Atslēgvārdi:

Slepenas attiecības ar Dienu 12

Agrākais laikraksts un tā spēks, ko radīja konkrētas, politiķiem adresētas, prasības un vērtību sistēma, ir neitralizēts.

Iesaki citiem:
Svecite 255x203
Foto:juanwei

Vairāk nekā divi melu un izlikšanās pilni gadi raksturo a/s Diena un reiz ietekmīgā laikraksta īpašnieku maiņas procesu. Aiz meliem redzama patiesība par Latvijas mediju sistēmas kroplībām.

Nule portāla pietiek.com publiskotie fakti[1] no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausīto sarunu atšifrējumiem rāda, ka mediju uzņēmums ar starpnieku palīdzību tomēr, iespējams, pieder Andrim Šķēlem, Aivaram Lembergam un Aināram Šleseram. Apstiprinās daudzas baumas, joki par „vietējiem Roulendiem”, nejauši novērojumi un oficiālos dokumentos skaidri redzamās a/s Diena uzņēmumu amatvīru pārmaiņas.



Nopērc savu ienaidnieku

Tikko, 12. oktobrī notikušajā diskusijā par sabiedrisko mediju nākotni Zviedrijas sabiedriskā radio vadītājs Mats Svegfors politiķu un sabiedrisko mediju ideālās attiecības raksturoja ar frāzi „mīli savu ienaidnieku”. Dienas gadījumā varētu teikt, ka mīlestība pret ienaidnieku tika aizstāta ar pirkuma palīdzību.

Mēs varam brīnīties par kādreizējo politikas smagsvaru vēlmi pirkt drukātās preses globālo problēmu un vietējās ekonomiskās recesijas novājinātu uzņēmumu. Daļu no atbildēm par šāda pirkuma motivāciju var meklēt bieži minēto 3 cilvēku izteikumos par laikrakstu un tā agrāko redaktori Sarmīti Ēlerti (tagad - Vienotība). Frāzēs ir tik dziļa aizvainojuma sūrme, ka, šķiet, to varētu kompensēt vien uz psihoterapeita dīvāniņa pavadīti gadi.

Otrā atbilde ir Latvijā esošās tradīcijas un ietekmīgu cilvēku izpratne par mediju uzdevumiem. Jau deviņdesmitajos gados, kad veidojās neatkarīgas Latvijas mediju sistēma, tajā ļoti izteikts bija kopš padomju gadiem saglabājies viedoklis, ka mediji paredzēti vienpusīgu interešu pārstāvēšanai. Pirmie mežonīgā kapitālisma gadi, apvienoti ar daudzu esošo un jaunveidoto mediju nespēju pastāvēt tirgus apstākļos, kā dabisku radīja situāciju, ka izdzīvošanas labad tika meklēti mediju sponsori. Liela daļa no tiem atradās starp cilvēkiem, kas bija tikuši pie naudas un mediju veidošanā saskatīja iespējas palielināt savu ietekmi un citu biznesu panākumus. Viņu vidū bija daudzas pašvaldības un ar politiķiem saistītas personas, kuras kā mediju īpašniekus varam apskatīt Lursoft datu bāzes sniegtās informācijas mediju īpašnieku vēsturiskajās sadaļās.

Lai gan Rietumu uzskati par mediju lomu sabiedrībā un preses brīvību ļoti ātri tika adaptēti arī Latvijā, agrākie priekšstati par medijiem kā līdzekli kādu interešu realizācijai joprojām ir tikpat mīļi kā slavinoša publicitāte. Tāpēc gadījumos, kad mediju tuvumā parādās politiķi, šī saistība tiek rūpīgi slēpta vai skaidrota ar ilgstošas liegšanās palīdzību, citējot likumu pantus par preses brīvības spēku Latvijā.



Sapostītā žurnālistika

Dienas un Dienas biznesa darbība ir arī stāsts par žurnālistikas kvalitātes attīstību Latvijā. Žurnālistikas darbības principi, metodes, jaunākās idejas un pieejas nereti nāca tieši no šiem medijiem, un tos pārņēma arī citi žurnālisti. Regulārās mācības un Bonnier uzkrātās zināšanas ietekmēja visu Latvijas žurnālistiku. Šajās redakcijās ir strādājuši un vēl arī tagad turpina strādāt cilvēki, kuri pārstāvējuši Latvijas žurnālistikas labākos paraugus.

Bet pēc a/s Diena īpašnieku maiņas bija redzams, ka iedragāta arī žurnālistika. Pirmkārt, izjaukta spēcīga komanda. Daudzi paši aizgāja, citi palika bez darba štatu samazināšanas vai nestabilitātes radīto iekšējo konfliktu dēļ. Bijušie Dienas darbinieki pa vienam meklēja vietas citos medijos vai ārpus žurnālistikas. Daļa ekonomiskās krīzes laikā pavadīja garus un mokošus mēnešus bezdarbnieka statusā. Samazinātās redakcijas izmisīgi centās strādāt gan drukātā, gan interneta medija formātos, bet resursu trūkums ļoti būtiski ietekmēja žurnālistikas kvalitāti.

Briesmīga bija regulāro „priekšnieku” maiņas ietekme, kad, nezināmu spēku uzmundrināti, redakcijā ieradās tādi „reformatori” kā Segejs Ancupovs, kuru izpratne par mediju darbību bija aizkavējusies vismaz 20. gadsimta 90. gadu vidū un kam esošie Dienas Mediju darbinieki bija spiesti skaidrot darba būtību. Kā trīs iespējamo īpašnieku pārstāvji ļoti īsā laikā bez jebkādiem konkursiem vadošos amatus Dienas Medijos ieguva Lembergam pietuvinātais Normunds Staņēvičs, Šķēles pirmsvēlēšanu runasvīrs Romāns Meļņiks un Šlesera partijas preses sekretārs Edgars Vaikulis. Viņu pieredze un zināšanas nekādā veidā neliecināja, ka šie cilvēki būtu vairāk piemēroti liela medija vadīšanai nekā lielākā daļa no esošajiem profesionāļiem vai tiem žurnālistiem un redaktoriem, kas ekonomiskās recesijas laikā bija zaudējuši darbu dažādos medijos. Dienas žurnālisti ieguva vadītājus, kuru mērķi bija neskaidri un kas bija mazāk kompetenti par saviem padotajiem.

Jebkuram profesionālim ir līmenis, zem kura grūti nolaisties, tāpēc Dienas saturā joprojām ir daudz kvalitatīvu materiālu par sportu, kultūru, izklaides un sociālajiem jautājumiem. Tomēr Diena ir zaudējusi analītisko kapacitāti. Politikas un ekonomikas analīzes līmenis ir ierindojis šo laikrakstu mazpamanāmu mediju pulkā.

Tāpēc es brīnos, kāpēc atkal un atkal Dienas Mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs uzņemas atbildību par mediju īpašnieku darbībām. Tās ir liekas pūles. Patiesībā tas ļauj justies pietiekami komfortabli redzamajiem un neredzamajiem redakcijas kontrolētājiem. Lai gan pierasts, ka žurnālistu profesionālo identitāti un vērtības Latvijā aizvieto savas organizācijas identitāte, žurnālisti un redaktori nav vainīgi, ja īpašnieki melo un spēlē paslēpes. Tieši īpašniekiem ir jāatbild par savas darbības mērķiem un attiecībām ar redakcionālo neatkarību, nevis darbiniekiem jāstrādā neskaidros apstākļos un vienlaikus jācenšas pierādīt, ka viņi ir brīvi. Tas vienkārši nav iespējams[2].

Bet atgriezīsimies pie trīs cilvēkiem, kam, iespējams, ir saistība ar a/s Diena īpašnieku maiņu un kam pēc nesen pieņemtajiem grozījumiem tiesību aktos radīta iespēja sniegt visu informāciju par savu saikni ar mediju uzņēmumiem.

Maigā kontrole

Trešā atbilde uz jautājumu, kāpēc ietekmīgākajiem cilvēkiem vajadzīgs finanšu problēmu nomākts mediju uzņēmums, ir vajadzība kontrolēt medijus. Ja tos nevar piebāzt ar savu reklāmas naudu vai pozitīvisma kampaņas apmātu personību sejām, tad nākas slepeni nopirkt.

Bet kaut kas jau nav noslēpjams. Dienas satura kvalitāti vēlreiz sagrāva „komentētāji” Sandris Točs un Andrejs Panteļējevs. Točs savulaik bijis Šlesera Jaunās partijas preses sekretārs, arī partijas valdes loceklis un deputāta kandidāts, savukārt Panteļējevs – ilggadīgs Latvijas ceļa politiķis. Viņu nesakarīgo, slikti argumentēto, pat no valodas un struktūras viedokļa nemākulīgo sacerējumu ierašanās laikraksta saturā faktiski iznīcināja Dienas komentāru lapu. Viņu teksti, kuros viegli atpazīt ietekmīgo politiķu retorikas atslēgas frāzes, avīzes likteni raksturo daudz krāšņāk nekā noklausīto darījuma sarunu publikācijas. Protams, tas ir maigs kontroles veids, jo citās lappusēs ir brīvi veidotas ārvalstu ziņas, statistika par makroekonomiku, amatpersonu intervijas, vēstules no ārzemēm, ēdienu receptes un cita veida saturs.

Diena nav Neatkarīgā, kur atsevišķas sadaļas veltītas Lemberga tiesvedībai un viņa viedoklis regulāri parādās “Lasītāju viedokļu” sadaļā[3]. Diena publicē to pašu universālo kritiku par aktuālajiem politiskajiem notikumiem, bet tajā visā ir maz jauna. Agrākais laikraksts un tā spēks, ko radīja konkrētas, politiķiem adresētas prasības un vērtību sistēma, ir neitralizēts. Tā nu Diena ir pievienojusies vēl citiem ar politiskām interesēm saistītajiem latviešu un krievu medijiem, kuru saturā regulāri tiek iepludināti kādam izdevīgi materiāli, kas sajaucas un pavisam parastu, labākajās žurnālistikas tradīcijās veidotu, kopumā jauku saturu.

Un tomēr - vērojot Aivara Lemberga publiskos uzbrukumus Latvijas Radio par „slēpto politisko aģitāciju”, TV3 – par „cenzūru” un žurnālam Ir – par „angažētību”, katrs var lieliski atšķirt, kuri mediji Latvijā vēl nav pakļauti vai atrodas ārpus ietekmīgu cilvēku kontroles zonas.
______________________________________________


[1] Pietiek.com raksti: 1) http://bit.ly/nULhkK; 2) http://bit.ly/n6tsJ0

[2] http://www.mansmedijs.lv/saturs/bojars-par-koziolu-vina-darijumiem-un-paradiem-mes-nerakstisim

[3] http://zinas.nra.lv/viedokli/aivars-lembergs/57335-par-iesniegumu-knab-un-neplp-saistiba-ar-slepto-agitaciju-latvijas-radio.htm

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 16.10.2011 23:00

--------------------------------------------------------------------------------------------------------
Dienu abonēju gandrīz divdesmit gadu,tāpēc pretēji Rožukalnes slavinājumiem,varu apliecināt,ka Ēlertes prasības dažādiem politiķiem bija ļoti atšķirīgas.Tāpēc dažkārt pat vienā lappusē arī vērtību sistēmas bija atšķirīgas.
Piemēram,gandrīz desmit gadu par Šķēli Diena publicēja tikai pozitīvus viedokļus un rūpīgi noklusēja visas viņa manipulācijas ar valsts mantu un budžeta līdzekļiem.
Savukārt par Šleseru visa informācija bija tikai negatīva.
Priecājos,ka profesionāļi analizē un kritizē pašreizējo Dienu un citus medijus,jo tas ir manās,lasītāja,interesēs.Taču nevajag ļaunprātīgi izmantot lasītāju nezināšanu vai īso atmiņu un Ēlertes Dienas komentāru lappusi pieskaitīt Latvijas žurnālistikas labākajiem paraugiem,ja tā patiesībā bija vēlētājiem domāta tendencioza propagandas un aģitācijas lapa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe - visiem iznemot dazus 15.10.2011 00:30
Raksts labs. Ir argumenti, viegli lasās, var dot par paraugu studentiem un lasīt ar interesi. Fakti? Kuri tos neredz rakstā minētajos piemēros un sauc par "tenkām", iespējams paši strādā ap DN un ap Latvijas Roulendu trio - tik asas reakcijas tik vien liecina par to, ka taisnība acīs kož.

Kopumā: lai tik lasa, ko paši vēlas. Lai sāk komentēt ar īstajiem vārdiem un publiski būt atbildīgi par saviem izteikumiem (tas, jums, dārgie, autores kundzes "norējēji") un tā mēs (vai jūs) latvieši turpināt ēst cits citu, kamēr kaimiņos ļaudis cīnās kopā ar krīzēm un ceļ ekonomiski veselīgu, godīgu, demokrātisku ar drosmīgiem, radošiem, atklātiem un patiesiem žurnālistiem bagātu valsti (valstis, ja paraugās tālāk par kaimiņiem).

sūnu ciems. vairāk nav ko piebilst. tik vien "disclaimer": uz apvainojumiem un bez argumentu komentāriem neatbildēšu, jo komentēšanas kultūra jo gadu, jo nekļūst labāka mūsu mīļajā Latvijā, par kuru tēvi un paši vēl pārdesmit gadus atpakaļ cīnījāmies (un to, es ceru, darījāt arī jūs un jūs, kurš domājat tieši tagad, kā lai tai SigneiM "ieknābj", ko lai tādu "smeķīgu ieķengā"...)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ola 15.10.2011 00:15
Eu, Rozkalne - ko Tu lieto? Un sada persona vada LZA? Kauns!Ja, Jūs, cienīta A.R. arī LASĪTU un IZLASĪTU Pantelejeva rakstito, tad butu spejiga spriedelēt. Vāji, vāji, Rožkalnes jaunkundze!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ola 15.10.2011 00:15
Eu, Rozkalne - ko Tu lieto? Un sada persona vada LZA? Kauns!Ja, Jūs, cienīta A.R. arī LASĪTU un IZLASĪTU Pantelejeva rakstito, tad butu spejiga spriedelēt. Vāji, vāji, Rožkalnes jaunkundze!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neatkarīgais 14.10.2011 19:25
Ir lietas kurām var piekrist un kurām var nepiekrist. Cien. Rožukalnes kundze Jūs aizmirsāt pieminēt vēl dažus politiski angažētos cilvēkus, kuri strādā Dienas koncernā, kā piemēram Reģionālāš preses grupas vadītāja bez vadītāja un mediju pieredzes ir politiski angažētā Inga Spriņķe, savlaik darbojusies Satiksmes ministrijā un ļoti cieši saistīta arī ar Romānu Meļņiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 14.10.2011 18:36
es ceru, ka bojaaram beidzot atradiisies olas un shii degjeneraate ar debiilajiem komentaariem tiks izmesta no izklaides, taapat kaa visi dienas zhurnaalisti, kuri tur ir iestaajushies, pametiis LZhA.
panteljejevs ir objektivitaates iemesojums saliidzinot ar histeerisko dzeeraaju ozolinju. diena ir tikai ieguvusi, ka shie "profesionaalji" ir aizgaajushi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klerks 14.10.2011 14:45
Biju "Dienas" abonētājs līdz 2011. gadam. Kad mainījās "saimnieki", jutu, ka nekas labs nebūs. Atteicos, kaut arī mani centās pierunāt. Bet rakst tāpēc, lai paustu savu nosodījumu tagadējam redaktoram Guntim Bojāram. Kad policija veica kratīšanu Ilzes Nagles dzīvoklī un atsavināja [uz laiku] I. N. datoru, Bojāra kungs savā "Dienas" replikā PUBLISKI nostājās policijas pusē. Tāda, lūk, žurnālista ""solidaritāte" !!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mg 14.10.2011 10:21
"Nule portāla pietiek.com publiskotie fakti.."

Es gan tur neredzēju nevienu faktu, tikai tenkas vai kā žurnālistiem patīk teikt - viedokļus...

"..satura kvalitāti vēlreiz sagrāva „komentētāji” Sandris Točs un Andrejs Panteļējevs."

Vai autore arī izlasa pašus komentārus, vai savu viedokli par tiemveido tikai no tā, ka "Točs savulaik bijis Šlesera Jaunās partijas preses sekretārs, arī partijas valdes loceklis un deputāta kandidāts, savukārt Panteļējevs – ilggadīgs Latvijas ceļa politiķis."?

Manuprāt A.Panteļējeva komentāri ir ļoti saturiski un aicina paskatīties uz daudziem notikumiem un procesiem savadāk un pašam padomāt par tiem. Nekādus valodas nesmukumus es kā "vidējais lasītājs" arī nesmu pamanījis.

"Diena nav Neatkarīgā, kur atsevišķas sadaļas veltītas.."

Tā arī nesapratu vai pēc autores domām tas ir labi vai slikti. It kā tiek kritizēta Neatkarīgā, ka tā pauž kādas partijas viedokli, bet reizē tiek pārmest Dienai, ka "agrākais laikraksts un tā spēks, ko radīja konkrētas, politiķiem adresētas prasības un vērtību sistēma, ir neitralizēts." T.i., tiek pārmests tas, ka avīze nepauž konkrētu viedokli, ka 4. vara ir tikai 4. vara. nevis 1. vara.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīns 13.10.2011 22:56
Atkal pamodusies "objektīvā" analītiķe. Saprotiet, kungi un biedri, ka Diena bija laba, kamēr to vadīja S. ēlerte (nejauši uzrakstīju ar mazo burtu, bet laikam tas atbilst šīs personas būtībai) un N. Ločmele. Pašlaik Diena ir slikta, bet ne jau Rožukalnes minēto iemeslu dēļ. Galvenais, ka agrāk bija kaut kāda loģika: mūsējie-viņējie, labie-sliktie un, ja nepatika varēji ēlertes-ozoliņa- raudsepa lapeli nelasīt. Pašlaik rodas iespaids, ka Dienas vadība pārāk ņem galvā visādus objektīvos kritiķus: Rožukalnes, Arājas, Kažokas u.t.t. Tiek aizmirsts, ka izdabājot visiem, visi tevi nevis glaudīs, bet sitīs. Tā arī notiek.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vēl ir laiks... 13.10.2011 22:54
Paldies par rakstu un perfekto analīzi. Mums valstī gandrīz vairs nav brīvu un nenopirktu žurnālistu. Tā ir Latvijas traģēdija.
Šovakar paskatījos Kota TV -jā 100.pantu, vadītāja varēja par modi nevis politiku vāvuļot - nelabi palika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hosa 13.10.2011 18:52
Diez vai Dienas sāpju ceļi ir galā.Ja nākamajā tirdzniecības sesijā vairs nevajadzīgo avīzi oligarhi uzsitīs gaisā Antonovam vai kādam "patiesā labuma guvējam" Rudeško,Roulendam etcetera,tad "redakcionāli brīvais"Bojārs kļūs ievērojami disciplinētāks,bet Rožukalnes kdze no jauna atskrūvēs tintes pudelīti,lai bēdīgi nopūstos par šito visu.Un krieviem tagad vajag lielu informatīvo laukumu latviešu valodā-kāds ir Diena.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aaa 13.10.2011 18:51
Anda,joprojām nav saprotams, kā gan Jūs pati rakstāt oligarhu medijā, nevis neatkarīgajā Ir. Iespējams, tieši draudzība ar Rietumas kundzi un iespēja rakstīt Izklaidē ir iemesls slavēt Dienas kultūras nodaļu,kuras viens no izdevumiem, jau minētā izklaide ir vāja infotainmenta paraugs. Vēl ir interesanti, kāpēc intervijā Diena.lv Jūs šo portālu slavējat, bet šeit kritizējat. Ieteiktu Jums kļūt objektīvākai par spīti ieilgušajam konfliktam ar Dienas redaktoru. Un izmērīt laikraksta vājumu, angažētību un nekompetenci pēc akadēmiskiem kritērijiem, ne personīgo prizmu.

Saistītie raksti
Celms 255x203

Dienas āža kāja 30 Autors:Dita Arāja

Elerte 255x203

Ēlerte nāk 28 Autors:Dmitrijs Petrenko, Dita Arāja

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 45 Autors:Anda Rožukalne