Raksts

Sieviešu organizācijas apvienojas politikas lobēšanai


Datums:
11. maijs, 2004


Autori

Evija Caune
Iluta Lāce


Foto: Foto no lidostas "Rīga" atklāšanas 2001.g.; Foto - A. Jansons © AFI

Valdība un pat tās partijas, kas sauc sevi par feministiskām, nepietiekoši risina sieviešu tiesību jautājumus – tā atzīst zviedru sievietes, kuras netic, ka tuvāko simts gadu laikā varētu saņemt tādu pašu algu kā vīrieši par tādu pašu darbu. Un kā būs Latvijā?

Zviedrijā šobrīd debatē par sieviešu partijas izveidi, kuru varētu vadīt Gudruna Šūmane, bijusī kreisās partijas vadītāja, vai bijusī dzimumu līdztiesības ministre Margarita Vinberga. Sievietes atzīst, ka valdība un pat tās partijas, kas sauc sevi par feministiskām, nepietiekoši risina sieviešu tiesību jautājumus. Sievietes netic, ka tuvāko simts gadu laikā varētu saņemt tādu pašu algu kā vīrieši par tādu pašu darbu[1].

Latvijā 1998.gadā pirms parlamenta vēlēšanām radās divas sieviešu partijas kā protests tam, ka sievietes netika iekļautas vēlēšanu sarakstos. Sociāldemokrātiskā Sieviešu organizācija parlamenta vēlēšanām pieteica pirmo sieviešu sarakstu Latvijas vēsturē.

Lai arī šad un tad uzvirmo idejas par sieviešu partijas veidošanu, tomēr nopietni par to netiek diskutēts. Sievietes ir atradušas daudz efektīvāku veidu, kā ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu. Šobrīd ap 30 sieviešu organizāciju un atsevišķu partiju sieviešu nodaļas ir vienojušās kopējā sadarbības tīklā, lai aizstāvētu sieviešu tiesības Latvijā un veicinātu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm. Organizācijas saredz, ka vienotā tīklā nacionālā mērogā un Eiropas Savienības līmenī, izmantojot starptautiskās konvencijas un esošās ES direktīvas, ir iespēja uzlabot sieviešu situāciju.


Piketi un akcijas – bez rezultāta

“Globālais tirgus un ražošana atjauno privātās/publiskās sfēras dalījumu un pārliecina sievietes par viņu piederību privātajai pat tad, ja viņas strādā, piemēram, rūpnīcās. Globālās attīstības procesi ir atkarīgi no tā, vai valdības spēs „iestāstīt” sievietēm, ka viņu „mājas darbs” publiskajā sfērā ir būt mājkalpotājām, palīdzēm, apkalpotājām, sekretārēm, prostitūtām, un ka tas ir viņu lielākais ieguldījums nacionālajā ekonomikā,” par globalizācijas radītajiem draudiem 2001.gadā rakstīja pētniece Ieva Zaķe[2], kā risinājumu saredzot sieviešu starptautisku sadarbību vēlamo rīcībpolitiku īstenošanai.

Līdz šim sieviešu organizācijas vairāk ir darbojušās katra pati par sevi. Liela daļa no tām ir sniegušas sociālos pakalpojumus, ko nenodrošināja valdība un pašvaldība, tā sakot “lāpījušas caurumus”. Piemēram, sniegušas patvērumu sievietēm, kas cietušas no vardarbības, organizējušas bartera tirdziņus pirms skolas gada uzsākšanas, sniegušas konsultācijas sievietēm, lai viņas neizliek ar bērniem no mājokļa, mācījušas, kā uzsākt savu uzņēmējdarbību, un šo uzskaitījumu varētu turpināt. Šo darbību lielā mērā balsta caur projektiem piesaistīts finansējums no ārzemju fondiem, un līdz ko projekts beidzas, pakalpojumu uzturēšana brīvprātīgi ilgstoši nav iespējama. Tādēļ vairākkārtīgi organizācijas ir rīkojušas akcijas, piketus, iestājušās par likumu izmaiņām, lai valdība un pašvaldības atbalstītu nepieciešamos pakalpojumus.

Piemēram, Krīzes centrs „Skalbes” organizēja piketu 2003.gada decembrī pie Saeimas, kur viena no prasībām bija uzlabot likumdošanu – neļaut cilvēkam, kas bijis vardarbīgs pret otru, tuvoties cietušajam. Vēl joprojām politiķiem nav atlicis laika šos jautājumus iekļaut politiskā darba kārtībā.

2003. gadā Resursu centrs sievietēm „MARTA”, Dzimumu līdztiesības apvienība un Brīvo arodbiedrību apvienība ministrijām un parlamentam nosūtīja vēstules, pieprasot izveidot valsts institūciju, kura nodarbotos ar dzimumu līdztiesības jautājumiem. Tai pat laikā ap 500 sieviešu un vīriešu izsūtīja pastkartes premjerministram, izsakot atbalstu vēstulēs izteiktajai iniciatīvai. Atbildes vēstules no ministrijām bija atrakstīšanās – laba doma, taču mūsu ministrija nodarbojas ar šo, bet tā ministrija nodarbojas ar to, kaut arī 2001.gadā Ministru Kabinetā apstiprinātā Dzimumu līdztiesības koncepcija paredz katrai ministrijai savā darbā integrēt dzimumu līdztiesības principus. Tā arī līdz šim līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm nav prioritāte nevienā no jomām.

Aizstāvot sieviešu intereses, organizācijas ir sastapušās ar neizpratni par līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem un cilvēktiesībām vispār, kā arī nepieciešamību atbalstīt nevalstisko organizāciju darbu. Politiķi bieži vien cilvēktiesības neattiecina uz sievietēm, piesaucot dabisku lietu kārtību, lai norādītu, kurās jomās sievietes var sevi izpaust, konkrēti norādot uz bērnu dzemdēšanu un audzināšanu[3]. Šķiet, tik elementāra lieta – visiem cilvēkiem, neskatoties uz dzimumu, acu krāsu, matu biezumu, nodrošināt vienādas tiesības, iespējas un pienākumus – tomēr izrādās tik sarežģīta un prasa papildus zināšanas.

Pieredze liecina, – ir politiķi, kas apgalvo, ka viņi paši ir pilsoniskā sabiedrība un lai tikai mēs (lasi nevalstiskās organizācijas) iesniedzam jau gatavus likumu projektus. Tā vietā, lai padomātu par finansiālu atbalstu brīvprātīgajiem likumu rakstītājiem un trūkstošo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākie uzdevumi – vardarbības novēršana un nodarbinātība

Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkls ir uzņemts Eiropas Sieviešu lobijā (ESL), kas apvieno 3500 sieviešu organizācijas ES dalībvalstīs. ESL jau kopš 1990.gada aizstāv sieviešu tiesības vadošajās ES institūcijās, nodrošina savas biedru organizācijas gan ar informāciju, gan politikas lobēšanas instrumentiem.

Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkls savu darbību balsta uz vairākām darba grupām, kuru uzdevums ir sekot līdzi politikai nacionālā līmenī. Jau tagad Sieviešu organizāciju sadarbības tīkls iestājas par paritātes principu, jo Latvijā sievietes un vīrieši vēlēšanu sarakstos nav vienādi pārstāvēti, reti kurš saraksts sākas ar nominētu sievieti. Tas nozīmē, ka runa nav tikai par kvotām, bet gan par līdzvērtīgu pārstāvniecību sarakstos, izvietojot sievietes un vīriešus pamīšus.

Maija sākumā sieviešu organizāciju sadarbības tīkls balsoja par diviem aktuāliem jautājumiem, kas risināmi Eiropas Savienības līmenī:

  • Vardarbības novēršana pret sievieti. Pagājušajā gadā 578 sievietes ir cietušas no vardarbības, no tām noslepkavotas 84, izvarotas 132 sievietes un meitenes, kas jaunākas par 18 gadiem, no huligānisma cietušas 278 sievietes, smagus miesas bojājumus guvušas 84 sievietes[4]. Latvijā atbalstu no vardarbības cietušām sievietēm pārsvarā sniedz nevalstiskās organizācijas, jo nepastāv valsts finansēta sociālās rehabilitācijas programma pieaugušām personām, kas cietušas no vardarbības. Ir tikai viena bezmaksas patvēruma vieta sievietēm Talsos. Tāpēc Sadarbības tīkls lūdz ESL izstrādāt stratēģiju vardarbības novēršanai pret sievieti, aizsargājot sieviešu tiesības uz brīvību, cieņu, fizisko un garīgo integritāti un lobēt, lai Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments ieviestu nepieciešamās izmaiņas ES politiskajos dokumentos, nodrošinot rehabilitāciju cietušajām, izglītojot sabiedrību un veicot preventīvo darbu.
  • Sieviešu nodarbinātības problēmas. Latvijas sieviešu nodarbinātības rādītāji ir augstāki nekā ES pieprasa, radot maldīgi labu priekšstatu par sieviešu situāciju Latvijā. Diemžēl sievietēm bieži nākas strādāt vairākus darbus, lai nodrošinātu ģimeni, un joprojām sievietes saņem zemāku algu nekā vīrieši – vidēji 81,5% no vīriešu algas[5]. Bērnu aprūpes iestādes nav visiem pieejamas. Tāpēc Sieviešu organizāciju sadarbības tīkls lūdz ESL informēt ES institūcijas, ka sieviešu nodarbinātība ne vienmēr nozīmē sieviešu ekonomisko neatkarību un lobēt, lai Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments izstrādātu direktīvu, kas paredzētu rīcībpolitiku sieviešu neatkarības nodrošināšanai un uzliktu par pienākumu nacionālām valdībām direktīvas ieviešanu dzīvē.

Eiropas Komisija novērtē ESL sniegtās zināšanas politisku dokumentu izstrādē un finansiāli atbalsta ESL sekretariāta darbu Briselē, apmaksājot 80% no ikgadējā budžeta.

Valdībām Īrijā, Holandē, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Somijā, organizēta pilsoniskā sabiedrība ir partneris, ESL nacionālo koordināciju darbs tiek finansiāli atbalstīts.

Sieviešu organizāciju sadarbības tīkls tic, ka ar pastāvīgu lobija darbu var uzlabot sieviešu stāvokli. Mēs pieprasām, lai organizētās pilsoniskās sabiedrības balss tiktu sadzirdēta, un Latvijas vēlētajām tautas pārstāvēm un pārstāvjiem pietiktu politiskās gribas finansiāli atbalstīt Sieviešu organizāciju sadarbības tīkla darbu.

________________

[1] Svenska Dagbladet, 2004.gada 4.maijā.

[2] Ieva Zaķe. Feministika starptautisko attiecību analīze; darbs un dzimte globālo pārmaiņu kontekstā.// Par agru? Par vēlu?: LU Dzimtes studiju centrs, 2001.

[3] Konkrētāk skat. Evija Caune “Patriārhālā tumsonība Latvijas Saeimā”, DELFI, 2004. 18. februāris

[4] IeM Informācijas centra mājas lapa

[5] Sievietes un vīrieši Latvijā 2003. Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde, 2003


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!