Atslēgvārdi:

Rimi vaina 15

Bija laiks, kad domāju,ka šī valsts ir pārāk klusa un garlaicīga. Tagad reizēm no rītiem vairs neesmu tik pārliecināts vai pamostos Eiropā vai Burkinafaso.

Iesaki citiem:

Pirms dažām dienām biju šokēts uzzinot no DB portāla, ka:

Iepazīstoties ar situāciju piensaimniecībā, vairāki ministri, tajā skaitā valdības vadītājs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) nonākuši pie secinājuma, ka pie vietējo pārtikas ražotāju nedienām lielā mērā vainojama ne tikai nepareiza biznesa plānošana, bet arī lielie pārtikas mazumtirgotāji, kuri savos plauktos vietējo produkciju labprāt aizstāj ar lētiem importa produktiem.

Lai piespiestu lielās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes Rimi un Maxima kļūt draudzīgākām pret Latvijas pārtikas ražotājiem, politiķi gatavos normatīvo aktu grozījumus, kas ierobežos skandināviem un lietuviešiem piederošo lielveikalu dominēšanu pārtikas mazumtirdzniecībā. "Viena no iespējām ir noteikt, ka viena veikalu ķēde nevar aizņemt vairāk nekā 10 % no pārtikas mazumtirdzniecības tīkla," tā I. Godmanis.

Līdzīgās domās ir arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš savulaik pats aktīvi līdzdarbojās Rimi ienākšanā Latvijā. "Kamēr pārtikas mazumtirdzniecības tirgu kontrolē tādi ārzemniekiem piederoši milži kā Rimi un Maxima, vietējo ražotāju un pārstrādātāju atbalstīšana ir diezgan bezjēdzīga, jo šie tīkli spiež ražotājus samazināt cenas," uzskata A. Šlesers. Tirdzniecības ķēdes, kas neatbilstu likumā noteiktiem ierobežojumiem, varētu sadalīt pat piespiedu kārtā, tā viņš.

Kaut gan tas notika jau samērā sen, es vienkārši nevaru ignorēt šo neprātu. Varbūt, būtu labi sākt ar to, ka tirgus ekonomikā lielākā tirgus daļa nonāk pie tiem, kas spēj piedāvāt zemāku cenu par labāku kvalitāti. Rimi un Maxima aizņem lielu tirgus daļu, jo cilvēkiem patīk tur iepirkties. Punkts. Piespiedu kārtā samazināt veiksmīgāko uzņēmēju tirgus daļu nozīmē reversēt procesu, kurā efektīvākie gūst peļņu (un tirgus daļu), bet mazāk efektīvie ir spiesti kļūt efektīvāki. Godmaņa kungs un Šlesera kungs šķiet saka, ka lielie mazumtirgotāji „izkropļo konkurenci”. Tas ir jāpierāda. Tomēr, ir skaidrs, ka tas, ko piedāvā šie ministri, ir konkurences perversitāte.

Politiķi vaino lielos mazumtirgotājus „netaisnīgā konkurencē” un „dominējošās pozīcijas ļaunprātīgā izmantošanā”. Bet tiklīdz jūs izejat cauri visai šai sarunai, vai saprotat, kas ir Rimi un Maxima lielākais noziegums? Kā teica pats Šlesera kungs, ”... šie tīkli [Rimi un Maxima] spiež ražotājus samazināt cenas”. Un viņam ir pilnīga taisnība. Bet tā nav visa patiesība. Cienījamais ministrs aizmirsis pieminēt, ka lielie tīkli nodod zemākas cenas tālāk saviem pircējiem. Tas nav tādēļ, ka viņi ir jauki puiši un nav savtīgi, uz maksimālu peļņu tendēti kapitālisti. Tas tādēļ, ka viņi konkurē gan savā starpā, gan arī ar daudziem citiem tirgotājiem. Konkurences rezultātā un pateicoties mazumtirgotāju prasmei izspiest no ražotājiem zemākas cenas, tiek piedāvātas zemākas cenas patērētājiem. Tas ir lielo mazumtirgotāju nāvīgākais grēks. Lielo mazumtirgotāju vaina ir tā, ka viņi stāv politiķu ceļā uz monopola varas (un peļņas) piešķiršanu vietējiem ražotājiem. Kāpēc politiķi to grib piešķirt vietējiem ražotājiem? Tāpēc, ka viņi atmaksās ar ziedojumiem politiskajām partijām. Saprotams, ka šīs „vietējo ražotāju atbalstīšanas” rezultātā, patērētāji maksās augstākas cenas, bet tas taču nekas. Vai gribat zināt kāpēc? Tāpēc, ka patērētāji neziedo mežonīgas summas priekšvēlēšanu kampaņām.

Visbeidzot, ķersimies pie apsūdzības, kurā mazumtirgotāji tiek vainoti pie Latvijas vietējo ražotāju problēmām, „aizvietojot vietējo preci ar lētāku importu”. Iespējams, mazumtirgotāji to ir darījuši (datus gan neesmu redzējis), tādā gadījumā svarīgs kļūst jautājums ”kādēļ?”. Daļa no atbildes ir nepārprotama. Tie „skopie” tirgotāji ,visticamāk, ir nonākuši pie secinājuma, ka patērētāji nepērk vietējo produkciju par vietējo ražotāju cenām. Par cik politiķi paši ir ievērojuši, ka imports ir lētāks, tad rodas jautājums „kāpēc tas tā ir?”. Es domāju, ka Godmaņa kungam atbilde ir zināma. Iespējams, varētu sākt, sakot, ka valdība ir izvēlējusies stabilizācijas plānu, kas ir balstīts uz valūtas kursa stabilitātes saglabāšanu. Laikā, kad citas valstis ir devalvējušas savu valūtu, importa cenas attiecībā pret vietējo ražotāju cenām samazinās. Daudzi nepatriotiski pircēji noslieksies par labu tai precei, kas ir lētāka. Teikšu pavisam tieši: lūk, tas ir tieši tas, kas notiek, ja pieturās pie pārvērtētas valūtas, jo īpaši, kad kaimiņvalstis savu valūtu devalvē. Tātad, man šķiet, ka valdībai un jo īpaši premjerministram vajadzēja saņemt drosmi un pateikt zemniekiem taisnību, kādēļ vietējo ražotāju preces ir tik dārgas un kurš par to ir atbildīgs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Econ to 2009 13.02.2009 18:35
Ja Jūsu rakstītais atbilst patiesībai, tad tie ir ārkārtīgi nopietni konkurences pārkāpumi, un visai "kliedzošs" ir tas, kas pasaka, ka ražotājs nedrīkst piegādāt citiem lētāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

2009 13.02.2009 09:52
Dombrovska k-gs, Jūs šķiet vēl neesat pilntiesīgs zviedrs vai leitis, tā ka ar RIMI & Maxima aizstāvēšanu pārlieku nenopūlieties.
Centīšos Jūs uz ātro apgaismot! Šķiet, ka Jūs esat palaidis garām Maxima tiesas prāvas teju visās savas darbības valstīs, (protams, izņemot Latviju, kur par noziedzību soda vien ierindas pilsoņus un uzņēmumus), kur tā tiek apsūdzēta par negodīgu konkurenci, nelikumīgu būvniecību, utt. Piemēru negodīgai konkurencei šaizemē netrūkst, vien mēdz tās ātri noklust, piem. pēdējais Maxima lielveikals Ikšķilē, kas rupji pārkāpis pilsētas teritorijas plānojumu un būvniecības normatīvus, kas, protams, nav noticis par velti. Kur tur ir godīga konkurence? Starp citu, tas spilgti izpaužas vairākās pilsētās, kur šie lielveikali atrodas ģeogrāfiski labākajā atrašanās vietā, kas pie vienlīdzīgiem/godīgiem apstākļiem jau iepriekš būtu aizņemti.
Šķiet esat palaidis garām, ka abi godīgie uzņēmumi savos slēgtajos līgumos ar uzņēmumiem ir iekļāvuši punktus, kas paredz, ka līgums ir slepens dokuments, paredzot arī milzīgus naudas sodus un līgumu laušanu par to publiskošanu.
Kāpēc tā – līgumos ir paredzēts, ka ražotājs/piegādātājs/.. uz saviem pleciem ņem visus lielveikala izdevumus, kas saistīti ar dažādiem riska faktoriem (lieki piebilst, ka tā nav normāla prakse un, ka pārējie mazumtirgotāji neko tādu neparedz). Šie riski tiek iekļauti veikala preces iepirkšanas cenās, tā, ka oficiāli veikals izskatās tīrs. Šai jomā negodīga konkurence sākas tur, ka līgumā ir paredzēts arī punkts, kas paredz, ka ražotājs/piegādātājs/.. nevar citiem piegādāt preces par lētāku cenu. Tā arī veidojas situācija, kad šie tirgotāji var lepoties ar krietni zemākām tirdzniecības izmaksām, kas ļauj izspiest no tirgus tos, kas darbojas tīri.
Jocīgi izveidojies, ka latviešu veikaliem ir salīdzinoši maza niša, jo Maxima pa lēto tirgo tikai tās savas tēvzemes preces, kas ir ar atbilstošu kvalitāti. Savukārt, Rimi stāstā par lētām cenām vispār nav vērts pieminēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 12.02.2009 11:39
Nekā laba nav tai rakstā - itin nekā. Neviena vārda par nevienādajām subsīdijām. Nevienas atsauces, nevienam ciparam - laikam kādam būtu jātic tikai tāpēc, ka cilvēks ir Dr. un Slakterkunga padomnieks.

Kur, kurā tādā valstī, kurā tādā šī vienotā tirgus vietā, raksta publicēšanas brīdī Miglava kungs varēja dabūt vidējo fermas cenu svaigpienam 17 santīmus litrā? Atbildes nav - ir tikai žoglēšana ar nez no kurienes pagrābtiem cipariem. Un patlaban, pēc CSB datiem (kas praktiski sakrīt ar manis iepriekš iesaitētajiem), vidēja fermu cena pienam Latvijā JAU IR 16.7 santīmi ( http://data.csb.gov.lv/DATABASE/lauks/Īstermiņa%20statistikas%20dati/Lauksaimniecība/Lauksaimniecība.asp ).

Un ko saka/teica (http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=199552) lielākais pārstrādātājs - kur šodien laikam dodas Godmaņkungs?

"Pagājušā gada decembrī RPK vidējā piena iepirkuma cena bija 19,4 santīmi par litru. No 1.februāra tā tiks samazināta par trīs santīmiem. Iepriekš piena kombināts pārstrādei iepirka 150 tonnas piena, bet no 1.februāra - 110 tonnas."

Bez komentāriem, jo ne apstiprināt, ne noliegt neko bez datiem nevar.

Toties šo:

"Pašlaik no Vācijas un Nīderlandes firmām var iegādāties sieru par 1,60 latiem kilogramā. Lai varētu konkurēt un saražotu sieru šādā cenā, izejvielas piena cenai ir jābūt zem 11-12 santīmiem par litru."

Kas tas par "sieru" (viņi, ziniet, ir dažādi) un kur, kur tieši veikali dabū tādu vairumtirdzniecības cenu?

Pēc šeit pieejamajiem datiem, patlaban esot (nevis janvāra vidū bija):
- Vācu Gouda 45% cena EUR 2,55-2,75 (Ls 1.80-1.94) kilogramā ( http://www.clal.it/en/index.php?type=section§ion=gouda_k )
- Vācu Edamer 40% - EUR 2.30-2.55 (Ls 1.62-1.80) kilogramā (http://www.clal.it/en/index.php?type=section§ion=edamer ).

Kur, kurā tādā vietā Vācijā var dabūt svaigpienu "zem 11-12 santīmiem litrā" (šeit esot Bavārijas cenas: http://www.clal.it/en/index.php?section=storico_latte_germania)?

Var jau turpināt izlikties, kas varot, varot dabūt par tādu cenu pienu Vācijā. Es tomēr ceru, ka tiem zemniekiem, kurus organizācijas patlaban ved un virza tādās bezjēdzīgās aktivitātēs kā prasīt mainīt latviešu galvas, kuras ES (Latvijas) lauksaimnicības politiku vairs NENOSAKA - tikai ĪSTENO, ar laiku piegriezīsies. Un tad viņi brauks nevis uz "torni", bet uz Aspāzijas bulvāri 28 ( http://wikimapia.org/9640967/lv/Aspazijas-bulv%C4%81ris-28 )

Garastāvoklim noskatīsies, teiksim, šo video (http://www.esmaja.lv/video.html) un tad "brauks ciemos" :) Ar domi novērst diskrimināciju, utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 11.02.2009 17:44
Te ir diezgan labs raksts par situāciju piensaimniecībā. http://ec.europa.eu/latvija/news/2008_05_01_04_lv.htm

Nobeigumā es tomēr vēlētos uzsvert ka argumentēt, ka lauksaimniecības problēmu deļ, jākropļo ari citas nozares ir absurds. Tad kur tas viss apstāsies. Hello, central planning?

Un vel, spriežot pēc Miglava raksta, problēma tomēr ir ar to ka efektivitāte Latvijā ir pārāk zema, un tas attiecas gan uz zemniekiem, gan ari uz pārstradātājiem. Tiem, kuri nespēj konkurēt, jāizbeidz darbiba šajā tirgū. Tad paliks tikai efektivākie un tas būtu end of story.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 11.02.2009 17:27
Nu, nu :)
1. Par "konkurences kropļojumiem" es mūsdienu pasaulē kaut kā mazāk satraucos (kopš valstis masveidā privatizē bankas, subsidē autoražotājus utt. utjpr.). Arī agrāk tas likās aiz matiem pievilkts jēdziens ekonomikas teorijā un tagad jau nu ir mazliet, khe, novecojis būs pareizais vārds un tas vēl būs maigi teikts.

2. "transmisijas mehānisms" ir pagalam īpatnējs, ja tam pa vidu ir nedevalvējusī Lietuva. Man sanāk, ka šāds mehānisms parāda tieši pretējo: ka acīmredzot vaina būs kur citur, ne valūtas kursā, ja Lietuva nedevalvējot mierīgi spēj pielāgoties jaunām cenām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars 11.02.2009 14:09
Ignorējot faktu, ka šie izteikumi ir visai paseni un tajā laikā netika saistīti ar Latvijas ekonomisko situāciju, es gribētu teikt, ka mums ir jāsāk aprast ar to, ka aizvien biežāka parādība būs kreiso ideju parādīšanās Latvijas sabiedrībā, kas ir veselīgas sabiedrības domāšanas pazīmes. Tādēļ mani nepārsteidz tas, ka šādas idejas tiek paustas no politiskās elites puses -- tiesa, te gan var diskutēt par to kvalitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis -> kompete 11.02.2009 11:31
Es pieļauji, ka lietuviešu zemniekiem ir ir mazāk kredītu. Vai arī tādi paši kredīti, kā mums, bet labi iedibinātas eksporta tradīcijas uz vecajām Eiropas valstīm, kas ļauj šiem piena ražotājiem izdzīvot, ražojot ar pazeminātām cenām lielā apjomā.
Katrā ziņā es uzskatu, ka šo mūsu zemnieku problēmu vajadzētu izpētīt jau pašā saknē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kompete->Gatim 11.02.2009 10:00
Gandīz varētu padomāt, ka, piemēram, tajā pašā Lietuvā un Igaunijā zemniekiem nav "paņemti kredīti un iegādātas jaunas tehnoloģijas, tātad kredītprocenti un tehnoloģiju nolietojums ir jāiekļauj piena cenā"
Bet piens mums vienalga dārgāks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 11.02.2009 01:20
Ir svarīgi noskaidrot kādēļ mūsu zemnieki nevar konkurēt ar zemākām cenām?
1) Viņiem piešķir mazākas subsīdijas nekā citās Eiropas valstīs
2) Viņiem ir paņemti kredīti un iegādātas jaunas tehnoloģijas, tātad kredītprocenti un tehnoloģiju nolietojums ir jāiekļauj piena cenā

Ja tagad šie zemnieki bankrotēs, tad sekas būs daudz sliktākas nekā mazumtirdzniecības tirgus kropļošanas gadījumā.
Ja šie zemnieki bankrotēs, tad bankas būs vēl spiestas palielināt procentu slogu mūsu atlikušajiem kredītņēmējiem, savukārt tas novedīs pie tā, ka arī tie, kas nav zemnieki sāks ciest vai pat bankrotēt dēļ to, ka viņiem būs kautkā jākompensē banku zaudējumi šajā tirgū.

Turklāt, jo mūsu bankas gūs lielākus zaudējumus, jo vēlāk bankas varēs atļauties izniegt jaunus kredītus. Pie kā noved kredītu nesniegšana uzņēmējiem? Pie stagnācijas.

Ja lats tiktu devalvēts, tad ekonomiskie zaudējumi būs lielāki nekā eksporta pieaugums, jo kā gan lai bankas spētu stimulēt eksportu, ja bankas šeit ir smagi apdedzinājušās un vairs nevēlās izsniegt jaunus kredītus mūsu potenciālajiem eksportētājiem?

Tāpēc - pirmkārt visslabākais ko varam darīt, ir samazināt bankrotu gadījumus līdz minimumam (kaut vai ar tirgus kropļošanu), jo tad bankas spēs agrāk atgūties un spēt sniegt jaunus kredītus un uzturēt kautcik veselīgu inflāciju.

Ar laiku, kad lielākā daļa zemnieku nomaksās kredītus un bankas kautcik atgūsies pēc šī trieciena, tirgus kropļošanu varēs atcelt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Econ 10.02.2009 22:41
Uzcenojums (ja ņem par pamatu piena iepirkuma cenu un to, kas ir tajā pašā Rimi vai Maximā), domāju, ir tāds, ka liecina par konkurences pārkāpumiem gan pārstrādātāju, gan tirgotāju līmenī, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, kāds noteikti vēlēsies būt pirmais, kas par to ziņos, un tad varētu atklāties "brīnumu lietas".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 10.02.2009 19:37
- Vjačeslavs

Ne Lietuva ne Polija legāli nevar (nedrīkst) iztirgot ES iekšējā tirgū virs savām kvotām - paldies vismaz pat to ES Ministru padomei. Tās 2008. gadā visiem tika paceltas, bet tikai par 2%.

RIMI varbūt nav īstais adresāts pārmetumiem, bet, ja tā vidējo ES fermu cenu statistika ir precīza, un ja Maxima Lietuvā tomēr varot dabūt pienu par 20-25% lētāk, tad interesanti, uz kā rēķina?

Arī platībmaksājumos zemniekiem starp Latviju un Lietuvu neesot tik liela tā atšķirība: http://www.talsuvestis.lv/pdf/2008-04-03-l.pdf

Ja Latvijas pārstrādātāji "nemāk strādāt" - tā būtu viena lieta. Ja konkurences padome atrod, kur piesieties mazumtirdzniecībai - cita.

> Vai konkurences izkropļojums vienā nozarē (lauksaimniecība) būtu iemesls kropļot
> konkurenci citā nozarē (mazumtirdzniecībā)?

Dabiski, un ja tas nelīdzēs, tad tiem cilvēkiem, kuru izdzīvošana no tiem ir atkarīga, tas būtu arī iemesls kodolkaram! :) Tāpēc, ka mīļā miera labad tādā situācijā izlikties, ka jādzīvo vien saskaņā ar "brīvo" tirgu, ir idiotiski - bez skandāla nekas nemainīsies. Pagaidām zemniekus vēl var novirzīt izgāzt to visu uz nepareizo grēkāzi - Latvijas ministru, kurš tos lēmumus tik un tā nepieņem un izmainīt nevar.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Birks 10.02.2009 17:59
Jāatzīst, ka dotajā brīdī jau kļūst vairāk baisi nekā interesanti. Īpaši, kad kapitālisma lokomatīve Šlesers sāk mētāties ar šādiem pret tirgus ekonomiku vērstiem apgalvojumiem...

Paldies par rakstu - pēc manām domām ļoti objektīvs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 10.02.2009 17:12
1. Par subsidijam. Ja Jūs sākat ka konkurence lauksaimniecība ir pilnigi izkropļota subsidiju dēļ, es varu tikai pilnībā Jums piekrist. Bet mans arguments tomēr paliek spēkā. Vai konkurences izkropļojums vienā nozarē (lauksaimniecība) būtu iemesls kropļot konkurenci citā nozarē (mazumtirdzniecībā)?

2. Par devalvacijam.
Es galvenokārt runāju par vietējiem ražotājiem kopumā, nevis konkreti par zemniekiem. Bet meginasim parunāt ari par zemniekiem un pienu. Lietuva, eirozona nedevalvēja, bet devalvēja Polija. Te Latvijā es nekad neredzēju pienu no Poliju, bet ir ticami ka to pārdod Lietuvā. Līdz ar to piena cenas Lietuvā ari būs zemākās jo viņiem būtu jakonkurē ar pienu no Polijas. Līdz ar to lietuvieši būtu gatavi eksportēt savu pienu uz Latvija par zemākām (nekā Latvijā) cenām. Diemžēl, es nezinu vai Lietuvas pienas ražotāji konkurē ar Poliju. Ja šāda konkurence ir, tad šis transmisijas mehānisms nozīmēs ka to izjutīs ari Latvija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m 10.02.2009 16:40
pievienojoties P-P, man arī nav skaidra viena sakarīb - ja problēma ir tieši lauksaimniecības (galvenokārt piena) tirgū, lētais imports nāk no Lietuvas, bet LTL/LVL svārstās tikai par 1%, līdz ar to stiprajai valūtai šajā gadījumā nevajadžetu spēlēt nekādu lomu. vismaz pēdējos gados, es neatceros, kā bija pirms LVL tika saistīts pie EUR, ja nemaldos, tad varēja mainīties LVL/LTL attiecība..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 10.02.2009 16:12
"Varbūt, būtu labi sākt ar to, ka tirgus ekonomikā lielākā tirgus daļa nonāk pie tiem, kas spēj piedāvāt zemāku cenu par labāku kvalitāti."

Kas tāda smagi un nevienlīdzīgi subsidēta, un (labi ka vēl) ar kvotām regulēta tirgus gadījumā, kā ir ar lauksaimnieciskās izcelsmes precēm, nozīmē, ka mazākas subsīdijas saņemošie zemnieki agri vai vēlu no tirgus tiks izspiesti (un gan jau ar laiku arī vietējie pārstrādātāji). Atkārtojot šīs ābeces patiesības par zemākajām cenām un labāko kvalitāti, iznāks absurds - Latvijas piensaimnieki, kuri saņem otrās zemākās fermu cenas ES ( http://www.mdcdatum.org.uk/MilkPrices/eumilkprices.html ), bet kam ir jāievēro tie paši visur ES saistošie normatīvi, tiks "izkonkurēti".

To, ka vienam krievam viņa tautības dēļ vien nevar noteikt zemāku pensiju kā latvietim vai ebrejam, jo tā būs klaja diskriminācija - to visi ļoti labi saprot. To, ka tādā "brīvā" un vienotā tirgū vienas valsts zemniekam nosakot mazākas subsīdijas diskriminācija iznāk līdzīga, to nezkāpēc - nē.

Lietuva būtu devalvējusi, vai Igaunija? Eirozona?

Par cik tieši piena zemnieku protestu kontekstā tika izteikti tie piedāvājumi, tad ko tieši cenas ziņā (vai vispārīgi) jūs vēl vēlētos izspiest no tiem zemniekiem (es pieņemu, ka tieši viņus jūs saprotiet ar ražotājiem, jo Šlesera citātā ir izšķirti ražotāji un pārstrādātāji)?

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky