Atslēgvārdi:

Savpatnības gaidās 10

Ja arī demokrātisko patriotu partijas programma, tāpat kā manifests, konkrētas rīcībpolitikas vietā runās par lepnumu un savpatnību, tad lielas cerības ar jauno partiju nevajadzētu saistīt. Neba nu pirmoreiz vēlētājam tiek piedāvāts apzinātām divdomībām pilns dokuments, kura aizsegā pēc tam var darīt pilnīgi jebko.

Iesaki citiem:

Amerikāņu satīriķis Toms Lērers (Tom Lehrer) savulaik sūdzējās, cik lielu drosmi vajagot, lai kādā kafejnīcā vai augstskolas auditorijā pieceltos kājās un atklāti iestātos par tām vērtībām, kuras visi citi klātesošie nicina un noliedz, — kā miers, taisnīgums, solidaritāte un tamlīdzīgi. Šo vārdu vieglais sarkasms nāk prātā bieži, kad nākas lasīt dažu pie mums tapušu ideoloģisku dokumentu, kurā kāda partija kārtējo reizi atzīstas mīlestībā līdzsvarotai attīstībai, novadu uzplaukumam un "cilvēka cienīgām vecumdienām". Kraut vienā lielā kaudzē pozitīvas vērtības, īpaši nerūpējoties par to kopsakaru, — to acīmredzot pie mums prasa labais tonis programmātisku tekstu sastādīšanā.

Šādā manierē rakstītus tekstus var vērtēt divējādi. No vienas puses, mums šeit ir darīšana ar rituālu, savukārt citu cilvēku rituāli vienmēr ir jāciena — arī tad, ja to jēga pašiem nav īsti skaidra. Kad pa Rīgas ielām ar bungošanu un dejām dodas Harē Krišnas kustības sankīrtana gājiens, neviens nedrīkstētu pārmest kustības dalībniekiem, ka viņi savās izdarībās ir pārāk nesaprotami un nekonkrēti. No otras puses, kad savu publisko sankīrtanu veic kāda politiska partija, situācija ir mazliet atšķirīga. Lieta tāda, ka tās politisko mērķu īstenošana veiksmes gadījumā var skart jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ tās aktivitātēm līdzās rituālām darbībām vajadzētu ietvert arī nedaudz argumentācijas, kuru spētu uztvert ne tikai "svaidītie" rituāla dalībnieki, bet arī vienkāršs racionāls indivīds. Tas, savukārt, paredzētu, ka dažādo manifestu, programmu un deklarāciju tekstam vajadzētu piemist arī informatīvai vērtībai, proti, kaut kam tādam, ko būtu iespējams kritizēt, pārbaudīt vai noliegt. Piemēram, kad tiek apgalvots: "Mēs esam par ES standartiem atbilstošu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni" (JL 4000 zīmju programma) vai "Mēs esam par kārtību un demokrātiju valsts pārvaldē" (TP manifests "Mēs mīlam šo valsti"), informētam lasītājam kā jēgpilns izteikums būtu jāspēj iedomāties arī minēto teikumu noliegums (attiecīgi "Mēs esam par ES standartiem neatbilstošu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni" vai "Mēs esam pret kārtību un demokrātiju valsts pārvaldē"). Ja tas, kā abos minētajos gadījumos, nav iespējams, tad mums ir darīšana ar tīri rituāliem izteikumiem. Tie ir domāti tikai organizācijas iekšējai lietošanai un jau esošo piekritēju sajūsmas uzturēšanai, nevis argumentācijai un citu cilvēku pārliecināšanai. Protams, jebkura reāla partijas programma noteikti iekļaus abu veidu izteikumus dažādās proporcijās. No šīm proporcijām tad arī varam spriest par attiecīgā politiskā spēka priekšstatu par vēlētājiem: vai potenciālais atbalstītājs tiek aicināts pieņemt saprātīgu lēmumu, vai savaldzināts ar daiļskanīgiem buramvārdiem. Demokrātisku politiku vienmēr daiļo zināma lirikas klātbūtne. Taču pārmērīga paļaušanās uz pozitīvo vērtību apdziedāšanu mēdz iedarboties uz elektorātu tāpat, kā inkantācija "Harē Krišna" uz nejaušiem garāmgājējiem — sākumā interesanti, taču vēlāk diezgan tukši un apnicīgi.


Labie cilvēki

Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska marta sākumā publicētais "Demokrātisko patriotu manifests" kopumā iekļaujas Latvijas līdzšinējā programmatisko tekstu tradīcijā. Par aprīlī gaidāmo partijas dibināšanu un par tās tālāko darbību politiskajā telpā pašlaik vēl ir pāragri izteikt kādus kategoriskus spriedumus. Esmu jau norādījis, ka kopumā šai grupai ir izredzes tuvākajās vēlēšanās gūt ļoti labus rezultātus. Tam ir vairāki objektīvi iemesli. Pirmkārt, pagaidām šī grupa vēl spēj veiksmīgi kondensēt pagājušā gada anti-elitisko protesta garu, kurš veidojās reakcijā uz valdošās koalīcijas arogantajām izrīcībām. Savukārt šis protesta gars, visdrīzāk, būtiski ietekmēs arī nākamo vēlēšanu rezultātus — pat neatkarīgi no valdības sekmēm pretinflācijas frontē.

Otrkārt, parlamentārā opozīcija līdz šim nav pratusi izmantot situāciju atbalsta vairošanai. Treškārt un galvenokārt — jauno partiju veido personības, kuras raksturo augsta popularitāte apvienojumā ar relatīvu zemu korupcijas aizdomu līmeni. Vienlaikus šķiet, ka tieši pēdējā iezīme ietver arī bīstamību partijas nākotnei. Šobrīd, protams, demokrātiskie patrioti ir All Stars komanda, kuras locekļu starpā valda miers un saskaņa. Taču tad, kad pār viņiem sāks dārdēt TP anti-reklāmas kanonāde, kad opozīcijā nāksies bezcerīgi cīnīties par katru vissīkāko likumprojektu, kad reakcionārie mediji kurinās kampaņu par demokrātisko patriotu saiknēm ar amerikāņu, krievu, cionistu un citām sazvērestībām — tad situācija var mainīties uz slikto pusi. Tādēļ nevajadzētu būt pārlieku optimistiskiem par partijas saliedētību. Protams, kadri izšķir visu — un to demokrātiskajiem patriotiem tiešām netrūkst. Sandra Kalniete gan nav īpaši pieredzējusi partiju politikā, taču daudziem asociējas ar Tautas frontes laikiem, diplomātes šarmu un inteliģenci. Arī Ģirts Valdis Kristovskis ir ne tikai kopumā veiksmīgs aizsardzības ministrs, bet arī cilvēks, kurš atļāvās publiski nosaukt prezidenta Valda Zatlera patieso izvirzītāju — un atklātu valodu ļaudis novērtē. Demokrātisko patriotu komanda piedāvā labu pretsvaru arī līdz šim vērojamajiem elites intelektuālās noplicināšanās procesiem — vismaz četri tās biedri ir ne vien formāli ievēlēti profesori, bet arī ļaudis ar nopietnu reputāciju zinātniskajā pasaulē. Inese Vaidere, Guntars Krasts, Anna Seile un citi labi papildina šo zvaigžņu plejādi.

Tomēr savlaicīgi būtu jāņem vērā, ka neviens no daudzajiem spīdekļiem noteikti necieš no pārlieku zema pašnovērtējuma un sava viedokļa trūkuma. Turklāt viens otrs no viņiem jaunā projekta vārdā ir pametis labi iesēdētas vietiņas un samērā drošas nākotnes izredzes, likumsakarīgi sagaidot arī no demokrātiskajiem patriotiem kaut ko ne sliktāku. Nav jau gluži arī tā, ka visi nākamie partijas biedri būtu pilnīgi iesācēji intrigu vērpšanā. Īsi sakot: to, kurš uzņemsies vadīt šo personību komandu, īpaši vieglas dienas noteikti negaida.

Tieši minēto apsvērumu dēļ arī grupas manifests raisa zināmas bažas — vai patiešām tas ir viss, par ko demokrātiskie patrioti ir spējuši vienoties? Un: vai te patiešām būtu ietvertas tās nostādnes, kuras jauno projektu būtiski atšķir no agrāk dibinātajām partijām? Nav tā, ka šim dokumentam piemistu tikai rituāla vērtība. Dažas vietas gan patiešām ir uzkrītoši dzejiskas. Manifesta autori rada neoloģismus ("cilvēki, kas nebaidīsies jaunveidot", "ikviena novada izkopta savpatnība"), retoriski izmanto nepilnas teikumu formas ("Lepni par savu valsti, kuru spēcina etniskā un reliģiskā saskaņa."). Tāpat nemitīgi tiek daudzinātas pozitīvas vērtības, kuru piesaukšana, līdzīgi kā Lērera gadījumā, oponentos un pretiniekos noteikti izraisīs riebumu, sašutumu un nicinājumu — kā draudzība, saticība, ilgtspēja, lepnums, spēks, godīgums un tamlīdzīgi. Tomēr manifestā ir atrodama arī informācija: mums ir darīšana ar labējas, mēreni nacionālistiskas, kulturāli konservatīvas un ārpolitiski reālistiskas partijas manifestu. Vienlaikus tajā ir grūti atrast jebko tādu, zem kā ar tīru sirdsapziņu neparakstītos vairums esošo JL, TP vai TB/LNNK biedru.

Iespējams, manifesta rakstītāji šādu daudznozīmību radījuši apzināti, lai piesaistītu vairāk potenciālo atbalstītāju. Tādā gadījumā konkrētību mēs iegūsim partijas programmā, kura pašlaik jau tiek rakstīta. Kā tiks sargāts tiesiskums un "godīga politika", ko demokrātisko patriotu izpratnē nozīmēs "taisnīgi nodokļi" un "sociāli atbildīga tirgus ekonomika", kādi "jauni enerģijas avoti" tiks meklēti un tieši kādus "grūtos lēmumus" jaunā partija vēlas pieņemt — visi šie jautājumi prasa skaidras, pamatotas un saprotamas atbildes. Ja arī jaunā programma konkrētu rīcībpolitiku vietā runās par lepnumu, ģimeniskumu un savpatnību, pārāk lielas cerības ar jauno partiju nevajadzētu saistīt. Neba nu pirmoreiz Latvijas politikā vēlētājam tiek piedāvāts apzinātām divdomībām pilns dokuments, kura aizsegā pēc tam ar tīru sirdsapziņu var darīt pilnīgi jebko.


Dažas jaunas intonācijas

Demokrātisko patriotu manifests nesniedz pieturas punktus principiāli jaunai politikai. Tomēr tas piedāvā dažas jaunas intonācijas, kuras, atbilstoši izstrādātas konkrētās rīcībpolitikās, iezīmētu vēl nebijušus akcentus mūsu ideoloģiskajā spektrā. Tās ir: pirmkārt, ārpolitiskais reālisms un, otrkārt, apliecinošais nacionālisms.

Demokrātisko patriotu skatījumā Latvijas nākotni izteikti apdraud globalizācija, un tādēļ politiķiem aizvien vairāk ir jādomā par drošību tās plašā izpratnē. Jau pašā manifesta iesākumā tiek izteikts brīdinājums: "Pasaule ir nopietnu izaicinājumu priekšā — ierobežoti dabas un enerģijas resursi, klimata izmaiņas, migrācija, nedemokrātisku režīmu nostiprināšanās, Rietumu sabiedrību novecošanās un noslāņošanās, civilizāciju sāncensība. Šīs problēmas spēs risināt tikai stipras valstis, saliedēta sabiedrība un uzticami sabiedrotie."

Lai ko arī nozīmētu "stiprā" valsts, šāds uzstādījums līdz šim nav bijis tipisks politiskām programmām. Nākotne tajās lielākoties ir tikusi aprakstīta vai nu neizbēgama progresa, vai arī brīdinošu uzmudinājumu formā. Demokrātisko patriotu manifestā parādās citas intonācijas, kuras apliecina tā autoru priekšstatus par starptautisko politiku: Latvija, tāpat kā citas valstis, tuvākajā nākotnē saskarsies ar globālajai pasaulei raksturīgajiem draudiem — enerģētiskiem, ekonomiskiem, demogrāfiskiem un daudziem citiem. Pirmoreiz politiskā programmā pie mums tiek pieminēta pat Hantingtona civilizāciju sadursmes hipotēze —tēma, kura ir gana tāla Latvijas sabiedriskajai domai, taču ir ļoti noteicoša Rietumu diskusijām. Šādos apstākļos, pēc manifesta autoru domām, valstij nav tik būtiski iekļauties starptautiskā apritē (tas notiks neizbēgami), cik konsolidēt savu iekšpolitisko varu un gatavoties ļaunākajam. Cik var noprast, dalība ES un NATO šeit nekādus risinājumus patiesībā nesniedz. Galu galā, abas šīs organizācijas, kuras vismaz līdz 2004. gadam tika daudzinātas ikvienā, pat PCTVL programmā, triju eiroparlamentāriešu un bijušās ārlietu ministres parakstītā manifestā netiek pieminētas ne reizi. Nu ko — laiki mainās. Eiropa gan manifestā figurē kā kulturāls lielums (Rīga kā "Ziemeļeiropas metropole" u.c.), bet noteikti ne kā politiska vienība. Īsi sakot: Latvija ir apdraudēta, tādēļ mums ir jākonsolidējas un jābūt gataviem uz visu.

Tieši no šās perspektīvas rodas nākamais jautājums par manifestā uzsvērto "apliecinošo patriotismu". Manuprāt, šāds patriotisms patiešām Latvijai ir vairāk nekā vajadzīgs. Patiešām, mums ir nepieciešama tāda mīlestība uz savu zemi, kas balstītos nevis latviešu mazvērtības kompleksos, vēsturiskā revanšismā un cittautiešu gānīšanā, bet gan pamatotā lepnumā par demokrātisku, plaukstošu un modernu Latvijas valsti, kura pilsoniski iekļautu ne tikai pamatnācijas, bet arī citu tautību piederīgos. Šāds patriotisms vispirms prasītu cieņas pilnas attiecības pret valstī dzīvojošajiem cittautiešiem, kuru integrāciju Latvijas sabiedrībā politiskajā dzīvē dominējošie latvieši pieņemtu par savu nozīmīgu un nopietnu uzdevumu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Apliecinošs patriotisms, pēc manām domām, prasītu no pamatnācijas uzņemties atbildību par visas Latvijas sabiedrības kopīgo nākotni — arī par tiem, kurus līdzšinējās etnopolitikas kļūdas ir atsvešinājušas no atjaunotās Latvijas valsts.

Nezinu, vai arī Kalniete un Kristovskis ar apliecinošo nacionālismu saprot kaut ko līdzīgu. Dažas intonācijas manifestā patiešām liecina par šādu, vairāk politiski un mazāk etniski nacionālu orientāciju. Piemēram, demokrātiskie patrioti apņemas veicināt "Latvijas nacionālo pašapziņu" — jācer, ka līdz šim vēl nedzirdētā vārdu kombinācija nav nejaušība vai politkorekts eifēmisms. Tomēr jārēķinās, ka šāda, iekļaujoša nacionālisma uzturēšana noteikti būs grūtāka par sekošanu jau pastāvošajām tradīcijām, kas jebkuru pretimnākšanu krievvalodīgajiem un nepilsoņiem uzskata par vājuma pazīmi. Vienmēr būs iespējams izvēlēties vieglāko un labi iestaigāto ceļu. Tā vietā, lai patiešām ļautu cilvēkiem demokrātiskas līdzdalības ceļā apzināties sevi par saimniekiem dzimtajā zemē, demokrātiskie patrioti noteikti jutīs kārdinājumu sākt skraidīt līdzi visādiem neonacistiem, mēģināt apturēt naturalizāciju, no Saeimas tribīnes dārdināt lāstus pār Latvijas "nelojālajiem" krieviem, ciešā sadarbībā ar plineriski-buzajeviskiem provokatoriem kurināt etnisko naidu publiskajā telpā, atklāti ņirgāties par cilvēktiesībām — īsi sakot, darīt visu to pašu, ko TB/LNNK "dzelzs divīzija" veiksmīgi dara jau ilgāku laiku. Gribētos cerēt, ka tas tā nebūs — lai cik daudz labu izteicienu arī nebūtu veltīts cerību tēmai.

__________

Demokrātisko patriotu manifests

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


kls 16.03.2009 20:05
njaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Astrīda Jansone - ayjay75@yahoo.com 06.04.2008 11:59
Papildinajums -Kalvis IB komentāram par prezidenta Kenedija slaveno komentāru

To Ulmanis pieminēja jau 1927 gadā vienā no savām uzrunām tautai, ka citātu no kāda seno grieķu vai romiešu zinātnieka vai filozofa teikto. Diemzēl vairs neatceros, kurš no senajām slavenībām ir šīs domas autors, bet domaju, ka latviešiem to šodien vajadzētu ļoti, ļoti ņemt vērā." Ja es pareiz atceros, tas skanēja šādi:

"Neprasi ko valsts tev var dot - prasi ko tu vari dot savai valstij!"

Es domāju, ka mums visiem to šodien vajadzētu ievērot. Diemžēl liekas, ka politikā cilvēki iet tikai un vienīgi materiālu apsvērumu dēļ.

... un devīze ir ES, ES, ES, - MAN , MAN, MAN vajaga visu un jau šodien. Diemžēl tautā tāds iespaids ir radies

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jopcik cui 26.03.2008 08:09
Godīgi sakot cik tad cilvēki (latvieši) tagad gribētu, lai viņiem parādās lieka konkurence krievvalodīgo izskatā. Es esmu pilnībā par krievvalodīgo integrāciju un lielāku iesaisti tajā pašā birokrātiskajā aparātā un pat valdībā. Mums kopš neatkarības atjaunošanas nevienā valdības koalīcijā nav pienācīgā skaitā pārstāvētas minoritātes. Tas, ka šīs minoritātes ir pārstāvētas likumdevējā jau neko būtisku nedod, jo galu galā, ja šīm partijām nav vairākums Saeimā neko citu kā likumu ierosināšanu nevar izdarīt. Tā kā ar panākumiem etnopolitikā mēs lepoties nevarētu.

Bet šeit parādās koks ar diviem galiem. Kāpēc šie krievvalodīgie pilsoņi netiek iesaistīti valsts pārvaldē? Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā ir tāds teikums - Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Šeit arī manuprāt rodas galvenā problēma, kāpēc ir tik grūti integrēt krievvalodīgos un tas arī izskaidro kāpēc daudzās ar valsts pārvaldi saistītās sfērās krievvalodīgo skaits neatbilst tai proporcijai cik daudz krievvalodīgo pilsoņu ir Latvijā. Es pienemu, ka lielai dalai latviesu nebūtu nekas pretim, ja pārvaldē tiktu nodarbināti krievvalodigie, ja viņi kvalitativi varētu atbildēt arī latviski. Tā piemēram uzskatu, ka Saeimā šobrīd atrodas tādi cilvēki, kas pienācīgā līmenī nezin latviesu valodu un iespejams ari tāpec rodas problemas komunikacijā. Tas, ka politiskā elite ir pārņemta ar revanšismu nevarētu būt attiecināms uz visu latviešu tautu. Latvieši drizāk ir parņemti ar bailēm no kreisas ideoloģijas nevis no krievalodīgajiem. Dabīgi, ka latvieši balsos par labējām partijām, ja nav cik jēdzīga piedāvājuma no kreisā spārna. Tāpēc uzskatu, ka Latvijā balsošana pēc etniskajiem principiem vismaz latviešu kopienai vairs nav tik aktuāla kā pirms kādim 5-10 gadiem. '

Tā kā Latvijā labējās partijas ir likušas sevī vilties un no kreisā spārna piedāvājuma nav, tad ir tikai loģiski, ka šī kalnietes un kristovska partija iegūst lielu atbalstu kā kārtējās mesijas latviešu tautai. Un šajā gadījumā cilvēkiem nav svarīga programma tāpat kā visu ieprēkšējo mesiju programmas un manifesti...

Cerams, ka Pabriks un Štokenbergs izveidos savu kreiso partiju, jo tad arī kreisajā flangā izveidotos kaut cik cienījams spēks, kas varētu iegūt arī latviešu atbalstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 25.03.2008 23:00
Milzu gari, spekulatīvi un mazjēgpilni.:) Autora vēlme eifēmiski pašizpausties nokauj jēgu kā nebarots krancis mietpilsoņu sētas klusumu .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


kritika redakcijai 24.03.2008 22:22
Labi, ka pirms podkāsta noklausīšanās tomēr biju jau izlasījis rakstu! Lūdzu neīsiniet! Manuprāt, izlaistās noslēdzošās rindkopas bija vērtīgākais, jo novatoriskākais un aktuāli valstij nepieciešamākais, domu grauds! Tagad vienmēr būs jābaidās, vai tikai politika.lv kaut ko nav izgriezusi. Lai gan iepriekš brīdinājāt, ka būs tikai fragments. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jābūt skaidrībai! 22.03.2008 09:58
Pavisam konkrēti: nodokļu sistēmu mainīsim?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aigars Caune 19.03.2008 18:41
Viņi ir paziņojuši: LABĒjĀ partija būs -tatad DARBA DEVĒJU oligarhu interešu aistāvība. Viņi skandināja, ka Latvija nav tiesiski aizsargāta vidusšķira; trešais - pensiju palielināšanu viņi neatbalsta. Tadējādi, šiem JL klonētajiem parstāvjiem interesē pārejo tautu, aptuveni 1 500 000 barot ar patriotismu, ka viņi ir tiesiski aizsargāti, viņiem nav vajadzīgs cilvēku cienīga pensija , Satversmes 109.un 111. pants neattiecas, lai izmirst?°

Neticami, bet fakts, ka patriotismu prasīs no melnajiem strādniekiem, tas ir, no darba .nēmējiem, bet vidusškiru nodrošinās ar tiesiskumu, pensionāus mērdēs nost., oligarhus turēs godā un cieņā. Tā sanāk no paziņojumiem.

Jautajums -kur Sandra ņems balsis,, no vidusšķiras, kuras faktiski Latvijā nav. Saprotu AIgaru Štokenbergu, Arti Pabriku, bet kādēļ Sandra pameta JL, ja ideologija sakrīt. AMBĪCIJAS?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - IB 19.03.2008 14:03
Īpatnēji ka Šie norobežojās no sociālajiem jautājumiem.
Kāds labums no viņiem pārējiem līdzcilvēkiem?
======

Manifestā ir minētas dažas lietas saistībā ar izglītību un karjeru, kas diezgan tieši attiecas uz sociālo politiku: "Mums jāspēj radīt pievilcīgu darba vidi Latvijā, lai nav jādodas peļņā pasaulē. Skolās līdzās zināšanu apguvei ir jāatraisa radošums un uzņēmīgums. Tautas labklājību spēs nodrošināt tikai drosmīgi un uzņēmīgi cilvēki, kas nebaidīsies jaunveidot, pelnīt, riskēt un uzvarēt."
Bet kāds labums ir no tādiem līdzcilvēkiem, kuri galveno valsts un partiju darbības jēgu redz sociālo jautājumu risināšanā? :) Atcerēsimies slaveno Dž.F.Kenedija teicienu (sk. http://www.famousquotes.me.uk/speeches/John_F_Kennedy/5.htm ). Manuprāt, valsts un partiju politikas uzdevums ir radīt piemērotu vidi (likuma vara, īpašuma tiesības, monopolu regulācija, utml.), lai PAŠI cilvēki, nevalstiskas un reliģiskas organizācijas, biznesa struktūras un pašvaldības varētu normāli risināt t.sk. sociālos jautājumus? Ja kāda partija apsolītu visiem par brīvu dalīt banānus vai kompensēt maksu par apkuri - taisni tad rastos šaubas par viņu kompetenci valsts pārvaldīšanā. Ugo Čavess Venecuēlā tā dara, varbūt daži naftas emīri Tuvajos Austrumos. Bet Latvijā sacensība labumu piesolīšanā pamazām iziet no modes - un labi ka tā.

Šī replika ir offtopic - es šeit neaizstāvu konkrēti Kalnietes un Kristovska sarakstīto manifestu, kurā tiešām var atrast vairākas vājas vietas. Piemēram, šāds teikums: "Mēs veicināsim Latvijas nacionālo pašapziņu, kurā latviskais un eiropeiskais ir cieši saistītas un neatraujamas daļas."
Par "latvisko" vēl kaut cik varētu saprast (t.i. latviešu valoda un kultūra), bet kas īsti ir tas 'eiropeiskais'? Vāciskais? Albāniskais? Čuvašiskais? Baltkrieviskais? Eiropas Savienības likumdošanas bāzes studijas? Zināšanas par Eiropas kontinenta ģeogrāfiju? Un kādi tektoniskie procesi mūs taisās atraut no Eiropas? Ja kas, mēs Eiropā atrodamies jau no laika gala. Tāpat kā nigērieši atrodas Āfrikā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IB 19.03.2008 11:31
Īpatnēji ka Šie norobežojās no sociālajiem jautājumiem.



Kāds labums no viņiem pārējiem līdzcilvēkiem?

Ko taisās darīt pašvaldības? tā sjau ta stuvākas vēlēšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ruta Marjaša rutol@latnet.lv 18.03.2008 23:13
Lielisks raksts!

Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Vraks

Vai nesodītais nav blēdis? 8 Autors:Ivars Ījabs, Skaidrīte Lasmane

5785939392 53fd8b0e0a

Miers un Bērziņš 1 Autors:Ivars Ījabs

Puks

Bet rūgtumiņš palika 2 Autors:Ivars Ījabs