Sakoptā karaļvalsts 0

Ventspils izdevumi brīvā laika, sporta un kultūras pasākumiem ir visai ievērojami - šogad 26 lati uz cilvēku, kas ir tikai par vienu latu mazāk, nekā gadā tiek atvēlēts sociālajai nodrošināšanai. Ventspilnieki arī lepni atzīst savu pilsētu par sakoptāko visā Latvijā.

Iesaki citiem:

Ventspils domei gada laikā izdevies turēt solījumu rūpēties par pilsētas labiekārtošanu, bet par pilsētas budžeta prioritāti ir atzīta izglītība. Tikmēr pabērna lomā pilsētā nonākusi veselības aizsardzība un informācijas atklātība, kas pirms vēlēšanām gan netika īpaši solīts.

Līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās, pārliecinošu uzvaru arī pērn guva ilggadējā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā partija Latvijai un Ventspilij. Taču atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kurās A.Lemberga vadītā partija ieguva visas vietas pilsētas domē, šoreiz vienu no 11 deputāta vietām nācās “atdot” sociāldemokrātu saraksta pārstāvim. Tas gan netraucēja A.Lembergam tāpat kā līdz šim vienprātīgi tikt ievēlētam par pilsētas mēru vēl uz nākamajiem četriem gadiem.

Atšķirībā no politisko partiju solījumiem citās pilsētas, Ventspilī vēlētājiem doti konkrēti solījumi sakārtot konkrētus objektus, piemēram, izveidot bērnu atpūtas objektu Pārventā, vai arī rūpēties par konkrētas sfēras sakārtošanu. Piemēram, rekonstruēt autoostu un pilnveidot pasažieru pārvadāšanas sistēmu. Līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī Ventspilī politiķi pirms vēlēšanām īpašu uzmanību solīja pievērst narkomānijas apkarošanai.


Klibo atklātība

Atšķirībā no citām pilsētām, pirms Ventspils domes vēlēšanām netika solīts rūpēties par informācijas atklātību un caurspīdības nodrošināšanu pilsētas darbā. Par to, ka šī nav Latvijai un Ventspilij prioritāte pārliecinājās arī politika.lv - atbildes uz jautājumiem nācās gaidīt divus mēnešus, un no tām diemžēl nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par pilsētas budžeta sadalījumu 2002. un 2001. gados. Tāpēc nav iespējams precīzi noteikt, kā Latvijai un Ventspilij politiķi pildījuši solīto un saglabājuši iepriekšējas prioritātes — izglītību un pilsētvides sakopšanu. Ja, piemēram, citas pilsētas portālam atbildē norādīja konkrētus skaitļus, cik tērēts katrai budžeta sadaļai, tad no Ventspils domes sniegtās atbildes iespējams vien izlobīt, cik latu pilsēta gadā katrā sadaļā tērējusi uz vienu iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka informācijas atklātības likums nosaka tiesības saņemt atbildes pēc būtības, nevis tādas, kurās atbildes jēga pazudusi starp paragrāfiem.

Līdzīgs viedoklis par informācijas atklātības likuma traktējumu radies arī pilsētniekiem, kuri saka, — ja jautājums ir tīkams pilsētas domei un, ja atbilde domes darbu atspoguļos pozitīvā gaismā, uz to ilgi neesot jāgaida. Savukārt, ja kāds jautājums rodas tā saucamajai pilsētas mēra A.Lemberga opozīcijai, tad pilsētas domē atbildes iegūt ir bezcerīgi. Informācijas atklātību un pilsētas domes lēmumu caurspīdību nevairojot arī tas, ka pilsētā neesot savas neatkarīgas avīzes, kas varētu iedzīvotājiem sniegt objektīvu informāciju. Īpaši pilsētniekus satrauc informācijas trūkums par problēmām, kas saistītas ar vides aizsardzību un iespējamo piesārņojumu ostā.


Narkomānija izplatās turīgajā vidē

Līdzīgi kā citviet, Ventspilī pirms vēlēšanām tika solīts cīnīties ar pilsētā strauji augošo narkomānijas izplatību. Pilsētnieki atzīst, ka šī problēma nav atrisināta, līdzīgi kā citās pilsētās. Ventspils dome, savukārt, norāda – lai risinātu ielas bērnu problēmu un cīnītos pret narkomāniju, 44 pilsētas skolu pedagogi, psihologi un medicīniskie darbinieki apguvuši Valsts narkoloģijas centra izstrādāto apmācības programmu, bet divās Ventspils vidusskolās ir atvērti konsultāciju centri narkomānijas jautājumos. Tāpat pilsētas dome ir izveidojusi darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus nepilngadīgo noziedzības samazināšanai un profilakses darba uzlabošanai.

Pilsētnieki atvērtos kabinetus vērtē pozitīvi, tāpat kā pilsētas rūpes par maznodrošināto ģimeņu atvasēm, gan piešķirot skolā brīvpusdienas, gan no domes budžeta izdalot naudu stipendijām augstskolā. Tomēr, ja citās pilsētās narkomānijas problēma ir īpaši aktuāla sociāli neaizsargāto slāņu atvašu vidū, tad Ventspilī situācija esot pilnīgi pretēja. Pilsētā narkomānija izplatās labi situēto ģimeņu bērnu vidū. Tāpēc Ventspilī būtu nepieciešamas citas cīņas metodes, jo jaunie narkotiku lietotāji nereti jūtas visai droši aiz vecāku mugurām, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmējot citus klasesbiedrus, atzina kāda ventspilniece, kuras dēli ir pusaudži. Kopumā ventspilnieki savu pilsētu uzskata par visai drošu - neesot nekādu īpaši kriminogēno rajonu. To pilsētnieki uzskata par pašvaldības policijas nopelnu.

Spriežot pēc Ventspils domes atbildēm uz politika.lv jautājumiem, Ventspilī 2002. gadā uz vienu iedzīvotāju sabiedriskajai drošībai un kārtībai tiek tērēts par vienu latu mazāk nekā 2001.gadā (17), jeb 4% pilsētas budžeta. Budžeta līdzekļu samazināšanos pilsētas dome skaidro ar to, ka pērn pašvaldības policijai atvelēts vairāk naudas, jo bijis jānomaina autoparks. Analizējot pilsētas budžetu kopumā, jāsecina, ka sabiedriskajai kārtībai atvēlētā nauda tomēr ir diezgan neliela. Piemēram, šogad 6% no budžeta kopsummas tiek tērēti pilsētas izpildvaras un likumdošanas, jeb citiem vārdiem sakot domes un tās struktūrvienību uzturēšanai, bet pērn domes tēriņi šiem mērķiem bijuši vēl lielāki.


Jauni puķu podi un kārtība ielās

Viens no solījumiem, kas pirms vēlēšanām tika dots pilsētniekiem, ir apņemšanās rekonstruēt autostaciju un pilnveidot pasažieru pārvadāšanas sistēmu. Jaunā rekonstruētā autoosta pasažieru lietošanai nodota pērnā gada decembrī, bet pasažieru pārvadāšanas sistēmas uzlabošanai konkrēti priekšlikumi vēl nav izstrādāti.

Otrs solījums, kuru Ventspils domei, atšķirībā no citu pilsētu pašvaldībām, ir izdevies izpildīt, ir grantēto ielu asfaltēšana un pilsētvides sakārtošana. Gada laikā Ventspilī veikts ielu remonts 67,2 tūkstošu kvadrātmetru platībā, no jauna ierīkoti 37 848 kvadrātmetri zāliena un 376 apgaismes ķermeņi. Turpināts jau iesāktais darbs, labiekārtojot mola gājēju daļu. Pilsētas sakopto izskatu papildinājuši vēl 60 puķu podi un šā gada pavasara un vasaras sezonai iegādāti 70 tūkstoši puķu sīpolu. Pilsētnieki šīs domes aktivitātes vērtē pozitīvi, lepni sakot, ka Ventspils patiešām esot pati sakoptākā pilsēta Latvijā. Vienīgā iespējamā Ventspils konkurente pēc pašu pilsētnieku atzinuma esot Cēsis.

Pirms vēlēšanām Latvijai un Ventspilij solīja arī īpaši rūpēties par mazo pilsētnieku iespējām atpūsties, piemēram, izveidot bērnu atpūtas objektu Pārventā, uzcelt ūdens atrakciju parku, slēpošanas kalnu un kempingu. Dome savā atbildē norāda, ka šobrīd turpinās Bērnu pilsētiņas labiekārtošana, savukārt pilsētnieki paskaidro, ka patlaban bērnu pilsētiņa vēl topot – ritot nevis labiekārtošanas, bet gan celtniecības darbi. Ūdens atrakciju parks gan jau esot gatavs, arī kempings esot moderns un labiekārtots, tikai slēpošanas kalns pagaidām vēl nav uzcelts.

Spriežot pēc pilsētas budžeta apraksta, Ventspils izdevumi sadaļā - brīvais laiks, sports un kultūra, ir visai ievērojami. 2002.gadā tie bija 26 lati uz cilvēku, kas ir tikai par 1 latu mazāk nekā gadā tiek atvēlēts sociālajai nodrošināšanai. Jāpiebilst - ja sociālais budžets uz vienu ventspilnieku 2002. un 2001.gadā ir nemainīgs, tad sporta, kultūras un atpūtas budžets gada laikā pieaudzis par 23 latiem uz cilvēku.


Veselības budžets rūk

Spriežot pēc Ventspils domes sniegtās informācijas, šogad būtiski sarucis pilsētas veselības budžets. Ja 2001.gadā tas bija 12 lati uz vienu iedzīvotāju, tad 2002.gadā — vairs tikai 8 lati. Jāpiebilst, ka budžeta izdevumu daļa 2002.gadā kopumā ir pieaugusi par 3%. Pirms vēlēšanām vienīgais konkrētais medicīnas aprūpē sniegtais solījums bija apņemšanās finansiāli atbalstīt ģimenes ārstu institūcijas nostiprināšanu. Pilsētas budžeta skaidrojumos nav atrodams, kur un kā pilsētā tērēta veselības aprūpei atvēlētā nauda. Ventspils dome norāda, ka pilsētas poliklīnikā ieviesti jauni medicīniskie pakalpojumi, pilsētas slimnīcā veikts traumatoloģijas – ortopēdijas nodaļas kapitālais remonts un turpināta slimnīcas tehniskā aprīkojuma uzlabošana. Tāpat esot sagatavots projekts vienota slimnīcas ēku kompleksa izveidei.

Pilsētnieki, vaicāti par veselības aprūpes kvalitāti, saka, ka viņuprāt šī noteikti neesot pilsētas domes prioritāte. Piemēram, traumatoloģijas nodaļas remonts esot teju vienīgais pilsētas lielākais ieguldījums veselības aprūpes uzlabošanā. Savukārt solīta ģimenes ārstu sistēmas sakārtošana neesot notikusi.


Izglītībai naudu nežēlo

Analizējot proporcionālo pilsētas budžetu, redzams, ka lauvas tiesa budžeta līdzekļu atvēlēta izglītībai - 34%, jeb 109 lati uz vienu cilvēku. Salīdzinot ar 2001.gadu izglītības budžets ir audzis par 10 latiem uz cilvēku.

Pirms vēlēšanām tika solīts rūpēties par maģistratūras programmas izveidi Ventspils augstskolā. Šogad Ventspils augstskola pirmo gadu uzņēmusi maģistratūras studentus Uzņēmējdarbības vadības programmā. Vaicāti par domes nopelniem šīs programmas atklāšanā, pilsētnieki atzīst, ka domei izdevies ar labām algām pārvilināt daudzus labus pasniedzējus, kas tad arī esot izstrādājuši programmu un panākuši tās akreditāciju.

Domei gada laikā izdevies pildīt arī citus izglītības jomā dotos solījumus, piemēram, uzlabot pilsētas skolu materiālo bāzi. Tā, pilsēta ir iegādājusies 5 jaunas datorklases un iegādāti datori pirmskolas iestāžu vajadzībām.

Vēl gan nav izdevies pildīt solīto un rekonstruēt skolu sporta laukumus - pagaidām tikai izstrādāts Ventspils 3.vidusskolas sporta laukuma rekonstrukcijas tehniskais projekts.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti