Atslēgvārdi:

Rīgas dome — paši pūta, paši dega 0

Varbūt, domājot par godīgu politiku, partijām būtu jāizvērtē arī sava atbildība pašvaldību līmenī, lai lēmumi tiktu pieņemti sabiedrības nevis biznesa interesēs?

Iesaki citiem:

Pēc tam, kad Satversmes tiesa pasludināja spriedumu par Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006.— 2018.gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju neatbilstību Satversmei, Rīgas amatpersonas dažādos veidos ir paudušas savu neizpratni. Gan tēvzemiešu mērs Jānis Birks, gan Tautas partijas vicemērs Andris Ārgalis, gan citas amatpersonas tagad liekulīgi runā, ka tiesa esot radījusi miljoniem lielus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, par spriedumu gavilējot kaimiņvalstu ostās, ka Rīga esot atsviesta 10 gadus atpakaļ un pat esot iespējama Rīgas Brīvostas slēgšana.

Ja, piemēram, automašīna bojājumu dēļ nevar iziet gadskārtējo tehnisko apskati, tad atbildīgs par defektu novēršanu ir automašīnas īpašnieks nevis Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija, kas konstatēja problēmas. Šī loģika darbojas neatkarīgi no īpašnieka biznesa plāniem attiecībā uz savu auto.

Līdzīgi par situāciju, kāda tagad ir izveidojusies, vispirms atbildīgas ir Rīgas domes un Brīvostas amatpersonas, jo Satversmes tiesa tikai deva savu vērtējumu plānojuma pieņemšanas procedūrai[1]. Tātad ja amatpersonas ir pieļāvušas procedūru pārkāpumus, tām jānes arī atbildība “par zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai”. Šajā ziņā var piekrist LSDSP līderim Dainim Īvānam, kurš vaino bijušo Rīgas mēru Aivaru Aksenoku (JL), kura laikā pretlikumīgās procedūras ir veiktas.

Tomēr no publiski pieejamiem tiesas materiāliem[2] atklājas, ka līdzīga atbildība un vaina ir jāuzņemas arī pašreizējai Rīgas domes vadībai. Tiesas materiālos ir redzams, ka Rīgas dome nemaz nesaista Brīvostas plānojumu ar ekonomiskās attīstības interesēm, par ko tagad tik aktīvi runā amatpersonas. Par to liecina Rīgas domes pozīcija tiesā 11.decembra sēdē:

„Rīgas Dome, izstrādājot šo plānojumu, ir skaidri norādījusi, ka neiedziļinās un nemaz nemēģina iedziļināties un prognozēt, kurā konkrēta vietā Rīgas brīvostas teritorijā būs kādi termināli, kādas ogles vai nafta, vai ko kurā vietā kraus un līdz ar to izvērtēt to ietekmi”. Analizējot izsniegtās būvatļaujas, Rīgas dome pat secina, ka “praktiski neviens no šiem objektiem nav nekāda jauna grandioza būvniecība, jauni termināli vai kaut kas tamlīdzīgs. Pa lielākai daļai visur ir esošo būvju rekonstrukcija, remonts, renovācija, kaut kāda papildus drošības radīšana tieši no vides apstākļu ietekmes, respektīvi, lai samazinātu draudus apkārtējai videi un tamlīdzīgi”. Rīgas dome pārliecinoši pauž viedokli, ka teritoriālais plānojums “nenozīmē, ka visa šī teritorija tagad tiks pārvērsta par monstriem, par naftas termināļiem, par ogļu pārkraušanas vietām”. Tiesas procesā Rīgas dome nerunāja par ekonomiskajām interesēm. Acīmredzot, tas nebija būtiski vai arī Rīgas dome meloja Satversmes tiesai, vai arī vienkārši demonstrēja savu nekompetenci. Līdz ar to tagad, rēķinot potenciālos zaudējumus, Rīgas amatpersonām būs vieglāk izsvērt savu atbildības un vainas nastu.

Tiesas procesa materiāli atklāj arī Rīgas domes pozīciju pretrunas gan ar Valsts kanceleju, gan Vides ministriju. Rīgas dome tiesā apgalvoja, ka, iesniedzot teritoriālo plānojumu valdībā bijuši vairāki varianti, ko izvērtēt. Valsts Kancelejas pārstāve E. Ektermane tiesai saka: “Konkrētajā gadījumā nekāda vērtēšana nenotika. Ministru kabinets pilnībā paļāvās uz pašvaldības ieteikumu, uz Latvijas Dzelzceļa ieteikumu un uz Rīgas brīvostas pārvaldes ieteikumu”.

Interesanti, ka sākotnēji tiesā Rīgas domes pozīcija bija: „Ja jau Vides ministrijā nebija beigās konceptuālu būtisku iebildumu pret šiem noteikumiem, pret šo plānojumu, tad nav pamata uzskatīt, ka tie ir prettiesiski”. Izrādās, ka Vides ministrijai tomēr viedoklis ir atšķirīgs: „Vides ministrija uzskatīja, ka ir nepieciešams Rīgas domei veikt plānojumā korekcijas”. Pēc šāda ministrijas viedokļa izmainījās arī Rīgas domes nostāja: „Vides ministrijas atzinums, mūsuprāt, nav uzskatāms par tādu dokumentu, kas būtu tik saturiski un formulējumu ziņā saistošs”. Minētie piemēri no tiesas publiskajiem materiāliem atklāj visai klaju tiesisko procedūru un labas pārvaldības ignorēšanu. Dīvaini tad būtu, ja pēc šādas Rīgas domes pozīcijas prezentācijas, Satversmes tiesa pieņemtu savādāku lēmumu.

Tagad Rīgas amatpersonas cenšas runāt par finansiālajiem zaudējumiem, ko it kā radījis tiesas spriedums. Tomēr patiesība ir pilnīgi pretēja. Latvijai ir saistošas ES Direktīvas un nacionālie likumi, kas skaidri un viennozīmīgi balstās uz piesardzības principu Kopienas vides politikā. Saskaņā ar šo principu ietekmes uz vidi novērtējums jāveic, ja pastāv šaubas, ka projekta vai plāna īstenošana var ietekmēt attiecīgo teritoriju. Līdz ar to Rīgas domei jau pirms Teritorijas plānojuma pieņemšanas bija jāizvērtē, vai tā īstenošana nevar negatīvi ietekmēt Natura 2000 režīmu teritorijas ekoloģiskajās funkcijas un integritāti, kā arī tas, vai neradīsies pretrunas ar šās teritorijas izveidošanas mērķiem. Kā norādījusi Eiropas Kopienu Tiesa, zemes izmantošanas plāni pirms to pieņemšanas pienācīgi jāizvērtē, ņemot vērā šo plānu iespējamo ietekmi uz attiecīgās teritorijas vidi, lai pēc iespējas samazinātu jebkuru potenciālo kaitējumu. Rīgas dome to neizdarīja. Pieņemot teritoriālo plānojumu, Rīgas dome nevērtēja tā ietekmi uz Natura 2000 teritorijām. Tā vietā Rīgas dome šo funkciju deleģēja Brīvostai, kas vēl līdz šim brīdim nav veikusi izvērtējumu. Līdz ar to tiek pārkāptas Latvijai saistošās ES tiesības.

Par ES Direktīvu pārkāpumiem Latvijai draudētu soda sankcijas, kas no nodokļu maksātāju naudas prasītu daudzus miljonus latu. Analoģisku lietu piemēri liecina, ka, piemēram, Francijai un Grieķijai ir nācies maksāt vairākus desmitus miljonus eiro par ES Direktīvu ignorēšanu vides aizsardzības jomā. Rīgas domniekiem, rēķinot savas neizdarības vai (bez)darbības sekas naudas izteiksmē, pie minētajiem „zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai” būtu jāsummē arī soda sankciju izmaksas.

Tiesas process, Rīgas domes un Brīvostas pozīcijas tajā, kā arī reakcija uz spriedumu atgādina savulaik bieži atkārtoto LSDSP reklāmas klipa saukli par valdošajām partijām „viņi melo, vienmēr melo”. Varbūt domājot par godīgu un citu politiku, partijām būtu jāizvērtē arī sava atbildība pašvaldību līmenī, lai lēmumi tiktu pieņemti sabiedrības nevis, piemēram, tikai Krievijas biznesa interesēs?

* Komentāra autors vēlējās palikt anonīms
____________________________


[1] Spriedums lietā Nr.2007-11-03 "Par Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006.–2018.gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam".
Skat. http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=7&rid=94

[2] http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/sede_11_12_2007_stenogramma.htm,
http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/sede_18_12_2007_stenogramma.htm



Šajā rubrikā publicēti redakcijai iesūtītie komentāri. Redakcija to tapšanā nepiedalās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!