Atslēgvārdi:

Sazvērestības teorija 6

Pēdējā gada laikā ir notikušas trīs tautas nobalsošanas, un visas šīs nobalsošanas ir notikušas vasaras mēnešos.

Iesaki citiem:

Tas ir radījis pamatu bieži plašsaziņas līdzekļos cirkulējošajiem viedokļiem, ka Saeima un/vai Centrālā vēlēšanu komisija apzināti noteic tautas nobalsošanas rīkošanu vasarā, kad vēlētāju aktivitāte, iespējams, ir krietni mazāka nekā citos gada laikos.

Tomēr tautas nobalsošanu rīkošanu vasarās nevar skaidrot ar ļaunprātīgiem centieniem novērst plašu sabiedrības līdzdalību tajās. Šajā ziņā likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka skaidrus termiņus, kuros izsludināma tautas nobalsošana.

Gadījumos, kad tautas nobalsošana tiek rīkota pēc Valsts prezidenta lēmuma apturēt likuma publicēšanu un ne mazāk kā 1/10 daļas vēlētāju pieprasījuma, piemērojams šā likuma 10. pants:

"10. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija pēc parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās saskaita parakstus, konstatē rezultātu, paziņo to Valsts prezidentam un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ja tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija trīs dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu.

(2) Tautas nobalsošana par apturētā likuma atcelšanu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tas izsludināšanas dienas."

Savukārt gadījumos, kad Saeima nav pieņēmusi bez pārgrozījumiem pilsoņu kopuma iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, piemērojama likuma 11. panta pirmā un otrā daļa:

"11. pants. (1) Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

(2) Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā."

Likums "Par tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanu" noteic skaidrus termiņus, kādos rīkojama tautas nobalsošana, kā arī termiņus Centrālajai Vēlēšanu komisijai un Saeimai šajā procesā nepieciešamo lēmumu pieņemšanai. Attiecīgie termiņi, kā arī pati tautas nobalsošanas procedūra kopš likuma pieņemšanas būtiski nav grozīta.

Līdz ar to gan tautas nobalsošanas rosinātājiem, gan tās pretiniekiem ir skaidri zināmi spēles noteikumi un viegli aprēķināmi termiņi, kad notiks iespējamā tautas nobalsošana. Atkarībā no samērā plaši tiražētā viedokļa, ka Saeima vai Centrālā vēlēšanu komisija apzināti nosaka tautas nobalsošanas rīkošanu vasarā, iepazīstoties ar likumu normām, iespējams redzēt, ka šajā gadījumā daudz vairāk kas ir atkarīgs no tautas nobalsošanas procedūras ierosinātājiem - Valsts prezidenta vai noteikta Saeimas locekļu skaita Satversmes 72. panta gadījumā vai likumprojekta virzītājiem Satversmes 78. panta gadījumā.

Ja šie procesa virzītāji neaprēķina sev izdevīgāko tautas nobalsošanas laiku un atbilstoši tam nepakārto jautājuma ierosināšanu (kas visvieglāk izdarāms Satversmes 78. panta gadījumā), tad arī rezultāts ir tāds, kāds tas ir.

Iespējams, būtu diskutējama nepieciešamība grozīt spēles noteikumus, lai būtu plašāka izvēles iespēja noteikt tautas nobalsošanas datumus un izvairīties no tautas nobalsošanām vasarā. Taču tādā gadījumā būtu vēl plašāks pamats pārmetumiem par subjektīviem un politiskiem apsvērumiem datumu izvēlē.

Šobrīd termiņi un procedūras ir zināmas un matemātiski aprēķināmas. Tādēļ Satversmes 78. panta gadījumos vienīgie, kurus var vainot par tautas nobalsošanām vasarā, ir projektu virzītāji. Vai arī pieņemt, ka tādi ir tie spēles noteikumi, un nevainot ne vienu. Taču līdz sazvērestībām šajā gadījumā ir tālu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kas 11.09.2008 15:20

Vai autors negribētu noskaidrot, kāpēc abi šie nevarēja tikt rīkoti kopā? Labprāt izlasītu! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

2+2=5 03.09.2008 17:07

Bet ir arī jautājums par to, cik būtu nederīgo biļetenu, kāds būtu galīgais rezultāts un vai tas tiešām būtu labi, ja tie grozījumi tiktu iebalsoti. Ja tā paraugās, tad tie lielākie konstitūcijas grozījumu referenduma fani ātri vien pazuda aiz stūra, piedāvājot no turienes pavisam citus grozījumus, par kuriem tie nemaz neatcerējās pirms referenduma. Arī savā ziņā liekulība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kas 03.09.2008 15:58

Bet jautājums arī ir vai pēdējie 2 referendumi nevarēja notikt kopā. Man ir aizdomas, ka tādā gadījumā tiktu pieņemti pirmā referenduma satversmes grozījumi un visticamāk pārliecinoši noradīti otrā ref. piedāvājums. Pirmajam pietrūka tikai 150 tūkstošu.
Kā iemeslu rīkot atsevišķi, pa ausu galam, no CVK dzirdēju iemeslu par "ārzemnkiemiem būs grūtāk". Kā tad ar to īsti ir?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

2+2=5 03.09.2008 14:18

Runa jau nav par to, ka tieši vasara. Runa ir par to, ka tā mēneša ietvaros var izvēlēties šādu vai tādu datumu. Ir arī laika apstākļu ietekme. 1927.gada tautas nobalsošana par pavalstniecības likumu ir notikusi decembra desmitos datumos (bija auksti un CVK pārmeta, ka tas esot apzināti izdarīts (es domāju datuma izvēli, nevis laika apstākļus)), bet 1998.gadā kopā ar 7.Saeimas vēlēšanām. Viens teiks, ka 1998.gada tautas nobalsošanas un Saeimas vēlēšanu kopā likšana bijusi laba lieta, jo bijusi lielākā aktivitāte, cits teiks, ka cilvēki putrojas, tādēļ, ka tiem nebija skaidrs jautājums vai tādēļ, ka bija divi balsošanas biļeteni. Utt. Nevar izslēgt nedz varas, nedz rosinātāju ieinteresētību spēlēties ar "sazvērestības" teorijām. Domāju, ka šī "problēma" ir atrisināmā ļoti vienkārši. Ir skaidri zināms, ka informācijas vakuums rada baumas. Tas nozīmē, ka CVK lēmumam jābūt labāk pamatotam--kāpēc tika izvēlēta tieši šī sestdiena, nevis kaut kāda cita. Un visas sazvērestības izgaisīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 03.09.2008 12:39

autoram var piekrist. dazhiem labiem traucee vasara. traucee tas, ka spiid saule un visi ir pie juuras, un cilveekiem prieciigs praats. traucee tas, ka liist lietus, jo negribas iet aaraa no maajas. galu galaa, arii sliktam dejotaajam olas traucee :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 03.09.2008 12:08

Piekrītu, ka līdz sazvērestības teorijai ir tālu. Civilā un kriminālā sazvērestība ir tad, ja vairākas personas savstarpēji vienojās pārkāpt likumu kautkad nākotnē.
Politiska sazvērestība ir valsts valdošās kartības gāšanas plāns.

Cik atceros politiķi kautkur paši saskatīja sazvērestību šajā tautas nobalsošanā.

Es gan vairāk tiecos domāt, ka mūsu valdība šobrīd izdzīvo paranoju, līdzīgu tai paranojai, kuru šad tad piemeklē nodokļu nemaksātājus, kukuļņēmējus un visparastākos narkodīlerus.

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 12 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 58 Autors:Jānis Pleps