošanos ideālajā kārtībā ( vai rīkojas vēl ''gudrāk'' - baidē tautu ar pārgudrībām, tipa '' failed state'' ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 27.05.2009 16:13
Reklāma, protams, ir vajadzīga. Bet tā nevar pataisīt politiskos krupjus par prinčiem ;) Tā var radīt priekšrocības, ja izredzes ir apmēram līdzvērtīgas. Nekāda pasaules nauda nepalīdzētu, piemēram, A.Kalvītim Tautas Partijas sarakstā dabūt augstāko reitingu.

Jā, LPP/LC reitings ir uzkāpis. Bet starpvēlēšanu laikā ir vismaz trešdaļa vai pat puse neizlēmušo vēlētāju - tādēļ nevar salīdzināt starpvēlēšanu datus ar priekšvēlēšanu laiku. Vienkārši Šlesers labāk prot strādāt ar svārstīgo elektorātu. Tas, kurš ir pārliecināts nacionālists, tas balsos par VL! vai tēvzemiešiem (un viņš nebūs svārstīgais); tas, kurš ir par krieviskumu - balsos par PCTVL vai SC. Bet svārstīgam vēlētājam Šlesers ir perfekti piemērots - viņā ir "pa druskai priekš visiem". Viņš ir gan labs latvietis, gan atsaucīgs krievvalodīgais, gan dziļi ticīgs cilvēks, gan mazliet cinisks biznesmenis. Viņš ir labs mūsu sabiedrības spogulis.

Ja pieņemam, ka LPP/LC reitings ir netaisnīgi augsts, tad kas gan būtu pelnījis Rīgā būt ar augstāku reitingu? Partijai "Saskaņas centrs" joprojām ir augsts reitings - un viņi priekš reklāmām tērējas mēreni. Partijai "Jaunais Laiks" bija lielāks reitings, bet Rīgā viņi nezkāpēc virzīja ļoti redzamā veidā E.Jaunupa kandidatūru, kurš varbūt ir jauks cilvēks, bet neizteiksmīgs funkcionārs, turklāt pamanījies iekulties divos nopietnos autosatiksmes incidentos.

Es nevēlos krist otrā grāvī un apgalvot, ka priekšvēlēšanu reklāmām nevajag nekādus ierobežojumus. Vajag - piemēram ziedošanas griestus vienam ziedotājam. Bet apgalvot, ka partija vēlēšanu rezultātu var vienkārši nopirkt ar kaut kādiem muļķīgiem klipiem - tas nozīmē vienkārši neticēšanu demokrātijas pamatprincipiem. A.Šlesers ir priekš Latvijas pašreizējā politikas konteksta ļoti spēcīgs kandidāts. Konteksts, protams, var mainīties. Piemēram, Dž.Bušs bija spēcīgs kandidāts 2004.gada ASV prezidenta vēlēšanās, bet jau 2008.gadā viņa popularitāte bija ļoti zema.

Vienkārši neviens jau nav redzējis kā A.Šlesers darbojas tad, kad viņam ir nevis viena partija vai viena ministrija, bet varas groži pilnībā. Es domāju, ka mūs gaida interesanti laiki Rīgā. Ne velti "Mozaīka" izziņoja, ka divus gadus nerīkos Rīgā praidus. Es nepiekristu sazvērestības teorijai (ka mozaīkisti šī maija praidu arī rīkoja saskaņoti - kā Šlesera priekšvēlēšanu kampaņas notikumu). Bet nevar nepamanīt, ka visas, pat it kā nejaušās lietas un notikumi, strādā A.Šleseram par labu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvārdis - Andris71 27.05.2009 15:35
Varbūt, ka Amerikā arī tā ir, kā rakstāt, bet kā skaidrosiet to, ka Latvijā LPP (ar vai bez LC) parasti reitingi ir ļoti zemi, krīt visu starpvēlēšanu laiku. Tad Šlesers ierūpē milzu daudzumu dažādu reklāmu tieši pirms vēlēšanām un viņu reitingi burtiski palecas, ļaujot viņiem atkal nokļut pie siles. Vai tas nozīmētu, ka Šlesers tieši pirms vēlēšanām kļūst harizmātisks? Turklāt nauda viena pati vēl neko nenozīmē, ir svaīgi, lai pie rokas būtu arī pērkami PR ģēniji, kas par noteiktu žūksni rada reklāmas brīnumu tam, kas vairāk maksā. Ja starp reklāmai izdoto naudu un pārdošanas rezultātu nebūtu pietiekoši skaidras cēloņsakarības, tad reklāmas joma jau būtu sen izputējusi - lai vai ko arī Stīvens Levits nebūtu izpētījis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_1 > Memory 27.05.2009 13:14
''Starp iztērēto naudu un iegūto balsu skaitu ir ļoti spēcīga saikne'' malacis, Jānīt, profesoram taisnība- 2x2=4, nu, un kas tālāk par runām/rakstiem
=====
Ļoti spēcīga saikne jeb korelācija vēl nenozīmē cēloņsakarību. Teiksim, Rīgā strādā relatīvi vairāk policistu nekā uz tādu pašu iedzīvotāju skaitu Kurzemē. Rīgā ir arī augstāka noziedzība nekā Kurzemē. Neviļus uzprasās secinājums - "Lielāka policijas klātbūtne veicina noziedzību." Bet vai tā tiešām ir? Var gadīties, ka cēloņsakarība ir vērsta otrā virzienā (tieši lielāka noziedzība izraisa lielāku policijas klātbūtni), vai arī abus ļoti spēcīgi korelētos parametrus iespaido kāds trešais parametrs, vai arī cēloņsakarības starp šādiem parametriem nav vispār. Gandrīz jebkurā vispārizglītojošā skolā pastāv ļoti spēcīga saikne starp bērnu apavu izmēru un viņu zināšanām matemātikā - jo lielāks apavu izmērs, jo skolēni labāk risina matemātiskus uzdevumus. Ja pamanāmies ignorēt atšķirīgo bērnu vecumu (kas izraisa gan kājas izmēra, gan matemātisko spēju pieaugumu), tad no šādām korelācijām var uzbūvēt milzu zinātni ;)

Ja es esmu vēlēšanu kampaņu finansētājs, tad ir gluži racionāli dot naudu tādam kandidātam, kuram ir nopietnas izredzes uzvarēt (vienalga - vai tas ir LPP/LC, JL vai Pilsoniskās Savienības kandidāts), nevis kādam mazpazīstamas partijas kandidātam (piemēram, "Tēvzemes savienībai" vai "Mūsu zemei" vai "Māras zemei").

Čikāgas ekonomists Steven Levitt ir parādījis, ka kampaņā ieguldītajiem resursiem ir visai nelielas izredzes vēlēšanu iznākuma iespaidošanā. Iztērējot kampaņai divreiz vairāk naudas, var saņemto balsu skaitu palielināt par aptuveni 1%. Šāds secinājums iegūts salīdzinot lielu daudzumu ASV Kongresa priekšvēlēšanu kampaņu. Latvijā politiskā sistēma ir nedaudz savādāka, bet arī pie mums (ja vien ir kaut kāds naudas minimums) uzvar tie kandidāti, kuri ir populārāki, harismātiskāki. Manispēc kaut vai labāki meļi vai demagogi. Bet ne jau obligāti tie, kuri spēj bez jēgas tērēt naudu. Citādi mums joprojām būtu Zīgerista partija, un populārākie tēvzemiešu kandidāti būtu nevis Grīnblats, Birks un Dobelis, bet gan Jakrins, Straume un Lakučs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Memory 27.05.2009 12:41
Šlesers savu darbību uz apātijas viļņa daudzu iemeslu dēļ - der atcerēties, ka prāvas par LPP/LC un TP miljonu vērto pārtēriņu 9.Saeimas vēlēšanās vēl nav beigušās. Nu ļoti daudzi ir ieinteresēti LPP/LC kampaņās, jo ir tā ir reāla iespēja nopelnīt - tā ir iespēja komentēt, rakstīt un aprakstīt šo ''lielo ļaunumu''. Ko bez Šlesera darbības aprakstīšanas darītu plašais politologu, sociologu u.c. ''ekspertu'' pulks ? Ja Šlesera nebūtu - ''ekspertiem'' tas būtu jāizdomā - jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams n-tos gadus atkārtot vispār zināmas lietas un sludināt to '' kaitīgumu'' ( ''Starp iztērēto naudu un iegūto balsu skaitu ir ļoti spēcīga saikne'' malacis, Jānīt, profesoram taisnība- 2x2=4, nu, un kas tālāk par runām/rakstiem ) ?

Saistītie raksti
Failed state latvija

Failed state. Latvija? 108 Autors:Ivars Ījabs

Gazi grida bez merka un benzina

Gāzi grīdā! Bez mērķa un benzīna 1 Autors:Andrejs Jakobsons, Andrejs Jākobsons

Citi autora darbi
Klusu 255x203(2)

Premjer, vārds Jums! 11 Autors:Līga Stafecka

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2009. gada otrais pusgads 0 Autors:Linda Austere, Valts Kalniņš, Līga Stafecka