Savā ilgajā vēsturē ebreji bieži saskārās ar neiecietību pret viņiem, kas izpaudās gan diskriminējošos likumos, gan traģiskos notikumos un tūkstošu cilvēku slepkavībā.
Šī rūgtā pieredze zināmā mērā izveidoja ebreju saasinātu attieksmi pret jebkuru neiecietības izpausmi, kas vērsta gan pret viņu tautiešiem, gan pret citu tautību cilvēkiem.
Diemžēl, mūsdienu Latvijas sabiedrībai neiecietība nav sveša parādība. Nacionālo programmu pret neiecietību (NPPN) uztveru kā dokumentu, kas valstiskā līmenī atzīst, ka mums ir šādas problēmas, un mēs esam gatavi tās risināt. Programma ir paredzēta pieciem gadiem, kuru laikā tiks pilnveidoti normatīvie akti, organizēti izglītojošie pasākumi, izdota atbilstoša literatūra, veidots mehānisms neiecietības formu profilaksei.
Nacionālās programmas pret neiecietību projektā ir definētas trīs grupas, kam, pēc projekta autoru uzskatiem, jāpievērš šajā sakarā īpaša uzmanība: rase/etniskā grupa, seksuālās minoritātes un reliģiskās minoritātes. Šo grupu izvēle programmā tiek pamatota, bet secība šķiet dīvaina – reliģiskām minoritātēm tomēr jāseko rasei un etniskajai grupai.
1. Rase/etniskā grupa. Piedaloties programmas sabiedriskajā apspriešanā, neesmu ne reizi dzirdējusi iebildumus, kuri vērsti pret šīs grupas iekļaušanu NPPN.
2. Reliģiskās minoritātes. Pret tradicionālo konfesiju iekļaušanu programmā iebildumu nav, bet bažas izraisa jaunas reliģijas vai novirzieni, kuru mācība ir pretrunā ar reliģiskajām tradīcijām. Šīs problēmas ir arī ebrejiem, bet šķiet, ka likums „Par reliģiskajām organizācijām” gana labi regulē šo jomu.
3. Seksuālās minoritātes. Šī grupa izraisa visvairāk strīdu un iebildumu. Jūdaismā kā arī citās pasaules reliģijās, homoseksuālas attiecības ir stingri aizliegtas. Pilnībā atbalstu šādu aizliegumu un šaubos, ka vajadzētu rīkot „semināru ciklu jauniešiem […] par seksuālām minoritātēm” un veikt „sabiedrības informēšanas kampaņu” , kā tas ir paredzēts NPPN. Šāda „iecietības veicināšana” izskatās vairāk pēc reklāmas kampaņas.
Tomēr uzskatu, ka netradicionāli seksuāli orientētam cilvēkam jābūt nodrošinātam pret diskrimināciju publisko tiesību jomā.
Pēc maniem uzskatiem, vienīgais, ko mūsu sabiedrība nevar pieļaut – tās ir laulības starp viena dzimuma personām. Latvijas Republikas Civillikumā šāds laulību aizliegums ir, bet, pieņemot Nacionālo programmu pret neiecietību un „Diskriminācijas novēršanas likumu”, seksuālo minoritāšu pārstāvjiem būs likumīgs pamats pieprasīt aizlieguma anulēšanu.
Civillikumā ir paskaidrots termins „saderināšanās”, bet nav paskaidrots, kas ir laulības.
Pirms iepriekš minēto dokumentu pieņemšanas Civillikums jāpapildina ar pantu, kur skaidri būtu definēts, ka laulībā var stāties tikai sieviete un vīrietis.
Nacionālā programma pret neiecietību. Projekts
Viedokļi par Nacionālās programmas pret neiecietību projektu