Romi vai čigāni? 16

Lai arī latvieši un romi ir dzīvojuši viens otram blakus jau gadsimtiem, par viņiem zināms ir ļoti maz, jo latvieši nespēj pieņemt atšķirīgo romu dzīves uztveri un spēju būt brīviem, kas latviešu skatījumā ir “kaut kas briesmīgi nepareizs”.

Iesaki citiem:
Romuberni 255x203
Foto:K. Goba

Latvijas tuvošanās Eiropas Savienībai, arvien vairāk pieejamā informācija par cilvēktiesībām vai kāds cits iemesls liek Latvijas sabiedrībai ik pa brīdim atcerēties, ka viena no tās senākajām un unikālākajām minoritātēm ir romi, un diskutēt par tās sekmīgu vai nesekmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Neliela, bet svarīga atkāpe - Latvijā šo tautu dēvē par čigāniem, taču Eiropā un arī viņu pašu skatījumā vārdam “čigāns” piemīt negatīva nokrāsa. Labprātāk viņi gribētu saukties par romiem, kā dēvē sevi pašu valodā un kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs.

Kādēļ Latvijā līdz šim brīdim nav veikts neviens plašs un visaptverošs pētījums par romiem? Vai iemesls tam būtu izdaudzinātā romu kopienas noslēgtība vai varbūt pārējās sabiedrības daļas nevēlēšanās uzzināt, kādi romi ir un kas ir svarīgs viņiem.

Portāls politika.lv ir uzsācis diskusiju par romiem Latvijā, publicējot daļu no Sarmītes Dukātes bakalaura darba, kas veltīts romu situācijas Latvijā atspoguļojumam. Atzīstama ir autores uzdrīkstēšanās un vēlēšanās aplūkot šīs noslēgtās kopienas problēmas, taču arī šī darba, kas pagaidām ir viens no plašākajiem šajā jomā, klupšanas akmens ir sabiedrībā valdošie uzskati un pašu romu ne visai lielā interese sadarboties. Darba autore aptaujā piecus romus (Latvijā esot ap 20 000 šīs tautības pārstāvju), tikai vīriešus, ar augstu ienākumu līmeni (lai gan viena no aktuālākajām romu problēmām ir nabadzība), trīs no tiem aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Šaurais un ļoti vienpusīgais aptaujāto loks liek uzmanīgi vērtēt sniegto informāciju.

Lasot pētījumu, šķiet, ka par problēmām, kas saistītas ar romu integrāciju Latvijas sabiedrībā, runā latvieši, krievi vai kādas citas tautības pārstāvji, bet ne paši romi. Piemēram, autore raksta, ka mainoties sociāli ekonomiskajai sistēmai Latvijā, valstī par primārām tika atzītas citas vērtības, to skaitā laba izglītība, kuras trūkums liedz romiem konkurēt darba tirgū. Šeit vēlētos iegūt plašāku redzējumu par pašu romu vērtību sistēmu un uzskatiem par izglītību un tās nepieciešamību un vēlēšanos konkurēt darba tirgū. Pretrunīgs šķiet arī romu ieteikums atvērt atsevišķu skolu tikai romu skolēniem – īpašas skolas vai klases romiem citās Eiropas valstīs tiek uzskatītas par veidu, kā romus cenšas izolēt no pārējās sabiedrības. Vasarā vairāku Zemgales čigānu organizācijas biedru izteiktā neuzticēšanās Latvijas Čigānu nacionālās biedrības (LČNB) vadītājam Normundam Rudevičam, kā arī citas nesaskaņas starp dažādām romu organizācijām liek pārdomāt arī Latvijas sabiedrībā valdošo stereotipu, ka romu sabiedrībā valda izteikta hierarhijas sistēma un sadarbība ir iespējama tikai ar vienu līderi. Ņemot vērā, ka aptaujātie romi ir tikai vīrieši, pētījumā netiek pieminētas problēmas, ar kādām varētu sastapties romu sievietes – veselība, bērna iznēsāšana un dzemdības. Arī autores secinājums, ka pašiem romiem ir jāatzīst izglītības loma un jāveic perspektīvu plānošana, liecina, ka ir vēlēšanās apskatīt romu integrācijas jautājumus, ņemot vērā tikai Latvijas sabiedrībai pieņemamus uzskatus un vērtību sistēmas.

Psihologs Viesturs Rudzītis saka[1], ka, lai arī latvieši un romi ir dzīvojuši viens otram blakus jau gadsimtiem, par viņiem zināms ir ļoti maz. V. Rudzītis šo nezināšanas plaisu izskaidro ar latviešu nespēju pieņemt atšķirīgo romu dzīves uztveri un romu spēju būt brīviem, kas latviešu skatījumā ir “kaut kas briesmīgi nepareizs”. Šķiet, ka arī šajā pētījumā paši romi ir mēģinājuši pielāgoties “pareizajiem uzskatiem”, un savus uzskatus atklājuši tikai tādā griezumā un jautājumos, kurus autore un sabiedrība vēlas dzirdēt.

2002. gadā Sabiedrības integrācijas fonds pirmo reizi izsludināja projektu konkursu, kura mērķis ir sabiedrības etniskā integrācija un kura finansējumu nodrošināja Eiropas Savienības Phare programma, daļu finansējuma piesaistot arī no Latvijas valsts. No iesniegtajiem 25 projektiem tika atbalstīti 5, starp kuriem ir arī Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) projekts par romu situācijas izpēti Latvijā.

“Atkal čigāniem?” bija viens no jautājumiem, kas izskanēja Sabiedrības integrācijas fonda preses konferencē par Phare un valsts atbalstītajiem integrācijas projektiem. Patiešām, valsts finansējums LČNB vairākkārtīgi pārsniedz citu minoritāšu biedrību finansējumu. Arī N. Rudeviča nevēlēšanās atskaitīties par izlietotajiem līdzekļiem neveicina pozitīvas attieksmes veidošanos pret finansu piešķiršanu romu situācijas uzlabošanai. Savukārt, ja par integrācijas svarīgākajiem rādītājiem uzskata valodas prasmi un pilsoņu skaitu, tad šajā ziņā ar romiem viss ir kārtībā.

Līdz šī gada augustam LCESC sadarbībā ar romu nevalstisko organizāciju “Ame Roma” realizēs projektu, kura galvenais mērķis ir pirmo reizi Latvijā iegūt un analizēt informāciju par romu situāciju tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, veselība, dzīves apstākļi, un vai romiem nākas saskarties ar diskrimināciju kādā no šīm vai citām jomām. Pētījuma svarīgākais uzdevums ir uzzināt pašu romu attieksmi pret sabiedrību un savu vietu tajā, kas tiks darīts gan veicot fokusa grupu aptaujas, gan intervējot romus Ventspilī, Tukumā, Talsos, Jelgavā un citur.
_________________________

[1] “Bendes meitiņa un viņas tēvs”, Preses nams, 2002.g.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pelitta 27.02.2009 00:09
Liekas, ka Dzintars Čīča ir pierādījis, ka arī romu tautā ir talantīgi cilvēki. Un arī tas ir jāiegaumē katram, ka savādāks nemaz nenozīmē sliktāks......

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maija 10.12.2008 15:36
kada starpiba vai kartigs cigans vai padibenis.cigans vien ir.vai ne?komentaros ir atklati hitlera piekriteji .ja ,drosi vien ja latvietim butu iespeja un dota ta vara latvija visi cigani butu jau kapinos,

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
rom

ja tu tiktu manos nagos es atlauju neprasitu .un aizver muti

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Baiba Pūpola 29.04.2006 21:52
romi, tas ir plašs jēdziens. kāpēc ir radies tik slikts iespaids par viņiem?
teikšu pati no savas pieredzes, ka manā pilsētā ļoti daudzas nečigānu meitenes satiekas ar čigānu puišiem. pat precas un audzina kopīgus bērnus.
arī pati esmu kopā ar čigānu jau 2 gadus, pati esmu latviete. čigānus var iedalīt divās lielās grupās. saucamie "čūbari'' ir vainīgi pie to, kas sabojā kopējo iespaidu. ticiet man - nav viņi visi slinki, nav visi zagļi un narkomāni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

darkman 10.11.2005 22:27
ko lai dara...labi ka tadu cilveku kas veido priekstatu par nacijaam kopumaa tikai savaa slimajaa apzinaa,tadu cilveku ir apmeram 1%,ko vajadzetu izoleet no sabiedribas.taadaam lietaam mums pastaav piemeerotas arstniecibas iestaades,kaa piemeeram Jelgavas psihiatriskaa slimnica.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dacel 03.02.2003 13:02
Paldies visiem par komentariem rakstam "Cigani vai romi"! Loti zel, ka raksta publicesanas bridi nevareju iesaistities diskusija, jo pagajusaja nedela tika veikts pirmais izbraukums uz Valmieru, lai iepazitos ar ciganu stavokli projekta "Ciganu stavokla Latvija izpete" ietvaros. Sava raksta es, pirmkart, velejos verst lasitaju uzmanibu uz to, cik mes daudz zinam par ciganiem un vai mes vispar velamies kaut ko zinat un mainit savus prieksstatus par so tautu. Diemzel jaatzist, ka ari izskanejusajos komentaros jutama nevelesanas pienemt atskirigo, kas drosi vien balstas uz nezinasanu un informacijas trukumu, ka ari parliecibu, ka pasu dzives uztvere un vertibas ir vienigas pareizas. Loti ceru, ka petijums, kas top Latvijas Cilvektiesibu un etnisko studiju centra, mazinas stereotipus un aizspriedumus pret ciganiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Redzijs 29.01.2003 16:18
Cik esmu dzirdējis, Eiropā Latvija parasti tiekot minēts kā pozitīvs piemērs attiecībās ar čigāniem, jo citās Austrumeiropas valstīs problēmu esot krietni vairāk. Tomēr brīžiem rodas iespaids, ka čigāniem ir diezgan īpatnēja dzīves uztvere. Dažas lietas, kas viņiem šķiet normālas, citiem varētu likties dīvainas un neizprotamas. Kaut vai 8. Saeimas vēlēšanas, kad Jelgavas čigāni brauca uz Rīgu un meklēja 15 iecirkni, lai nobalsotu tajā par 15 sarakstu. Par to, protams, var tikai pasmaidīt. Bet trīs miljonu dolaaru pieprasīšana no valsts, tikai atsaucoties uz piederību kādai konkrētai tautībai, kā to pērn mēģināja izdarīt Zemgales čigānu organizācija, vairs nav nekādi joki. Te jau varētu runāt par kaut kādiem diskriminācijas elementiem, ja vēl ņem vērā, ka čigānu biedrība līdz šim bijusi viena no vislabāk finasētajām mazākumtautību organizācijām Latvijā.

Kas attiecas "romiem", patiesībā šeit es pirmo reizi dzirdu, ka čigāni vēlas, lai viņus tā dēvē. Varbūt tas atkal ir kādas konkrētas organizācijas uzstādījums, līdzīgi kā ar tiem trim miljoniem. Intelektualās aprindas protams var lietot apzīmējumu "romi", bet lielākā sabiedrības daļa tad visticamāk nesaprastu par ko ir runa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vēlētājs 29.01.2003 16:13
Jebkādā gadījumā esmu pārliecināts, ka čavām palīdzēt nav iespējams, jo viņi paši nekā negrib. Tā kopumā (izņemot pāris cilvēkus, kas paši negrib, lai viņiem atgādina, ka ir čigāni) ir slinka tauta, kas gadsimtiem ir dzīvojuši no tā, ka centušies citus piečakarēt. Ir viens risinājums - lai viņi pērk zemi, audzē labību un strādā no rīta līdz vakaram. Bet var saderēt, ka nevienu čavu pat ar sišanu nepiedabūsi strādāt. Tāpēc valstij nav ko šiem palīdzēt (izņemot špricu apmaiņas punktu darbību). Ja viņiem kas nepatīk - lai brauc uz Pleskavu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sarmīte 29.01.2003 15:18
Gribu vēl šo to piebilst. Čigānu dzīve šodienai viņu pašu uztverē ir pareiza tikai daļēji - tāpēc ka līdz ar tiekšanos pēc brīvības un jebkādu saistību/plānošanas atmešanu pastāv jau arī vēlēšanās dzīvot labi. Vienkāršojot - Latvijas čigāni dzīvo Latvijā un skatās un redz, kā šeit dzīvo citi cilvēki - un kā tie tiek kā pie iztikas, tā pārticības. Manuprāt, nevaram runāt, ka čigāni nekā negrib darīt, tikai - viņiem bieži nesanāk iecerētais, jo tam tomēr ir gan nepieciešams redzējums tālākam laika posmam ar mērķiem un veidiem, kā to sasniegt. Tā nav runa par augsta līmeņa biznesa uzsākšanu, bet kaut vai par normālu vidusmēra darbu, kam nepieciešamas dažas prasmes.

Tas varētu būt mans vienīgais iebildums raksta autorei - uz izteikumu, ka esmu pēc pētījuma veikšanas izdarījusi secinājumus, neņemot vērā īpatnējo gadsimtiem ilgo čigānu dzīvesstilu. Mums ir jāskatās šodienā, jo tad jau arī mēs varētu pēc analoģijas atmest domu par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo, lūk, tak arī latviešiem ir savs īpatnējais dzīvesveids, kas, nedod Dievs, TUR netiks akceptēts un respektēts;))) Čigāni tāpat kā jebkurš iedzīvotājs vēlas, lai tos pieņem sabiedrībā un nenoniecina, bet gadījumā, ja plānos, darīs, atbildību par savu rīcību uzņemsies citi, bet čigāni paliks tur, kur ir, kārotās lietas kā labklājība, respekts u.tml. tiem netiks. Nu nav reāli Latvijas valstī izveidot vēl vienu atsevišķu "brīvo" čigānu republiku, kurā valdītu kaut kādi īpašie čigānu likumi, un vienlaicīgi "lielā valsts" tos uzņemtu ar sajūsmu. Tas ir tikpat absurdi kā apzināti kultivēt nostāju pret čigāniem kā izstumjamo rasi. Tie ir divi grāvji, un jānoturās ir pa vidam, jo integrācija saistīta ar kompromisu meklēšanu no abām pusēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jurists 29.01.2003 14:41
Kārtējo reizi latviešu valoda tiek noniecināta. Šī ir ļoti drūmā tecnence pēdejā laikā ir vērojama arvien biežāk. Kas būs tālāk? Krievus sauksim par "russiem"? Varbūt vajadzētu izveidot paralēlo latviešu valodu, kur katram vārdam vai vismaz tautības un ādaskrāsa apzīmējumam atbilst kāds cits vārds? Kurās eiropas valodās vēl ir sastopams vārds "čigāns"? Varbūt mums viņiem vajadzētu kompensāciju izmaksāt, ka tik ilgi esam viņus par "čigāniem" lamājuši?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sarmīte 29.01.2003 14:27
Būtu nepieciešams viedoklis no dažādām sociālajām grupām. Toreiz tie bija pārstāvji tikai no "augstākā slāņa". Tomēr nevar neievērot, ka bija jautājumi, kur viņu viedoklis sakrita, kaut arī ne visi bija rīdzinieki vai "biznesmeņi".

Visinteresantākā man personīgi toreiz šķita viņu dzīves uztvere - dzīvošana tikai šodienai cerībā, ka rītdiena atnāks taču pati. Nekādu ilgtermiņa plānu diemžēl.

Un, starp citu, šāda veida intervijas tiek ņemtas no atsevišķiem cilvēkiem - tā nav anketēšana, kur iespējams rēķināties ar vairāku simtu sniegtajām atbildēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 29.01.2003 14:13
Tātad es saprotu, ka nekāda pētījuma nav. Pareizāk sakot, ir pētijums par dažu labāk situēto romu (čigānu) pārstāvju viedokli par šīs etniskās minoritātes situāciju, varētu teikt arī šo pārstāvju intervijas. pārējo čigānu viedokli var iegūt cenšoties ar viņiem uzsākt sarunu uz ielas, tirgū utt. Iespējams, ka ar kuru katru viņi tālākās sarunās par dzīvi ielaisties nevēlas, bet tā jau ir pētnieka māka nodibināt vajadzīgo kontaktu. Varbūt pat ubagotājam no centrāltirgus, jāpiedāvā samaksa, lai viņš varētu mierīgu sirdi atrauties no "pamatpienākumu" veikšanas un būtu ar ko iepriecināt vakarā turīgo romu. Bet vispār jau Latvija ir pilna ar šādiem asociāliem elementiem (bomži, nodzērušies bijušo kopsaimniecību mehanizatori un mehanizētās slaukšanas operatores utt.). Nevajag jau šos romus kaut kā īpaši izcelt starp pārējiem, jo pie viņu nebūšanām, iespējams, visvairāk vainojami tieši turīgie romi jeb, kā agrāk viņus sauca, "čigānu baroni".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sarmīte 29.01.2003 12:53
Piekrītu, ka pētījums nebija reprezentatīvs tajā ziņā, ka savu skatījumu sniedza tikai redzamākie/labāk situētie čigānu tautības pārstāvji. Taču - iegūt interviju vai veidot pat parastu sarunu ar kādu no t.s. zemākā slāņa bija absolūti neiespējami. Shēma bija sekojoša - es vērsos ar attiecīgu lūgumu pie LČB vadītāja, kurš man palīdzēja meklēt respondentus - tiem mani pēc savas izvēles "iesakot", jo citādā veidā piekļūt šai cilvēkiem no malas noslēgtajai kopienai iespējams nebija. Tāpēc ar attiecīgo 2000. gadā veikto pētījumu varam iegūt atsevišķas ieskicētas problēmas, bet ne to pilnu klāstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 29.01.2003 11:20
Vispār nesaprotu par ko te var diskutēt. Nav faktu, statistikas, salīdzinājumu, priekšlikumu. Mēs it kā dzīvojam paralēlās pasaulēs. Mums (tiem, kas sūta bērnus skolā, sapņo par pastāvīgu darbu ar regulāru algu, legālu biznesu utt, utm) nav pieņemams viņu dzīves veids, savukārt viņi nepieņem mūsējo. Varētu diskutēt par to, kas tie par iemesliem, kuri to liedz. Vai tie ir viņu pašu radīti vai tā ir mūsu vaina? Jebkurā gadījumā vajag viņu pašu viedokļus. Var jautāt kapēc valsts ar savu piespiedu mehānismu nerūpējas, lai viņu bērni iegūtu obligāto izglītību, kāpēc viņiem tiek dotas īpašas privilēģijas nolemt savus bērnus neizgītotu (pēc IZM pieņemtajiem standartiem) sabiedrības izstumto lomai? Kāpēc valsts neinteresējas par viņu ienākumu avotiem (no zila gaisa taču nepārtiek)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 29.01.2003 10:38
sveicināti,

ir nepieciešams runāt par šiem jautājumiem, bet, liekas, ka paši romi par sevi tik nepareizu priekšstatu Latvijas sabiedrībā ir radījuši. līdzīgi, kā krievi, un pētījums par to, ka cietumos lielais vairākums ir krievu. taču salīdiznājumā ar romiem, krievu ir vairāk un varbūt arī tāpēc Latvijas sabiedrība pazīst 'normālus' krievus un nekādas pretenzijas pret tiem arī latviešiem nav. valsts atbalsta romus ar finansēm, viņiem būtu jāsāk mainīt to 'slikto' romu dzīvesveidu. nezinu, vai tas ir iespējams, tomēr tā, liekas, ir tā problēma, ar kuru jācīnās!

vēl gribētos atzīmēt, ka ja reiz romi ir tas pats, kas čigāni (ar domu, ka tā ir viena un tā pati etniskā minoritāte), tad būtu jāsaka nevis 'Romi vai čigāni', bet gan 'Romi jeb čigāni'. saiklis 'vai' latviešu valodā tiek lietots, kad ir antonīmi, saiklis 'jeb', savukārt, kad ir sinonīmi. Roms un čigāns, liekas, ir sinonīmi. šī neprecizitātē nav it kā būtiska, bet tas kaitina. tas pats notika arī raidījumā (pēdējā) 'Zini vai mini', kur radījuma vadītāja nepārtraukti nezina sava raidījuma nosaukumu un teica - 'Zini jeb mini'. kaut kāds ārprāts tādam 'intelektuālam' raidījumam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vēlētājs 29.01.2003 09:53
Čigāni paši nevēlas normālā iesaistīties sabiedrības dzīvē. Ļoti maz no viņiem iegūst vidējo izglītību, jo viņu vecākiem svarīgāk ir sūtīt sīkos zagt un tirgot narkotikas. Viņi paši sevi ir pārvērtuši par sabiedrības pabirām. Ticu, ka starp viņiem ir arī kāds sakarīgs pārstāvis, bet tādu ir ne vairāk kā 1%. Ko ar tādiem darīt?

Saistītie raksti