Saskaņas centrs — varaskārā opozīcija 19

Dīvaina šķiet Saskaņas centra nespēja virzīt būtisku jautājumu — nepilsoņu tiesības vēlēt pašvaldības, toties tajā pašā laikā panākot uzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem.

Iesaki citiem:

Politika.lv turpina rakstu sēriju, kurā mēs analizēsim, kā 9.Saeimas partijas ir pildījušas savus solījumus, ko devušas pirms četriem gadiem - pirms 2006. gada parlamenta vēlēšanām.

Saskaņas Centrs (SC), lai gan ar 17 vietām 9. Saeimā kļuva par trešo lielāko frakciju, tomēr tā arī nesasniedza katras partijas nozīmīgāko mērķi — iekļūt valdībā. Varētu padomāt, ka tieši ar to SC arī skaidros neizpildītos solījumus vēlētājiem. Taču tā nebūt nav. Kad ierodos uz sarunu ar SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Valēriju Agešinu, viņš man pasniedz rakstisku atskaiti par padarīto šajā mandātperiodā. “Es nekādā gadījumā negatavojos aizbildināties ar to, ka mēs bijām opozīcijā un opozīcija nevar panākt itin neko.

Tā ir vāju cilvēku nostāja. Mēs neesam tādi,” tā Agešins atbild uz manu jautājumu, vai atrašanās opozīcijā netraucē pildīt solījumus vēlētājiem. Uz A4 formāta lapas sarindotie sasniegumi, protams, nav īstenoti bez citu partiju atbalsta. Izņemot tos gadījumus, kad SC ir vērsusies Satversmes tiesā. Tā tas bija, piemēram, ar tiesā apstrīdēto un galu galā par Satversmei neatbilstošu atzīto pensiju samazināšanu 2009. gadā. “Mēs pierādījām, ka ar Satversmes tiesas palīdzību — labā nozīmē, likumīgajā nozīmē — var piespiest Saeimas vairākumu strādāt. Un arī valdību,” ar manāmu lepnumu balsī norāda viens no SC līderiem.


Vainīgi — visi pārējie

Jāatzīst, sociālajā sfērā SC ir gan solījis, gan šo to arī īstenojis:

„Mēs panācām pensionāriem nelikumīgi atņemto iztikas līdzekļu atdošanu un pilna apmēra pensiju saglabāšanu;”
„Mums izdevās noraidīt nepamatoto likumprojektu par PVN paaugstināšanu līdz 23%;”
„Ministriem, kuri atstāj amatu, turpmāk vairs nemaksās tūkstošiem latu lielas kompensācijas;”
„Jaunie vecāki, kuri audzina bērnu līdz gada vecumam, ieguva tiesības strādāt un vienlaicīgi saņemt pabalstu.”
Tie ir daži piemēri no Agešina atskaites par 9. Saeimā padarīto. Taču ne vienmēr tas noticis tik konsekventi, kā varētu vēlēties. Kad vaicāju, kā veicies ar 2006. gadā solīto 200 latu minimālo algu jau tuvāko divu gadu laikā, Agešins pauž zināmas šaubas par šī konkrētā solījuma lietderību: “Vienmēr, pirms rakstīt priekšvēlēšanu programmā konkrētu ciparu, mēs ļoti nopietni diskutējam. Un vienmēr mūsu cilvēku vidū ir deputātu kandidāti, partijas biedri, kuri uzskata, ka nav jāraksta konkrēts cipars. Es principā šai idejai piekrītu un uzskatu, ka jānodrošina atalgojums vai pensija, kas vismaz līdzinātos iztikas minimumam.”

Pie vainas ir tie, kuri visus šos gadus ir bijuši pie varas. Tie ir visi, izņemot SC.



Taču ar pašreizējo algu līmeni Latvijā SC nekādā ziņā neesot apmierināts. "Atalgojums mūsu valstī ir unikāls pēdiņās”, norāda Agešins. To esot grūti salīdzināt ar cilvēku ienākumiem Rietumeiropā vai Ziemeļeiropā. Bet kāpēc gan ir tāda situācija, ja uz iepriekšējām vēlēšanām daudzas partijas solīja lielākas algas? Protams, ir krīze, bet tad taču nevajadzētu žēloties un salīdzināt mūs ar daudz attīstītākām valstīm! Politiķim uz to ir ļoti konkrēta atbilde. “Šeit, es pateikšu jums godīgi, mēs neesam pie vainas. Pie vainas ir tie, kuri visus šos gadus ir bijuši pie varas. Tie ir visi, izņemot SC,” secina Agešins. Te gan derētu atgādināt, ka minimālā alga pēdējo četru gadu laikā tomēr ir būtiski palielināta un pašlaik ir 180 latu. Un to darīja tieši varas partijas, ne opozīcija.


Valdībā mūžam nelūgtie

Agešins atgādina arī to, ka citas partijas nereti vispirms noraida SC priekšlikumus, bet vēlāk tie atkal parādās tikai ar citiem iesniedzēju parakstiem, no citam partijām. Tā Saeimā ir pieņemts — opozīcijas virzītos jautājumus ir jānoraida pat tad, ja tie ir sakarīgi. Nomainām autorus, un tad atkal viss ir kārtībā! “Mēs neapbižojamies, mums nav žēl,” attrauc Agešins. Tomēr SC mērķis jau pirms četriem gadiem bija iekļūt valdībā un pašiem diktēt spēles noteikumus. Katru reizi pirms jaunas valdības veidošanas ir bijušas diskusijas, vai nevajadzētu iesaistīt arī SC. Turklāt partija ir gatava sadarboties ar visiem, izņemot TB/LNNK. Bet nē, SC valdībā neviens tā arī neaicināja, un to ir grūti vērtēt citādi kā šīs partijas lielāko neveiksmi. Agešins tam daļēji piekrīt. Jā, esot valdībā, varētu panākt daudz vairāk daudz īsākā laikā. Taču būšana opozīcijā neesot lielākā problēma. “Mūsu galvenais trūkums ir tas, ka mēs nevaram, mums nav kapacitātes pastāstīt visiem Latvijas iedzīvotājiem par saviem panākumiem, par paveikto. Mums kaut kā nesanāk sevi paslavēt par panākumiem, tikai taisnoties par kaut kādām Maskavas spalvainajām rokām,” uzsver Agešins.

Mums kaut kā nesanāk sevi paslavēt par panākumiem, tikai taisnoties par kaut kādām Maskavas spalvainajām rokām.




Tilti līdz Maskavai, līdz Pekinai

Vai tieši vairāk vai mazāk atklāta promaskaviskā stāja neatbaida partijas no sadarbības ar SC? Agešins tam īsti negrib piekrist. Viņaprāt, tam ir virkne iemeslu. Piemēram, tas, ka SC kategoriski iestājas pret pensiju samazināšanu. Vai arī tas, ka partija atbalsta progresīvo ienākumu nodokli. Visas runas par SC ciešajām saitēm ar Krieviju esot tā pati vecā zupa, ko ne jau pirmo reizi vēloties uzsildīt nacionāli noskaņotās partijas. “Jā, patiešām, ļoti viegli ir baidīt mazus bērnus un vecus ļaudis ar “sarkanajiem”, kā šeit kliedz viens otrs no tribīnes,” saka Agešins. Kā tad lai vērtē SC priekšvēlēšanu solījumus veidot aktīvākus biznesa kontaktus ar Austrumu kaimiņiem un veicināt Eiropas Savienības (ES) sadarbību ar Krieviju? Kā skaidro Agešins, tās ir pragmatiskas, vairāk ar ekonomiku saistītas lietas. Galvenais, lai politiķi netraucē šo attiecību attīstību! Tad, sadarbojoties uzņēmējiem, varēs celt tiltus, nevis nocietināt robežas. Turklāt runa nav tikai un vienīgi par Krieviju, klāsta Agešins: “Es nepārspīlētu pārmērīgu draudzību ar Krieviju. Es pateiktu citādāk — mēs esam par to, lai Latvija beidzot kļūtu par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Un es uzskatu, ka jādraudzējas ar visiem, ne tikai ar Rietumeiropu un ASV, bet arī ar Krieviju un, piemēram, Ķīnu.” Tā teikt, pragmatiski un viltīgi jāizmanto savs ģeogrāfiskais stāvoklis.

Sanāk gan zināma pretruna — politiķi starpvalstu sadarbību traucēt nedrīkst, taču bez viņu aktīvas iejaukšanās arī nekas nesanāks. Cik tālu celsim tiltus ekonomiskās sadarbības vārdā? Norādu uz SC pērn noslēgto sadarbības līgumu ar Putina partiju Vienotā Krievija. Vai šajā gadījumā tilts nav drusciņ par tālu aizsniedzies? Kā izrādās, SC ir noslēgti līgumi ar ne vienu vien kreisi centrisku partiju citās valstīs. Pat ar Ķīnas Komunistisko partiju! SC izvēlas stiprus partnerus, tāpēc arī sākta sadarbība ar Putina partiju, skaidro Agešins: “Tā ir spēcīgākā varas partija. Ja mēs gatavojamies kļūt par varas partiju, mums jādraudzējas ar varas partijām.” Atliek vien cerēt, ka draudzība tiks noturēta demokrātijas robežās un kaimiņvalsts varas partijas autoritārās iezīmes netiks noliegtas, vai, pasarg’, Dievs, vēl ieviestas arī pie mums! Tāpat atklāts paliek jautājums, ko darīs SC, ja pie varas Krievijā tomēr tiks opozīcija? Iespējams, šāda doma pat netiek pieļauta.


Krievu miljonārus gaidot

Tomēr nekādā gadījumā nevar teikt, ka SC būtu pret demokrātiju un cilvēktiesībām. Viens no SC vistuvākajiem jautājumiem ir nepilsoņu situācija, un tas ir cieši saistīts ar demokrātisko procesu veicināšanu un Rietumeiropā pieņemtajām cilvēktiesību normām. Diemžēl jāatzīst, ka šeit ir bijis vairāk vārdu, nekā darbu. Arī iepriekšējās vēlēšanās nepilsoņiem tika solītas tiesības vēlēt pašvaldībās, tāpat tika runāts par profesiju un amatu ierobežojumu atcelšanu. No tā nav piepildījies nekas, lai gan Saeimā ik pa laikam tika iesniegti attiecīgie priekšlikumi. Zīmīgi, ka savukārt daudz strīdīgākie imigrācijas atvieglojumi ārvalstu investoriem ar Tautas partijas (TP) atbalstu tika pieņemti. Citu valstu (pirmkārt jau, protams, Krievijas) uzņēmējiem tagad ir vieglāk saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Taču šeit dzīvojošie krievvalodīgie joprojām nevar balsot pašvaldību vēlēšanās, lai gan Latviju par to jau sen kritizē starptautiskās cilvēktiesību organizācijas. Agešins atzīst, ka uzturēšanās atļaujas investoriem pagaidām nav īpaši pieprasītas: “Ko rāda prakse? Ka mēs varbūt varam runāt par cilvēku desmitiem, nevis kaut kādiem tūkstošiem. Es, tieši otrādi, būtu priecīgs, ja pie Latvijas robežām stāvētu miljonāri no Krievijas ar čemodāniem, bet diemžēl tas tā nenotiek.” Jāatzīst, arī daudzi nepilsoņi nestāv rindā uz naturalizāciju. Varbūt tas ir tieši tāpēc, ka profesiju un amatu ierobežojumi vairs nav tik lieli kā agrāk? Agešins tomēr uzskata, ka būtiska loma šeit ir psiholoģiskajam aspektam. Cilvēki gluži vienkārši nenaturalizējas tāpēc, ka jūtas aizvainoti — kāpēc gan viņiem jāiziet kāda īpaša procedūra, kamēr citi saņem pilsonību tāpat vien? Varbūt tā arī ir. Taču dīvaina šķiet SC nespēja virzīt būtisku jautājumu (nepilsoņu tiesības vēlēt pašvaldības), toties tajā pašā laikā panākot uzturēšanās atļaujas investoriem. Kāpēc tā? Agešins atbildi liek meklēt citur: “Šis jautājums jāuzdod apvienībai Par Labu Latviju. Tieši viņi atbalstīja šo mūsu ierosinājumu, lai paplašinātu to cilvēku loku, kuri var saņemt termiņa uzturēšanās atļauju.”

Arī iepriekšējās vēlēšanās nepilsoņiem tika solītas tiesības vēlēt pašvaldībās, tāpat tika runāts par profesiju un amatu ierobežojumu atcelšanu. No tā nav piepildījies nekas.



Runājot par solījumiem vēlētājiem un to nepildīšanu, interesants ir SC solījums panākt, lai vēlētājiem būtu iespēja atsaukt deputātus. Lieki piebilst, ka šis solījums nav izpildīts. Runa ir par pāriešanu uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, tātad attiecīgi būtu nepieciešams grozīt Satversmi. Tas, ka jāķeras klāt valsts pamatlikumam, gan neesot nekāda problēma — tādas esot tautas un tās ievēlēto pārstāvju tiesības. Diemžēl, kā norāda Agešins, neviena cita Saeimā pārstāvētā partija nav atbalstījusi viņu ideju. Tomēr solis pareizajā virzienā esot tas, ka beidzot atcelts lokomotīvju princips. “Arī agrāk, arī 2006. gadā, atšķirībā no visām partijām un apvienībām mēs jau strādājām bez lokomotīves principa,” viņš stāsta. Tomēr pašlaik esot paveikta tikai “tāda pusreforma”, līdz mažoritārai sistēmai vēl tāls ceļš ejams. Vai galamērķis vispār tiks sasniegts? To Agešins nevar garantēt, taču ideālā situācijā deputātam esot jājūt atbildība, lai tādi, kuri slikti strādā Saeimā, savā dzimtajā pilsētā kaunētos pat pa ielu ar suni pastaigāties. Tad nu nobeigumā aicinu Agešinu novērtēt savas partijas ieguldījumu šī konkrētā solījuma izpildē. Atbildi tomēr nesaņemu, jo politiķis uzskata, ka likt atzīmi ir skolotāja prerogatīva. Un skolotāja lomā šoreiz esot vēlētāji. Ja vēlas, 2. oktobrī varēs ielikt divnieku tiem, kas strādājuši slikti. Galu galā viss tāpat ir atkarīgs no vēlētājiem, atgādina Agešins: “Kalvīti ievēlēja vēlētāji, un pēc tam viņu nežēlīgi lamāja. Bet ievēlēja paši vēlētāji, ne jau es. Lūk, tā!” Tā gan. Arī SC ir ievēlējuši Latvijas pilsoņi. Lamāt, vērtēt un reizi četros gados ievēlēt vai neievēlēt atkal ir pilsoņu ziņā. Atsaukt deputātus — ne SC, nedz arī kādus citus — vēlētājiem pagaidām nav ļauts, tikai solīts.










Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

to Meinhardt 14.09.2010 01:48
SC nav sasmērējušies? Nesmīdini!


Palasi!-

Saskaņas centrs ir iesaistīts neskaitāmos korupcijas skandālos- Jūrmalgeita; 2005. gada Jūrmalas vēlētāju balsu pirkšanas skandāls; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Rēzeknē 2005.gadā; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Jelgavas rajonā 2006.gadā; Zilupes mēra kukuļņemšanas skandāls 2007.gadā; Rīgas domes korupcijas skandāls 2008.gadā utt.

tribine lv/ekonomiska-krize/S askanas-centrs-liekuligaka/10309

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Meinhardt 26.08.2010 23:11
>>> Protams, labējās partijas min progresīvo nodokli NĪ un luksus precēm, bet pieredze rāda, ka pasaulē ir tikai divi nodokļi, ar kuriem iekasē lielāko nodokļu daļu - tie ir sales tax (VAT) un ienākuma nodoklis. Lai cik progresīvi būtu pārējie nodokļi, nodokļu sistēmā kopumā nevar būt progresīva bez progesīva ienākuma nodokļa.
====
Kas tās par labējām partijām? :)) Nu nav mums "labējo partiju", jo nav arī "kreiso partiju". Ar ko Saskaņas Centram mīļie baņķieri no Parex, Aizkraukles un Rietumu bankām (cik varu saprast - tie ir lielākie ziedotāji) būtu "kreisāki" vai "labējāki" par Štokenbergu vai Ēlerti no Vienotības? Ir dažādas biznesa grupas un dažādas partijas, kas apkalpo viņu intereses.

Domāju, ka "Vienotības" atbalstītājiem (t.sk. man) nebūtu principiālu iebildumu pret mēreni progresīvu ienākumu nodokli, un arī lielāku neapliekamo minimumu. Bet tad jānoskaidro dažas lietas:
(1) blēdīgi cilvēki, kuri saņem minimālo algu (un visu pārējo - aploksnēs) - pie lielāka neapliekamā minimuma nemaksātu vispār nekādu nodokli. Tagad vismaz no redzamās daļas kaut ko samaksā. Ja nodokļu ievākšanas sistēma ir vāja (VID vadības maiņa, Neo, skandāli, utt.), ko tad citu darīt?
(2) Iedomāsimies, ka mēs uzskatīsim cilvēku, kuram ir, teiksim, alga > 2000 LVL/mēnesī par tik turīgu, ka viņš var maksāt paaugstinātu (>26%) ienākumu nodokļa likmi. Bet cik šādu cilvēku Latvijā ir? Manuprāt >2000LVL algas ir nepilnam procentam strādājošo. T.i. skata pēc progresīvu nodokli ieviest var - bet jāapzinās, ka fiskālais efekts būs neliels: pāris tūkstoši cilvēku valstī maksās par pāris tūkstošiem gadā lielāku nodokli. Rupji novērtējot, fiskālais efekts - viens līdz desmit miljoni latu gadā (pat neņemot vērā to, ka paaugstināts neapliekamais minimums radīs pretēju - negatīvu efektu). Mūsu valsts mērogiem tā ir - liela brēka, maza vilna.

Visu to apzinoties Latvijas apstākļos NĪ nodoklis var izrādīties tikpat svarīgs kā ienākumu nodoklis un PVN. Jo ienākumu nodoklim grūti būt progresīvam to pašu aplokšņu algu dēļ. PVN, protams, ir labs nodoklis - bet to nevar pacelt daudz augstāku nekā tas ir kaimiņvalstīs (un diez vai mums vairs ir lielas rezerves iekšējā patēriņa slāpēšanai). Nekustamo īpašumu neviens aploksnē noslēpt nevar; var sakārtot pret straujiem lēcieniem ("piegludināt") kadastra vērtības plus ieviest katram deklarētajam iedzīvotājam neapliekamu NĪ minimumu un šo nodokli var būtiski palielināt, saglabājot progresīvu likmi. Nav pareizi, ja algas pelnītāji maksā visus nodokļus, bet paralēli tam attīstās vesels NĪ spekulantu un rantjē slānis, kas nemaksā gandrīz neko (nerunājot nemaz par bankām, kas iepirkušas nekustamos īpašumus un gaida cenas celšanos).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt - Kalvis 26.08.2010 22:10
Par nodokļiem piekrītam. Beidzot katram ir pieejams Rīgas Ekonomikas Augstskolas-BICEPS darba raksts http://www.biceps.org/en/OccasionalPapers Nr. 8 - Tax Reform in Latvija: Could it be fair? Nesen bija pētījuma prezentācija un bija par to arī raksti presē - Dombrovska valdība esot centusies krīzi risināt uz nabago rēķina. To ir grūti saprast, bet 2009. gadā bija tā, ka ne jau TP vai LPP traucēja valdībai ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, TP un LPP Saeimā vai MK nemaz netika līdz tās sakaušanai, jo finanšu ministrs (JL, Vienotība) vienkārši šādus priekšlikumus nevirzīja uz MK un tālā premjers (JL, Vienotība), protams, progresīvus priekšlikumus neiesniedza arī Saeimā.

Vienotības programmā ir minēts, ka tā atbalstos "progresīvu nodokļu reformu", bet katrs zem šiem vārdiem var izlasīt kaut ko citu. JL sevi savā mājaslapā pozicionē pilnīgi skaidri - kā labēju partiju, vēl vairāk - vārdi (http://www.jaunaislaiks.lv/page/64): "Jaunais laiks kā labējā partija ir par zemu nodokļu slogu, pārdalot valsts budžetā minimāli nepieciešamo iekšzemes kopprodukta daļu.... Jaunais laiks atbalsta nodokļu konkurenci starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un iestājas par katras ES dalībvalsts tiesībām veidot savu tiešo nodokļu politiku." būtībā nozīmē to pašu, ko sludina Šlesers - ka Latvijai ir jābūt otrai Kiprai un ka Latvijas valdība Eiropas Ministru Padomēs (būtībā Eiropas federālās likumdošanas varas augšnams), ja vien JL vadīs Latvijas valdību, būs gatava nevis vērsties pret Kirpu, bet gan aizstāvēs Kirpu un Latvija (kā otro Kipru) pret citām valstīm, kas pieprasīs godīgu nodokļu likumdošanu.

Pilsoniskās Savienības programma ir vēl skaidrāka (http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?s=1226250149&ln=lv) "ienākuma nodokļi – visiem vienādi, no visiem ienākumu veidiem" - tātad plakanais ienākuma nodoklis.

Protams, labējās partijas min progresīvo nodokli NĪ un luksus precēm, bet pieredze rāda, ka pasaulē ir tikai divi nodokļi, ar kuriem iekasē lielāko nodokļu daļu - tie ir sales tax (VAT) un ienākuma nodoklis. Lai cik progresīvi būtu pārējie nodokļi, nodokļu sistēmā kopumā nevar būt progresīva bez progesīva ienākuma nodokļa.

Ja divas lielākās Vienotības partijas - JL un PS ir pret progresīvo nodokli, tad kā gan Latvija var nonākt pie šāda nodokļa, ja cilvēki balsos par Vienotību? Vienīgā izeja ir - konsekventi svītrot JL un PS kandidātus no listēm ārā. Bet šaubos, vai to vidējais vēlētājs būs gatavs darīt.

Ļoti jocīgi ir tas, ka tiek eksperti un žurnālist, kas uzņemas analizēt vēlēšanu programmas, neuzķer šādus faktus.

Progresīvā nodokļu sistēma ir atbalstāma tādēļ, lai sniegtu visiem vienlīdzīgas start iespējas dzīvē un lai uzlabot Latvijas konkurētspēju investējot zināšanās, prasmēs un tehnoloģijās, lai Latvija varētu būt konkurētspējīga pasaulē, kurā tādas valstis kā Ķīna, sacenšas ar ASV par pasaulē augstāko vietu R&D ieguldījumos (un attiecīgi arī atdevē).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Meinhardt 26.08.2010 20:52
Baraka Huseina Obamas piemērs ir visai iedvesmojošs - ja tāds piedāvājums būtu te, par viņiem varētu balsot. Vienīgi Eiropā ir maz tādu kreiso partiju, kas kaut nedaudz līdzinātos ASV demokrātu piemēram. (Tonija Blēra administrācijas sākumā tādi bija britu leiboristi. Par Gordonu Braunu ir man tāds mīļš videoklips - http://www.youtube.com/watch?v=_kbaXYPmjU0 ). Kontinentālajā Eiropā kreisajai politikai pietrūkst vienojoša fokusa - sanāk tāda taustīšanās. Vācijā pēdējā kreiso administrācija bija Gerhards Šrēders (jā, tas pats no Gazprom), Spānijā - Hosē Zapatero (īsi pēc bumbu sprādzieniem Madrides vilcienos izvāca karaspēku no Irākas; legalizēja viendzimuma laulības). Var jau teikt, ka Gazproms un atbalsts homoseksuālismam - tas ir kreisi un forši. Bet no malas netop skaidras tās viņu prioritātes.

Latvijā ir vēl jocīgāk - Alfrēds Rubiks ir iesīkstējis veco laiku komunists; plus vēl ir tādi redzami "kreisie" kā politbiznesmenis Jānis Dinevičs (LSDSP), Gundars Bojārs (no LSDSP pārgājis uz LPP), parašūtists un lielībnieks Aleksandrs Mirskis (Saskaņas Centrs), NĪ spekulants un miljonārs Aigars Štokenbergs (SCP); tad vēl visādi jokaiņi - Pēteri Krīgeri, Agri Sūnas un "Atbildības" ar ačgārni apgrieztu "Vienotības" ķeksi savā logo. Es neredzu nevienu autentiski kreisu spēku, par kuru varētu ar tīru sirdsapziņu balsot.

Pa to laiku Latvijā ir nobriedusi situācija nodokļu reformai - budžeta krīzes apstākļos vajadzīga lielāka solidaritāte no tiem, kuri daudz nopelna, daudz patērē, kam ir dārgi nekustamie īpašumi. Par to tagad sākuši runāt Nacionālā Apvienība, Vienotība (lozungs: pārcelsim nodokļus no darba uz patēriņu). Dažreiz viņu retorika ir visai bikla - viņi runā par "luksus precēm", par "NĪ, kas iegādāts spekulatīviem darījumiem" - bet ar to vien nekādu fiskālo efektu nepanāks. Būs jāceļ nodokļi pārtikušajai sabiedrības daļai. Bet šādas reformas nav "profesionālu kreiso" partiju piedāvājums vien - tās ir neizbēgamība, jo valstij naudu vajag un skolotājiem un policistiem vairs nav ko paņemt nost.

Rietumeiropas stila kreisajai politikai ir vajadzīgi daži priekšnoteikumi, kuru Latvijā nav. Ir vajadzīga, teiksim, solidaritātes sajūta sabiedrībā, priekšstats, ka arī blakus esošais arī ir cilvēks, ka viņa intereses ir kaut kādā ziņā jārespektē. Bet ja es paskatos uz pensijas vecuma PSRS okupantiem, kuri dzīvo man kaimiņos, svin 9.maiju un joprojām nemāk runāt latviski, tad man pret viņiem nekādas solidaritātes nav. Varbūt tādēļ esmu priekš kreisās politikas diezgan bezcerīgs gadījums (kaut arī reiz jaunības dullumā balsoju par LSDSP). Artis Pabriks ar savu ezīša frizūru un smaidiņu centās šim demogrāfijas segmentam pielabināties - un pat viņam ar viņa diplomātiski elastīgo mugurkaulu - tas nesanāk autentiski :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhardt 26.08.2010 19:55
Arguments par SC vidējo ziedojuma apmēru nav īpaši vērā ņemams. Komentārā pie cita politika.lv raksta http://www.politika.lv/en/16342/did/17872/ savulaik norādīju, ka Latvijā nav mazo ziedotāju kustība (kas ASV ļāva Obama savākt, šķiet, vislielāko ziedojumu apjomu, kāds jebkad ir ticis savākts vēlēšanām). Viens iemesls ir politiķu un arī (kas ir ļoti pārsteidzoši) ekspertu fokusēšanās uz to, lai izsekotu lielās naudas plūsmas, bet nedz politķi, nedz eksperti necenšās padarīt partijas atkarīgas no maziem ziedotājiem, kas tām liktu ieklausīties vēlētājos. Otrs iemesls ir prasība, ka visu ziedotāju vārdi (lai cik mazs butu viņu ziedojums) un personas koda daļa tiek publicēta KNAB un nereti tā ir arī google.lv meklējumu augšgalā, ja cenšāmies atrst cilvēku pēc vārda un uzvārda. Minētajos komentāros citēju Election Law Journal rakstu, kas parādīja, ka Rietumos ir slieksnis maziem ziedotājiem (Latvijā tas var būt 50-100LVL). Visai ziedojumu informācijai, protams, ir jābūt KNAB rīcībā, bet par maziem ziedotājiem to vajadzētu publicēt tikai agregētā veidā. Personīgi SC neesmu ziedojis, lai gan to ļoti vēlētos, bet baidos no diskriminācijas. Protams, katrs var mēģināt tiesāties, taču tas ir dārgi un neefektīvi tad, ja notiek diskriminācija maza ziedojuma dēļ.

Protams, Latvijā dalījums starp labējām un kreisām partijām nav sevišķi izteikts (tādēļ var pastāvēt tāds monstrs, kas apvieno PS, JL no vienas puses un SCP no otras puses - es nesaprotu, kā vēlētājs, kas vēlas ieviest progresīvo nodokli, var šo veidojumu pavirzīt uz vienu vai otru puse? Svītrojot pretējās puses kandidātus?) un, protams, tas ir pietiekoši izteikts Rietumu valstīs. Tāpēc jau arī bija tas retoriskais jautājums - vai tiešām Latvijai būs jāiziet viss attīstības posms, lai pie šī dalījuma nonāktu? Mums nav pamata iedomāties, ka mēs esam īpaši un ka mums Rietumu demokrātiju gadu simtos krātā prakse un politiskā kultūra ir lieka un ka mēs dzīvosim kaut kā pa savam. Ikdienā dalījums starp potenciāliem progresīvo un labējo spēku vēlētājiem jau ir pilnībā noformējies, tikai tas vēl nav apzināts publiskās diskusijās, klasēm nav izteiktas klases apziņas. Un viens zaudējums no tā ir redzams jau pilnīgi skaidri - Latvijā daudzas lietas notiek vienā virzienā un pakļaujoties sajūtai, ka alternatīvu nav. Diskusiju līmenis šeit ir zems un zema ir arī pieņemto lēmumu kvalitātie (piem., "internal devaluation" programma beigsies ar investīciju badu, iespaidīgu inflāciju un tai sekojošu ārvalstu imigrantu aicināšanu šurp). Alternatīvas ir, tikai labējās partijas nav ieienteresētas tās uzrādīt un progresīvās partijas joprojām tikai formējas, tām nav arī atbalsta Latvijas ekspertu aprindās. Bet šis dalījums tomēr pamazām iezīmējas, par spīti tiem skandāliem, kas bija ap sociāldemokrātiem pirms kādiem 10 gadiem.

Jautājums jau ir par to - ko vienkāršais vēlētājs var darīt, lai Latvijā veidotos Rietumu politiskā kultūra. Ko darīt tad, ja vēlētājam nav laika stāties SC vai Atbildībā un aktīvi kādu no šim partijām rietumnieciskot, vai arī vēlētājs baidās ziedot šīm partijām? Šķiet, ka vienīgā izeja tomēr ir nobalsot par šīm partijām, kaut vai tādēļ, lai Vienotībai nedotu mandātu (ar kuru tā neizbēgami lepotos un izmantotu pat tad, ja vairākums Vienotības atbalstītāju būtu izrādījušies tikai un vienīgi "mazākā ļaunuma" vēlētāji) un lai parādītu, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc progresīvas politikas. Kad šo pieprasījumu redzēs tie, kas vēlas profesionāli darboties politikā, tad varēsm cerēt uz to, ka progresīvie spēki ne tikai ir, bet sāks kļūt arī intelektuālāki un kvalitatīvāki.

Attiecībā par "zilajām apkaklītēm" - to ir maz Latvijā un tās izzūd arī Rietumvalstīs, bet, aplūkojot potenciālo progresīvo (centriski kreiso) spēku vēlētāju, ir jāņem vērā divas lietas. Pirmkārt - arī bez farbiku strādniekiem ir ļoti daudz citu vēlētāju, kas var būt vienoti ar fabriku strādniekiem - sākot ar pārdevējām, amatniekiem, banku kalpotājiem utt. Otrs faktors ir tas, ka Rietumos kreisās partijas pēdējās desmitgadēs ir virzījušās uz centru (Third Way kustība, kuru īstenoja Klintons, Blērs un Brauns, Šrēders, u.c.) un ir spējušas piesaistīt lielu daļu profesionāļu - piem., http://en.wikipedia.org/wiki/Democratic_Party_(United_States) raksta: "Professionals, those who have a college education and whose work revolves around the conceptualization of ideas, have supported the Democratic Party by a slight majority since 2000. Between 1988 and 2000, professionals favored Democrats by a 12-percentage point margin. While the professional class was once a stronghold of the Republican Party, it has become increasingly split between the two parties, leaning in favor of the Democratic Party." Arī ASV profesionāļu un zinātnieku biedrības izsaka atbalstu demokrātiem, jo (citāts no kāds biedrības oficiālā žurnāla):

In February 2010 the Obama administration

released its budget request for the 2011 fiscal year,

which starts on October 1, 2010. Under the terms

of this request, the National Science Foundation

(NSF) would have a budget of US$7.4 billion, an

8.0 percent increase over the previous fiscal year.

Even in sunnier economic times, such a requested

increase would be quite substantial. Given the

strains on the federal budget, it amounts to a

big vote of confidence in the power of scientific

research to fuel economic growth and address

major issues confronting the nation. In fact, the

administration’s support for science could be seen

early in Obama’s term, in the form of theAmerican

Recovery and Reinvestment Act (ARRA), which provided

the one-time “stimulus package” funds designed

to jump-start the flagging economy. ARRA

upped the NSF’s budget by almost 40 percent in

fiscal 2009.

Un to, ka Latvijā labējās partijas tā arī nav spējušas īstenot profesionāļu vēlmi, kaut daļēji atspoguļo arī Vienotības kandidāta prof. A. Buiķa žēlošanās savā twitter (situācija katram ir zināma, citāts tikai to uzskatāmi parāda. Protams, Latvijā ir atsevišķas nozares, kurās šāda žēlošanās nav vajadzīga un kurās ir lieliskas izaugsmes iespējas, bet to ir maz, pārējās nozarēs atliek emigrācija):

"Mēs nespējam savus labākos savējos izmantot. Izglītībā un zinātnē daudz kas jāmaina un tas nav triviāli, sākot ar vadošajiem.

Tādēļ eju politikā, jo mani doktoranti, visai talantīgi cilvēki, uz maz ko var pretendēt. Tā ir valsts politika, tā jāmaina. "

Jocīgi gan ir tas, kāpēc A. Buiķis tomēr nav pieslējies tai partijais, kas pēc Rietumu standartiem būtu vairāk gatava atbalstīt viņa mērķus.

Un attiecībā par etnisko konfrontāciju. Pirmkārt - mana pārliecība ir, ka nacionālu kultūru var daudz labāk atbalstīt labklājībā dzīvojoši pilsoņi, nevis nabadzīgs valsts valdība. Ja nacionālās kultūras atbalsts iet kaut daļēji caur turīgu pilsoņu personīgiem budžetiem, tad ir daudz lielāka varbūtība, ka šī kultūra spēs reaģēt un sabiedrībā notiekošo un spēs izpaust sabiedrībā valdošās vēsmas - resp. - šī kultūra būs dzīva. Taču ja nacionālā kultūra savu atbalstu spēj saņemt vien caur valsts budžetu, tad dzīvi ir tikai daži laimīgi "kultūras darbinieki" un nevis pati kultūra. Jautājums ir - vai sabiedrība, kas fokusējas uz entisko konfrontāciju, ir spējīga racionāli domāt un kļūt turīga? Un otrkārt - būtu laiks beidzot saprast, ka iedzīvotāju etniskais sastāvs ir tāds, kāds tas ir un tas nekādi nemainīsies, tam vienkārši nav tiesiska pamata un Rietumi to tagad - pēc divdesmit gadiem nesapratīs. Piekrītu, kaut ko varēja darīt 90. gadu sākumā, bet tagad izmaiņas nav iespējamas. Tātad jāmeklē kompromisi un tādas iespējas ir. Viena garām palaista iespēja bija krīzes laikā bezdarbniekus nodarbināt mājokļu būvniecībā un ar zemākā mājokļu cenām risināt denoacionalizēto māju iedzīvotāju (tradiconāli tie var būt okupācijas laikā iebraukušie un to pēcteči) jautājumu. Arī ideja par labklājības valsti, kā latviešu un minoritāšu etnisko grupu vienojošo faktoru, var būt lieliska, ja tās no latviešu puses tā neprasa nekādu piekāpšanos valodas vai vēstures jautājumos, vienīgā piekāpšanās ir racionāla pieeja politikai, piem., atsakoties no pārmērīga labējo partiju atbalsta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Andris_2 26.08.2010 15:05
Pēc reitingiem (kamēr vēl VL! nebija apvienojušies ar TB/LNNK) sanāca, ka Saskaņas centrs ir 8-10 reizes lielāka partija. Droši vien arī pēc aktīvo biedru skaita. Nu ļoti labi.

Bet ne jau te ir lietas būtība: Varētu viegli pamatot, kādēļ "Saskaņas centram" ir desmitreiz vairāk ziedotāju, bet ne jau to, kādēļ "sociāldemokrātu un pensionāru" partijas ziedojumu saraksts par 2010.g. izskatījās šāds: http://www.knab.lv/lv/finances/db/donations/?search_party_id... .

Savukārt partijai Visu Latvijai tas izskatās šāds: http://www.knab.lv/lv/finances/db/donations/?search_party_id... .

Es negribu teikt, ka vieni ir "labie zēni" un otri ir "sliktie zēni". Katrai partijai ir tādi atbalstītāji, kādi viņai ir - un arī "Visu Latvijai" neatteiktos, ja kāds noziedotu pāris tūkstošus (un laikam viens tāds ziedotājs arī viņiem ir). Vienkārši nevajag dzesināt muti par "kreisi orientētiem" spēkiem, ja skaidri redzams, ka caurmēra ziedotājs "Saskaņai" ir ziedojis kaut kur starp četriem un desmit tūkstošiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris_2 26.08.2010 12:05
...Caurmēra ziedojums "Saskaņai" (kas pozicionējas kā kreiss spēks) ir vairāki tūkstoši latu. Caurmēra ziedojums "Visu Latvijai" ir daži desmiti latu....
-------------------------------------------
Vienkārši FANTASTISKI demagoģisks piemērs!
Apmēram ja teiktu ka kaplan-s 100x rijībā atšķiras chipmunk-a, jo vienu baro ar tējkaroti bet otru ar instrumentu meslu dakšas izmērā.
Tā ir taisnība tik ilgi, kamēr nenoskaidro, ka viens turku valoda nozīmē burunduku, bet otrs tīģeri.

Kad SC būs tik sīks kā VL, tad tik pat sīki būs ziedojumi. Kad VL būs tik atbalstītāju, cik SC - tad arī ziedojumos varēs atrast tik pat lielas vienreizējās summas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - Didzim 26.08.2010 11:23
Pirmais raksts par SC'Latvijas medijos, kas atbilst mūsdienu rietumu žurnālistikas kriterijiem un nav konstruēts kā partijas PR vai kā šausmu filmas scenārijs par izstāšanos no ES un NATO.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

berthold 26.08.2010 09:22
"Meinhardt analīze ir mazliet citam laikmetam vai citai valstij domāta."

Precīzi. Tas ir par kādu R=Eiropas valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

berthold - meinhardt 26.08.2010 09:19
te mēs nonākam pie problēmas saknes, kas traucē Latvijā attīstīties normālam sociāldemokrātiskam spēkam - etniskā konfrontācija, Krievijas intereses un korupcija. SC ir Maskavas roka, bet Dinēviča partijas mērķus diezin vai saprot pats Dinevičs.

būtiska ir jebkuras novirzes politiskā spēka konsekventa Latvijas, nevis lielās kaimiņvalsts interešu pārstāvēšana. Ekonomiskos jautājumus risinot nedrīkst kā sekundāru nobīdīt identitātes jautājumu. Jo latviešu identitāte ir ļoti traumēta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.08.2010 23:44
Latvijā nepastāv tradicionāls dalījums kreisās un labējās partijās. Pietiek apskatīt KNAB datubāzē ziedojumu struktūru "Sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa" (un no otras puses - "Pilsoniskajai Savienībai" vai "Visu Latvijai") un jau pirmais iemesls pārsteigumam. Caurmēra ziedojums "Saskaņai" (kas pozicionējas kā kreiss spēks) ir vairāki tūkstoši latu. Caurmēra ziedojums "Visu Latvijai" ir daži desmiti latu.

Ja nu gribam pavisam skaidri, tad "Saskaņas centrs" ir krievvalodīgu baņķieru veidota partija, kura pretendē arī uz pensionāru utml. balsīm; savukārt "Visu Latvijai" ir latviešu sīkuzņēmēju veidota partija (Imants Parādnieks, teiksim, vada uzņēmumu, kurš mūrē kamīnus), kura pretendē arī uz nacionāli noskaņotu latviešu balsīm. Katrai partijai ir sava kultūras programma - "Visu Latvijai" rīko 18.novembrī lāpu gājienus (kā arī aktīvi piedalās deportāciju upuru, leģionāru u.c. atceres pasākumos), savukārt "Saskaņas Centrs" ar lielu pompu atzīmē 9.maiju, un nupat arī 13.oktobri - t.s. "Rīgas atbrīvošanas" gadskārtu. Pēc piedāvātās nodokļu politkas gan SC gan VL! ir nedaudz pa kreisi no centra (aizstāv progresīvus nodokļus, NĪ aplikšanu ar nodokli), bet diez vai ir daudz balsotāju, kuri to visu ir izlasījuši un ņēmuši vērā. Svarīgākā lieta tomēr ir katras partijas nacionālā stāja.

Latvijā vairs nav industriālās lielražošanas - nav un nebūs tādas partijas, par kuru balsotu "zilās apkaklītes". T.i. Meinhardt analīze ir mazliet citam laikmetam vai citai valstij domāta. Latvijā nopietnākās pretrunas ir etniskās. Protams arī starp tiem, kuri spējuši izmantot valsts administratīvo resursu savu bagātību vairošanai (PLL un viņu draugi), un tiem, kuri to nav spējuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt - berthold 25.08.2010 19:26
Tā ir, ka grēkāži varētu būt abās pusēs, taču Rietumu demokrātiju pieredze rāda, ka progresīvie spēki (centriski kreisi) tomēr sasmērējas daudz mazāk, jo viņiem parasti ir liels vēlētāju atbalsts - gan no "zilajām apkaklītēm", gan arī no profesinoāļiem (piem., pietiek palasīt, kā ASV profesionāļu organizācijas uzslavē Obamas budžetus, kuri gan šājā gan nākamajā gadā atvēl lielākas naudas R&D pat krīzes laikos, utt.) - no visiem tiem cilvēkiem, kuri spēj racionāli veidot pilsoņa un valsts attiecības, kas pamatojas ekonomiskā labklājībā un no šīs labklājības izrietošājās brīvībās. Nabags cilvēks nevar būt brīvs!

Savādāk ir ar labējām partijām - tas aizstāv bagātos cilvēkos (kaut vai ar regresīvu nodokļu sistēmu) un tām ir maz iespēju iegūt citas vēlētāju balsis. Tāpēc labējās partijas ietver sevī kultūras vērtības. Amerikā šī kultūras vērtības ir samērā dīvainas: tiesības iegūt un rīkoties ar ieročiem (ar ļoti formālu un ātru iepriekšējo pārbaudi vai pat pilnīgi bez tās), t.sk. kaujas ieročiem un ieročiem, kas spēj caursist valsts drošības dienestu bruņojumu; vēršanās pret abortiem un geju tiesībām; un ļoti skaļa skandināšana par brīvībām, lai gan konservatīvo pasaules redzējumā tām ir nedaudz dīvaina vieta. Latvijā šīs kultūras vērtības pārsvarā ir saistītas ar etnisko konfrontāciju.

Tātad - riski tomēr #IR mazāki vienā frontes pusē un būtu saprātīgi, ja vēlētāji to ņemtu vērā. Protams, Latvijas politiskā kultūra tikai veidojas, bet man gribas ticēt, ka tā tomēr konverģēs un iegūs to veidolu, kas politiskai kultūrai ir Rietumu demokrātijās. Diezin vai Latvijai ir vērts iet otrreiz cauri visiem tās attīstības posmiem sākot ar industrializācijas postu, Bismarka labklājības valsti un tās ideju izplatīšanos uz Lielbritāniju un Skandināviju, ar leiboristu un sociālistu kustības nonākšanu pie varas un velāk to pārveidošanos centriski kreisās progresīvās kustībās, kas pašlaik arī ir pie varas ASV un vēl nesen bija arī Lielbritnāijā un kas ir otrs lielākais spēks Eiropas parlamentā (PES).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

berthold - IM 25.08.2010 17:25
"Rietumiem pārdevusies "Vienotība""

mazāk dzer acetonu, vai arī faktus studijā - kurā apstāklī Vienotība ir pārdevusies Rietumiem.
tikai nevajag veco PLL dziesmu par SVF.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

berthold - meinhardt 25.08.2010 17:22
zini, kas ir skumji?
situācijā, kad valsts nozadzēji ir gan labējo, gan kreiso rindās, tu izvēlies par grēkāžiem tikai vienu pusi.
kaut vai tas pats stāsts par Kargina un Krasovicka interešu lobēšanu saeimā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 25.08.2010 09:02
Kas ta mums te uz vēlēšanām tiek padots? Rietumiem pārdevusies "Vienotība" , austrumniecisks savā sirdī "SC" un vēl vietējie aborigēni "PLL" , "ZZS", "Tēvzeme". Vēl tik trūkst Urbanoviča - Dombrovska pakts un Latvija ir draudzīgi sadalīta starp rietumiem un austrumiem. Vietējie aborigēni var kāpt atpakaļ kokos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 24.08.2010 23:52
Nav iebildumu arī pret to, ja labējās partijas savu atbalstu iegūst godīgās un atklātās diskusijās, izmantojot argumentus. Bet pašreizējā dažu politiķu un 'ekspertu' darbošanās rada bažas, ka vēlētējiem tiek piedāvātas viss kas cits (sākot ar vēsturi un beidzot ar kultūras vērtībām), tikai ne izvēle par ekonomiskās attīstības ceļu. Daudzi vēlētāji gribētu Latvijā veidot Skandināvijas labklājības valsti, bet daudzi tomēr daudzu citu - ne racionālu tautsaimniecisku un personīgās labklājības - motīvu vadīti tomēr varētu atdot balstis par labējiem, kuriem ir pavisam citas vērtības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 24.08.2010 23:33
Nav iebildumi pret brīvo tirgu un kapitālu. Tikai brīvais tirgus ir jāregulē - lai nodrošinātu atklātību (sevišķi kapitāla tirgos), godīgu konkurenci un atbalstu tām nozarēm, kas nākotnē nodrošinātu sabiedrības labklājību vai risinātu sasāpējušas probēmas. Līdzīgi ir ar kapitālu - tam ir jākoncentrējas nevis dažu indivīdu rokās, bet katram iedzīvotājam ir jābūt savām kapitāla daļām un viņam ir jāpieņem lēmumi par to lietošanu. Un links ir RTFL sākas ar www, citādi tas nedarbojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 24.08.2010 23:27
Būtu derējis pieminēt, ka SC 2009. gada nogalē iesniedza savu 2010. gada budžeta alternatīvu, kas bija sociāli taisnīgāks, nekā labējo Vienotības valdības pieņemtais budžets, kas bija izteikti regresīvs un to interesēs, kas dzīvo no kapitāla un nevis sava darba. SC ekonomisko programmu, kura tapa kopā ar rtfl.lv - Reform Task Force Latvia - nedaudz paslavēja arī Latvijas Forbes (jūlija numurā) - citām partijām neesot tik pamatīga un pamatota ekonomiskā programma (Latvijas atjaunotnei).

Diemžēl Latvijā sāk iestāties drūmi laiki, par ko liecina IR raksts http://www.ir.lv/2010/8/24/no-nakama-premjera-prasis-apnemib... Daļa, portams, ir attiecināma uz labējo partiju kultūras vērtību balsotājam tuvo histērisko toni, bet rakstā pavīd veids, kā labējās partijas vārētu pēc vēlēšanām ignorēt tautas gribu, ja tauta būtu atbalstījusi progresīvo spēkus, t.sk. SC. Man nav iebilstams, ja Zatlers un citas amatpersonas patiešām rūpētos par valsts drošību un ārpolitiku, bet ir ļoti lielas aizdomas, ka šīs rūpes būs tikai tukši saukļi, lai pie varas nelaistu kreisos-progresīvos spēkus. Būsim godīgi - Latvijai daudz lielāks drauds ir nevis kāda kaimiņvalsts, bet pati valsts nabadzība (Latvijas IKP pēc pirkspējas cenām ir par vairāk kā 5% zemāks nekā Krievijas IKP (dati no Forbes Latvija), Latvija paliek iepkaļus valstu konkurētspējas indeksā Krievijai, utt.) un valsts labējo spēku vēlēšanās aizlikt kāju priekšā iedzīvotāju tiesībām uz labāku izglītību, darbu, uz taisnīgākiem nodokļiem, jo - lūk - visa naudu, kuru caur nodokļiem varētu pārdalīt, lai Latvijā atbalstītu Skandināvijas labklājības valsts veidošanu, esot jāatstājot uzņēmejiem - tiem pašiem, kas mēdz cinisku izturēties pret saviem apsargiem, kas savas kapitāldaļas pārdod Austrumu valstīm, kas radīja ar saviem investīciju lēmumiem NĪ brubuli, utt.

Skumja ir valsts nepolitisko amatpersonu, un dažādas ideoloģijas pārstāvošo ekspertu, politologu izvairīšanās no diskusijām par labējo un progresīvo spēku viedokļu, vērtību un ideoloģiju skaidru pretstatījumu un izvēli, kurai vajadzētu notikt un kura šādā vai tādā veidā tomēr notiks šājās vēlēšanās. Var jau runāt par to, ka sabiedrības noslāņošanās un dalīšanās klases traucē valsts attīstībai un vienotībai. Bet - būsim godīgi - šāda noslāņošanas jau notiek, tikai tā netiek celta gaismā, jo tas traucētu labējām partijām vākt balsis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


autoram 24.08.2010 23:24
„Ministriem, kuri atstāj amatu, turpmāk vairs nemaksās tūkstošiem latu lielas kompensācijas;”
+++
To nu gan Saskaņas cents neizdarīja. Viņi gluži vienkārši atbalstīja Čepānes priekšlikumu Kārtības rullī un MK iekārtas likumā.

Saistītie raksti
Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants

Trakojosa stagnacija

Trakojošā stagnācija 27 Autors:Ivars Ījabs

Krizes mitologija

Krīzes mitoloģija 37 Autors:Māris Brants

Kandidāti uz delnas deputatiuzdelnas.lv

Saskaņas centrs saskanascentrs.lv

Citi autora darbi