Sākumdeklarēšana – apliecinājums nodokļu likumu vājumam 0

Sākumdeklarēšanas likums, nosakot 25% ienākuma nodokli par nelegālu līdzekļu legalizāciju, ir trāpīgāks par līdzšinējām deklarācijām. Jautājums tikai - ja mērķis ir uzlabot nodokļu administrēšanu un kontrolēt ienākumu likumību, kāpēc negrozīt nodokļu likumdošanu?

Iesaki citiem:
Sasliks 255x203
Foto:AFI

Ikkatram likumam ir noteikts mērķis, kurš kalpo tam, lai likuma normas tiktu atbilstoši interpretētas un piemērotas. Vienlaicīgi likuma mērķis liecina arī par tiesību sistēmas vispārējo sakārtotību valstī, nosacīti iedalot tiesību normas divās kategorijās: jaunradītajās (ja norma regulē kādu iepriekš neregulētu jomu) vai citu tiesību normu pastiprinošās, dublējošās, atkārtojošās tiesību normās.

Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums pieder pie otrās kategorijas, kas turklāt apliecina spēkā esošās nodokļu likumdošanas vājumu.

Šajā rakstā apzināti necentīšos apspriest likuma piemērošanas praktiskās problēmas, kuras jau ne reizi vien diskutētas medijos. Daudz būtiskāk ir izprast tos iemeslus, kuru dēļ likums ir tapis, un ko likumdevējs ar to ir iecerējis sasniegt.

Vai likums veicinās korupcijas novēršanu?

Likuma 1.pantā ir noteikts, ka sākumdeklarēšanas pienākums tiek ieviests, lai veicinātu korupcijas novēršanu. Tomēr, ņemot vērā likumdevēja šauro izpratni par korupciju un noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar korupciju, rodas šaubas, vai šis mērķis tiks sasniegts.

Pirmkārt, gan spēkā esošā Korupcijas novēršanas likuma, gan nupat izstrādātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojekta redakcijās ir atrodama korupcijas definīcija, kas attiecināma tikai uz valsts amatpersonas rīcību. Tātad, kaut arī sākumdeklarēšana ir visaptverošs un obligāts process visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, korupcijas novēršana attieksies tikai uz valsts amatpersonām, kuru valsts amatpersonu deklarācijas automātiski tiek uzskatītas par sākumdeklarācijām.

Otrkārt, mūsdienās korupcijas sekas izpaužas ne tikai tādu materiālu labumu pieaugumā kā nauda, vērtspapīri, dārgmetāli utt. Tikpat reāla ir situācija, kad atlīdzība par pakalpojumu izpaužas kā ceļojuma apmaksa, iekārtošana darbā utt. Uz šādiem gadījumiem īpašuma sākumdeklarēšana neattiecas.

Treškārt, ja pēc sākumdeklarēšanas personas mantiskais stāvoklis vai izdevumi pārsniedz sākumdeklarācijā norādītās mantiskās iespējas, tas automātiski nenozīmē, ka persona ir bijusi saistīta tieši ar koruptīvām darbībām vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (kā tas tiek īpaši uzsvērts likumā). Mantiskā stāvokļa pieaugums tikpat labi varētu būt saistīts ar narkotiku tirdzniecību, prostitūciju, nodokļu nemaksāšanu utt.

Vai likums pastiprinās ienākumu likumības kontroli?

Kaut arī patreiz valstī pastāv divu veidu deklarācijas - jau pieminētās valsts amatpersonu deklarācijas un papildus deklarācijas, kas aizpildāmas saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 22.pantu, nevarētu teikt, ka to ieviešana ir devusi rezultātus. Nediskutējot par iemesliem, kādēļ minēto deklarāciju sistēmas nav sevi attaisnojušas, likumdevējs ir naski ķēries pie jauna deklarācijas veida ieviešanas (kā pasakā - trīs lietas, labas lietas). Turklāt, kā paredz Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums, ja pēc sākumdeklarēšanas personas mantiskais stāvoklis pārsniedz deklarācijā norādītās personas mantiskās iespējas, Valsts ieņēmumu dienests aprēķina personas apliekamo ienākumu saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā vien liekas, ka šoreiz likumdevējs būs trāpījis tuvāk mērķim nekā ar iepriekšējām deklarācijām: 25% ienākuma nodoklis garantēts par nelegālu līdzekļu legalizāciju, un budžets pildās bez lielas piepūles. Neatbildēts paliek jautājums: ja likuma mērķis ir nepārprotami saistīts ar nodokļu administrēšanas uzlabošanu un ienākumu likumības kontroli, tad kādēļ likumdevējs nav izdarījis attiecīgus grozījumus esošajā nodokļu likumdošanā un pilnveidojis esošās nodokļu deklarācijas?

Turklāt, jāšaubās, vai pēc šīs sistēmas iedibināšanas pastiprināsies ienākumu likumības kontrole. Visticamāk, tiks sasniegts pretējais efekts: daži neuzskatīs nodokļu likmi (25%) par pārāk lielu nodevu valstij par uzkrājumu legalizēšanu, citi, savukārt, iesniegs īpašuma sākumdeklarācijas, kurās tiks norādīti faktiski neesoši naudas uzkrājumi un citas materiālās vērtības.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti