Saša, man nav vajadzīga tava nauda! 22

Bez priekšvēlēšanu tēriņu limitiem vēlēšanas kļūst nevis par ideju un partiju programmu cīņu, bet sacensību starp oligarhiem. Ja bagātajiem ļauj nopirkt tik daudz reklāmas, cik ir viņu spēkos, viņi monopolizē politisko diskusiju.

Iesaki citiem:

Pilns intervijas teksts angļu valodā

Kā naudas ietekme uz politiku atšķiras vecajās un jaunajās demokrātijās?

Kādam ir jāmaksā par politiku. Politiska sistēma nevar pastāvēt bez naudas. Vēlēšanas ir dārgas, politiskās partijas ir dārgs projekts. Naudai ir no kaut kurienes jānāk, citādi demokrātija kā dzīva sistēma nevar pastāvēt. Taču ievērojamākā atšķirība starp stabilām demokrātijām un pārejas valstīm, ja skatāmies uz cilvēku ieguldījumu politikā, ir tāda, ka pārejas valstīs ļoti bieži tiek investēts īstermiņā kādu konkrētu interešu labā. Cilvēki investē politikā, jo viņi grib ātrus rezultātus, daži pat uz politiku raugās kā uz teicamu veidu, lai vairotu savu labklājību. Faktiski daudzās Centrāleiropas valstīs ir daudzkārt ienesīgāk investēt politikā nekā biržā. Ja jūs tiekat ievēlēts, jums ir pieeja konfidenciālai informācijai, no kuras jūs varat gūt labumu. Simtiem politiķu ir kļuvuši par miljonāriem, pateicoties tam, ka viņi ir ievēlēti.


Citiem vārdiem, pārejas demokrātijas valstīs politika tiek uztverta kā viena no biznesa formām?

Jā, diemžēl tā tas ir daudzās Centrāleiropas valstīs. Īpaši [pagājušā gadsimta] deviņdesmitajos gados daudzi cilvēki uz politiku skatījās kā uz iespēju kļūt turīgiem. Pat Rietumu demokrātijās joprojām ir sastopami individuālās korupcijas gadījumi. Neviena no valstīm nav imūna pret problēmām, kas skar naudu un politiku. Atšķirības ir galvenokārt attieksmē pret politiku. Tāpat deviņdesmitajos gados mums Centrāleiropā bija sistēmiskas korupcijas problēmas, kamēr Rietumu valstis saskārās ar individuālo korupciju. Katrā demokrātijā ir sistēmiskās korupcijas periods, kad lielākā daļa naudas sistēmā ir korumpēta, jo nāk no nenosakāmiem avotiem. Diemžēl daudzas jaunās demokrātijas joprojām saskaras ar šo problēmu. Taču Kanādai un Apvienotajai Karalistei ir izdevies reformēt savas sistēmas. Dažas no šīm reformām sākās jau deviņpadsmitā gadsimta beigās. Apvienotajā Karalistē deviņpadsmitajā gadsimtā lielākā daļa politisko partiju finanšu nāca no slepenā dienesta fonda. Es varētu runāt stundām, minot līdzīgus piemērus no Vācijas, Francijas, Itālijas vēstures, un visas šīs valstis ir gājušas cauri šaušalīgiem skandāliem. Apvienotajā Karalistē viena no lielākajām kompānijām maksāja leiboristiem un pēc tam prasīja premjerministram ietekmēt Rumānijas prezidenta lēmumu, lai kompānija varētu uzvarēt konkursā. Francijā uzņēmums Elf tika apsūdzēts gandrīz vai ikviena Āfrikas prezidenta piekukuļošanā, kā arī prezidenta [Fransuā] Miterāna privātās šķiršanās apmaksāšanā. Tātad ir bijuši daudzi korupcijas gadījumi, tomēr valstis ir spējušas ieviest mehānismus, lai palielinātu caurspīdību un atbildīgumu. Pārejas valstīs šis process tagad tikai sākas. Manuprāt, Latvija ir labs piemērs tam, cik ātri iespējams reformēt sistēmu un izveidot labu likuma realizēšanas aģentūru — Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Tagad jūs ejat cauri sistēmas ieviešanas procesam, un šajā ziņā jums ir problēmas.


Vai jūs varētu minēt piemērus, kādi ir modeļi, lai iedzīvinātu caurspīdību un atbildīgumu partiju finanšu sistēmā?

Katra regulējoša sistēma sastāv no trim pamata blokiem, ko varētu salīdzināt ar piramīdu. Pirmais un pats svarīgākais ir partiju iekšējā kontrole. Politiskajām partijām ir jāzina, no kurienes tās ņem naudu un kā priekšā tās šī iemesla dēļ ir atbildīgas. Jums ir jāpazīst jūsu ziedotāji un jāsaprot, kādas būs sekas ņemot naudu no kāda indivīda vai kompānijas. Centrālajā un Austrumeiropā politiskajām partijām trūkst stingru iekšējās kontroles mehānismu. Partijas kases turētājiem diezgan bieži tiek norādīts, ka jāpieņem nauda no konkrētiem donoriem, un varbūt tikai trīs četri cilvēki zina, no kurienes nauda nāk. Partijas ierindas biedriem gan par to nav ne jausmas, jo priekšvēlēšanu kampaņas laikā par to netiek runāts.

Otrs ļoti svarīgs komponents ir neatkarīga un spēcīga tiesībsargājošā institūcija, kas uzrauga un pārbauda partiju finanses, kā arī soda partijas un kandidātus par pārkāpumiem. Ir svarīgi uzsvērt, ka šādai institūcijai ir jābūt neatkarīgai gan finansiāli, gan profesionāli. Tai no valsts ir jāsaņem pietiekami daudz naudas, lai varētu strādāt, jo partiju finanšu kontrole un uzraudzība ir ļoti dārga. Vienlaikus šai institūcijai ir jābūt brīvai savā darbībā un tai nedrīkst kāds no malas noteikt, kuras partijas auditēt un kuras — sodīt. Šai institūcijai ir jābūt atbildīgai parlamenta un sabiedrības priekšā, bet to nedrīkst izmantot, lai izrēķinātos ar opozīciju. Un atkal — daudzās Centrāleiropas valstīs šādas institūcijas ir tikai tapšanas procesā, bet es vēlētos uzsvērt, ka Latvija ir pozitīvs piemērs, jo jums ir viena no trim spēcīgākajām šāda veida institūcijām. Pārējās divas, kuras es minētu kā piemēru, ir Francijā un Apvienotajā Karalistē.

Trešais svarīgais komponents ir pilsoniskās sabiedrības un mediju uzraudzība. Ja šādas ārējas kontroles nav, var rasties savstarpēja slepena noruna starp partijām un tās kontrolējošo institūciju — mēs jūs neaiztiksim tik ilgi, kamēr jūs neaiztiksit mūs. Tas nozīmē — kontrolējošā institūcija nesodīs un neuzraudzīs partijas, jo pretējā gadījumā politiķi tai nepiešķirs naudu. Bez pilsoniskās sabiedrības un mediju uzraudzības partiju finanšu kontroles sistēma agrāk vai vēlāk sabruks. Ja mēs skatāmies uz rietumvalstīm, tad redzam, ka politiskos skandālus, piemēram, Votergeitu un Vācijas kanclera Helmūta Kola skandālu [saistībā ar partijas ziedojumiem] ir raisījusi pētnieciskā žurnālistika. Es domāju, Latvija arī ir brīnišķīgs piemērs tam, ko un kā žurnālisti un NVO dara.


Tiešām? Raugoties no iekšienes, šķiet, ka mūsu pilsoniskā sabiedrība ir diezgan vāja.

Ja paskatāmies preses publikācijas un NVO rekomendācijas, tad es nu gan neteiktu, ka NVO un mediji Latvijā ir vāji. Varbūt tie arī nav tik stipri, kā gribētos, tomēr tas, ka tie ir pievērsuši uzmanību daudzām ļoti nozīmīgām lietām, ir laba zīme. Austrumeiropā joprojām ir valstis, kur mediji nedrīkst uzdot tādus jautājumus, kādus uzdod žurnālisti Latvijā, pat nerunājot par to, kā NVO Latvijā kontrolē partiju finanses. Latvijā partijām savi ziedojumi desmit dienu laikā ir jāpublisko KNAB interneta mājas lapā, un tas ir apbrīnojami, salīdzinot ar situāciju citās valstīs, kur detalizēta informācija par partiju finansēm nav pieejama vispār vai arī to var uzzināt tikai vairākus mēnešus pēc vēlēšanām.


Jūs minējāt pamatkomponentus partiju finanšu kontrolē, bet kā ir ar leģitīmajiem kampaņu tēriņu ierobežojumiem? Valdošās partijas Latvijā grib tos atcelt.

Nesen Eiropas Padome izstrādāja rekomendācijas partiju finanšu sistēmas reformai, un tajās ir ļoti skaidri pateikts, ka ikvienai dalībvalstij vajadzētu ieviest tēriņu limitus. Tātad partiju izdevumu ierobežojumi lēnām kļūst par Eiropas standartu. Ja partijas domā par to atcelšanu, tas būs pretrunā ar Eiropas labo praksi.


Tomēr šīs rekomendācijas valstīm nav juridiski saistošas?

Eiropas Padome nav Eiropas Komisija, un tās lēmumi ir tikai rekomendējoši, tomēr tie ir saistoši dalībvalstīm, un tas ir Eiropas standarts. Kaut arī tēriņu ierobežojumus ir ļoti grūti iedzīvināt, es tos atbalstu, jo tie nodrošina zināmu vienlīdzību. Iedomājieties, kas notiktu, ja sistēma atļautu jums priekšvēlēšanu kampaņai tērēt tik daudz naudas, cik vien jūs varat atļauties? Tā būtu netieša balsu pirkšana, jo jūs kampaņas laikā varētu atļauties, piemēram, dārgus koncertus ar Madonnas piedalīšanos, jūs dāļātu cilvēkiem T—kreklus, apmaksātu viņiem dārgus ēdienus un dzērienus, un vēlēšanas pārtaptu par tirgus placi. Tēriņu ierobežojums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas vēlēšanas no tā pasargā.

Un vēl — raugoties ilgtermiņā, politiskās partijas tikai iegūst no limitiem, kaut īstermiņā tos var uzskatīt tikai un vienīgi par kavēkli, jo partijas domā — kādēļ gan ierobežojumi neļauj mums uzvarēt vēlēšanās, kādēļ neļauj tērēt visu no oligarhiem un citiem donoriem savākto naudu? Tomēr, ja partijas paraudzītos tālākā perspektīvā, tad tās varētu pārliecināties, ka limiti tās atbrīvo no fokusēšanās tikai uz miljonu latu vākšanu un tām būtu daudz vieglāk veltīt laiku politiskajām aktivitātēm.


Kādas sekas Latvijā būtu tēriņu griestu atcelšanai?

Dažos gados vēlēšanas kļūtu ļoti dārgas un tajās nevarētu kandidēt 99,9% valsts iedzīvotāju. Vai tad tā tiešām ir pārstāvnieciskā demokrātija, kurā absolūtais iedzīvotāju vairākums nav spējīgs kandidēt vēlēšanās? Nē, šāda valsts kļūst par oligarhu valsti.


Jūs sacījāt, ka tēriņu ierobežojumu ieviešana ir ļoti smags darbs. Kāds ir efektīvākais ceļš uz partiju tēriņu uzraudzības iedzīvināšanu?

Daži pesimisti teic — kāda jēga ierobežojumiem, ja nauda savu ceļu atradīs tāpat. Jā, cilvēki ir ļoti radoši un, ja tiek bloķēta viena naudas tērēšanas iespēja, viņi allaž atrod apkārtceļus. Tādēļ nav ko brīnīties, ka tas ir noticis arī Latvijā caur trešo personu politiskajām reklāmām — tas bija tikpat paredzams kā tas, ka saule uzlēks no rīta. Tas parāda, ka demokrātija Latvijā ir sasniegusi zināmu briedumu. Politiķi vienmēr nolīgs labākos juristus, kas atradīs aplinkus ceļus, un tieši tādēļ Apvienotajā Karalistē tiek regulēti arī trešo personu izdevumi. Ja jūs kā trešā persona kampaņas laikā gribat piedalīties publiskajā diskusijā un reklāmās, tad jums ir attiecīgi jāreģistrējas un tad uz jums attiecas konkrēti tēriņu limiti.

Daži cilvēki gan argumentē, ka trešo personu reklāmas ierobežojumi ir vārda brīvības pārkāpumus, tomēr bez tiem vēlēšanas kļūst nevis par ideju un partiju programmu cīņu, bet gan pārvēršas par sacensību starp bagātiem indivīdiem, kas uz galda noliek 10 000 dolāru un nopērk TV reklāmu. Mēs esam nonākuši pie secinājuma — ja bagātajiem indivīdiem ļauj nopirkt tik daudz reklāmas, cik ir viņu spēkos, tad viņi monopolizē politisko diskusiju.


Kā Jūs, iespējams, zināt, pērn pirms Saeimas vēlēšanām atsevišķu partiju reklāmas kampaņas organizētāji un pat partiju biedri kā trešās personas veidoja un izvietoja politiķu un partiju reklāmas.

Es sacītu, ka pat pašreizējie Latvijas likumi neļauj viņiem to darīt. Jums ir ļoti laba ziedojumu definīcija, un šīs reklāmas es klasificētu kā ziedojumu “graudā”. Vēl interesantāk būtu, ja šie cilvēki nebūtu saistīti ne ar vienu partiju, bet ar savām reklāmām uzbruktu kādai no partijām. Kam tad viņi būtu ziedojuši? Šis ir viens no iemesliem, kā dēļ ir jāregulē trešo personu tēriņi, jo negatīvu reklāmu ir grūti klasificēt kā ziedojumu.


Bet kā iespējams regulēt trešo personu reklāmas?

Tāpat kā to dara citas demokrātijas — nāk klajā ar kritērijiem, nosakot, kuri drīkst reklamēties, iepriekš nereģistrējoties kā trešās personas, bet kuriem ir jāreģistrējas un kādi ir tēriņu limiti. Protams, kāds šo regulējumu var apstrīdēt tiesā, argumentējot ar vārda brīvības pārkāpumu, taču tiesu prakse šajā procesā ir ļoti dabiska lieta. Vairākums Eiropas tiesu parasti uzskata, ka, lai vēlēšanas padarītu “tīras” un uzticamas, ir jāierobežo naudas ietekme uz politiskajām partijām un kandidātiem.


Un kā iespējams izskaitļot tēriņu limitus? Latvijas partijas apgalvo, ka 20 santīmu uz vienu vēlētāju ir pārāk niecīga summa.

Es nezinu, kā ir noteikti 20 santīmi, taču, ja politiķi tos kritizē, tad viņi kritizē paši savu darbu, jo parlaments taču pieņēma likumu, nosakot priekšvēlēšanu tēriņu limitu. Es nedomāju, ka šiem ierobežojumiem ir jābūt kā akmenī cirstiem. Nē, tie laiku pa laikam ir jāpārskata. Vislabākā prakse ir Kanādā, kur ar partiju finansēm un priekšvēlēšanu kampaņu saistītie jautājumi tiek pārskatīti ik pēc trim četriem gadiem. Es neredzu problēmu tēriņu limita mainīšanai, ja vien tas notiek godīgu un caurspīdīgu diskusiju rezultātā un ja parlaments izvērtē un izšķiras par to, kas valstij ir labākais variants. Ja politiķi saka, ka limiti ir par maziem, tad lai viņi piedāvā argumentus un apstiprinājumu, lai ar kampaņas budžetu pierāda, ka ar tik nelielu summu nav iespējams piedalīties priekšvēlēšanu sacensībā. Bet, ja izšķiršanās par tēriņu griestu paaugstināšanu ir notikusi aiz slēgtām durvīm un bez publiskas diskusijas un mediju un NVO līdzdalības, tad tas nav īpaši veselīgas demokrātijas process. Limiti ir jāpārskata atklātā un atbildīgā ceļā.


Bet kādus kritērijus ievērot, nosakot limita summu?

Viens no kritērijiem — cik daudz partijai izmaksā komunikācija ar katru vēlētāju, cik daudz izmaksā viena TV reklāma, viens plakāts, viena brošūra. To var izskaitļot akadēmiski un konsultējoties ar reklāmas aģentūrām.


Kādas ir priekšrocības un trūkumi valsts budžeta finansējumam partijām?

Parasti man runāšana par valsts budžeta finansējuma priekšrocībām aizņem piecas sešas stundas (Smejas). Bet ir trīs pašas svarīgākās priekšrocības. Pirmā — finansējuma avotu dažādība. Tas nozīmē — jums kā politiskajai partijai vai deputāta kandidātam nav jādodas pie oligarha un jāsaka: “Klausies, Saša, man vajadzīga nauda kampaņai, tu tapsi atalgots, kad mani ievēlēs!” Jums nebūs jāpaļaujas uz bagātiem indivīdiem, bet jums būs alternatīva — saņemsit naudu no valsts un būsit atbildīgs pilsoņu, vēlētāju un valsts priekšā. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Ja jums ir tikai privāti ziedojumi un visi — no bagātiem donoriem, tad jūs tā īsti nepārstāvat ierindas vēlētāja viedokli un intereses. Valsts finansējums ļauj politiķiem pateikt ziedotājiem: “Redzi durvis? Man nav vajadzīga tava nauda!”

Otrkārt, valsts nauda partijām ļauj pievērsties aktivitātēm, kuras citādi tās nemaz nedarītu. Naudu var novirzīt pētniecības centriem, jaunatnes organizācijām, partiju kongresiem. Valsts var noteikt, kur nauda tērējama. Privātie ziedojumi parasti tiek tērēti tikai kampaņām. Un, treškārt, valsts nauda paver iespēju jauniem cilvēkiem un sievietēm iekļūt politikā.


Vai varat minēt piemērus, kur labi darbojas valsts finansējums partijām?

Pastāstīšu par sistēmu, kas man pašam patīk vislabāk, kā arī par sistēmu, kas ir izgāzusies. Patlaban esmu ļoti kritisks pret sistēmu, kuru pats palīdzēju veidot Polijā. Deviņdesmito gadu beigās mēs izlēmām, ka vēlamies atbīdīt oligarhus no politiskās sistēmas, un, lai to izdarītu, vajadzēja ieviest valsts finansējumu. Nu politiskās partijas Polijā saņem aptuveni 80 miljonus eiro par to, ka četrus gadus tās ir parlamentā. Tā ir ļoti liela nauda, kas partijām ļauj veidot profesionālu kampaņu, iedibināt reģionālās nodaļas visā valstī un nepaļauties uz milzīgiem privātiem ziedojumiem.


Vai tas attiecas uz visām partijām?

Nē, valsts finansējumu dabū tikai tās partijas, kas vēlēšanās ir ieguvušas 3% vēlētāju balsu. Barjera, lai iekļūtu parlamentā, ir 4%, taču sistēma nodrošina, ka arī neiekļuvušajām, bet barjerai ļoti tuvu esošām partijām tiek dota vēl otrā iespēja. Tomēr visām partijām nevar dot vienādu naudas summu, jo, ja tā darīs, tad nākamajā dienā vēlēsies reģistrēties dučiem jaunu partiju. Tā tas notika Nigērijā, kur pēc valsts finansējuma ieviešanas uz reģistrāciju pieteicās 35 jaunas partijas. Līdzīgi notikumi attīstījās arī Bosnijā. Ir jābūt kādam ierobežojošam slieksnim, un, ļoti iespējams, labākais veids tā noteikšanai ir vēlēšanās iegūto balsu skaits.

Partiju ikdienas aktivitāšu nodrošināšanai vislabākā sistēma ir Kanādā un Vācijā, kur partijām ir saskaņotā finansējuma sistēma. Tas nozīmē — ja persona vēlas ziedot partijai, tā no valsts saņem nodokļa atlaidi, savukārt valsts attiecīgo summu pārskaita partijas kasē. Šī sistēma ir radīta, lai iedrošinātu mazos ziedotājus, kamēr Polijas sistēma ir novedusi pie tā, ka partijas vairs neuztraucas par privāto ziedotāju piesaisti. Tādējādi starp partijām un ziedotājiem un vēlētājiem rodas plaisa. Tādēļ nav labi, ka partijas ir atkarīgas tikai un vienīgi no valsts, jo tā atkal ir otra galējība.

Patlaban Eiropā ir tikai divas valstis, kurās partijām nav valsts finansējuma, un tās ir Moldova un Latvija. Moldova valsts finansējumu plāno ieviest šovasar, līdz ar to bez šīs sistēmas paliks tikai Latvija.


Bet nodokļu maksātāji nevēlas, ka viņu nauda tiek dota partijām, jo uzskata tās par korumpētām.

Jautājums par valsts finansējumu ir ļoti līdzīgs jautājumam par nāvessodu. Gandrīz visās Eiropas valstīs publiskais viedoklis atbalsta nāvessodu un tāpat gandrīz visās demokrātijās cilvēki ir pret partiju finansēšanu no valsts. Piemēram, Polijas aptauju dati rāda — lielāks daudzums cilvēku tic, ka uz Marsa ir dzīvība, nevis tam, ka ir godīgi politiķi. Bet cilvēki nesaprot, ka pastāv izvēle starp valsts finansējumu, kad ikviens zina, cik daudz naudas partijas saņem un ka process tiek kontrolēts, un starp necaurspīdīgu un nelegālu partiju finansēšanu “zem galda”, ļaunprātīgi izmantojot valsts resursus.

Dažas valstis ir veidojušas vērienīgas iedzīvotāju pārliecināšanas kampaņas, un, piemēram, Lielbritānijā, pateicoties šādai kampaņai, cilvēki pirmo reizi vēsturē teiks, ka atbalsta regulētas un caurspīdīgas politiskās partijas. Polijā mēs cilvēkiem jautājām, vai viņi būtu ar mieru maksāt divus zlotus, kas ir aptuveni 50 santīmi, politiskajām partijām, ja tas palīdzētu novērst korupciju, un 58% no aptaujātajiem atbildēja “jā”. Taču, kad viņiem jautāja, vai politiskajām partijām vajadzētu saņemt naudu no valsts budžeta, apstiprinoši atbildēja tikai 17% aptaujāto. Jūs redzat — ja cilvēkiem parāda cēloņsakarības, viņi šo ideju atbalsta.

Pirmām kārtām ir vajadzīga laba publiskā kontrole un tikai tad var domāt par valsts finansējumu partijām. Ja jūs ieviešat valsts finansējumu jau korumpētā sistēmā, tas nestrādās, jo nav jēgas tīram ūdenim pievienot saindētu. Ūdens vienalga ir un paliek saindēts.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Autorei 19.01.2009 13:46
Vai ASV ir sakārtota partiju finanšu sistēma?

Vai vara ir ASV līdz ar to vispār ir leģitīmāka par mūsējo?

Vai jebkāda vara kas ved uz klimata katastrofu ir leģitīma?



Kurās Eiropas valstīs, autoruprāt, ir Latvijai piemērotākais modelis politikas finansēšanai.

Kā zināms Latvijā faktiski nav pilsoņu finansējuma nvo - līdz ar to nav arī vietas kur jebkādām konstruktīvām un ilgstošāku piepuli prasošām lietām, idejām un alternatrīvām veidoties.

Rezultāts - uz sejas vairumā postsociālistisko zemju kur 90. tika lietota "šoka terapija"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas - Pētersonei! 07.05.2007 17:35
Iveta un viņas domubiedri ir ļauni :). Iveta un viņas domubiedri vēlas, lai valsts pārvalde noteiktu, kurš, kad, cik daudz un kādā formā drīkstētu izmantot politiskās runas brīvību, kā arī brīvību biedroties ar citiem, lai mēģinātu "tikt pie mikrafona".

Iveta un viņas domubiedri vēlas padarīt par krimināli un citādi sodāmiem nodarījumiem elementāras lietas, bez kurām nav iedomājama veselīgas un demokrātiskas politiskās sistēmas pastāvēšana:- partijas, kandidāta, nostādņu atbalstīšanu. Iveta un viņas domubiedri vēlas, lai tiesneši un uzraudzības iestādes nevis vēlētaji - balsojot par sev tīkamajām partijām un kandidātiem - noteiktu, kāda politiskā runa ir "pareiza" un pieņemama. Un, tā kā šie plāni nav pilnībā realizējami uzmaucut uzpurni tikai politiskajām partijām, Ineta un viņas domubiedriem nāksies vērsties pret ikviena politisko runas brīvību - arī atsevišķiem indivīdiem, vai to apvienībām.

Ja vien parādītos reāla iespēja ko tādu panākt, pieklūšana pie "politiskās runas mikrafona" būtu iespējama tikai ieprekš saņemot atļauju kādā egalitārā, KNAB ēkā iebūvētā, Providus-lillā kraasā nokrāsotā sargbūdiņā, kur gribētājus laipni smaidot sagaidītu Iveta un viņas domubiedri. Un, arī saņemot atļauju, - teiksim, divas reizes mēnesī piecas minūtas nodarboties ar iecietīgu un ES vērtībām atbilstošu politisko runu, - indivīdam nāktos labi padomāt, vai tomēr nenolīgt juristu jau laicīgi - pirms mēģināt izmantot runas kvotu.

Iveta un viņas domubiedri nav nesavtīgi savā vēlmē regulēt (citu nevis savējo) politiskās runas brīvību. Jo vairāk visvisādu politiskās runas ierobežojumu tiek radīti, jo vairāk nodokļmaksātāju resursu ir iespējams prasīt Politiskās Runas Pārvaldes uzturēšanai un administrēšanai, politiskās runas "paradumu" pētīšanai un citām aktivitātēm. Jo vairāk visvisādu politiskās runas ierobežojumu tiek radīti, jo vairāk iespēju Ivetai un viņas domubiedriem monitorēt, lai iegūtu materiālu sliktos "aktierus" atmaskojošai politiskajai runai. Jo vairāk visvisādu politiskās runas ierobežojumu tiek radīti, jo vairāk iespēju Ivetai un viņas domubiedriem veicināt viņus interesējošās "sociālā progresa" dienaskārtības realizēšanu, ierobežojot oponentu iespēju ko iebilst. Iveta un viņas domubiedri ir ļauni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Santīms 30.04.2007 12:00
Paldies par tik saturīga raksta publicēšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Lailai 26.04.2007 08:49
Šajā portālā tiek rakstīts arī par citām partijām. Bet par LPP atradīsim visai daudz vispārināti negatīvas ievirzes rakstu, vāji motivētu apvainojumu un arī izteikumu, kas aizskar LPP elektorāta daļas - kristīgo vēlētāju jūtas.

Latvijas Pirmā partija (LPP) apdraud vārda brīvību ; "Latvijas Pirmā partija: liberālā teokrātija" ("Cilvēkam, kurš, lasot LPP programmu, ik pa brīdim sastopas ar personu vārdā Dievs, lai ko tas arī nozīmētu, varētu rasties pamatots jautājums, kāpēc trīs vienā nav iekļauts partijas kandidātu sarakstā"); Politika joprojām īstu veču spēle ("LPP tādējādi nostiprina savu reputāciju kā vīriešu un sieviešu vienādām tiesībām un iespējām naidīgs politiskais spēks."). Ir arī intervijas un diskusijas, kur LPP pārstāvjiem uzdod ļoti nedraudzīgus jautājumus.

Nav man garbologa aicinājuma - nav ne laika, ne vēlēšanās analizēt visus šī portāla "diskursu" par LPP, to salīdzinot ar citām partijām. Bet jebkurš vispārināts izteikums par kādu partiju ("LPP ir ... naidīgs spēks", "LPP apdraud vārda brīvību") - tie ir nevis objektīvi vai pat tendenciozi pasniegti fakti, bet gan tīra propaganda. Nav attaisnojums arī tas, ka dažas līdzīgas lietas var atrast arī par citām partijām. Tikpat labi arī "pasaulei.lv" rakstīja pozitīvus rakstus gan par A.Šleseru (LPP), gan par H.Demakovu (TP), gan par S.Kalnieti (JL). Protams, ētiskas problēmas ir arī tur, bet Ē.Stendzenieka pozitīvisma kampaņu vismaz var uztvert kā radošas personības joku.

Domāju, ka te ir vajadzīga nevis sajūsma par Šleseru vai par Walecki, bet gan mierīga diskusija. Ja tirgotāji, fiziķi un pārtikas tehnologi avīzēs un šādos te portālos var iepazīties ar psihologu, pedagogu, antropologu un politologu domām par sabiedriskiem jautājumiem, tad jābūt arī informācijas apmaiņai pretējā virzienā. Jo vadošus amatus daudzās partijās ieņem un ieņems tehnokrāti - vakardienas dabaszinātnieki, uzņēmēji, matemātiķi. Tie, kas viņus nevēlas saprast, bet apsūdz visādos grēkos, nevar būt objektīvi un godīgi sabiedrības pētnieki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laila - Andrim par 20.04 komentāru 19.14 25.04.2007 14:58
par TP
par JL
par LSDSP
par LC
par TB
utt.

Jūs esat tendenciozs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinātājs - Andris, Pankūkas - Pētersonei! 23.04.2007 14:55
Mani tiešām fascinē Latvijas izglītoto cilvēku demokrātijas un tiesiskas valsts pamatprincipu nezināšana, kā arī spēja ticēt Lemberga (pašlaik apcietināta var valsts nozagšanu!!!) un co (piemēram, Emša, kura intervijas vienmēr ir TĀ vērtas) sadomātajiem sazvērestības tīkliem. Soross grib pārņemt Latviju... Hello from mars.

Jau skolas solā vajadzētu iemācīt, kāda ir atšķirība starp, piemēram, politika.lv un pasaulei.lv. Kā arī, cik neatkarīga ir Neatkarīgā un, kurš maksā par rakstiem (tas varētu būt praktiskais darbs 11.klasē). Lai ne tikai daži sociālajās zinātnēs skolojošies to spētu saprast, bet arī katrs bankas klerks un kasieris, nerunājot jau par juristiem. Vēl nedaudz cilvēktiesību arī palīdzētu, lai nesanāk kā Jūsu simpatizējošajam (tā saprotu) LPP pārstāvim Šmitam, kurš visiem par kaunu vada cilvēktiesību komiteju. Seksa Latvijā nav un nebūs.

Par varu tuvāk pilsoņiem - jā un nē. Vai esat kādreiz redzējis kādu mazas pašvaldības sēdi klātienē? Pietiek jau ari tiem skolotājiem, kas tur sēž. Labāks risinājums, manuprāt, ir nevis faktiska varas nodošana, bet gan sabiedrisko organizāciju stiprināšana un atsevišķu uzdevumu deleģēšana. Pārskatāmāk un mazāk patērē cilvēku resursus, kas Latvijā ir ļoti ierobežoti.


Kaut kā nesaredzu rasismu tajā, ka kritizēju dažās valstīs pastāvošo demokrātijas kvalitāti un cilvēktiesību īstenošanas praksi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 22.04.2007 15:52
domaaju ,ka diskusija parvershas nekonstruktiivaa,jo merkis paraadit savas zinashanas nav galvenais,bet gan pati intervija,kas dod daudz deriigas vielas paardomaam. arii par to KA to izdariit ,kaa partijas paarveerst par iistaam politiskaam partijaam,kas izvirza dazhaadus valsts atskiriibas modeljus,nevis nodarbojas ar savaa kontrolee tikushu struktuuru "apsaimniekoshanu"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 21.04.2007 15:31
Jā, tā bija mana kļūda - pieminēt Ukrainu, nepameklējot vēl kādu informācijas avotu. Tas, ka par Ukrainu IDEA datubāzē ir novecojusi informācija, nenozīmē, ka novecojusi ir informācija par Maltu vai Kipru. Parlamenta izdoto aktu katalogā Maltas Informācijas Departamenta lapā nav atrodams kāds pēc 2003. gada pieņemts akts, kura nosaukums liecinātu, ka tas varētu attiekties uz politisko partiju finansēšanu.

Iveta: "[Šveicē] Partijas un kandidāti joprojām nedrīkst izvietot politisko reklāmu, indivīdi un sabiedriskās organizācijas - nedrīkst priekšvēlēšanu laikā (bet drīkst par sociāli svarīgiem jautājumiem ārpus vēlēšanu laika)."

Reklāmu TV..? Mana spekulācija, bet tādā gadījumā šis laika ierobežojums ir sekmīgi apstrīdams izmantojot praktiski to pašu argumentāciju, ko ECTT jau ir minējusi. Sprieduma daļā, kur tiesa iztirzā politiskās reklāmas aizlieguma TV nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, nav atrodams nekas, kas liecinātu, ka šāds aizliegums būtu "nepieciešamāks" "vēlēšanu laikā".

Iveta: "Šveicē valsts finansējums šobrīd ir ne tikai parlamentārajām grupām, bet arī atsevišķu kantonu (līdzīgi mūsu reģioniem) līmenī."
Kas nepasaka nedz to, ko īsti nozīmē "valsts finansējums", nedz kas to saņem, nedz kādiem mērķiem tas ir lietojams. "Valsts finansējums politiskajām partijām" drīz varēs nominēt kā vienu no gada maldinošākajiem publiskajā telpā lietotajiem vārdu salikumiem.

Iveta: "Par partiju izdevumu ierobežojumiem tiek uzskatīti (..)"

Hmmm... :) Apgalvojums "Ja partija nevar izvietot reklāmu TV, tās tēriņiem ir uzlikts limits" ir:

a) patiess;
b) nepatiess;
c) nezinu, jāpakonsultējas ar OSI :)

Iveta: "SKDS aptauja (skat.blakus šim rakstam) liecina, ka Latvijas iedzīvotāju nospiedošs vairākums attiecībā uz partiju finansēšanas jautājumiem ir egalitāri orientēti."

Tikpat labi tā var liecināt, ka viena politisko procesu pārmērīgi iespaidojoša un politisko konkurenci kropļojoša speciālo interešu grupa ir kārtējo rezi iedzinusi to, kas tiek saukts par debati, vienos vārtos.

@Andris

Es pamēģināšu kaut kad, kad nekas cits vairs netiks apspriests, uzrakstīt kas, tā sacīt, izraisa sašutumu, un kāpēc tāda piekasīšanās tieši šai intervijai. Precedents, kad uz šai lapā publicēto ārzemju "dignitaries" interviju tulkojumiem, kuri satur apgalvojumus, kuriem nav atrodams cits to pamatotību apstiprinošs avots, atbildot likumdevējam atsaucas pat Valsts prezidents, jau ir.

@Zinātājs

Par to konstruktīvismu - (tā daļa, kur iet runa par "be nice" :)

Zinātajs: "Es Jūsu vietā kaunētos salīdzināt (..)"

Es, savā vietā, nesalīdzināju, bet sniedzu piemēru, kas ilustrē loģiku. Precīzāk - tās trūkumu (divdomīgi lietojama izteiciena "izdevumu ierobežojumi" nejēdzību attiecībā uz strīda objektu "partiju tēriņu limitu").

Zinātājs: "Indijas un Ukrainas kā demokrātijas parauga piesaukšana izraisa vien apbrīnu. Līdzīgi gan Maltas un Kipras. Varbūt no Ukrainas vai Indijas vajadzētu aizgūt citu cilvēktiesību īstenošanas praksi, lai pietuvotos šo valstu līmenim?"

It sevišķi tāpēc, ka vienīgais, kas kaut ko piesauc kā aizgūšanas vērtu/nevērtīgu paraugu, esiet jūs. No šiem izteikumiem izvedamā negatīvā implikācija ir *umm* "atbaidoši rasistiska". PC sardze, kur skatās PC sardze!!! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris - Ivetai 20.04.2007 22:26
1. Jā - šāds finansējums ir iespējams. Un tomēr tēriņu reāli griesti nepastāv un joprojām liels iespaids uz ASV augsta līmeņa vēlēšanām ir t.s. "soft money", t.i. naudai, ko tērē dažādas interešu grupas, kuras formāli nav saistītas ne ar vienu no kandidātiem. Tieši nesimetriskais veids, kā Latvijā regulē šo "mīksto naudu", iespējams, ir tas, kas izraisa gan manu (gan droši vien arī Pankūku Pētersonei) sašutumu.

2. Piekrītu. Mēgjinājumi regulēt priekšvēlēšanu kampaņu finanses ļoti bieži nonāk pretrunā ar ASV 1.konstitūcijas labojumu (First Amendment), faktiski ar vārda brīvības garantijām. Sk. http://www.cato.org/pubs/pas/pa-282.html . Eiropas valstu aizstāvētais egalitārisms nebūtu nekas slikts, ja tas tiešām būtu egalitārs, t.i. ja būtu atrasts kāds pietiekami objektīvs mehānisms, kurš kaut cik izlīdzinātu cilvēku iespējas paust savu viedokli priekšvēlēšanu laikā. Bet faktiski tas izskatās kā valsts regulējums, kurš valsts finanses sasaista ar noteiktu politisko dienaskārtību. To pilnīgi atklāti atzīst M.Walecki (vienīgi viņš varbūt tur nesaskata neko nosodāmu):

Kas maksā, tas pasūta mūziku. Ja jums ir tikai privāti ziedojumi un visi — no bagātiem donoriem, tad jūs tā īsti nepārstāvat ierindas vēlētāja viedokli un intereses. Valsts finansējums ļauj politiķiem pateikt ziedotājiem: “Redzi durvis? Man nav vajadzīga tava nauda!” Otrkārt, valsts nauda partijām ļauj pievērsties aktivitātēm, kuras citādi tās nemaz nedarītu. Naudu var novirzīt pētniecības centriem, jaunatnes organizācijām, partiju kongresiem. Valsts var noteikt, kur nauda tērējama. Privātie ziedojumi parasti tiek tērēti tikai kampaņām. Un, treškārt, valsts nauda paver iespēju jauniem cilvēkiem un sievietēm iekļūt politikā.

Turpinot šādā garā - pēc kāda laika valsts finansētāji sabiedrības integrācijas interesēs noteiks, ka visās partijās jābūt "dežūrkrieviem" vai "dežūrlatviešiem", noteiks, kāda politika ir atbalstāma un kāda - nē. Vai tas ir egalitārisms? Diez vai. Tā ir jauna veida elitāra kontrole pār politiku (turklāt varam nešaubīties, ka vara gribēs kontrolēt arī tās partijas, kuras ir pilnīgi ideologjiski pretējas pašreizējo ierēdņu simpātijām).

Kā panākt lielāku egalitārismu politikā?
(A) Manuprāt, ir jāpazemina sākuma likmes - ir jābūt dotai pietiekoši lielai varai pašvaldībām (vai pat daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas vai skolu vecāku komitejām), lai nebagātie cilvēki kļūtu ieinteresēti piedalīties šādu līmeņu vēlēšanās un arī ieguldīt tajās savu laiku un līdzekļus. Kaut vai savtīgu motīvu dēļ (viens gribēs, lai pašvaldība salabo bedraino ceļu, cits - lai pašvaldība veicina bērnu māksliniecisko pašdarbību, vēl cits - lai vidusskolā matemātiku viņa bērnam mācītu pārsvarā krieviski). Interese par to noteikti būs, ja vien zema līmeņa vēlētām amatpersonām būs teikšana. Kamēr vienīgā nopietnā atdeve ir tikai no valsts mēroga politikas, tikmēr vienīgie spēlētāji, kas to spēs un gribēs darīt, būs miljonāri. Pārējie partijām neziedo nevis "tradīciju" trūkuma dēļ, bet tādēļ, ka pie pašreizējās centralizētās valsts nespēj kontrolēt savas naudas atdevi.
(B) Tehnologjijas var veicināt egalitārismu. Kopš ir izdomāta Vikipēdija un blogi, ikviens Latvijas iedzīvotājs var ar minimāliem ieguldījumiem (dators+Interneta pieslēgums) paust savus uzskatus un tos izplatīt kā vien vēlas.

3. Protams. No manas puses ir demagogjiski un nepamatoti salīdzināt Latvijas vēlēšanu procesus ar ASV. Bet tikpat demagogjiski ir tos salīdzināt, teiksim, ar Franciju, Vāciju vai Angliju (vai pat ar mazām valstīm, kur formāli ir līdzīga vēlēšanu sistēma, piem. Somiju). Ja atsevišķās Eiropas valstīs valsts regulējums politisko partiju finansēm tiešām veicina lielāku līdztiesību lēmumu pieņemšanā, tad Latvijā tas nozīmē tikai lielāku vaļu dažām elitārām grupiņām uzspiest citiem savus sektantiskos uzskatus - piemēram, cīnoties pret šeit it kā masveidīgi pastāvošo "neiecietību".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta - PP 20.04.2007 21:49


Es pieņemu, ka jūsu otrais komentārs ir politisks manifests, kas man nav jākomentē? Informācijai tikai norādīšu, ka ECT uzskatīja, ka nav samērīgi aizliegt reklāmu, kas salīdzina apstākļus, kādos tiek turēti dzīvnieki, ar koncentrācijas nometni. Šveicē šī reklāma tika uzskatīta par politisku reklāmu un uz to attiecās aizliegums. Šobrīd Šveice, reaģējot uz spriedumu, ir sašaurinājusi politiskās reklāmas aizliegumu. Tas tagad attiecas tikai uz partejiska rakstura informāciju. Partijas un kandidāti joprojām nedrīkst izvietot politisko reklāmu, indivīdi un sabiedriskās organizācijas - nedrīkst priekšvēlēšanu laikā (bet drīkst par sociāli svarīgiem jautājumiem ārpus vēlēšanu laika).

Par pirmo komentāru.

Man pie rokas šobrīd ir tikai daļa materiālu par valsts finansējuma jautājumiem - taču tie ir stipri jaunāki par IDEA databāzi. No jūsu pieminētajām valstīm, kuru es "uz sitienu" varēju atrast - Ukrainā valsts finansējums partijām tika ieviests, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. Šveicē valsts finansējums šobrīd ir ne tikai parlamentārajām grupām, bet arī atsevišķu kantonu (līdzīgi mūsu reģioniem) līmenī.

Par partiju izdevumu ierobežojumiem tiek uzskatīti ne tikai ierobežojumi pār visiem partijas izdevumiem, bet arī - piemēram, tikai pār reklāmas cenām (piemēram, nedrīkst iegādāties reklāma, kas būtu kopā dārgākas, nekā 100 000 latu) vai apjomu (piemēram, nedrīkst iegādāties vairāk kā 2h reklāmas) vai izdevumu veidiem (piemēram, nevar vispār iegādāties reklāmas televīzijā). Visiem šāda veida aizliegumiem ir līdzīgi mērķi.

Par to, ka valsts finansējuma ieviešana netieši samazina reālo partiju kampaņu dārdzību var pārliecināties, salīdzinot, piemēram, ASV kampaņas izdevumus uz vienu iedzīvotāju ar jebkuras Eiropas valsts, kurā pastāv valsts finansējums, kampaņas izmaksām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta - Andris 20.04.2007 21:28
Man šobrīd nav pārliecības, ka valsts finansējums Latvijas partijām ir obligāti laba vai slikta lieta. Taču par atšķirībām ar ASV varu īsumā atbildēt šādi:

1. Nav taisnība, ka ASV vispār nav raksturīga partiju subsidēšana. Prezidenta amata kandidāti var saņemt valsts finansējumu, ja viņi ir gatavi ierobežot savus kopējos izdevumus. Vairāku štatu un pilsētu vēlēšanās kandidātiem jau šobrīd ir pieejams publiskais finansējums (tā saucamā "Clean Elections" iniciatīva).

2. Kādēļ mācīties no Eiropas, nevis no ASV? Tas ir jautājums par to, kam Latvija ir ideoloģiski tuvāka: Eiropai un Kanādai ar to salīdzinoši lielāko uzsvaru uz vienlīdzības vērtībām, vai ASV, kurā salīdzinoši vairāk dominē cilvēka brīvības. Abiem modeļiem ir ēnas puses: Eiropa mēdz "piebemzēt" bagātākos (gan materiālā, gan iniciatīvas nozīmē), ASV vispārējā informācijas gūzmā var skaidri dzirdēt gandrīz tikai sabiedrības finansiālās elites viedokli. SKDS aptauja (skat.blakus šim rakstam) liecina, ka Latvijas iedzīvotāju nospiedošs vairākums attiecībā uz partiju finansēšanas jautājumiem ir egalitāri orientēti. Vai Eiropas pieredze pēc savas būtības ir labāka, nekā ASV, ir ideoloģisks jautājums. Man šķiet, ka jā, bet tas ir jautājums par vērtībām - esmu gatava atzīt, ka arī pretējais viedoklis ir leģitīms.

3. Manuprāt, viena būtiska Latvijas atšķirība no ASV - Latvijā tomēr ir salīdzinoši ļoti maz bagātu cilvēku, no tiem tikai neliela daļa ir gatava ziedot politikai (nav tādu tradīciju). Tāpēc es pieļauju, ka ASV politiķim ir lielāka izvēle, kādus ziedojumus viņš savai kampaņai pieņem un no kādiem atsakās. Bez tam, atšķirībā no ASV, Latvijas vēlēšanu sistēma liek partijām būt daudz centralizētākām - dodot iespēju dažiem bagātiem cilvēkiem, neskatoties uz ziedojumu apmēra ierobežojumu, "sagrābt" visu partiju. ASV katram senatoram, House of Representatives pārstāvim ir sava kampaņa - kurām ziedotāji arī lielākoties ir atšķirīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Zinaataajs 20.04.2007 19:14
Varbut sākumā derētu palasīt par atšķirībam vēlēšanu sistēmās?

Palasiit kam un ko? :)) Nodefineejiet luudzu to kriteeriju, kursh ljauj saliidzinaat Latvijas veeleeshanu procesu ar visaam Eiropas valstiim (t.sk. Apvienoto Karalisti, kur ir mazhoritaaraa sisteema vai Vaaciju, kas ir ljoti liela valsts), bet neljauj to saliidzinaat ar ASV?

Aivars Lembergs ir skaidri pateicis - ja Soross un vinja draugi veelas speeleet Latvijas politikaa, tad vinjiem ir godiigs veids kaa to izdariit: izveidot pashiem savu politisko partiju, uz kuru tad attieksies visi Juusu aizstaaveetie griesti. Ja neesat partija, tad Ritas Rudushas resurss politika.lv ne peec kaadas formaalas paziimes neatshkjiras no Eerika Stendzenieka resursa pasaulei.lv - abaas vietaas notiek tresho personu veikta politiska reklaama, kuru apmaksaa nez kaadi oligarhi. Juusu pashu guru (M.Valecki) uzskata to par nelikumiigu:

Es sacītu, ka pat pašreizējie Latvijas likumi neļauj viņiem to darīt. Jums ir ļoti laba ziedojumu definīcija, un šīs reklāmas es klasificētu kā ziedojumu “graudā”. Vēl interesantāk būtu, ja šie cilvēki nebūtu saistīti ne ar vienu partiju, bet ar savām reklāmām uzbruktu kādai no partijām. Kam tad viņi būtu ziedojuši? Šis ir viens no iemesliem, kā dēļ ir jāregulē trešo personu tēriņi, jo negatīvu reklāmu ir grūti klasificēt kā ziedojumu.

Varbuut man atrast tos rakstus, kur Politika.lv uzbruuk LPP? Vai pashi samekleesiet? Klikshkjiniet sheit. Man ir vienalga, vai M.Valecki runaa taisniibu vai melo, bet, Politika.lv pati neatbilst tam, ko shis "eksperts" saka. Kaadeelj vajag noliet ar dubljiem kaadu partiju? Turklaat par aarzemju naudu... Jums kauns arii ir?

Vai tiešām pat sociālās zinātnes mācījušies cilvēki nespēj atšķirt politiskās partijas aktivitātes, kuras mērķis ir iegūt varu, ar sabiedriskām aktivitātēm. Un līdz ar to neredz atšķirību nepieciešamā regulējuma ziņā?

Ja to speej atshkjirt tikai dazhi no "zinaataajiem", kuri maaciijushies sociaalaas zinaatnes, tad varbuut labaak nevajag atshkjirt? :)) Bet var jau buut, ka esat Platona piekriteejs, kam shkjiet, ka valsti jaavada filozofiem un labaakaa paarvaldes forma ir aristokraatija. Man nekas nav pretii, tieshaam varu no diskuteeshanas attureeties - Zinaataajam viss ir labaak redzams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Zinātājs - Andris 20.04.2007 14:22
Varbut sākumā derētu palasīt par atšķirībam vēlēšanu sistēmās? Un tad laipni lūgts diskusijā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinātājs - Pankūkas Pētersonei! 20.04.2007 14:21
Jusu piekoptā diskusijas metode ir gaužām nekonstruktīva.

Es Jūsu vietā kaunētos salīdzināt politiskās reklāmas pirkšanu TV utml. ar desas iegādi. Diemžēl Jūs atšķirību laikam nesaskatāt. Jo nez kāpēc esat nolēmis novest jebkuru argumentu līdz apsurdam. Tur gan daži kolēģi ir spējīgāki vēl par Jums, īpaši to mācot saviem studentiem.

Turklāt arī absolūti nevietā piesaucat sev tik mīļo homoseksualitātes tematu. Vai tiešām pat sociālās zinātnes mācījušies cilvēki nespēj atšķirt politiskās partijas aktivitātes, kuras mērķis ir iegūt varu, ar sabiedriskām aktivitātēm. Un līdz ar to neredz atšķirību nepieciešamā regulējuma ziņā?!!!!

Indijas un Ukrainas kā demokrātijas parauga piesaukšana izraisa vien apbrīnu. Līdzīgi gan Maltas un Kipras. Varbūt no Ukrainas vai Indijas vajadzētu aizgūt citu cilvēktiesību īstenošanas praksi, lai pietuvotos šo valstu līmenim? XMMMM.

Un tiešām neticu, ka esat tik naivs, lai domātu, ka partijas ar idejām vien spēja piesaistīt pietiekamus resursus grandiozajām kampanjām, kuru apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija bija līdere Eiropā. Tāpēc gluži kā ielasmeitai, lai nopelnītu vairāk, jādodas visperversākajām un nepatīkamākajām darbībām, kas ir pretrunā ar sirdsapziņu un morāli (ceru, šis salīdzinājums Jums ir saprotams?).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas Pētersonei! 19.04.2007 23:57
Iveta: "Turklāt valstīs, kur politiskā reklāma ir vispār aizliegta, protams, ka aizliegums attiecas arī uz privātpersonām."

O, jā - aizliegt varētu un vajadzētu viskautko. Man dikti gribētos, lai aizliegta tiktu viendzimuma sodomijas (polit) reklāma. Labi cilvēki pat iesniedza attiecīgus priekšlikumus. Neaizliedza. Žēl. Ja aizliegtu vispār, tas, protams, attiektos arī uz privātpersonām. Žēl, ka neaizliedza. Nevaru vairs atrast, bet, ja atmiņa neviļ, viens zviedru laikraksts toreiz kaut ko klāstīja vai ta' par brīvībām, vai cilvēktiesībām.

Vai aizliegt no ārzemēm finansētas speciālo interešu grupas - ne tikai to reklāmu. Nu vai vismaz ierobežot finansējumu. Griestus tur uzlikt. Lai sargātu politisko procesu no pārmērīgas finansiāli labi nodrošinātu speciālo interešu grupu ietekmes, kas, kopā ar citiem prātīgi formulētiem motīviem, kopumā varbūt apmierinātu tiesu: ka ierobežojumi ir noteikti, "lai aizstāvētu citu tiesības".

Nu vai vismaz apspriest priekšlikumu, ja ne uzreiz ierobežot. Labs cilvēks ieminējās, ka vajadzētu. Apspriest, - ne uzreiz ierobežot. Šlesers. Kurš gan cits. :)

"Šlesers: Diskusija par ārvalstu avotu finansētu NVO ierobežošanu nāks par labu visai sabiedrībai
Rīga, 20.janv., LETA. No diskusijas par to, vai būtu jāierobežo no ārvalstu avotiem finansēto nevalstisko organizāciju (NVO) līdzdalība politiskajos procesos, ieguvēja būs visa sabiedrība, uzskata satiksmes ministrs, Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderis Ainārs Šlesers."

Speciālo interešu grupa paziņoja (droši vien vismaz 10-kārtīgā apjomā, salīdzinot ar Šleseru), ka ierosinājums apspriest ko tāāāādu pakļauj sporta zālē satilpstošo "pilsonisko sabiedrību" uzbrukumiem:

"Ēlerte: Pilsoniskā sabiedrība ir pakļauta uzbrukumiem demokrātiskajām tiesībām
Rīga, 30.janv., LETA. Nevalstiskās organizācijas (NVO) un pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir pakļauta uzbrukumiem demokrātiskajām tiesībām, šodien sacīja "Sorosa fonda - Latvija" valdes priekšsēdētāja, laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, prezentējot fonda 2006.gada programmu. "

"LPP ierosinājums ir totalitārās domāšanas palieka, tas ir uzbrukums Latvijas pilsoņu tiesībām zināt par politisko partiju mērķiem un darbības metodēm," teica izpilddirektora kungs, un "priekšlikums ir tādēļ, lai aizbāztu mutes partiju kritiķiem, novārdzinātu pilsonisko sabiedrību un veicinātu viņu izolāciju no starptautiskajiem tīkliem," ass bija politologs, un par "atbaidoši antidemokrātisku" to nosauca Viltus Putnis :)

Viskautko vajadzētu aizliegt - Apollo vajadzētu aizliegt publicēt vai padarīt brīvi pieejamus piedauzīga satura rakstiņus vai vieglo porno.

Bet atpakaļ pie vispārēja politiskās reklāmas aizlieguma: ECTT ir lēmusi, ka Šveices aizliegums pārraidīt dzīvnieku aistāvības organizācijas politisko reklāmu, "nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā" un tāpēc ir konvencijas 10. panta pārkāpums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 19.04.2007 20:52
Iveta: "(1) Idea datubāzē ir novecojusi informācija - no apmēram 2004.gada. Šobrīd gan Malta, gan Kipra, gan Ukraina ir ieviesušas valsts finansējumu partijām."

Atsaucoties uz ko? Malta ir (bija) slavena ar to, ka tur politskās partijas regulējošas likumdošanas praktiski nav. Pāris ātri meklējumi internetā atrod vismaz divus ar 2006. gadu datētus viedoklus, kas liecina, ka tai laikā nekas tur mainījies nebija.

20. Septembra Maltas Business Today: "And political party financing remains unregulated, opening the floodgates to corruption and nepotism," un 22. Oktobra Malta Today: "Should the government propose tighter limits on party spending? Has the reliance on large donors divorced political parties from the public? How should parties be funded? (..) These questions have been running through my mind lately. I believe that a basic form of state funding for political parties is necessary. Public financial support would mean that parties would owe their daily bread to the general taxpayers whom they are to represent in the first place." Kiprā, spriežot pēc šīs ziņas, 2006. gada vasarā nepastāvēja pat prasība deklarēt kampaņas izdevumus.

Iveta: "(2) Šveicē, Norvēģijā, Dānijā utt. politiskā reklāma televīzijā vispār ir aizliegta, tā kā partiju izdevumi IR ierobežoti (finansējumu nevar izmantot, lai iegādātos reklāmas)."

Trenniņš divdomīgā valodas izmantošanā? :) Jautājums un atbilde bija par tēriņu limitiem - griestiem.

"Jūs minējāt pamatkomponentus partiju finanšu kontrolē, bet kā ir ar leģitīmajiem kampaņu tēriņu ierobežojumiem? Valdošās partijas Latvijā grib tos atcelt.

Nesen Eiropas Padome izstrādāja rekomendācijas partiju finanšu sistēmas reformai, un tajās ir ļoti skaidri pateikts, ka ikvienai dalībvalstij vajadzētu ieviest tēriņu limitus."

Tas, ka man ir aizliegts pirk desu, nenozīmē, ka ir noteikts limits maniem tēriņiem pārtikas produktu iegādei.

Iveta: "Turklāt partijas tiek vismaz daļēji finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, tā kā tām jebkurā gadījumā ir ierobežots naudas daudzums, ko tērēt šīm aktivitātēm."

Jebkurai partijai ir ierobežots resursu daudzums, ko tērēt aktivitātēm... jebkurai. Atšķirība ir, vai šos ierobežojumus nosaka partijas spēja piesaistīt pilsoņus un to finansiālu atbalstu, vai sāk diktēt kāds cits. Ka (papildus) finasējums no valsts pats par sevi ir nozīmē "tēriņu griestus" vai "ierobežojumu" ir *umm* interesanta ideja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Ivetai 19.04.2007 18:51
Bet kādēļ nemācīties no Amerikas Savienotajām Valstīm? Neesmu dzirdējis, ka politiskās partijas tur kāds uzturētu no valsts tieši vai netieši (ar raidlaikiem, nodokļu atlaidēm, utml.). Šis finansēšanas princips attiecas arī uz municipālajās un štata vēlēšanām -daudzas nav neko lielākas par Latviju. Bieži vien uzvar tas kandidāts, kuram ir lielāki "vēlēšanu koferi" (personīgie vai saziedotie līdzekļi).

Partiju tēriņiem ir jābūt atklātiem un ir jābūt griestiem, ko viens cilvēks gadā var ziedot - vairāk nekādi ierobežojumi nav vajadzīgi. Ja kādam nepatīk politiskās reklāmas televīzijā, var taču tās neskatīties. Televizors par laimi NAV obligāta mēbele mūsu mājās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta - Pankūkas - Pētersonei! 19.04.2007 15:48
(1) Idea datubāzē ir novecojusi informācija - no apmēram 2004.gada. Šobrīd gan Malta, gan Kipra, gan Ukraina ir ieviesušas valsts finansējumu partijām.

(2) Šveicē, Norvēģijā, Dānijā utt. politiskā reklāma televīzijā vispār ir aizliegta, tā kā partiju izdevumi IR ierobežoti (finansējumu nevar izmantot, lai iegādātos reklāmas). Turklāt partijas tiek vismaz daļēji finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, tā kā tām jebkurā gadījumā ir ierobežots naudas daudzums, ko tērēt šīm aktivitātēm.

(3) Ir iespējams aizliegt pirkt indivīdiem politiskās reklāmas laiku. Piemēram, Itālijā un Japānā vēl vismaz nesen tikai politiskajām organizācijām bija tiesības izvietot politisko reklāmu televīzijā. Turklāt valstīs, kur politiskā reklāma ir vispār aizliegta, protams, ka aizliegums attiecas arī uz privātpersonām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 18.04.2007 21:52
Pati kliedzošākā dezinformācija:

"Patlaban Eiropā ir tikai divas valstis, kurās partijām nav valsts finansējuma, un tās ir Moldova un Latvija. Moldova valsts finansējumu plāno ieviest šovasar, līdz ar to bez šīs sistēmas paliks tikai Latvija."

Līdzīgi Latvijai, tieša valsts finansējuma politiskajām partijām nav Maltā, Kiprā, Ukrainā (pēc IDEA datubāzes datiem). Šveicē pastāv parlamentāro grupu adminstratīvo izdevumu finansēšana. Lielbritānijā pastāv finansējums opozīcijas parlamentāro grupu darbības nodrošināšanai, kā arī ierobežots finansējums policy development nolūkiem.

No sabiedriskajiem līdzekļiem partijas netiek finansētas paslaules lielākajā demokrātijā - Indijā. Netiek finansētas nelielajā, jaukajā demokrātijā - Jaunzēlandē, kur valsts izdala līdzekļus un raidlaiku partiju programmu pārraidei :)

Viens īss citātiņš ilustrācijai:

"(..) ja bagātajiem indivīdiem ļauj nopirkt tik daudz reklāmas, cik ir viņu spēkos, tad viņi monopolizē politisko diskusiju."

Nejēdzīgs apgalvojums, jo runa iet par partijām nevis indivīdiem (kuri neaizliegsi pirkt reklāmu), un reklāmas apjomu ierobežo pieejamais raidlaiks un konkurence. Latvijā politisko diskusiju monopolizē no ārzemēm finansēta speciālo interešu grupa, kuras "biznesu" balstīt ir ieradies šis konsultants.

"Tātad partiju izdevumu ierobežojumi lēnām kļūst par Eiropas standartu. Ja partijas domā par to atcelšanu, tas būs pretrunā ar Eiropas labo praksi."

O, jā. Speciālo interešu grupas (nolīgtais, jebšu viņš atbrauca uz sava rēķina, tikai "sabiedriskā labuma" apsvērumu motivēts?) konsultants, kurš, spriežot pāc izteikumiem, ir vēl partejiskāks attiecībā pret noteiktiem ideoloģiskiem uzstādījumiem kā partijpolitiķi, būs tas soģis, kurš izspriedīs "labo praksi" šai jautājumā. Nīderlande, Šveice, Islande, Norvēģija, Dānija, Somija, Austrija... saraksts turpināms - valstis, kuras, saskaņā ar to pašu IDEA datubāzi, neierobežo partiju vēlēšanu kampaņu izdevumus.

"Jūs" (t.i. sorosīti) regulāri pārkāpiet varbūt visvarīgāko liberālisma esamības "nosacījumu" -- izvēlei ir jābūt ne tikai formāli brīvai, bet arī apzinātai un apgaismotai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Voldis 18.04.2007 11:06
Es tā arī nesapratu, vai Jūs runājat nopietni, vai ar labi apslēptu sarkasmu...

Ir nobriedusi neatliekama vajadzība pēc godīgām partijām, kuru dzimšana ir vitāli atkarīga no valsts finansējuma.

Re kāda kombinācija: Godīgas partijas un "vitāla atkarība" no valsts finansējuma! Domāju, ka partija, kas vitāli atkarīga no valsts finansējuma, neizbēgami apkalpos valstī šobrīd valdošās elites intereses un, acīmredzot, nevarēs godīgi runāt to, kas tautai sāp. Pamēgjiniet iedomāties, piemēram, partijas NSS (Nacionālā spēka savienība) vai VL! (Visu Latvijai!), kuru dzimšana būtu vitāli atkarīga no valsts finansējuma! Valsts ar jebkuru stulbu ieganstu varētu kavēt šādu politisko partiju veidošanos, ja finansējums tiktu reglamentēts ar budžeta dotācijām.

Protams, ir nepatīkami, ja lielāko daļu politikas apmaksā lielkapitālisti. Bet viņi vismaz ir drusku neatkarīgāki par valsts ierēdņiem un viņu intereses mēdz atšķirties - tas arī viskorumpētākās politikas apstākļos nodrošina zināmu viedokļu plurālismu. Nevajag jūgt ratus priekšā zirgiem - partijas ir tās, kuras nosaka valsts politisko virzību, nevis valsts nosaka politisko partiju virzību. Ja vien mēs neilgojamies pēc J.Staļina vai Mao kārtības. Vai pēc V.Putina sasniegumiem, kurš prezidenta un viņa draugu kontrolēto valsts monopolu interešu apkalpošanai pirms katrām vēlēšanām pabalsta vajadzīgo skaitu partiju, sākot ar oficiozo "Vienoto Krieviju" un beidzot ar Žirinovska pseidoopozīciju.

Latvija ir demokrātiska valsts. Šobrīd tas pats Visu Latvijai! var saņemt atbalstu no privātiem ziedotājiem - rīkot skaistus pasākumus, pamazām audzēt popularitāti un īpaši neņemt galvā to, ka dažiem valsts ierēdņiem viņu darbība nepatīk. No šīs demokrātijas un viedokļu daudzveidības nevajag atteikties.

Tas ir daudzu Eiropas politiķu debīlisms - uzskatīt valsti par omnikompetentu institūciju (t.i. par tādu, kam jānes atbildība par pilnīgi visām lietām - sākot ar pienākumu taisnīgu sadalīšanu gjimenē, morāles un "iecietības" veicināšanu, nāvessodu principiālu aizliegšanu, un beidzot ar politisko partiju veidošanu). Šāda valsts ātri iegūst bizantiskas aprises, zaudē priekšstatu par savām pamatfunkcijām un galu galā iet bojā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins - Voldis 18.04.2007 09:14
Perfekts

Ir nobriedusi neatliekama vajadzība pēc godīgām partijām, kuru dzimšana ir vitāli atkarīga no valsts finansējuma. Šo terminu gan vajag mainīt - tautas finansējuma caur valsts kasi, kas veidojas no nodokļu atlaidēm ziedotājiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Voldis 18.04.2007 00:34
Perfekts raksts! Īpaši aktuāli Latvijai būtu ieviest reālu iekšējo kontroli partijās. Ja pieņemam, ka nospiedošais vairākums partiju ierindas biedru ir godīgi cilvēki, kas nesapņo par druskām no kungu galda, bet vadās no ideoloģiskiem un patriotiskiem dzinuļiem, tam vajadzētu nostrādāt. Atcerēsimies, ka juridiski partijas pieder to biedriem, nevis oligarhiem, vai to kontrolētiem korumpantiem! Tas būtu jānosaka ar likumu, kur jānostiprina revidentu neatkarība, pienākumi un tiesības. Ja parlamentā pārstāvētās partijas tādu pašnāvniecisku likumu atteiktos pieņemt, to var pieņemt referendumā.

Ir nobriedusi neatliekama vajadzība pēc godīgām partijām, kuru dzimšana ir vitāli atkarīga no valsts finansējuma. Šo terminu gan vajag mainīt - tautas finansējuma caur valsts kasi, kas veidojas no nodokļu atlaidēm ziedotājiem.

Patiešām pazemojoši apzināties, ka paliekam pēdējā valsts Eiropā, kas turpina grūst partijas oligarhu ķetnās, veicinot valsts nozagšanu!

Saistītie raksti