Sargi savu valodiņu 9

Kuras valodas tu izvēlies cienīt un kuras nē?

Iesaki citiem:
Burti
Foto:nofrills

Sveši ļaudis lielījās,
Grozīt manu valodiņu.
Es nebiju lakstīgala,
Es negrozu valodiņu.




...vai vismaz savu attieksmi pret valodu vērtību.

Turpinot vakar aizsākto domu par deputātu runu, šodien piedāvāju vienu citātu, kas iekritis acīs no 11. Saeimas stenogrammām:


Nav šaubu, ka jebkuru valodu labāk ir zināt nekā nezināt – krievu, angļu, vācu. Un tajā pašā laikā nav arī šaubu, ka nav pieļaujama tāda situācija Latvijā, ka tu, Latvijas pilsonis vai Latvijas iedzīvotājs, mierīgi vari iztikt bez latviešu valodas, bez valsts valodas, bet tajā pašā laikā tu nevari iztikt bez kādas citas valodas. Latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju nostiprināšana veicinās sabiedrībā arī brīvāku un cieņpilnāku attieksmi pret citām valodām – pret krievu valodu, pret angļu valodu –, kuras, bez šaubām, zināt ir labi.(I.Latkovskis, Latvijas Republikas 11. Saeimas rudens sesijas desmitā sēde, 2011. gada 24. novembrī)




Tuvojoties studiju beigām, īsto darba meklējumu draudīgā ēna kļuva arvien īstāka un biedējošāka un pamazām sāka materializēties – „ir jāsāk meklēt laicīgi”, „jāpucē CV”, „ko es vispār protu”, „kā lai sevi pasniedz” – visas šīs domas maisījās pa manu prātu, tāpāt kā tūkstošiem citiem studentiem, līdzīgā pozīcijā atrodoties.

„Valodas, mācies valodas!” – bija standarta padoms, kas tika mums dots jau no skolas laikiem un paredz, ka valodu prasmes ir Bonuss ar lielo B, kas noteikti šādā brīdī liekams iekšā Curriculum Vitae – jo vairāk valodu tu proti, jo labāk. Bet īpaši svarīgi („Ko tad tu citādi Latvijā darīsi!”), prast krievu un angļu valodu, jo tieši tās visbiežāk arī pielietojamas šajā vidē. Tā stāstīja lielākā daļa skolotāju un radu. Un ja nu gadienā acis tiek mestas uz kādam nebūt Eiropas institūcijām vai ir vēlme tiešā veidā strādāt ar valodām (piemēram, tulkojot), tad var vēl arī franču, vācu, spāņu, vai kādu citu, pēc izvēles.

Kopumā ļoti saprātīgi padomi, kas uzsver konkrētu iemaņu instrumentālo lomu un pielietojumu konkrētā vidē. Tikai pie apstākļiem, kur sabiedrībā valodai tiek piešķirta vēl arī cita loma bez praktiski-instrumentālās (dot iespēju cilvēkiem vienam otru saprast un sazināties), tiesības valodu lietot un prasība valodu prast šķiet kļuvušas par strīdus āboliem, kurus kailām rokām sadalīt uz pusēm diez vai izdosies arī pašiem spēcīgākajiem no mums.

Uz šī fona, I. Latkovska izteikums mani nedaudz mulsina. Sanāk, ka vien tad, kad latviešu valodas pozīcijas šajā valstī tiks nostiprinātas (lai ko tas arī nozīmētu) gana labi (kā mēs zināsim, ka esam šo robežu sasnieguši un varēsim teikt – jā, tagad beidzot šīs pozīcijas ir stipras?), tikai tad es varēšu sākt novērtēt citu valodu nozīmību, lietderību, vērtību? Vai arī tad man būs pilnīgāka izpratne par to, kāpēc tās ir vērtīgas? Tad kāda tā izpratne ir tagad? Kad un kā mana attieksme kļūs cieņpilnāka un kāpēc tiek pieņemts, ka šobrīd ar to kaut kas nav labi?

Izteikuma vēstījums šķiet pauž to, ka man no kaut kā būtu jābaidās un ka es tieku mierināta ar cerību, ka, ja vien mēs latviešu valodu izglābsim un nosargāsim, tad būsim drošībā un arī krievu, angļu un citas valodas es varēšu cienīt, novērtēt un mācīties bez bažām. Līdz tam brīdim gan – virzies uz priekšu piesardzīgi un domā par savu pašaizsardzību un par visu citu pēc tam.

Man gan šķiet, ka manai, tāpat kā lielai daļai līdzcilvēku, ar cieņpilnu un brīvu attieksmi pret citām valodām viss ir kārtībā. Un par dzimto valodu arīdzan es nebaidos – es tai uzticos, tāpat kā tās runātājiem un esmu droša, ka katras jaunās valodas prasme man nāks vien par labu, lai savējo kopt un sargāt izdotos vēl labāk.

Projekts „PROVIDUS - valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” tiek īstenots, izmantojot EUR 12 710 piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ir dot ieguldījumu kvalitatīvas politikas īstenošanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts attīstībai labas pārvaldības un līdzdalības demokrātijas jomās.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anna

Vispār jau "valoda" šādos gadījumos lieto vienskaitlī
(..)prast krievu un angļu valodas,

Indra1
Indra Mangule

Paldies par komentāru, kļūdu izlaboju!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
krahabors

Laikam jau Latkovskis nebija teicis: "kad latviešu valoda būs nostiprināta, tad Mangule drīkstēs sākt cienīt arī krievu valodu". Latkovskis runāja par kopējiem procesiem un tendencēm. Ja cien. I.Mangule to nesaprot, tad viņai derētu gan uztraukties par savu saprašanu, nevis par Latkovska citātu.

Indra1
Indra Mangule

Par savu saprašanu neuztraucos un domāju, ka gan mans šī izteikuma lasījums, gan Jūsu, ir tikai interpretācija un apgalvot, ka 'zinu pavisam droši, kas I. Latkovskim bija padomā' no manas puses būtu augstprātība.

Savukārt deputātu izteikumu komentāru būtiba šeit slēpjas iekš tā, ka viegli pārprotamas, divdomīgas frāzes bieži noved pie maldīgiem impulsiem, kurus sabiedrībā cilvēki viegli interpretē katrs pa savam, tādēļ varbūt ir vērts pa brīdim pievērsties tam, ko/kā deputāti runā apskatot konkrētus izteikumus.

Par to, kāpēc es to daru: http://politika.lv/article/ka-sauc-ta-atskan

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Kāpēc nevar visu minēto apvienot - t.i. gan "nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas" (kā nu katrs to atzīst par vajadzīgu - piemēram, sāk sarunvalodā atšķirt "ka" no "kad"), gan arī piekopt "brīvāku un cieņpilnāku attieksmi pret citām valodām". Un nekādu pretrunu vairs - gan latviešu valoda nostiprināta, gan citi no brīvas gribas cienīti, gan I.Latkovskis un I.Mangule apmierināti. Visiem labi.

Ja pēc būtības - tad katrai lietai (un valodai) sava vieta. Ja, teiksim, uz ielas jāpalīdz ārvalstu tūristei - sirmgalvei, tad ir tikai normāli pārslēgties uz to valodu, kuru viņai ērtāk saprast. No otras puses, valsts un pašvaldību amatpersonām vajadzētu par saviem tiešajiem pienākumiem komunicēt valsts valodā. Lai iedzīvotājiem nav jāmeklē tulks.

Indra1
Indra Mangule

Kalvi,

šķiet, ka šajā ziņā esam ar Jums līdzīgās domās - es arī uzskatu, ka cieņpilna attieksme pret citām valodām un savas dzimtās valodas kopšana un sargāšana (piemēram, pareizi lietojot 'ka' un 'kāds') viena otru neizslēdz.

Šeit gan mani vairāk uztrauca tas, ka no deputāta sacītā izriet, ka viena no šīm lietām noteikti pārtrumpo otru un man šāda attieksme asociējas ar noteikta veida bailēm par valodas apdraudētību. Šādi izteikumi tādu 'baiļu faktoru' tikai lieki izceļ un uzsver, nevis mudina mācīties/cienīt arī citas valodas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Roberts Millers

"kā mēs zināsim, ka esam šo robežu sasnieguši un varēsim teikt – jā, tagad beidzot šīs pozīcijas ir stipras?"
Tad, kad gandrīz katrā darba sludinājumā Latvijā vairs nebūs prasības par krievu (un dažreiz arī angļu valodas) prasmi, ja vien tas darbs nav saistīts ar tūristu apkalpošanu, kontaktu uzturešanu ar citu zemju uzņēmumiem un iestādēm, utml.

Salīdzinot ar Padomju laiku, latviešu valodas "nostiprināšanās" ir panākta pārsvarā represīvu likumu ieviešanu un jaunas patērētāju paaudzes izaugšanu, kas krievu valodu prot salīdzinoši vāji.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Stasis Līvijs

Ņemot vērā manu iepriekš teikto,šķiet pilnīgi dabiski un neizbēgami,ka etnoss savas valodas nostiprināšanai izmanto valsts represīvās iespējas.Arī minētā melnkalniešu valoda atdalījās reizē ar melnkalnes valsts izveidošanos.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Stasis Līvijs

Diemžēl valodas cenšas cita citu apēst gluži,kā dzīvajā dabā,ja viņas ir pieēdušās,tad bez draudiem no ārpuses sākas valodu šķelšanās un jaunu valodu izveide.Pēdējā no tādām ir melnkalniešu valoda,kas atdalījusies no serbu,horvātu,bosniešu kopējās valodas un visas četras veido jaunvārdus lai pakāpeniski attālinātos cita no citas.

Citi autora darbi
6479325377 48036964e2 o

E-demokrātija darbībā 10 Autors:Indra Mangule