Sabiedrības modinātāji 14

Līdzko NVO neglauda politisko eliti “pa spalvai”, tā uzreiz tiek apšaubīta tās leģitimitāte. Savukārt sabiedrībā trūkst skaidra priekšstata, kā pilsoniskā sabiedrība ikdienā novērš korupciju, tāpēc NVO tiek pārmesta “tukšu salmu kulšana”.

Iesaki citiem:

Daudzkārt no cilvēkiem esmu dzirdējis viedokli, ka Latvijas pretkorupcijas NVO patiesībā nodarbojas ar “tukšu salmu kulšanu” un tām „nav nekādas pievienotās vērtības”. Droši vien šādai skepsei ir zināms pamats, tāpat kā ir pamats uzskatīt, ka lielākajai daļai Latvijas sabiedrības vēl aizvien nav skaidrs priekšstats, kā pilsoniskā sabiedrībā ikdienā novērš korupciju.


To, ka problēmas būtība slēpjas izpratnē, skaidri pierādīja Sabiedrības par atklātību Delna un citu organizāciju rīkotais pikets pret eirokomisāra kandidāti Ingrīdu Ūdri, kas bez tiešajiem rezultātiem – publikas uzmanības – daudz ievērojamāks bija ar savām neparedzētajām sekām, diskusiju par NVO leģitimitāti. Delnas rīcības kritizētāju viedokli var vienkopus izteikt Latvijas Pirmās partijas Saeimas deputāta Dzintara Jaundžeikara vārdiem: „Neatkarīga organizācija var dot novērtējumus, izteikt savas domas, nevis rīkot piketus un gājienus, kas vērsti pret kāda konkrēta cilvēka iecelšanu par Eiropas komisāru.”[1]


Caurskatot pēdējā mēneša diskusijas par pilsoniskās sabiedrības funkcijām demokrātiskā valstī, pārņem déjà vu sajūta. Tāpēc, ka Delnas rīcība jau agrāk ir izsaukusi asas pretreakcijas (kad tā novēroja Latvijas Kuģniecības privatizāciju, kad pirms 8.Saeimas vēlēšanām analizēja partiju finanses un slēpto reklāmu medijos) un vienmēr šādos gadījumos atsevišķi politiķi vai atsevišķi plašsaziņas līdzekļi lieto nemainīgu argumentāciju. Proti, ka NVO nav dotas tiesības runāt sabiedrības vārdā, ka Delna ir politizēta un veido kāda politiskā spēka PR (interesanti, ka šie politiskie spēki ir mainījušies, sākot ar Latvijas ceļu un Tautas partiju un beidzot ar Jauno laiku) u.tml. Tiesa, „krīžu” starpposmos šādi argumenti praktiski nav lietoti. Ko no tā var secināt? Līdzko NVO neglauda politisko eliti “pa spalvai”, tā uzreiz tiek apšaubīta tās leģitimitāte. Šis, protams, nav zinātniski pamatots secinājums[2], bet gan ļoti ticama hipotēze.


Distancējoties no konkrētā Delnas piemēra, sabiedrisko organizāciju rīcība jebkurā situācijā ir analizējama kā konkrēts komunikācijas akts. Līdz ar to, runāt par Latvijas pretkorupcijas NVO efektivitāti nozīmē runāt par šo organizāciju sabiedrisko attiecību pasākumiem, kas kā atsevišķi projekti nodrošina kopēju NVO stratēģiju realizāciju. Cilvēki, kas īpaši neseko līdzi politikai, uzskata – NVO būtu jānodarbojas ar bandītu ķeršanu, nevis “tukšu salmu kulšanu”. Manuprāt, tieši šis virspusējais skatījums uz NVO kā korupcijas apkarotāju, nevis novērsēju, ir viens no faktoriem, kas deformē izpratni par pilsonisko sabiedrību un tās vietu valsts pretkorupcijas stratēģijā. Līdzīgi šo izpratni deformē uzskats, ka pretkorupcijas NVO publiskajā politikā ir tikai viedokļa paudējas.


Iedzīvotāju ierobežoto izpratni par pilsoniskās sabiedrības izpausmes iespējām apliecina arī socioloģiskās aptaujas. Pagājušā gada novembrī publiskota SKDS aptauja par iedzīvotāju priekšstatiem valsts vai pašvaldību lēmumu pieņemšanas ietekmēšanā liecina, ka iedzīvotāji atzīst tikai ļoti konvencionālas izpausmes –vēršanos pie plašsaziņas līdzekļiem, iesniegumus vai sūdzības iestādēm, vēršanos tiesā, neformālu kanālu izmantošanu vai protesta akcijas (piketi, demonstrācijas, petīciju parakstīšanas). Turklāt 16% respondentu ir atzinuši, ka lēmuma pieņemšanu vispār nav iespējams ietekmēt.[3] Pretkorupcijas kontekstā šie līdzdalības veidi, bez šaubām, ir nepieciešami, taču ne vienmēr liecina par oriģinālu un efektīvu pieeju, risinot nopietnas problēmas.


Pasaules praksē NVO pretkorupcijas aktivitātes bieži ir ārpus tradicionālas domāšanas, jo smagas sociālas problēmas lietderīgāk ir risināt ar ētiski korektām[4] nestandarta pieejām. No šāda skatpunkta raugoties, pikets pret I.Ūdri ir pilnīgi normāla NVO komunikācija ar sabiedrību un politisko eliti. Netipisks tas bija tikai tāpēc, ka Latvijā nacionālajā līmenī šādi piketi par amatpersonu godīgumu vai korumpētību nav ierasti, sevišķi, ja runa ir par tik augsti stāvošām amatpersonām kā Saeimas priekšsēdētājs. Piedevām nevajadzētu aizmirst, ka Latvijā ir uz pirkstiem saskaitāmas NVO, kas darbojas korupcijas novēršanas sfērā un veido līdzdalības tradīcijas, tāpēc bieži šo NVO nedaudz radikālāka rīcība tiek uzskatīta par “normai” neatbilstošu.


Lai pierādītu, ka pretkorupcijas NVO, novēršot korupciju, ir (un tām ir jābūt) īpaši radošas un nekonvencionālas, minēšu vien starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International apkopoto pieredzi no nacionālo nodaļu ikdienas[5]:

Tautas teātris. Šāds korupcijas novēršanas veids tika ieviests 2001.gadā Bangladešā, un tā galvenais mērķis bija ar teātra starpniecību vizualizēt korupcijas negatīvo ietekmi un veicināt korupcijas izpratni sabiedrībā. Lugas par korupcijas tematiku ir īsas (apmēram 30 minūtes), un tajās tēlo brīvprātīgie. Bangladešā šāda pieeja ir guvusi lielu publikas atsaucību (no 2001.gada aprīļa līdz 2003.gada maijam kopumā notikušas 78 izrādes), jo tas ir arī veids, kā ar sarkasmu paust attieksmi pret kādām aizdomīgām valsts iestādēm vai politiķiem;
Pretkorupcijas radioreklāmas. Šī metode tika sekmīgi praktizēta Brazīlijā. Sanpaulū radiostacija Eldorado, sākot ar 2001.gada augustu, regulāri, četras reizes dienā, no kurām divas ir klausītākajā laikā (t.s. prime time), raida dažādus pretkorupcijas paziņojumus, kā, piemēram, „Piesargies! Nedod kukuli policistam”, „Vai tu zini, ka pilsētai nav pietiekoši naudas, lai aizlāpītu bedres uz ielām? Naudas sodi par satiksmes drošības pārkāpšanu dod šo finansējumu” u.c. Šī iniciatīva ar nosaukumu „Saki nē korupcijai” Brazīlijā kļuva ļoti populāra, un tajā iesaistījās daudzas radiostacijas. Paziņojumi galvenokārt bija orientēti uz kukuļa ņemšanas un kukuļa došanas nopelšanu, kā arī tika uzsvērta nepieciešamība cīnīties pret korupciju;
Augstākās tiesas tiesnešu atlases process. Šī metode tika ieviesta Dominikanas republikā, un tās pamatā bija ideja par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību kandidātu uz augstākās tiesas tiesneša amatu izvērtēšanā un atlasē. Šī atlase nozīmēja publisku procesu no sākuma – kritēriju definēšana – līdz pat galam – konkrētu kandidātu izvēle. Tieši šādu metodi Koalīciju par neatkarīgu tiesu varu mudināja izvēlēties Dominikanas tiesu varas politiskā angažētība;


Pretkorupcijas NVO nestāv uz vietas, jo, korupcijai transformējoties, līdzi mainās arī NVO rīcības stratēģija un taktika. Jau vairākus gadus daudzu valstu pretkorupcijas NVO savu uzmanība pievērš sabiedrības izglītošanai, korupcijai iepirkumos, tiesu varas nostiprināšanai, dažādu valsts iestāžu monitoringam, t. sk. arī politisko partiju finanšu monitoringam un korupcijas pētījumiem. Dažādas oriģinālas pieejas, kuras NVO izmanto minētajās pretkorupcijas jomās, atmodina snauduļojošo sabiedrību.


________________

[1] Eglītis, Jānis. Deputāti atbalsta Jēkabsona izteikumus par „Delnas” politizēšanos 20.08.2004, LETA.

[2] Kā žurnālists esmu darbojies vairākos Delnas projektos, tāpēc sazvērestības teoriju piekritēji arī šo aspektu var uzskatīt par būtisku šķērsli secinājuma zinātniskumam.

[3] Vilka, Inga, Strupišs, Aigars. Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā: situācijas analīze. Rīga, Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2004. 45.lpp.

[4] Ētiskuma pamatkritēriji faktiski ir definēti likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 10.pantā.

[5] Skat. The Corruption Fighters’ Tool Kit. Transparency International.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ja kas, 22.09.2004 09:21
Didzim K. var tikai piekrist. Ceru, ka jaunais Delnas vadītājs to uztvers kā veselīgu kritiku, tāpēc jāsaka, ka viņam, ja ir tiešām vēlēšanās, lai Delnu arī turpmāk "ņem pa pilnu" ir jāmaina uzvedības modelis. Savādāk tas atgādina pārāk jau nu puicisku lekšanos.

Robert, kļūsti pieaudzis, ieklausies pretargumentos (kaut arī tie tev šķistu dziļi nepieņemami) vismaz līdz galam. Savādāk diskusijā vienmēr (varbūt uzvarēsi max.2 - 3% gadījumu) būsi zaudētājs. Pateikt 5-reiz sarunas laikā, ka aiz Delnas stāv Transparency International vēl nav pierādījums tam, ka jums ir taisnība, ja pats uzvedies kā skolaspuika, kurš ticis TV ekrānā gāž laikā visu, kas uz sirds. Domāju, ka neesmu vienīgais, kas varētu Tev teikt šādus vārdu. Ceru, ka neņemsi ļaunā, jo vēlu tev un Delnai visu to labāko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 21.09.2004 15:47
Eriks, sanjeemaas uz uzrakstiija to, kam es biju par slinku, pievienojos. Tikai piebildiishu to, ka Delna bija daudz cieniijamaaka, kad to vadiija zinaamaa leedija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ja kas, 21.09.2004 15:31
Mārtiņ, ja nemaldos, tad formāli pasākums pret Ūdri nevar tikt uzskatīta par piketu. Paši pasākuma dalībnieki to faktiski jau arī nosauca pats zini kā. kaut gan jāpiekrīt, ka faktiski tas bija pikets.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Erico 21.09.2004 12:53
Pirmkart, "Delna ka politiska partija bez partijas funkcijam". Delna, ka NVO ir zaudejusi vairakus savus NVO elementus, nemote vera sis organizacijas aktivo, es pat teiktu piedalisanos, politiskajos procesos Latvija. Delnas izteikumi un riciba var tikt tulkota ka opozicionars viedoklis jebkurai no politiskajam elitem, kas ir atradusas pie varas taja laika posma, kad Delna darbojas. Neskatoties uz to, ka Delna ir NVO, tas finasialo pamatu veido nevis biedra naudas, bet gan ziedojumi, ko Delna, iespejams, sanem ar merki veikt politiskas elites kritiku. Delnas merkis nav pilsoniskas sabiedribas veidosana (kam butu jabut vienai no NVO funkcijam), bet gan jau piemineta politiskas elites kritika. Bez tam, ta tiek versta nevis pret konkretu ideologiju, bet gan pret politisko varu kopuma. Ir skaidrs, ka ja Delna ir NVO, tad tai butu jaskaidro sabiedriba notiekosie procesi (ja sis organizacijas merkis vairak vai mazak ir saistits ar politiskas varas petniecibu), nevis janodarbojas ar konsekventu kritiku. Manuprat, V.V. Freibergas iejauksanas saja diskusija paradija, joprojam ir kads politiskais speks, saja gadijuma valsts prezidents, ka ir skaidri janoskir NVO un politiska partija. Delnas aktivitates, manuprat, nereti parkapj so robezu, kaut var ar sis organizacijas merki ietekmet politisko varu un politiskas varas ietekmesana vai iegusana, savukart, ir dala no politiskas partijas definicijas. Protams, ir iespejams piemeklet citu politiskas partijas definiciju, lai so apgalvojumu varetu apgazt, tomer klasiskaja izpratne, manuprat, Delnas darbibas var tikt novietotas pa vidu starp politiskas partijas un NVO darbibam.

Atsaucoties uz Alekss teikto par Delnu ka neviena neiveletu partiju, nakas piekrist, par piemeru kaut vai var minet Delnas ipaso status Latvijas Kugniecibas privatzijas gaita, ka ari Delnas dotas privilegijas piedaloties dazadu petijumu veiksana, kas skar politisko partiju finanses. Bez tam, manuprat, atseviski butu velams izdalit Delnas uzstasanos sabiedribas intereses - es zinu, ka Delna ir pietiekami daudz specialistu, kas saprot, ko nozime teikt tautas vai sabiedribas intereses....Es atvainojos, bet Delna neparstav sabiedribu. Vismaz pagaidam ta ir tikai NVO.

Savukart, kas skar jautajumu par Delnas izteikumu I.Udrei atkapties no amata - manuprat, sads izteikums no NVO puses, faktiski parada Delnas politizetibu. Ja reiz Delna neatbalsta so konkreto kandidaturu, tad, manuprat, nemot vera Delnas butibu (NVO) bija nepieciesams veikt so skaidrosanas darbu sabiedribai, kadel sads izteikums vispar ir paradijis. Tai pat laika vismaz es personigi neesmu dzirdejos no Delnas nevienu alternativu kandidaturu, kas vinuprat butu piemerota sim postenim. Kas skar so jautajumu, es atvainojos, bet "vilciens jau, manuprat" ir aizgajis.

Es domaju, ka loti daudz jautajumu, kur Delna varetu kalpot ka labs rupors izskaidrojot sabiedribai populara valoda tadus jautajumus ka - kapec inflacija Latvija ir lielaka neka citas ES valstis (lai gan daleji sis ir ekonomisks jautajums, politiskais aspekts ir ne mazak svarigs), kadel TP un JL sarunas beidzas ar to, ar ko tas beidzas, kadel TB/LNNK zaude JL uzticibas kapitalu, ka intereses darbojas TSP, kadel Latvija ir neapmierinatiba ar pastavoso sistemu, tai pat laika sabiedriba joprojam atbalsta neo-liberalismu ievelot labejas partijas....so sarakstu varetu turpinat vel un vel. Manuprat, veicot skaidrosanas funkcijas nevis pastavosas varas kritiku, Delna spetu sev piesaistit ne vien jaunus specialistus, kas varetu sadus petijumus veikt, bet ari vairot savu uzticibas kapitalu sabiedriba.

Zel, ka neviens nav veicis sociologisku petijumu ar jautajumu - kura no Latvija esosajam NVO vislabak pilda savas funkcijas. P.s. saja jautajuma butu nepieciesams ieklaut ari NVO definiciju.

Ar cienu,

Eriks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 20.09.2004 09:07
Ko nozīmē jautâjums - No kurienes tāds apgalvojums? - nesaprotu...
Vai visi apgalvojumi ir no kaut kurienes - tipa, no ārpuses vai Jus lûdzat man norādīt konkrētu avotu?

Ir jau labi. Vnk, biju pieradis, ka diskusijā izteikumi attiecas uz apspriežamo jautājumu vai iepriekšējiem diskusijas dalībnieku izteikumiem. It īpaši, ja Jūs rakstāt "Pareizi, priekšnieki visu zina labāk" - tas izklausījās pēc piekrišanas kāda cita rakstītāja teiktajam.

Jūs rakstāt, ka Delna mēģināja "pieņemt vai noraidīt kandidatūras kādam postenim", kas neesot sabiedrisku organizâciju kompetence. Kas šīs kompetences nosaka un kādēļ prasība kādam politiķim atkāpties nav NVO kompetence?

Spēcīgas personības pašas definē savas kompetences. Aivars Garda, teiksim, aicina atkāpties no amata nevis vienu personu, bet dažus simttūkstošus uzreiz - un doties Krievijas virzienā. Kur novilkt robežu nelūgtu padomdevēju uzmācībai? Vai Delnas vadītāju R.Putni (tāpat kā A.Gardu) vajadzētu par šādiem jociņiem "sūtīt pie mārrutka" nepieklājīgā krievu valodā?

Vai, Jūsuprāt, NVO drīkst runāt par abstraktu taisnīgumu, bet nedrīkst, pasarg Dies, kādu nosaukt vārdā un vēl prasīt atkāpties no amata?

Nosaukt vārdā un pievērst uzmanību konkrētām nelikumībām var un vajag.
Prasīt atkāpties no amata (it īpaši tad, ja cilvēks savā amatā nav nostrādājis nevienu dienu) ir bezgaumīgi, jo visi kadru izvirzīšanas jautājumi ir politiski - tur neviens nevar izdarīt tā, lai visi būtu apmierināti. Tikpat labi es varētu iet pie sava priekšnieka un teikt - kāpēc algas pielikums ir nevis man, bet manam kolēģim. Jautājums nav pareizi izvirzīts. Es varu iestāties par to, lai algu maksāšanā un kadru izvirzīšanā tiktu noteikti un ievēroti kaut kādi principi, nevis zūdīties bērnudārznieka līmenī - kāpēc viņam tika un man nē.

Attiecībā uz skolēniem un skolotājiem - arī skolēniem ir tiesības ierosināt nomainīt skolotājus, kas, pēc skolēnu domām, pienācīgi nepilda savus pienākumus.

Šādā gadījumā konstitucionāla procedūra būtu lūgt Saeimai atlaist valdību. Kā pagājušonedēļ redzējām, valdība joprojām bauda Saeimas uzticību.
Bet konkrēti par I.Ūdri runājot, tas drīzāk gan atgādina prasību mainīt skolotāju svešā skolā - I.Ūdres amats ir ES līmenī. (Protams, pastāv vismaz teorētiska iespēja, ka I.Ūdres ieguldījums komisāres darbā kaut kā ietekmēs arī Latviju.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


dru 19.09.2004 19:23
Ko nozīmē jautājums - No kurienes tāds apgalvojums? - nesaprotu... Vai visi apgalvojumi ir no kaut kurienes - tipa, no ārpuses vai Jūs lūdzat man norādīt konkrētu avotu?

Jūs rakstāt, ka Delna mēģināja "pieņemt vai noraidīt kandidatūras kādam postenim", kas neesot sabiedrisku organizāciju kompetence. Kas šīs kompetences nosaka un kādēļ prasība kādam politiķim atkāpties nav NVO kompetence? Vai varbūt, ņemot vērā Jūsu alūziju ar skolu, Jūs vēlējāties pateikt, ka Delna vēlas iecelt vai apstiprināt dažādas amatpersonas (pārņemt varu valstī, citējot kādu politiķi)?

Un ar ko Delnas aicinājums I.Udrei atkāpties no amata atšķiras no Jūsu nosauktās "atļautās" NVO funkcijas "...prasīt ievērot taisnīgumu"? Vai, Jūsuprāt, NVO drīkst runāt par abstraktu taisnīgumu, bet nedrīkst, pasarg Dies, kādu nosaukt vārdā un vēl prasīt atkāpties no amata?

Attiecībā uz skolēniem un skolotājiem - arī skolēniem ir tiesibas ierosināt nomainīt skolotājus, kas, pēc skolēnu domām, pienācīgi nepilda savus pienākumus, turklāt, man šķiet, ka skolēniem/studentiem nomainīt skolotāju/pasniedzēju Latvijā daudzreiz reāli tas izdevies, atšķirībā no līdzšinējiem neveiksmīgajiem sabiedribas mēģinājumiem panākt kāda politiķa atkāpšanos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 17.09.2004 22:44
Dru'am: No kurienes tāds apgalvojums "priekšnieki visu zina labāk"?
Konkrētajā Latvijas Valdības un Delnas viedokļu sadursmē nav pat svarīgi, kurš kaut ko zina labāk. Runāšanu līdzībās gan ir izdomājis šaitans, bet šī te analoģija attiecas uz lietu:

Aplūkosim sekojošas lomas - skolotāju un skolēnus. Mēdz gadīties, ka skolotājs ir stulbs, izklaidīgs un rupjš, nepaskaidro savu neloģisko rīcību, utml. Spējīgākie skolēni var pat viņa priekšmetu zināt labāk. Bet kas notiktu, ja skolēni teiktu skolotājam, lai viņš iet bekot un faktiski pārņemtu iniciatīvu klasē - sāktu izlemt, kuram kādu atzīmi likt, un kuru saukt pie tāfeles. Visticamāk iestātos anarhija, jo skolēni pēc savas būtības nespēj pildīt skolotāja lomu. Nav pat jāskaidro, kas šajā situācijā būtu galvenie zaudētāji un ģeķi. Teiktais nenozīmē, ka skolotājs kaut ko "zina labāk" - viņš var vispār neko daudz nezināt. Bet viņam ir vara un ar to saistītās lomas autoritāte. Tādēļ skolēni, kuri ir daudzmaz saprātīgi (pat ja viņi ir visu zinoši un viņiem ir ārzemju onkulis - multimiljardieris) skolotāju savas lomas robežās varbūt kritizēs, bet vismaz nemēģinās apstrīdēt viņa autoritāti izlemt tikai skolotājam piederīgus jautājumus.

Tāpat arī NVO nevar pildīt valdības lomu (un Delna visu laiku pasvītro, ka ir no partijām neatkarīga organizācija) - viņi var uzdot āķīgus jautājumus, prasīt ievērot taisnīgumu attiecībā pret sevi un citiem, bet viņu kompetencē nav pieņemt vai noraidīt kandidatūras kādam postenim. Ja to neievēro, daļa sabiedrības pārstāj ņemt viņus nopietni.

Man, piemēram, arī S.Kalniete šķita drusku sakarīgāka kandidatūra par I.Ūdri. Un arī eirokomisāra izvirzīšanas process šķita neloģisks. Pieļauju arī, ka premjerministrs un prezidente, risinot šīs situācijas, visu nedarīja perfekti - lai gan viņi arī ir tikai cilvēki un pēc kara visas tantes ir gudras. Tomēr ar Delnu ir daudz sliktāk - manuprāt, tā pilnīgi "izkrita no lomas" - ja pieņemam, ka viņu loma ir būt puslīdz objektīvai organizācijai, kura veicina atklātību un uzticēšanos sabiedrībā.

Dažas NVO - piemēram, A.Gardas un J.Petropavlovska organizācijas, ir uzkrājušas bagātu pieredzi, kā pievērst sev uzmanību, bārstot nepamatotas apsūdzības, apvainojot prezidenti, rīkojot nesankcionētus mītiņus un citādi balansējot uz likumpārkāpuma robežas. Žēl, ka Delna tagad pievienojas viņu pulkam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


dru 17.09.2004 18:45
Pareizi! Priekšnieki visu zina labak!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 17.09.2004 14:22
Kaprāns: Erico, vai tu varētu man uzskaitīt tās pazīmes, kas liecina par Delnas pārvēršanos politiskā partijā?

Delna, protams, nav nekāda partija, un laikam arī negrasās par tādu kļūt. Vairāki cilvēki (acīmredzot, viņu starpā bez manis ir arī Erico un Valsts Prezidente) toties sāk pret Delnu izturēties kā pret "neviena neievēlētu partiju". Viens no iemesliem ir kategoriskais Delnas paziņojumu tonis. Nevienam nebūs iebildumu, ja Latvijas NVO spēlēs amatieru teātri kā Bangladešā (sk. rakstu). Bet valstisku un starptautisku institūciju personāliju jautājumus visās normālās valstīs risina valdība un ministri, nevis NVO.

Ja, piemēram, TP vai LPP vai ZZS pieprasītu nozīmēt vai atsaukt to vai citu amatpersonu (kaut vai eirokomisāra amata kandidātu), nevienam nebūtu par ko brīnīties, jo šīs ir politiskas partijas, kuras darbojas no varas pozīcijām un ir pilnīgi adekvāti, ka viņi risina arī kadru jautājumus - kuru cilvēku nozīmēt tam vai citam amatam.

Ja līdzīgas pretenzijas izvirza Delna, tad rodas jocīga sajūta - vai viņi tiešām uzskata sevi par paša Dieva sūtītiem praviešiem (kā Vecās Derības Samuēls, kurš arī pieprasīja, lai ķēniņš Sauls "atkāpjas no amata" un dod vietu Dāvidam). Manuprāt, adekvāta NVO rīcība šādās situācijās būtu runāt apmēram šādā tonī (protams, varbūt citu saturu): "Mūs neapmierina eirokomisāra izvirzīšanas process. Lūdzam premjerministru un komisāra kandidāti sagatavot atbildes uz mūsu jautājumiem ... . Lūdzam atbildīgās valsts institūcijas X un Y precizēt EK amatpersonu nozīmēšanas kārtību, lai varētu garantēt, ka sabiedrība savlaicīgi uzzina par valdības vadītāja pieņemtajiem lēmumiem."

Bet Delna tai vietā, lai sāktu konstruktīvu diskusiju, pēc būtības izsaka ultimātu - "Negribam šajā amatā redzēt I.Ūdri, bet gan S.Kalnieti.". Delnai, protams, ir pilnas tiesības runāt gan šo, gan vēl visādas glupjības. Tāpat, kā es, būdams vienkāršs pircējs, nevis veikala direktors, arī varu teikt: "pieprasu atlaist no darba kasieri NN, jo viņa man nepatīk". Es negribu atgriezties pravieša Samuēla vai boļševiku varas rītausmas laikos (matrozis Žeļezņaks pirms padzīt Krievijas Satversmes Sapulci teica: "караул устал"). Tādēļ kadru jautājumus gan valsts institūcijās, gan privātfirmās labāk būtu risināt atbildīgajam priekšniekam, kurš par saviem lēmumiem uzņemas "politisko atbildību", nevis aktīvistu grupām mirkļa emociju iespaidā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kaprāns 17.09.2004 13:38
Avo, katra NVO ik gadu VID iesniedz gada pārskatus, kur arī minēti visi ziedotāji un saziedotās summas. Domaju, ka VID šo informāciju sniegtu, lai gan tur ir jāpaskatās kāds ir tās statuss (vispārpieejamā vai ierobežotas pieejamības).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

avo 17.09.2004 13:31
labi, ka beidzot saak veidoties diskusija ar analiizes elementiem.



bet varbuut jaasaak ar to, ka NVO pashi ieveero to, ko prasa no citiem - pilniigu caurskataamiibu.



vai var uzzinaat, kur iespeejams kompaktaa veidaa iepaziities ar NVO sponsoriem un summamm, kas shiim organizaacijaam tiek paarskaitiitas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaprāns 17.09.2004 13:31
Erico, vai tu varētu man uzskaitīt tās pazīmes, kas liecina par Delnas pārvēršanos politiskā partijā? Ko nozīmē "politiska partija bez partijas funkcijām"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Erico 17.09.2004 11:46
Man gan tomer skiet, ka raksts ir loti tendenciozs, aizstavot NVO. Problema, kas, manuprat butu jauzsver ir tiesam parak politizeta NVO loma Latvija. NVO vietai butu jabut sabiedribas informesana, nevis tiesa iejauksanas politikas procesa. Delnas gadijuma, manuprat, si organizacija drizak butu devejama par "politisku partiju, bez partijas funkcijam". Piedodiet, bet Delna ir parodija par NVO Latvija. Diemzel, vismaz pagaidam man nav nacies ieraudzit NVO, kas tiesam nodarbotos ar sabiedribas konsolidesanu Latvija un informacijas apmainas nodrosinasanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lolita cigane 16.09.2004 16:12
Intersants, veikli uzrakstīts raksts, Mārtiņ.

Citi autora darbi
Petijums krievija

Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam 3 Autors:Andis Kudors, Māris Cepurītis, Mārtiņš Kaprāns