Skolu reforma – 2004: atmiņas par nākotni 13

Esmu pārliecināts, ka nepārdomātā un nemākulīgā 2004. gada reforma netiks īstenota pašreizējā veidolā, jo šaubos, ka ES pieļaus etniskā konflikta perēkļa veidošanos tās ietvaros. Kompromiss tiks panākts, jautājums tikai, kas to iniciēs un vai ārējas iejaukšanās gadījumā Latvijas sabiedrība nezaudēs iespēju efektīvi kontrolēt politisko darba kārtību.

Iesaki citiem:

Mēdz sacīt, ka jaunais ir labi aizmirsts vecais. Šāda doma nāk prātā, vērojot mūsu politiskās elites rosīšanos ap jaunās valdības veidošanu, kur vienu no centrālām vietām ieņem krievu skolu reformas jautājumi, piešķirot mācībvalodas proporcijai 60:40 gandrīz vai maģisku skanējumu. Vērojot šo rosību, neatstāj doma, ka tas viss jau vairākkārt ir redzēts. Šķiet, notikumi attīstās atjaunotās neatkarības gados iedibināto (jāsaka gan – nelāgo) tradīciju garā. Minēšu divas galvenās.
Pirmām kārtām, runa ir par hronisko nespēju veidot un uzturēt dialogu ar citādi domājošiem. Runa nav tikai par attiecībām ar krievu minoritāti – līdzīgas tendences, sākot no 5. Saeimas, piekopušas visas pie varas esošās partijas, vai tās sauca sevi par “liberālām” vai “patriotiski nacionālām”. Vairākuma princips tā visprimitīvākajā interpretācijā (mēs esam vairākums, kāpēc gan lai mūs interesētu mazākuma domas!) līdz šim ir dominējis Latvijas politisko grupējumu savstarpējās attiecībās, arī attiecībās starp politisko eliti un pārējo sabiedrību.

Otra Latvijas politiskās dzīves nelāgā tradīcija ir izteikts politiskās elites vājums, kas izpaužas kā nespēja saviem spēkiem pieņemt izsvērtus stratēģiskus lēmumus, stādot valstiskās intereses augstāk pār acumirklīgas konjunktūras apsvērumiem. Tā rezultātā nozīmīgākie atjaunotās neatkarības gadu politiskie lēmumi – baidos kļūt apnicīgs, šo tēzi nākas atkārtot jau diez kuro reizi – ieguva savu galīgo formulējumu nevis pašmāju politiķu apzinātas izvēles, bet gan ārēja spiediena rezultātā. Parasti atkārtojas viena un tā pati aina. Vispirms latviešu politiķi “demonstrē stāju”, zvēr uzticību vēlētāju radikālam noskaņojumam (kuru paši pirms tam ir veiksmīgi uzkurinājuši), tad neuzkrītoši iejaucas mūsu Rietumu sabiedrotie, kā rezultātā politiķu viedokļi piedzīvo diezgan strauju evolūciju, un tiek pieņemts lēmums, kas, kā rāda pieredze, sabiedrībā īpaši dedzīgus strīdus vairs neizraisa. Atcerēsimies kaut vai 1998. gada labojumus Pilsonības likumā, pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumu atcelšanu un citus gadījumus, kurus šeit neiztirzāšu. Veidojas apburtais loks: tie paši politiķi, kas aicina latvieti nepadoties un noraida jebkādu kompromisu kā pazemojošu, regulāri nostāda Latvijas valsti vēl vairāk pazemojošā “mazā brāļa” stāvoklī.

Ir jāņem vērā arī tas, ka pazīstamais teiciens “beigas labas, viss labs” politikai ir ne visai piemērots. Politikā procesa raksturam un gaitai ir ne mazāka nozīme kā rezultātam. Ieilgusī nespēja atzīt krievu kopienu Latvijā par kaut ko vairāk kā latviešu politiķu pieņemto lēmumu pasīvu objektu pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām kulminēja izglītības un zinātnes ministra gatavībā dedzīgi atbalstīt visnejēdzīgākos radikāļu priekšlikumus. Rezultāts ir acīmredzams: būtiskas krievu sabiedrības daļas radikalizācija un tādu prasību izvirzīšana, kas krietni vien pārsniedz izglītības reformas ietvarus. Tie, kas šajā vietā iebildīs, ka izglītības reforma ir tikai iegansts, jo Latvijas valsts un visa latviskā noliegums ir krievvalodīgās kopienas gēnos ierakstīts, lai mēģina paskaidrot, kā pie gandrīz līdzīgām proporcijām starp Latvijas galvenām lingvistiskām grupām mēs esam mierīgā ceļā nonākuši līdz neatkarībai un trīspadsmit atjaunotās neatkarības gadus nodzīvojuši bez vērā ņemamām sadursmēm sabiedrībā.

Esmu pārliecināts: nepārdomātā un nemākulīgā 2004. gada reforma netiks īstenota tās pašreizējā veidolā, jo šaubos, ka Eiropas Savienība būs ar mieru pieļaut etniskā konflikta perēkļa veidošanos tās ietvaros. Kompromiss tiks panākts, jautājums ir tikai, kas to iniciēs un vai Latvijas sabiedrība ārējās iejaukšanās gadījumā nezaudēs iespēju efektīvi kontrolēt politisko darba kārtību. Gribu ticēt, ka mēs neesam zaudējuši spēju mobilizēties saprātīgam un savlaicīgam kompromisam, kas ilgtspējīgās attīstības vārdā ir vērtējams augstāk par spītīgu taisnprātību. Turklāt saprātīgā kompromisa aprises jau ir iezīmējušās to Latvijas amatpersonu izteikumos, kas sola individuālu pieeju reformas skartām skolām un izsaka gatavību rūpēties, lai neciestu krievu skolnieku izglītības kvalitāte. Šādu kompromisu piedāvā arī krievvalodīgās kopienas līderu daļa, kas iebilst kopienas radikāļu centieniem saistīt izglītības reformu ar valsts uzbūves, valodu statusa un pilsonības jautājumiem. Runa nav par reformas atcelšanu, bet gan par aicinājumu ieturēt pauzi Izglītības likuma attiecīgo normu ieviešanā, beidzot uzsākt diskusiju par reformas mērķiem un līdzekļiem ar tiem, kurus tā vistiešākajā veidā skar, ne tikai skaidrojot, bet arī uzklausot. Kompromisa pamatā var būt divas pamatatziņas: nepieciešamība nostiprināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un šī mērķa panākšana ar nevardarbīgiem līdzekļiem. Varbūt šī ir īstā reizē nodemonstrēt baltiešu solidaritāti un neskriet pa priekšu ziemeļu kaimiņiem igauņiem, kuri līdz šim daudzos ar pamatnācijas vitālo interešu aizstāvēšanu saistītajos jautājumos gājuši mums par priekšu, taču izglītības reformas jautājumos tomēr nolēmuši nesteigties?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 14.03.2004 20:19
Vai krievu beernu cilveektiesiibas neparedz tiesiibas sanemt tikpat labu izgliitiibu kaa citiem beerniem valstii nevis tikt spiestiem apmekleet zemstandarta skolas kuraas skolotaaji nespeej iemaaciities valsts valodu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pofigovskis 12.03.2004 01:59
sviklai Ilze Karlovna Ostrovskaja kā jau bijusī LKP CK locekle vienmēr ir apzinīgi kalpojusi vienai partijai -valdošajai ! Kādreiz PSKP,tad LC,tai sekoja TP,tad JL... utt. :))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 11.03.2004 23:33
Laura R.: Kā šorīt 7.15 pa radio atzina Ilze Ostrovska, ir bankrotējusi parlamentārās pārvaldes sistēma. Te nu būtu ko domāt politologiem, filozofiem, sociologiem u.c. intelektuāļiem.

Ostrovska nekad nav skopojusies ar skandaloziem paziņojumiem lētas popularitātes iegūšanai. Tas mazliet sasaucas ar Strangas intervijas vērtējumu portālā. Interesanti, kurai partijai Ostrovska tagad "palīdz"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 11.03.2004 23:33
Nekas pozitīvais nevar būt par agru pēc definīcijas.

Nu kā tad tā?! Vai tad vēsturiskais materiālisms nemāca par sabiedrības virsbūvi (politika, likumi, ideoloģija), kura rodas atbilstoši noteiktām ražošanas attiecībām? Ikviens politisks risinājums rodas savā laikā un savā vietā. Patriarhālā nomadu sabiedrībā, piemēram, nevar būt runa par sieviešu politisko vienlīdzību un vēlēšanu tiesībām.

Faktiski vēsturiskā materiālisma modelis un A.Toflera idejas var palīdzēt izprast arī dažus aspektus konfliktā ap Izglītības likumu. Gan lielākie izglītības likuma piekritēji, gan tā pretinieki domā industriālās sabiedrības kontekstā - šādā sabiedrībā valsts nosaka noteiktus standartus, kuros visiem jāiekļaujas (arī izglītībā); visi ceļas septiņos un beidz darbu piecos, skatās to pašu televīzijas programmu; industriālā sabiedrībā ir arī ļoti būtisks jautājums par valsts valodu, kurā darbojas visa birokrātu armija. Valodas šādā sabiedrībā parasti konkurē cita ar citu - ja nostiprinām latviešu valodu, tad to var izdarīt uz krievu valodas izspiešanas rēķina. Savukārt Štābs uzskata, ka valsts spiedienam jāliek pretī masveidīgas iedzīvotāju kampaņas spiediens - jāsapulcina krievvalodīgās tautas manifestācijas un jārīko skolēnu streiki. Arī viņi domā un rīkojas industriālās sabiedrības kontekstā, jo viņiem ir būtisks "oficiāls statuss" krievu valodai un savas etniskās grupas privilēģiju nosargāšana.

Alvins Toflers (darbos "Trešais Vilnis" u.c.) runā arī par postindustriālu sabiedrību, kur ražošanas attiecības kļūst nepastāvīgas un globalizējas, cilvēki līdzās tradicionālajām identitātēm (valstiskajai, reliģiskajai, etniskajai) iegūst vēl daudzas citas identitātes, cilvēka attiecības ar valsti kļūst samudžinātākas un katrs cilvēks dzīvo citā ritmā. Šādai sabiedrībai ir vajadzīga daudzveidīga izglītības sistēma, kura atspoguļo dažādās vecāku vēlmes un iespējas, cilvēki svešvalodas apgūst dažādos vecumos un ar dažādām metodēm, kļūst pat iespējams rosīties "globālajā sādžā", labi pārvaldot vienu pašu angļu valodu (arī Latvijā sekmīgi darbojas daudzi ārvalstu uzņēmēji un projektu vadītāji, kuri neko nesaprot latviski).

Turklāt Latvijā ir strauji sarukusi dzimstība - ja pagaidītu vēl apmēram 6 gadus, kamēr "demogrāfiskā bedre" atnāk līdz vidusskolām, kādus 30% no visām krievu skolām varētu slēgt skolēnu trūkuma dēļ. Nesaku, ka tieši tā vajag darīt, bet reizēm laba politika nozīmē arī nekasīties tur, kur neniez.

Protams, es ar izpratni raugos arī uz TB/LNNK un "Līdztiesības" pozīcijām, jo Latvijā dzīvo pietiekami daudz cilvēku tieši industriālās sabiedrības apstākļos (pat ja reizēm pietrūkst pašas industrijas :), tāpēc ir vajadzīgs arī šim elektorātam paust savu viedokli. Tomēr J.Dobeļa un T.Ždanokas idejas, cerams, pamazām kļūs mazāk aktuālas, ja vien viņiem neizdosies izraisīt šeit pastāvīgi gruzdošu konfrontāciju starp etniskajām kopienām (un izveidot Latvijā balkanizētu nacionālistu rezervātu, kurā industriālās sabiedrības modelis darbosies ilgāk nekā citur pasaulē). Šos politiķus vajag uzpasēt un vilkt laiku garumā, jo šobrīd laiks strādā par labu postindustriālajai sabiedrības daļai.

Paldies profesoram J.Rozenvaldam par nosvērto reformas analīzi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 11.03.2004 19:15
Par izglītības reformu nu nekādi nevar teikt, ka tā ir par agru. Var teikt tikai, ka tā ir novēlota. Ja tā būtu notikusi, teiksim, pirms 20 gadiem, tad es tagad latviešu valodu zinātu daudz labāk nekā pašlaik.

Nekas pozitīvais nevar būt par agru pēc definīcijas. Muļķīgi taču būtu teikt, ka vēlēšanu tiesības sievietēm tika piešķirtas par agru, vai ka Latvija atguvusi neatkarību par agru...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.03.2004 19:00
Latvim:

LU Fizikas un matemātikas fakultātē apmēram puse datoriķu studentu ir beiguši krievu skolas. Ar viņiem komunicēties nav nekādu problēmu - visi cenšas ar latviešu pasniedzējiem (kādu tur ir vairākums) runāt latviski. Latviešu valodas prasmju trūkums izpaužas vienīgi dažos sasteigtos kursadarbos, kur students ir salicis garumzīmes pēc savas saprašanas, bet nav lietojis pareizrakstības pārbaudītāju (spelling checker). Protams, tam ir mazs iespaids uz šo studentu mācību kvalitāti - nevienu taču tur nevērtē pēc ortogrāfijas, ja matemātiskā/datoriskā ideja, kas tur pausta ir pareiza un saprotama. Protams, humanitārās specialitātēs varētu būt augstākas prasības pret valodiskās izteiksmes kvalitāti.

Tomēr argumenti par to, ka līdzšinējie krievu skolu beidzēji nevarētu mācīties latviešu grupās augstskolās (un tādēļ vidusskolā vajadzīgas valodu proporcijas) izklausās visai dīvaini - krievu studenti jau tagad sekmīgi mācās visur, kur vēlas.

Iespējams, ka Latvijā būtu lietderīgi ieviest Somijas augstskolu pieredzi - lekcijas HUTā (sk. http://www.hut.fi/) parasti notiek somiski un arī mācību materiāli ir rakstīti somiski, bet students var izvēlēties pārbaudes darbus iesniegt un runāties ar pasniedzēju arī zviedriski, un nereti pat angliski (lai gan angļu valodai nav nekāda oficiāla statusa Somijā). Līdz ar to Somijas augstskolas kļūst vismaz nedaudz draudzīgākas ne tikai vietējiem "somu-zviedriem", bet arī ārzemju studentiem, jo pasīvā līmenī apgūt somu valodu nav nemaz tik grūti. Vai arī mēs nevaram Latvijas augstskolās radīt draudzīgāku valodu vidi un piesaistīt talantīgu jaunatni gan no Libānas (anglofoni/frankofoni studenti), gan no mūsu draudzīgajām kaimiņvalstīm - Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ukrainas (rusofoni studenti)? Protams, tas prasītu kvalificētus pasniedzējus - tādus, kuri savā specialitātē labi orientējas vairākās valodās. Un arī latviskā uzpūtība būtu jāatmet - kaut vai tieši tādēļ, lai varētu sekmīgi attīstīt latviešu kultūru rosinošā vidē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 10.03.2004 17:56
Latvim:

Privāti ir gandrīz visi veikali, vai ne? Es regulāri sekoju līdz kā notiek apkalpošana - divās valodās, un samērā cienīgi un elastīgi (protams vienmēr var atrast kādu izņēmumu). Krievvalodīgie augstskolu pasniedzēji ir spiesti macīties, lai apkalpotu latviešu studentus. Es nezinu par kādiem "vitāliem" piemēriem tu runā...Ar cieņu var panākt daudz, ar varītēm - ne pārāk: taisni otrādi - var iestādīt cilvekos iekšējo pretestību, tā, ka tie zinot latviešu valodu to nelietos (ir ļoti daudz tādu piemēru, bet protams "Dienā" jau par to neraksta un nerakstīs...). Ar saviem krievvalodīgajiem studentiem es cenšos runāt latviski - tas sanāk, bet ir jūtams, ka viņos ir apslēpta alerģija, kuru mums kopā nākas pārvarēt, un tas izdodas. Es vadu trilinguālas nodarbības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 10.03.2004 16:24
To GD: kā tad, bilingvālisms zeļ un plaukst... valsts valodas prasmes apliecība kabatā, krievu valoda uz mēles! Vienīgā skāde, ja kāds inspektors iemaldās, tad nu gan bišķi jāparej...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ints Cālītis 10.03.2004 13:39
Otrā rindkopa. "...hroniskā nespēja veidot un uzturēt dialogu...". Nenoliedzot hronisko nespēju vispār, šajā konkrētajā gadījumā runa nevar būt par dialogu. Dialogs ir iespējams tikai tad, ja procesā iesaistītie dalībnieki ne tikai runā, bet arī spēj klausīties. Neseno protesta akciju laikā nekāda dialoga nebija. Katra (visas) puse runāja neklausoties otras teikto. Krievijas specdienestu organizētās Latvijas politiskās situācijas destabilizācijas akcijas nav dialogs. Satversmes aizsardzības biroja kompetencē ir noskaidrot, vai tiešām kādam aktīvam "štābistam" ir Krievijas pulkveža dienesta pakāpe un, vai viņš ir Krievijas izlūkdienesta militārās izlūkošanas rezidents Latvijā.

Trešā rindkopa. Par "politiskās elites vājumu... un nespēju pieņemt svarīgus lēmumus". Par "ārējo spiedienu" un Rietumu sabiedrotajiem, kas piespiež mainīt Latvijas politiķu viedokļus. Jā, tāds spiediens vienmēr ir bijis un ar to mums ir jārēķinas arī nākotnē. Atcerēsimies Džordža Buša (vecākā) tikšanos ar Mihailu Gorbačovu uz amerikāņu kuģīša pie Maltas krastiem 1989. gada 2. - 3. decembrī. Toreiz panāca slepenu vienošanos - Gorbačovs apsola nelietot spēku Baltijā, Bušs apsola "neradīt problēmas" Gorbačovam. 1990. gada sākumā Dž. Bušs savos memuāros raksta: "Baltijas valstis bija tās, kuras savas iekšējās spriedzes dēļ radīja mums vislielākās rūpes un kuras turpmākajos mēnešos visvairāk varēja ietekmēt ASV un PSRS attiecības..." 11. martā Lietuvas AP pieņēma Neatkarības deklarāciju un 16. martā Gorbačovs iesniedz ultimātu Landsberģim, pieprasot līdz 19. martam atsaukt deklarāciju. Buša padomnieks nacionālās drošības jautājumos Skoukrofts savos memuāros raksta tā: "Kongresa prasības atzīt Lietuvu, kulmināciju sasniedza 21. martā, kad Senātā izskatīšanai nonāca rezolūcija par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Laimīgā kārtā šī iniciatīva tika noraidīta ar 59 balsīm pret 36." 19. aprīlī Bušs tiekas ar Fr. Miterānu, kas brīdina Bušu no baltiešu atzīšanas. Savulaik "Rietumu sabiedroto" spiedienu uz Latviju izdarīja, liekas, Maskavas aģents, EDSO komisārs Van der Stūls, ko Igaunijas parlaments vēlējās pasludināt par nevēlamu personu valstī. 2002.gada 20. martā cits EDSO augsts funkcionārs Žerārs Studmans aicināja valsts valodas statusu Latvijā piešķirt krievu valodai. Vācijas zaļo deputāte Elizabete Šrotere sagroza informāciju Eiropas parlamentam par Latviju. Varbūt atcerēsimies, ka PSRS finansēja ne tikai kompartijas ārzemēs, bet arī Greepeace un zaļo aktivitātes, gadījumos kad tas bija Kremlim izdevīgi. Pērn, 21. septembrī ASV diplomāti apturēja Šlesera pirmo mēģinājumu gāzt valdību, toties VVF, atgriežoties no Davosas, ieslēdza zaļo gaismu Repšes gāzējiem. Varam tikai minēt, kas, kā un ar kādiem līdzekļiem panāca, lai viņa veicinātu valdības krišanu, kuras izveidošanu savulaik sekmēja amerikāņi. Jāsecina, ka ASV centienos vājināt ES stabilitāti un Bušam, vienojoties ar labāko draugu Putinu, varēja rasties ideja Baltijas valstu telpu padarīt par ES pelēko zonu. Arī vakardienas ASV vēstnieka bezprecedenta iejaukšanās Latvijas politiskajos procesos, izsaucot uz "kafiju" premjerministra kandidātu, ir J. Rozenvalda pieminēto "Rietumu sabiedroto ārējais spiediens".

Pēdējā rindkopa. Viss teiktais jau ir dzirdēts "štabistu" leksikā. Tagad tie cilvēki, kas vēlās lai viņus sauktu par politiskajiem komentētājiem, atkārto: vājā sabiedrības informētība par izglītības reformu, sateigtā, nemākulīgā, nepārdomātā reforma. Viņi aizmirst faktu, ka skolu reformas idejai ir jau seši gadi. J. Rozenvalda atbalsts aicinājumam ieturēt pauzi ir Rubika nosauktais āķis Emša lūpā. Ispējams, ka valdībai nāksies uz nenoteiktu laiku apturēt likumu. Ja izdzīvos pirmā neatkarīgās Latvijas valsts valdība, kas ir atkarīga no Saiemas interfrontiešu atbalsta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 10.03.2004 13:00
Kalmem:

Ja sistēmā iebūvē shēmu, kurā no gala rezultāta (eksāmeni tikai latviešu valodā minoritāšu skolās) ir atkarīgs viss mācību process, tad tas anulēs šī procesa (krievu valodā) nozīmi. Privātsektors jau samērā labi funkcionē bilingvāli. Divas administratīvās valodas nevajag: vajag trīs izglītības valodas - tas arī būtu tas "kompromiss" (vai drīzāk laikam atbilstošs lēmums). Faktiski uz jau arī iet: REA (angļu val), BKI (krievu), LU (latviesu), tas pats vid. izgl. ES nule rekomendēja "adekvātu" bilingvālisma modeli un ieviest valsts augstskolās minoritāši skolu nodrošinājuma programmu (krievu val). Vai tad nevar redzēt uz kuru pusi tas viss tāpat veļas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Laura R. 10.03.2004 10:49
Nelaimes sākās ar LC tumsonīgo, materiālistisko domāšanu - par galveno mērķi izvirzot saukli: bagāti cilvēki dara bagātu valsti.Tikai saujiņa sevi padarīja bagātu! Valsti aplaupīja, tautu iedzina izmisumā! Ne par ko citu nebija laika domāt - vajadzēja raust, raust, raust un arī tērēt... Ir jāsāk ar apziņas apskaidrošanu, sakārtošanu. Un vēl. Kā šorīt 7.15 pa radio atzina Ilze Ostrovska, ir bankrotējusi parlamentārās pārvaldes sistēma. Te nu būtu ko domāt politologiem, filozofiem, sociologiem u.c. intelektuāļiem.

Laura R.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.03.2004 09:42
1. Tā saucamajām “krievu skolām” likt mieru – lai mācās kādā valodā un kādās proporcijās tās vēlas!

No šāda ieteikuma nekļūst skaidrs, kurā līmenī pēc komentāra autora domām būtu jāpieņem lēmumi par mācību valodu un citiem mācību procesa aspektiem. Kura instance būs tā, kura tagad "liks mieru" krievu skolām - ministrija, pašvaldības, vai, teiksim, pats A.Kalme?

2. Latvju jaunatnes konkurētspējas palielināšanai darba tirgū, tā saucamajās “latviešu skolâs” obligāti ievest vismaz vienas disciplīnas mācīšanos angļu valodā un otras – krievu valodā!

Kurš mācīs angļu valodā, teiksim, Bērzaunes pamatskolā? Svešvaloda jāpārvalda pilnīgi brīvi, lai tajā varētu gatavot mācību materiālus, tekoši runāt un pielabot skolēnus, noturēt klases uzmanību. Domāju, ka cilvēki, kuriem ir šādā līmenī angļu valodas zināšanas, var atrast arī labāk apmaksātu darbu. No otras puses - kāpēc visiem būtu obligāti jāmācās kāda disciplīna krievu valodā? Varbūt pietiek ar krievu valodas un literatūras stundām? Līdzīgus jociņus reizēm avīžu intervijās pauž Boriss Cilevičs (par to, ka, piemēram, informātiku būtu visās skolās jāmāca angliski, utml.).
Tie visi ir ļoti skaisti projekti, bet Latvijā ikdienas pietiekoši daudz tiek darīts, lai ierindas cilvēks svešvalodas NEIEMĀCĪTOS. Atšķirībā no Ziemeļvalstīm, piemēram, filmas un citas televīzijas pārraides tiek dublētas latviski vai krieviski, nevis izmantoti subtitri. Ierunāt filmu latviski iznāk dārgāk, nekā uzlikt subtitrus. Toties daudziem latviešu pensionāriem šādas filmas patīk labāk, jo galvai mazāka piepūle.

5. Visiem privātsektora darbiniekiem, kas ir saistīti ar iedzīvotâju apkalpošanu, obligāti prast vismaz divas valodas – latviešu un krievu!

T.i. autors piedāvā krievu valodu visā Latvijas teritorijā kā iedzīvotāju apkalpošanas valodu. Un Talsu rajona pārdevējas sūtīsim uz krievu valodas kursiem. Tad jau varbūt uzreiz piešķirsim krievu valodai oficiālu statusu - būs mums divas valsts valodas? Man nav vēl gadījies tāds privātsektora darbinieks, kurš negribētu mani saprast un apkalpot. Protams, varbūt, ka mazajam biznesam Latvijas reģionos ir pārāk viegla dzīve, un viņu darbiniekus vajag vēl vairāk tramdīt, kontrolēt un inspicēt?
Ja es gribu, lai mani apkalpo visādās svešvalodās (krievu, angļu, vācu) - varu doties uz Stockmann veikalu Rīgā - katrai pārdevējai tur ir plāksnīte pie drēbju atloka ar daudziem karodziņiem, kas attēlo valodas, kuras viņa prot. Turpretī Talsos man pilnīgi pietiek, ja pārdevēja saprot latviski. Kurš tur gribēs piemaksāt par svešvalodās īpaši kvalificētu pārdevēju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 10.03.2004 07:24
Priekšlikumi izglîtîbas konfliktsituâcijas sakarâ



Tâ saucamajâm “krievu skolâm” likt mieru – lai mâcâs kâdâ valodâ un kâdâs proporcijâs tâs vçlâs ! Taču, valsts atzîta izglîtîbas vidējâ posma dokumenta iegûšanai, visi eksâmeni (izņemot attiecîgâs tautas literatûru) kârtojami centralizēti un tikai latviešu valodâ !



Latvju jaunatnes konkurētspējas palielinâšanai darba tirgû, tâ saucamajâs “latviešu skolâs” obligâti ievest vismaz vienas disciplînas mâcîšanos angïu valodâ un otras – krievu valodâ !



Strikti realizēt un panâkt valsts valodas likuma realizâciju !



Panâkt, lai visi valsts un pašvaldîbu darbinieki pârvaldîtu vismaz trîs valodas – latviešu, angļu (vai citas rietumu cilmes) un krievu !



Visiem privâtsektora darbiniekiem, kas ir saistîti ar iedzîvotâju apkalpošanu, obligâti prast vismaz divas valodas – latviešu un krievu !





Domâjams, ka šo ieteikumu realizâcija bûtu pieņemams kompromiss abâm pusēm un noòemtu mâkslîgi uzkurinâto etnisko saspîlējumu, tâ veicinot demokrâtiskas sabiedrîbas funkcionēšanu.



Arvîds Kalme

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pārskats par tautas attīstību 2008/2009 Autors:Juris Rozenvalds, Ivars Ījabs, Tālis Tīsenkopfs, Jānis Ikstens, Iveta Reinholde, Andrejs Jakobsons u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2009. gada pirmais pusgads Autors:Indra Dedze, Diāna Kurpniece, Juris Rozenvalds, Ieva Strode