Rezerve vēlēšanām - nepilsoņi 6

Latvijas politiskā elite šobrīd negrib domāt par to, ka partija, kura atļautu nepilsoņiem balsot, automātiski kļūtu par vienu no krievu iedzīvotāju favorītiem jebkurās vēlēšanās. It īpaši tagad, kad ir izjaukts relatīvais PCTVL monopols uz krievu iedzīvotāju balsīm.

Iesaki citiem:
Solit 255x203

Ieteikums ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties nepilsoņiem, ko Latvijai izteikusi gan ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komiteja, gan Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Robless, neizraisīja revolūciju. Pēdējo divpadsmit gadu laikā sabiedrība ir pārāk pieradusi pie tā, ka šajos jautājumos vara nekad nepiekāpjas. Violeto pasu īpašniekiem nedrīkst dot balsstiesības, jo viņiem tad zudīšot stimuls iegūt Latvijas pilsonību, izteicies Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Borisa Cileviča (Tautas saskaņas partija) viedoklis, ka iespēja nepilsoņiem doties pie vēlēšanu urnām būtu pretimnākšana krievu iedzīvotājiem un tātad kalpotu par papildu stimulu naturalizācijas tempu paātrināšanai, palika kā allaž neuzklausīts.

Taču neiedziļināsimies jautājumā par to, kurš labāk orientējas Latvijas krievu psiholoģijā – Nils Muižnieks vai Boriss Cilevičs. Jo galvenais iemesls nedot nepilsoņiem balsstiesības, acīmredzot ir bailes, ka krievu vēlētāju īpatsvara palielināšanās var krasi mainīt tagadējo politisko spēku samēru. Līdz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām ir palicis aptuveni pusotra gada, un tās var kļūt par nopietnu pārbaudījumu tām partijām, kuras strādā ar latviešu elektorātu – pat tad, ja Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē balsos tikai pilsoņi. Valdošo varu pilnībā sāk pārņemt bailes, kad tā iedomājas, ka vēlēšanu iecirkņos ieradīsies nepilsoņi, starp kuriem ir cilvēki pusmūža gados, kuri nav varējuši līdz galam pieņemt notikušās pārmaiņas, vai cilvēki, kuri nevēlas naturalizēties “principiālu iemeslu dēļ”.

Pie tam Latvijas politiskā elite šobrīd negrib domāt par to, ka partija, kura atļautu nepilsoņiem balsot, automātiski kļūtu par vienu no krievu iedzīvotāju favorītiem jebkurās vēlēšanās. It īpaši tagad, kad ir izjaukts relatīvais PCTVL monopols uz krievu iedzīvotāju balsīm, un neviena no partijām, kuras tradicionāli strādā latviešu elektorāta virzienā, līdz šim nav spējusi izteikt krievu iedzīvotājiem kaut jel kādu piedāvājumu. Atgādināsim, ka par PCTVL pēdējās vēlēšanās nobalsoja gandrīz piektā daļa pilsoņu. Šobrīd šo elektorātu savā starpā dala PCTVL paliekas, taču kāda velētāju daļa paliek gluži apjukusi. Bet vara nedara neko, lai nokamptu sev kādu daļu šī elektorāta. Taču ir divi faktori – tuvojošās pašvaldību velēšanas (it īpaši Rīgas Domē) un lielais krievu iedzīvotāju īpatsvars lielpilsētās, kas pakāpeniski kļūst par rezervi izmaiņām šajā, šobrīd topošajā, politikas pasjansā.

Pēdējie Latvijas Faktu reitingi liecina, ka Jaunajam laikam nav līdzvērtīgu konkurentu, Einara Repšes partijas reitings daudzkārt pārsniedz citu politisko spēku rādītājus. Politiskā situācija Latvijā sāk atgādināt to, kas notiek Krievijā. Nesen kā Vladimirs Putins, tā arī Einars Repše pieteica karu korupcijai. Aptaujas rāda, ka tautai – kā Krievijā, tā arī Latvijā, tāda varas uzvedība patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēlēšanu rezultātus Krievijā var uzskatīt jau par izšķirtiem. Tādus pašus rezultātus laikam vēlas sasniegt Jaunais laiks. Jo Latvijas Pirmajai partijai, Zaļo un Zemnieku savienībai un TB/LNNK, kuras nespēja nogāzt Einaru Repši, ir tagad jāsamierinās ar “nabaga radinieka” lomu. Tautas partija savā laikā prata “norakt” savu līdzgaitnieku valdībā - Latvijas ceļu un gandrīz dabūja zem ūdens TB/LNNK. Izskatās, ka uz šādu mērķi virzās Jaunais laiks. Arī Tautas partijas perspektīvas nav spīdošas – gadījumā, ja tuvākajā laikā tā nespēs revanšēties un atgriezties pie varas. Ekspluatējot uzvarētāja imidžu, nedrīkst ilgi atrasties zaudētāja lomā. Par sociāldemokrātiem, kuru reitings knapi pārsniedz 1 %, šobrīd kā par nopietniem konkurentiem nav ne runas.

Par mīnu ar laika degli Jaunajam laikam var kļūt krievu iedzīvotāji, kuri diez vai masveidā nobalsos par Einara Repšes partiju. Protesta balsojumu daudzi Latvijas krievu iedzīvotāji jau nodemonstrēja referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai, sak, “ja vara ir par, tad mēs, protams, esam pret”. Pagaidām nemaz nešķiet droši, ka pēc PCTVL sašķelšanās Latvija ies Igaunijas ceļu, kur visas krievu partijas pārdzīvoja satriecošu zaudējumu. Igaunijā tomēr situācija ir cita – nepilsoņi drīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās, izglītības reforma ir nobremzēta un krievu ir krietni mazāk. Ar lielu daļu pārliecību var spriest par to, ka Jaunajam laikam neredzēt krievu elektorāta pīrāga daļu, ja tas neies uz kādiem kompromisiem. Un tas ir risks, kaut arī ne visai liels, tomēr pašvaldību velēšanās neiegūt vēlamo, tai skaitā arī Rīgas Domes vēlēšanās, kuru tik ļoti savā kontrolē grib iegūt Einars Repše. Piekāpties Jaunajam laikam pašam pagaidām pietrūkst drosmes – bail zaudēt to, kas jau ir. I hočetsa, i koļetsa. (Ir gribētos, ir baiļojos...)

Raksts krievu valodā

Šī publikācija ir tapusi projekta "Mazākumtautību balsis vienotā informācijas telpā" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un Sabiedrības integrācijas fonds nav atbildīgs par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu un tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rozo 03.11.2003 19:58
Nedomāju, ka kāda no aicinātajām partijām ir pietiekoši aprobežota, lai norītu tik resnu un pliku āķi. Diezin vai uz to cer arī čaklā starpnacionālo attiecību kārtotāja, maksimālais ieguvums varētu būt kāds no siltas vietiņas krītošs/svaigi izkritis "poļiķiks" - bet arī tas varētu būt labs iegansts varen lielai bļaušanai.

Diemžēl priecāties patiesībā nav par ko. Vēsturisko patiesību nevēlas ne tikai austrumos, bet arī rietumos. Jo patiešām taisnīgs un humāns noregulējums ir dārgs, LR to nespēj apmaksāt, Krievija nespēj un nevēlas, bet ES vienkārši nevēlas. Jo tad nāktos atzīt, ka ES vēlas akceptēt starptautisko konvenciju rupju pārkāpumu sekas (civiliedzīvotāju pārvietošana, teritorijas aneksija) - kāpēc gan bojāt labas attiecības ar Krieviju dēļ kaut kādas tur Latvijas. Bet lūdzu nesaprast šo ievadu kā žēlabas - no šī ir jāizdara secinājums, kuru nedrīkst aizmirst. Jo labāk mēs pildīsim "komisāru" norādījumus, jo vairāk šo norādījumu būs. Diemžēl arī civilizētajā Eiropā darbojas dabas likums - vājības izrādīšana ir agresīvas attieksmes iemesls. Tā kā latvieši nerīko piketus un manifestācijas, nedauza skatlogus un nededzina automašīnas, Eiropa uzskata, ka viņi ir nobijušies vai nejūtas tiesīgi kaut ko vēlēties. Abos gadījumos ir gaidāmi "komisāri" ar pamācībām. Nav jau grūti būt ļoti labam uz sveša rēķina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arids Kalme 02.11.2003 14:50
Ne jau visi nepilsoņi ir Latvijas ienaidnieki ! Nacionālas kaislības uzkurina visai šaurs šovinisku politiķu slānis. Diemžēl uz šobrīdi dot nepilsoņiem balstiesības pašvaldību vēlēšanās būtu briesmīga kļūda un pat Latvijas kā valsts turpmākas pastāvēšanas pašnāvība, lai kā uz to spiestu visādi komisāri !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 01.11.2003 01:14


man savukārt liekas :"tā lieta neiet".Parlamentārās demokrātijas forma ,kur partijas ieņem savas nišas politiskajā tirgū nespēj jau pēc definīcijas atrisināt LR sasāpējušās problēmas.Lai partija pastāvētu konkurences apstākļos tai ir jāsargā sava niša no citiem ,kā arī pati niša no pazušanas(t.i.jāsaglabā politiskā problēma )TB/LNNK,piemēram. TB ar savu imidžu izspieda LNNK ,kura savu spilgto tēlu bija zaudējusi.Bet vai kāda no abām partijām tiešām bija nacionālistiska savā darbībā?Nē,nacionālisms bija forma ,kā darboties šajā "nišā"- nacionāli domājošo Latvijas pilsoņu daļā.Vai tiešām mums būtu jātic,ka viņi ieinteresēti izrisināt šo problēmu -panākt integrācijas izdošanos vai "nēģeru" izbraukšanu ? Jūs smejaties?Kāds sakars kontrabandai ar VALSTS problēmu risināšanu? Un kā ar nacionālā spektra otru galu-,piemēram "Līdztiesību"? Tas pats. Atminos stāstu par to kā reiz vēlēja Rīgas Domes priekšsēdētāju Bērziņu. Nevarējuši ievēlēt-trūcis vairākuma atbalsta,bet tad sēžu zālē Ždanokas kundzei esot kāds piezvanijis ,viņa uz brīdi izgājusi,bet pēc kāda laika Domes priekšsēdētājs ievēlēts bez problēmām. Mēs taču aptuveni nojaušam cik liela nauda plūda caur Rīgas kasi?!? Un ja "Līdztiesības" līdere būtu uzstādijusi LC unCo politiskas prasības par krievvalodīgo tiesībām,vai viņi nebūtu spiesti piekrist? Viņi-reālpolitiķi taču apzinājās cik daudz $ mainīs savus īpašniekus ,ja viņi atteiksies šādas prasības izpildīt! Un ko mēs ,ja paskatāmies kopumā,redzam? To partija ieņemot savu nišu,sargājot to , rūpējas par savu vietu pie galda ,kur naudu dala.Vai pat sliktāk ,to līderi var pārdot partijas vietu pie galda ,iespējams ,saņemot nelielu ,bet taisnīgu atlīdzību. Un kā tad LR atrisināsies sabiedrības dezintegrācijas problēma?Ja pazudīs problēma,nišas arī nebūs,tatad naudu dalīs ne viņi ,bet "liberāļi" (LC)vai "konservatīvie(TP),vai kāds cits.

Bet tā ir tikai ainavas redzamā daļa-tas ,ka objektīvi šīs partijas spēlē pēc vienādām nošu lapām.Neredzamo saredzēt var tad ,ja uzdod jautājumus-"kas izdala nošu lapas,kas raksta melodiju"? Kas kūda Latvijā nacionālo naidu?Kas kūda latviešus pret krieviem,krievus pret latviešiem visus pret ebrejiem? Kāpēc tas tiek darīts,kādi mērķi tiek izvirzīti? Atbildes vietā pagaidām atgādināšu Romas impērijas devīzi "skaldi un valdi". Tie ir ārzemju imperiālisti ,kuri kūda Latvijas darbaļaudis vienu pret otru. Bet dialektiskais marksisms zina atbildes uz visiem jautājumiem,arī uz šo "Ko darīt ?". Un arī mēs zinām KĀ!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krizdole 31.10.2003 23:39
Politiskais process neprasa, lai viena partija nosegtu visu politisko spektru. Katra partija nes savu ideju paketi, sava elektorāta "vēlmju domāšanu". Saeima ir vieta, kur šīs "vēlmes" sastopas un "izkaujas". Prasīt no partijām, lai tās pieļautu kompromisus jautājumos, kas vēl latviešu tautas vēsturiskajā apziņā mājo kā milzīga netaisnība, nav gudri un nav vajadzīgs. Ja JL piekāpsies krievvalodīgo "nodokļu maksātāju" prasībām, tas, iegūstot krievu atbalstu, zaudēs visu latviešu valodā runājošo elektorātu. To partiju, kas orientētas uz Latvijas latvisko daļu, spēks mājo tieši latviešu apziņā, ka viņu pusē ir vēsturiskā patiesība. Analoģiski - tieši apstāklī, ka krievi, neraugoties uz ārējo bravūru, iekšēji jūt, kā pusē taisnība, slēpjas krievu vājums. Tādēļ krievu tiesības Latvijā aizstāv algotņi, pamatā latvieši (Rubiks un Jurkāns) vai ebreji (kā Ždanoka, Pliners, Cilēvičs u. c.).

Kad latvieši savā vēsturiskajā dzimtenē jutīsies pietiekami droši, stipri un galvenais, garantētā vairākumā, viņi nevilcināsies dalīt arī nepelnītas "ļgotas" cittautiešiem, ko pagaidām nevar atļauties. Laiks visu noliks savās vietās. Un krieviem par savām tiesībām Latvijas Saeimā nāksies cīnīties latviešu valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 31.10.2003 12:12
Īsi un skaidri: nekādu balsstiesību t.s. "nepilsoņiem", proti, PSRS/Krievijas pilsoņiem, kurus Krievija atsakās par tādiem atzīt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ruta Marjaša 31.10.2003 11:08
Ļoti interesantas un vērtīgas domas. Partijām, kuras patiesi izprot sabiedrības integrācijas nepieciešamību, tās stratēģisko nozīmi valsts turpmākai normālajai attīstībai, ir jāapspriež šajā rakstā izteikto viedokli. Laiks ir sākt pārskatīt vienu otru aspektu attiecībās ar valstī dzīvojošiem nepilsoņiem. Nevar normāli dzīvot un attīstīties nepārtraukta konflikta un savstarpējās neuzticības atmosferā. Valstij kaut kas beidzot jādara, lai šo atmosfēru normalizētu.