Sapnis bez garantijas 1

Lai ieviestu Eiropas vienoto valūtu, Latvijai nāksies vēl kārtīgāk savilkt jostas, jo priekšā ir visai sāpīgas reformas.

Iesaki citiem:

Igaunija 13.jūlijā saņēma zaļo gaismu eiro ieviešanai. Tas nozīmē, ka mūsu ziemeļu kaimiņi jau mazāk nekā pēc pusgada pāries uz vienoto Eiropas valūtu. Ko šis solis nozīmē divām citām Baltijas valstīm Latvijai un Lietuvai, kas vēl pagaidām tikai sapņo par eiro ieviešanu?


Optimisms un realitāte

Politiķi bieži atkārto: tagad mums ir konkrēts piemērs, ka eirozona nav nekāds mīts — šajā paradīzē nonāk visi, kas rūpīgi seko “rekomendācijām no augšas” un atbilst Māstrihtas kritērijiem. Tātad galvenajiem ekonomiskajiem radītājiem: valsts ārējam parādam, inflācijas līmenim un budžeta deficītam ir jābūt ar “cilvēcisku seju.”

Tagad mums ir pozitīvs piemērs — Igaunija, un četri gadi, jo politiskā elite solījusi, ka Latvija eirozonai pievienosies 2014.gadā. Cits jautājums — kas notiks šo četru gadu laikā. Ekspertu viedokļi nav pārāk optimistiski. Ekonomisti vairākkārt atgādinājuši — lai Latvija tiktu ārā no ekonomiskā strupceļa, valstij ir jāatgūst investoru uzticība. Taču tagad sanāk, ka Igaunija, kas tūlīt iestāsies eirozonā un turpina saņemt daudz slavinošu atsauksmju, investoru acīs izskatās daudz pievilcīgāk, nekā tās kaimiņi.

Sacensību gars starp trim Baltijas valstīm bijis vienmēr, atgādina ekonomists Mārtiņš Kazāks. Un tagad konkurence tikai saasināsies. Visas trīs valstis ir kaut kādā ziņā līdzīgas: pēc teritorijas lieluma, pēc klimata, pēc mentalitātes. Tajā pašā laikā par savu gaišo nākotni katra no tām cīnās citādāk. “Ārzemju uzņēmēji dos priekšroku tai valstij, kas spēs labāk pierādīt savu stabilitāti un labvēlību attiecībā pret uzņemējdarbību. Ja mēs paskatīsimies uz tik svarīgiem rādītājiem kā nodokļu politika un augstākās izglītības kvalitāte, tad Latvija šajā ziņā noteikti atpaliek,” saka Kazāks.

Līdzīgs viedoklis ir arī ekonomistei Raitai Karnītei. Igaunija jau tagad stāv vienu pakāpienu augstāk par Latviju un Lietuvu. Bet ja mūsu dienvidu kaimiņi drīz ies Igaunijas pēdās, tad mums līdz eiro ieviešanai vēl ilgs ceļš ejams. Turklāt diez vai no jaunā gada Latvija un Lietuva kļūs pievilcīgākas tūristiem un investoriem. “Kad visas trīs valstis bija tālu no eirozonas, tad mēs visi bijām vienlīdzīgās pozīcijās un varējām vilkt viena otru. Bet tagad Igaunija ir pievilcīgāka biznesa attīstībai un tā vairs nav Latvijas līdziniece,” uzskata Karnīte.

Kā jau tas bieži notiek, lēmumu pieņēmēju viedokļi stipri atšķiras no ekspertu sacītā. Tā, piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir noskaņots optimistiski: “Uzņēmums vai finanšu investors nepārprotami izvēlēsies valsti, kas pierādījusi, ka spēj ieviest kārtību, un kurā tiek izmantota pasaules valūta, kurai var uzticēties.” Vēl vairāk — Rimšēvičs ir pārliecināts, ka eiro Igaunijas teritorijā sekmēs Baltijas stabilitāti kopumā un vairos uzticību visa reģiona ekonomikai. Pēc viņa domām, Igaunijas piemērs nostiprinās ticību arī tam, ka drīzumā varēs ievest eiro arī Latvijā un Lietuvā. Tomēr viņš arī atzīst, ka Igaunija ir pelnījusi eiro ieviešanu, jo tā ir viena no nedaudzajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas izpilda Māstrihtas kritērijus un kurai turklāt ir viszemākais valsts parāds. Un tas ir laikā, kad visa ES meklē izeju no parādu krīzes.

Arī Latvijai gribot negribot nāksies tikt galā ar savu ekonomiku, ja tā grib iestāties eirozonā, uzskata ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis: “Igaunijai izdevās sakārtot ekonomiku bez lieka trokšņa. Tāpēc ir tikai loģiski, ka Eiropas alianse tai izteica savu uzticību.”


Samaksa par bezrūpīgumu

Taču jāsaprot, ka Igaunijai nebija viegli ievērot Māstrihtas kritērijus. Eiropas eksperti pat sauca valsti par “ekonomisko koncentrācijas nometni”, jo, lai sasniegtu rezultātu, valdībai nācās nobraukt kā ar ceļa rulli pa sociālo sfēru — nācās samazināt pensijas, atteikties no pabalstiem. Taču valsts stoiski izturēja sitienus un cer, ka jaunajā gadā visas ciešanas atmaksāsies.

Tagad Igaunijai pats svarīgākais ir noturēt savus rādītājus pienācīgajā līmenī. Eiropas Komisijā mūsu kaimiņus pagaidām slavē. Pat saka, ka pašreizējā budžeta sabalansētība ir nevis īslaicīga parādība, bet smaga darba rezultāts. Valsts pierādījusi, ka spēj noturēt stabilu kronas kursu attiecībā pret eiro, kā arī spēj piepūlēties, lai sasniegtu nepieciešamos radītājus.

Treknajos gados, kamēr Igaunija centās tikt eirozonā, Latvija uzvedās visai bezrūpīgi. Tāpēc tagad pēc vairākiem radītājiem tā atpaliek ne tikai no Igaunijas, bet arī no Lietuvas. Taču Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (JL) nedomā, ka tas ir iemesls izmisumam. Pēc viņa domām, lai Latvijā pēc ekonomiskās krīzes nesāktos arī starptautiskās uzticības krīze, mums jāpabeidz iesāktais un jāizdara viss iespējamais, lai arī mūsu valsts teritorijā 2014.gada sākumā tiktu īstenota pārēja uz eiro. Kariņš joprojām domā, ka Latvija to spēj.

Viņa karsto optimismu atdzesē ekonomista Mārtiņa Kazāka vārdi, ka Latvija pašlaik atrodas ļoti saspiestās laika robežās: “2014.gads ir daudz tuvāk, nekā var likties pirmajā acu uzmetienā. Un Latvijas radītāji ir tālu no ideāla. Lai sakārtotu ekonomiku, mums ir tikai divarpus gadu. Mums vajadzēs sabalansēt budžetu līdz 2013.gadam, jo pēdējie 12 mēneši pirms eiro ieviešanas parasti ir vajadzīgi birokrātiskajai procedūrai: ekspertu vērtējumam, visāda veida saskaņošanām. Tāpēc laika mums ir ļoti maz.”


Ārā no strupceļa?

Tajā pašā laikā tā saucamo “zemāko krišanas punktu” Latvija jau ir sasniegusi, un tagad sāk uzmanīgi virzīties prom no ekonomiskā strupceļa. Par to ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents. Pirms kāda laika Rimšēvičs žurnālistiem demonstrēja vairākas līknes, kas atkal sāk uzrādīt izaugsmi. Tajā pašā laikā atsevišķi rādītāji joprojām iedveš bailes. Piemēram, valsts ārējais parāds, kas turpina un turpina pieaugt. Kā to apstādināt? Rimšēvičs atbild, ka jāatsakās no ārzemju kreditoru palīdzības. Acīmredzot Latvija var iztikt bez visiem miljardiem, ko mums aizdod. “Valstij nevajag aizņemties, lai vairotu ārējo parādu un maksu par tā apkalpošanu. Šo naudu neviens nenorakstīs. Agri vai vēlu to nāksies atdot,” tā Rimšēvičs.

Taču diez vai valdība ņems vērā viņa vārdus. Valsts kase jau paziņojusi, ka tiešām normālos apstākļos tik liela finanšu rezerve nav vajadzīga. To nevajadzēs arī nākotnē. Bet tagad nauda it kā esot nepieciešama, lai atgūtu uzticību Latvijai, kurai pats svarīgākais pašlaik ir pierādīt, ka tā spēs izpildīt visas savas saistības. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda viedokļa, tiktāl Latvijai tas izdodas. Kreditori, izsniedzot mums nākamos 100 miljonus latu, atzīmēja, ka īstenotās reformas ir palīdzējušas stabilizēt ekonomiku un pasargājušas valsti no satricinājumiem starptautiskajos tirgos. Tajā pašā laikā, viņi arī atzīmē, ka paveiktais darbs vēl nav pietiekams. Protams, Latvijā var vērot atveseļošanās pazīmes. Bet lai valsts varētu atbilst visiem eiro ieviešanas kritērijiem, mums vēl ir kārtīgi jāiespringst.

Igaunijas uzņemšana eirozonā ir pierādījums tam, ka šī zona nav slēgta jaunajām valstīm. Bet pievienošanos nevar nosaukt arī par garantētu. Un lai ieviestu Eiropas vienoto valūtu, Latvijai nāksies vēl spēcīgāk savilkt jostu, jo priekšā ir visai sāpīgas reformas.



Ar Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” atbalstu.Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jandžs 08.08.2010 22:05
...tā saucamo “zemāko krišanas punktu” Latvija jau ir sasniegusi....

Vai tiešām? Tātad ir noticis V,. bet ne W, kas arī nenotiks? Citur pasaulē neviens par to nav tik drošs, pat pašu lielāko varu aprindās.

Saistītie raksti
Krizei aciis

Ieskaties krīzei acīs 5 Autors:Ksavjē Lands

Trakojosa stagnacija

Trakojošā stagnācija 27 Autors:Ivars Ījabs

Lai veicas pb

Lai veicas, Pasaules Banka! 39 Autors:

Happy New Euro! politika.lv

Citi autora darbi